Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 29.maijā

EM: Par jaunu riska kapitāla valsts atbalsta programmu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai

Ekonomikas ministrija sagatavoja un Ministru kabinets 29.maijā apstiprināja jaunas riska kapitāla valsts atbalsta programmas – izaugsmes kapitāla fondu – ieviešanu, lai turpinātu nodrošināt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu pieeju riska kapitāla finansējumam uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, kā arī veicinātu uzņēmēju konkurētspēju un izaugsmi. Izaugsmes kapitāla fondi ļaus saņemt riska kapitālu situācijās, kad uzņēmuma paša nodrošinājums nav pietiekams un uzņēmuma plānoto ieguldījumu risks ir pārāk augsts, lai varētu piesaistīt kredītiestāžu finansējumu nepieciešamajā apjomā.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata: “Latvijas uzņēmēju vidū arvien vairāk veidojas izpratne un interese par banku kredītiem alternatīviem finanšu piesaistes instrumentiem. Riska kapitāls ir ļoti svarīgs jauniem, inovatīviem un augošiem uzņēmumiem, kuru kreditēšana bankām šķiet pārāk riskanta. No valsts puses ir svarīgi veicināt šādu instrumentu pieejamību tirgū un radīt tam nepieciešamās valsts atbalsta programmas. Agrīnas stadijas kapitāla instrumentu paplašināšana ir arī ļoti būtisks industriālās politikas elements, ko ar šo jauno programmu iedzīvinām. Ekonomikas ministrijas izstrādātā valsts atbalsta programma paredz, ka Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem no izaugsmes kapitāla fonda būs pieejamas investīcijas 28 miljonu latu apmērā, kas ļaus attīstīties vairākiem desmitiem uzņēmumu.”

Izaugsmes kapitāla fondi pilnveidos un paplašinās riska kapitāla nozari Latvijā, papildinot citu SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” jau ieviesto riska kapitāla fondu piedāvājumu.

Izaugsmes kapitāla fondi varēs veikt investīcijas mikro, mazos un vidējos uzņēmumos, kuru saimnieciskās darbības vieta ir Latvija. Investīcijas līdz 1 miljonam latu vienā uzņēmumā varēs saņemt, lai nodrošinātu finansējumu uzņēmuma produkta vai biznesa idejas sākotnējās koncepcijas izpētei, novērtēšanai un attīstīšanai, produktu izstrādei un sākotnējam mārketingam, izaugsmei un darbības paplašināšanai, paaugstinot ražošanas jaudas, attīstot noieta tirgus un produktus. Izaugsmes kapitāla fondi investēs uzņēmumos ar augstu izaugsmes potenciālu.

Izaugsmes kapitāla fondi tiks finansēti no Eiropas Savienības struktūrfondu apakšaktivitātes “Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos” ietvaros pieejamā finansējuma.

Paredzēts, ka izaugsmes kapitāla fondu kopējais investīciju apjoms Latvijas uzņēmumos varētu sasniegt līdz 40 miljoniem eiro (aptuveni 28 miljoniem latu).

SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” kā programmas ieviesējs publiskā iepirkuma procedūrā paredzētajā kārtībā izvēlēsies finanšu starpniekus – riska kapitāla fondu vadības sabiedrības, kas savukārt dibinās jaunas komandītsabiedrības – izaugsmes kapitāla fondus. Šie fondi tiks izmantoti riska kapitāla investīciju veikšanai Latvijas uzņēmumos.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par normatīvo aktu sakārtošanu saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā

29.maijā Ministru kabinetā (MK) tika atbalstīts koncepcijas projekts par normatīvo aktu sakārtošanu saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā, nosakot vienotu kārtību attiecībā uz likumiem, MK noteikumiem, MK rīkojumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvajiem noteikumiem un Latvijas Bankas (LB) noteikumiem, kā arī uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem.

Koncepcija paredzēja trīs normatīvo aktu grozīšanas variantus. Attiecībā uz likumiem, FKTK normatīvajiem noteikumiem un LB noteikumiem Finanšu ministrija (FM) rosināja un MK atbalstīja otro jeb B variantu, kas paredz normatīvos aktus grozīt līdz eiro pieņemšanas dienai – 2014.gada 1.janvārim. MK lēma, ka atbildīgajām institūcijām likumu grozījumi ir jāsagatavo laikus, t.i., līdz brīdim, kad ir zināms Eiropas Savienības (ES) Padomes noteiktais valūtas maiņas kurss (2013.gada 1.jūlijam).

Tie likumu grozījumi, kuros nav nepieciešams zināt maiņas kursu, atbildīgajām ministrijām ir jāiesniedz FM un Tieslietu ministrijā (TM) atzinuma sniegšanai līdz 2013.gada 15.jūlijam, lai FM tos līdz 2013.gada 1.augustam varētu iesniegt MK.

Savukārt tie grozījumi, kuros nepieciešams zināt maiņas kursu un kas ir būtiski tiesiskās noteiktības nodrošināšanai un ērtai pārejai uz eiro (t.i., satur naudas summas izteiktas latos, kas jākonvertē eiro), ir jāpabeidz un FM un TM atzinuma sniegšanai jāiesniedz līdz 2013.gada 2.septembrim. FM tie savukārt līdz 2013.gada 1.oktobrim jāiesniedz MK.

Attiecībā uz MK noteikumiem, rīkojumiem, instrukcijām un ieteikumiem FM rosināja un MK atbalstīja C variantu, kas paredz MK noteikumus, rīkojumus, instrukcijas un ieteikumus, kas ir būtiski tiesiskās noteiktības nodrošināšanai un ērtai pārejai uz eiro, grozīt līdz eiro ieviešanas dienai, savukārt nebūtiskos normatīvos aktus grozīt trīs gadu laikā, sākot ar brīdi, kad ir zināms ES Padomes noteiktais valūtas maiņas kurss.

MK neatbalstītais A variants paredzēja normatīvos aktus grozīt pakāpeniski, sākot ar brīdi, kad ir zināms ES Padomes noteiktais valūtas maiņas kurss un trīs gadus pēc maiņas kursa noteikšanas.

Arī attiecībā uz pašvaldību saistošo noteikumu grozīšanu FM piedāvāja trīs risinājuma variantus. MK lēma par labu C variantam, kas paredz eiro ieviešanas likumā noteikt, ka pašvaldību saistošie noteikumi jāgroza līdz eiro ieviešanas dienai ar atrunu, ka tie stājas spējā eiro ieviešanas dienā.

Neatbalstītais A variants paredzēja pašvaldību saistošos noteikumus grozīt pakāpeniski, sākot ar brīdi, kad ir zināms ES Padomes noteiktais valūtas maiņas kurss un trīs gadus pēc maiņas kursa noteikšanas, bet B variants paredzēja, ka pašvaldības pašas sekotu līdzi eiro ieviešanas procesam un, ja nepieciešams, grozītu savus izdotos saistošos noteikumus.

FM: Par kārtību, kādā Sabiedrības integrācijas fonds piešķir un uzrauga līdzfinansējumu nevalstiskajām organizācijām

29.maijā Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti noteikumi par līdzfinansējuma piešķiršanas, vadības, uzraudzības un kontroles kārtību sabiedrības integrācijas veicināšanai un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanai.

Ministru kabineta noteikumi izskaidro procedūru, kā nevalstiskās organizācijas var pieteikties līdzfinansējumam sabiedrības integrācijas veicināšanai un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanai.

Finansējuma avots var būt gan valsts budžeta līdzekļi, kas tiek plānoti Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) atsevišķā budžeta programmā, gan attiecīgajiem mērķiem saņemtie dāvinājumi vai ziedojumi, kā arī saimnieciskās darbības ieņēmumi.

Tāpat noteikumi nosaka prasības, kādām jāatbilst projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, projekta konkursa nolikuma apstiprināšanas un konkursa publicēšanas kārtību.

Tajā skaitā MK noteikumu projekts paredz procedūru, kā projekta iesniegumi iesniedzami un izskatāmi, kā pieņemami un paziņojami lēmumi par projektu iesniegumiem, kā iesniedzami projekta pārskati, kā veicama piešķirto valsts un pašvaldību budžetu līdzekļu izlietojuma kontrole un kā atgūstami neatbilstoši veiktie izdevumi.

MK noteikumi paredz arī iespēju projekta iesniegumus iesniegt elektroniski.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par Valsts policijas darbinieka dalības pagarināšanu Eiropas Savienības policijas misijā Afganistānā

29.maijā Ministru kabinets izdeva rīkojumu, kas paredz Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektoram kapteinim Pāvelam Trifanovam pagarināt dalības laiku Eiropas Savienības policijas misijā Afganistānā (EUPOL Afghanistan) līdz 2013.gada 31.maijam.

Latvija aktīvi līdzdarbojas Afganistānas policijas attīstības veicināšanā kopš 2007.gada, kad darbu divpusējas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Starptautiskās drošības palīdzības spēku (NATO ISAF) ietvaros uzsāka divi Valsts policijas padomnieki. EUPOL Afghanistan ietvaros Latvija darbojas kopš 2009.gada janvāra.

No šā gada jūnija darbu EUPOL Afghanistan ietvaros turpinās divi Valsts policijas eksperti, kas darbosies Kabulā un Kandahāras reģionā, kā arī viens Valsts robežsardzes eksperts, kas darbosies Mazārešarīfā.

Iekšlietu ministrija nodrošinās minētās Valsts policijas amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi dalību EUPOL Afghanistan no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

IZM: Par Latvijas un Ķīnas piešķirto augstākās izglītības grādu savstarpēju atzīšanu

29.maijā Ministru kabineta sēdē apstiprināts Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas Izglītības ministrijas līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju un studijās iegūto grādu savstarpēju atzīšanu, kas regulēs un veicinās Latvijā un Ķīnā piešķirto augstākās izglītības kvalifikāciju un studijās iegūto grādu savstarpēju atzīšanu, ievērojot abās valstīs spēkā esošos normatīvos aktus.

Ar 29.maijā valdībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem tiek apstiprināts 2010.gada 22.oktobrī Pekinā parakstītais Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas Izglītības ministrijas līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju un studijās iegūto grādu savstarpēju atzīšanu.

Saskaņā ar līgumu vienā valstī iegūtā bakalaura un maģistra grāda vai tam līdzvērtīgas augstākās izglītības kvalifikācijas/grāda ieguvējiem būs vienlīdzīgas tiesības turpināt studijas maģistra un doktora grāda iegūšanai otrā valstī saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem un noteikumiem. Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri dosies uz Ķīnu studēt Ķīnas augstskolās un pēc tam Latvijā vēlēsies atzīt Ķīnā piešķirtās augstākās izglītības kvalifikācijas un studijās iegūtos grādus, tiks atvieglota procedūra šādu kvalifikāciju un grādu savstarpējai atzīšanai. Tāpat Latvijas augstskolās studējošajiem Ķīnas Tautas Republikas iedzīvotājiem tiks atvieglota Latvijā iegūto augstākās izglītības kvalifikāciju un studijās iegūto grādu atzīšana Ķīnas Tautas Republikā.

Abas līgumslēdzējas puses konsultēs viena otru jautājumos saistībā ar līguma īstenošanu un informēs par izmaiņām izglītības jomā. Līguma īstenošanas gaitā informāciju uzturēs un regulāri atjaunos attiecīgi nozīmētas institūcijas, kuras viena otrai nosūtīs atjaunoto informāciju ar diplomātisko kanālu starpniecību. Latvijā šo uzdevumu veiks Akadēmiskās informācijas centrs.

Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas sadarbība izglītības, zinātnes un kultūras jomā līdz šim tikusi īstenota saskaņā ar 1996.gada 2.septembra Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības kultūras un izglītības sadarbības līgumu un 1996.gada 7.jūnija Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību zinātnē un tehnoloģijā.

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas Izglītības ministrijas līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju un studijās iegūto grādu savstarpēju atzīšanu stāsies spēkā pēc tam, kad Latvijas un Ķīnas puses notu apmaiņas ceļā būs paziņojušas par visu juridisko procedūru pabeigšanu, lai līgums varētu stāties spēkā.

IZM: Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu motocentram “Zelta zirgs”

29.maijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu motocentram “Zelta zirgs”.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Baltijas kausa fonds” ir iesniegusi IZM iesniegumu par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu un dokumentus, kas apliecina motocentra “Zelta zirgs” atbilstību likumā minētajiem nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas nosacījumiem.

Saskaņā ar likumu ir saņemts arī Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdes atzinums par motocentra “Zelta zirgs” atbilstību nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas nosacījumiem, piemēram, tās darbība tiek organizēta, priekšroku dodot pasākumiem, kurus rīko atzītās sporta federācijas vai profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes, kā arī tajā rīkotie, ar sportu saistītie pasākumi veido vismaz 50 procentus no faktiskā sporta bāzes noslogojuma.

Motocentrs “Zelta zirgs” atbilstoši sporta sabiedrības, tostarp līdzjutēju, vērtējumam ir viens no labākajiem motocentriem Eiropā un pasaulē. MX1 Latvijas Grand Prix Ķegumā tiek atzītas kā vienas no labākajām sacensībām MX1 Pasaules čempionātā. To nosaka gan lieliskā motocentra infrastruktūra un sakoptā vide, gan interesantā trase un tās ideālā pārredzamība, kas ļauj līdzjutējiem rūpīgi sekot visai sacensību norisei.

Atbilstoši likumam “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” sporta bāze ir speciāla sporta vajadzībām celta vai piemērota būve, kā arī vide, kurai neatkarīgi no tā, kā īpašumā šī būve vai vide atrodas, šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss. Piešķirot šādu statusu, tiek veicināta nacionālo sporta bāzu attīstība, lai radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai startiem olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos un citās sporta sacensībās, kā arī starptautisku sporta sacensību norisei Latvijā.

Līdz ar nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu motocentrs “Zelta zirgs” ar 2013.gada 1.janvāri netiks aplikts ar nekustamā īpašuma (NĪ) nodokli. Ķeguma novada dome ir izvērtējusi NĪ nodokļu maksātāju prognozējamo finansiālo ietekmi uz pašvaldības budžetu un arī neiebilst par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu motocentram “Zelta zirgs”.

IZM: Par finansējuma piešķiršanu Latvijas III sporta olimpiādes organizēšanai

29.maijā Ministru kabinets no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķīra papildu finansējumu 82 318 latu apjomā valsts nozīmes sporta sacensību – Latvijas III olimpiādes – rīkošanai.

Atbalstot pilnvērtīgu un mūsdienu prasībām atbilstošu sacensību norisi, līdzekļi ir piešķirti sporta bāzu labiekārtošanai un nepieciešamā aprīkojuma iegādei, tās pēc olimpiādes tiks izmantotas skolu mācību darbā, augstas klases sportistu sagatavošanā un starptautisku sporta sacensību organizēšanā.

No piešķirtā finansējuma 79 318 lati paredzēti Liepājas pilsētas pašvaldībai. Līdzekļi piešķirti, lai nodrošinātu šoziem laika apstākļu dēļ bojāto apgaismojuma stabu rekonstrukciju Liepājas pilsētas stadionā “Daugava”, kā arī informatīvā tablo un starta paaugstinājuma platformas un starta–finiša iekārtas iegādi Liepājas Olimpiskā centra peldbaseinā. Līdzekļu nepietiekamība plānotā aprīkojuma iegādei Liepājas Olimpiskajam centram radusies AS “Latvijas Krājbanka” finanšu krīzes nodarīto zaudējumu dēļ.

Ventspils pilsētas pašvaldībai paredzēti 3000 latu jaunas BMX starta palaišanas iekārtas iegādei Olimpiskā centra “Ventspils” Piedzīvojumu parka BMX trasē.

Latvijas III olimpiāde norisināsies no 6.jūlija līdz 8.jūlijam. Tiesības rīkot šo pasākumu Latvijas Olimpiskā komiteja 2011.gada 21.septembra izpildkomitejas sēdē piešķīra Liepājas pilsētas pašvaldībai. Sporta sacensības dažādos sporta veidos norisināsies arī Ventspilī, Jūrmalā, Rīgā, Limbažos, Aizputē, Grobiņā un Usmā.

Sniedzot valsts atbalstu gan sporta sacensību organizatorisko izdevumu segšanai, gan investīcijām sporta bāzēs, kā arī saņemot Liepājas pašvaldības lūgumu piešķirt līdzekļus sporta bāzu labiekārtošanai un sporta inventāra iegādei, no IZM budžeta Latvijas III Olimpiādes organizēšanai kopumā ir piešķirti 105 tūkstoši latu. Tā kā šie līdzekļi nav pietiekami pilnvērtīgu sporta sacensību nodrošināšanai, bet papildu finansējuma pārdale no IZM budžeta nav iespējama, neapdraudot citu valsts pamatfunkciju īstenošanu, tika pieņemts lēmums lūgt valdību finanšu līdzekļus pārdalīt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

KM: Par papildfinansējumu Dziesmu un deju svētku un festivāla “Baltica–2012” atbalstam

29.maijā valdība apstiprināja MK rīkojuma projektu par papildu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. XXV Vispārējo latviešu dziesmu svētku un XV Deju svētku procesa pilnvērtīgai nodrošināšanai paredzēti 87 000 latu, tostarp noslēguma koncerta reģionālo koru kopmēģinājumam, Jāzepa Vītola jubilejas koncerta sagatavošanas, virsdiriģentu, virsvadītāju atalgojuma palielinājumam un citiem izdevumiem. Savukārt Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica–2012” norisei piešķirti 30 000 latu.

“Dziesmu un deju svētki ir viens no latviešu tautas unikālākajiem un krāšņākajiem meistardarbiem. Tā ir ne tikai Kultūras ministrijas, bet arī pašreizējās valdības un iesaistīto pašvaldību prioritāte. No tā, cik veiksmīgs būs svētku sagatavošanās process, būs atkarīgs arī rezultāts, un tas skar visu sabiedrību, ikvienu no mums,” finansējuma piešķiršanu vērtē kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

2012.gadā ir plānoti vairāki XXV Vispārējo latviešu dziesmu svētku un XV Deju svētku sagatavošanas pasākumi. “Dziesmu un deju svētku tradīcija ir nepārtraukts process, kas kopīgā jaunrades darbā vieno aptuveni 160 000 Latvijas iedzīvotāju. Tāpēc ceļā uz 2013.gada svētkiem to rīkotājus, kā arī dalībniekus sagaida garš un komplicēts organizatoriskais process: kopmēģinājumi, intensīvs virsdiriģentu un virsvadītāju metodiskais darbs, papildu koncepciju izstrāde Jāzepa Vītola jubilejas koncerta un vokāli simfoniskā koncerta sagatavošanai, gan arī māksliniecisko un organizatorisko darba grupu kopdarbs svētku sagatavošanai,” runājot par sagatavošanās procesa nozīmīgumu, uzsver Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra (KNMC) direktore Dace Melbārde.

Saskaņā ar KNMC iesniegtajiem izmaksu aprēķiniem Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica–2012” norises pilnvērtīgai nodrošināšanai papildus nepieciešami 30 000 latu. Savukārt XXV Vispārējo latviešu dziesmu svētku un XV Deju svētku sagatavošanai nepieciešami 87 000 latu, kas paredzēti noslēguma koncerta reģionālo koru kopmēģinājumam, noslēguma koncerta koprepertuāra grāmatu izdošanai, Jāzepa Vītola jubilejas koncerta sagatavošanas izdevumiem, sešdesmit divu virsdiriģentu un virsvadītāju atalgojuma palielinājumam, kordiriģentu vasaras skolai Ogrē, kā arī vokāli simfoniskā koncerta sagatavošanai un citiem izdevumiem.

Dziesmu un deju svētki ir atzīti par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu, tāpēc viens no šīs tradīcijas ilgtspējas un savdabības saglabāšanas faktoriem ir arī festivāls “Baltica”, kas svētku starplaikā notiek reizi trīs gados. Festivāla “Baltica” mērķis ir starptautiski reprezentēt Latvijas nemateriālo kultūras mantojumu, tostarp latviešu, līvu un latgaliešu tradicionālo kultūru.

2012.gadā no 5. līdz 9.jūlijam savos lielākajos svētkos – Starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica 2012” – kopā sanāks tradicionālās kultūras praktizētāji. Šis notikums ir īpaši nozīmīgs folkloras kopām, etnogrāfiskajiem ansambļiem, individuālajiem izpildītājiem, amatniekiem un tautas lietišķās mākslas meistariem.

XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku projektu īstenošanai 40 000 latu ir piesaistīti no Valsts Kultūrkapitāla fonda, savukārt 80 000 latu saņemti likumā “Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktajā kārtībā. VAS “Latvijas dzelzceļš” KNMC ir piešķīris dāvinājumu (ziedojumu) 200 000 latu apmērā.

XXV Vispārējie latviešu dziesmu svētki un XV Deju svētki notiks 2013.gada vasarā.

Lolita Rūsiņa, Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste

KM: Par finansējuma piešķiršanu nozīmīgo projektu sagatavošanas procesam “Rīga–2014” ietvaros

29.maijā valdība atbalstīja rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt 139 970 latu, lai nodrošinātu projekta “Rīga Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014.gadā” (“Rīga–2014”) pasākumu programmas sagatavošanu 2012.gadā. Nodibinājumam “Rīga 2014” šogad jāsāk vairāki vērienīgi kultūras projekti: operas jaundarbu iestudējumi, izstādes un citi nozīmīgi pasākumi ar starptautisku partneru līdzdalību.

Finanšu līdzekļi piešķirti sagatavošanās procesam, lai īstenotu 13 kultūras projektus “Rīga–2014” ietvaros, tostarp Rīgā komponētās Riharda Vāgnera operas “Rienzi” multimediālo uzvedumu, kas piedzīvos pasaules pirmizrādi 2014.gada sākumā, kļūstot par vienu no “Rīga–2014” atklāšanas pasākumiem. Tāpat līdzekļi piešķirti, lai īstenotu komponista Artūra Maskata operas “Valentīna” un komponista Kristapa Pētersona operas “Šahs” iestudējumus; grāmatu izstādi “Grāmata 1514–2014”, kas vēstīs par 500 gadu grāmatniecības vēsturi un senajām bibliotēkām; kā arī starptautisku konferenci “21.gadsimta saturs”, kas būs veltīta lasīšanas vēsturei. Kā arī līdzekļi nepieciešami, lai organizētu vizuālās mākslas izstādi “1914”, kas atskatīsies uz Pirmo pasaules karu visa pagājušā gadsimta perspektīvā. Nozīmīga būs izcilā mākslinieka Gustava Kluča darbu izstāde, kas apliecinās viņa nozīmi Eiropas mākslas procesos un stiprinās muzeja starptautisko lomu šā mākslinieka daiļrades izpētē.

Kā norādījusi Eiropas Komisijas konsultatīvā komisija – ļoti būtiski, lai atbildīgās institūcijas garantētu plānotā finansējuma pakāpenisku piešķiršanu visos “Rīga 2014” programmas sagatavošanas gados (2012., 2013. un 2014.gadā). Balstoties uz projekta “Rīga–2014” nozīmību Latvijas un Eiropas kultūras dzīvē, rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai piešķirt līdzekļus Kultūras ministrijai no valsts pamatbudžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Lai īstenotu projektus, finansējums piešķirts projektu īstenotājiem: Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Nacionālajam kino centram, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, Memoriālo muzeju apvienībai un īpaši aizsargājamajam kultūras piemineklim – Turaidas muzejrezervātam, Latvijas Nacionālajai operai un Latvijas Universitātei.

Ar Ministru kabineta 2011.gada 24.augusta rīkojumu tika apstiprināta valsts līdzdalības programma projektā “Rīga Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014.gadā”, un tās īstenošanai paredzēti 5 985 823 lati, no kuriem 2012.gadā paredzēts piešķirt 421 970 latu. Attiecīgi 2012.gadā no valsts budžeta piešķīra 282 000 latu Pasaules koru olimpiādes īstenošanai, savukārt 139 970 latu nepieciešami pārējo projektu īstenošanas uzsākšanai.

Annija Senakola, Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste

KM: Par ārvalstu filmu uzņemšanas veicināšanu Latvijā

29.maijā Ministru kabineta sēdē pieņemti MK noteikumi “Valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā”, kas stāsies spēkā ar nākamā gada 1.janvāri un paredz noteiktu shēmu, kādā filmu producenti varēs saņemt līdzfinansējumu ārvalstu filmu, tostarp kopražojumu filmu, uzņemšanai Latvijā.

Līdzfinansējumu plānots piešķirt Nacionālā kino centra administrētā ikgadējā konkursā, kur pretendēt uz valsts budžeta līdzekļiem varēs Latvijā reģistrēti filmu producenti, kuri ar ārvalsts filmu producentu noslēguši līgumu par ārvalsts filmas uzņemšanu Latvijā.

Ārvalstu filmu uzņemšana Latvijā ne tikai attīsta vietējo profesionāļu iemaņas, bet arī ir nozīmīgs ieguldījums ekonomikā, jo filmēšanas procesa nodrošināšanā tiek izmantoti vietējie pakalpojumi, sākot ar viesnīcām, transportu, sakariem un beidzot ar ēdināšanu filmēšanas grupai.

Maksimālais līdzfinansējuma apjoms ir 25% no līdzfinansējuma līgumā norādīto attiecināmo izdevumu kopsummas, ja filmas pamatdarbība norisinās Latvijā vai filmas galaversijā tiek izmantota Latvijas ainava vai arhitektūra, iekļaujot filmā identificējošas norādes par Latviju, savukārt uz 20% no līdzfinansējuma līgumā norādīto attiecināmo izdevumu kopsummas varēs pretendēt, ja filmas galaversijā nav iekļauta identificējoša norāde par Latviju, bet filmas uzņemšanā tiek izmantoti Latvijā reģistrētu komersantu pakalpojumi.

Paredzēts, ka līdzfinansējumu Nacionālais kino centrs izmaksās pēc filmas uzņemšanas beigām Latvijā, iepriekš izvērtējot producenta iesniegto zvērināta revidenta ziņojumu par filmas projekta īstenošanas gaitā veiktajiem maksājumiem Latvijā.

Šobrīd jau trešo gadu veiksmīgi darbojas Rīgas filmu fonds, kas konkursa kārtībā piešķir līdzfinansējumu filmām, kuras tiek pilnībā vai daļēji uzņemtas Rīgā un tās apkārtnē. Ar tā līdzfinansējumu uzņemta arī tikko Starptautiskajā Kannu kinofestivālā FIPRESCI balvu ieguvusī S.Loznitsas spēlfilma “Miglā”, kas ir trīs valstu – Vācijas, Latvijas un Holandes – kopražojums un kurā no Latvijas puses producents ir filmu studija “Rija”.

Šāda nacionāla līmeņa līdzfinansējuma shēmas izveide ir būtisks solis, lai Latvijai panāktu filmēšanai pievilcīgas valsts reputāciju, ko nodrošinātu gan lieliskās lokācijas vietas visā Latvijas teritorijā, gan pretimnākoša likumdošana.

Lai noteikumi stātos spēkā, tie vēl jāsaskaņo Eiropas Komisijā.

Kristīne Zvirbule, Nacionālā kino centra informācijas un izplatīšanas projektu vadītāja

LM: Par trūcīgas personas statusa piešķiršanas nosacījumiem

Labklājības ministrija (LM) precizējusi trūcīgas ģimenes (personas) statusa piešķiršanai noteiktos nosacījumus un atvieglojusi administratīvās procedūras šā statusa noteikšanai. To paredz LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta “Noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”, kas 29.maijā apstiprināti valdībā.

Noteikumu normas attiecībā uz bezdarbniekiem saskaņotas ar pērnā gada decembrī pieņemtajiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Tās paredz, ka turpmāk tiem cilvēkiem darbspējīgā vecumā, kuri pašvaldībā vēlēsies saņemt sociālās palīdzības pabalstu, Nodarbinātības valsts aģentūrā būs jāreģistrējas kā bezdarbniekiem. Līdz šim sociālās palīdzības pabalstus varēja saņemt arī cilvēki, kuriem bija piešķirts darba meklētāju statuss.

Aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju, būs jāuzrāda arī tie ienākumi, par kuriem informācija nebūs pieejama valsts un pašvaldības datu reģistros vai to nevarēs apliecināt ar izziņu, piemēram, ja cilvēks veic saimniecisko darbību, iegādājoties patentu, vai iegūst ienākumus dāvinājuma vai kādā citā ceļā. Savukārt ienākumi no saimnieciskās un profesionālās darbības būs jāuzrāda par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem. Šobrīd tie ir jāuzrāda par iepriekšējo kalendāro gadu.

Situācijās, kad cilvēks pēdējā gada (12 mēnešu) laikā būs pārdevis nekustamo vai kustamo īpašumu, iztikas līdzekļu deklarācijā būs jānorāda minētā darījuma rezultātā gūtā ienākumu summa jeb vidējie ienākumi mēnesī. Tos aprēķinās par pilniem kalendāra mēnešiem no brīža, kad saņemti līdzekļi par darījumu līdz iesnieguma iesniegšanai. Proti, kopējo ienākumu summu dalīs nevis ar 12 mēnešiem, bet ar mēnešu skaitu no darījuma brīža.

Turpmāk atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam pašvaldības varēs noteikt uz laiku līdz trim mēnešiem gadījumā, ja vismaz viens no iesniedzēja pilngadīgajiem ģimenes locekļiem būs darbspējas vecumā, izņemot nestrādājošus cilvēkus ar invaliditāti. Pārējos gadījumos atbilstību trūcīgas ģimenes statusam noteiks uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Šobrīd minēto statusu nosaka attiecīgi uz sešiem un 12 mēnešiem.

Tāpat pašvaldībām būs noteiktas plašākas tiesības attiecībā uz to, kādus kustamos un nekustamos īpašumus turpmāk nebūs jāuzskata par īpašumiem, nosakot trūcīgas ģimenes (personas) statusu. Par īpašumu netiks uzskatīts viens nekustamais īpašums vai tā daļa, kur savu dzīvesvietu deklarējis iesniedzējs un kopā ar viņu dzīvojoši cilvēki, bērna nekustamais īpašums un bērna naudas līdzekļu uzkrājumi kredītiestādēs. Tiek saglabāta norma, ka par īpašumu neuzskatīs ģimenei ikdienā nepieciešamās lietas, piemēram, mēbeles, sadzīves priekšmetus, apģērbu, bērnu piederumus u.c.

Pašvaldības saistošajos noteikumos tiks noteikts vēl papildu nekustamais vai kustamais īpašums, ko varēs neuzskatīt par īpašumu, nosakot atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, piemēram, ganības, mežs, ēkas, garāža, kā arī mājlopi, lauksaimniecības inventārs un transporta līdzekļi atbilstoši pašvaldības noteiktiem kritērijiem.

Par īpašumu neuzskatīs arī cilvēkam piederošās kapitāla daļas un akcijas, ja uzsākts maksātnespējas process vai citu iemeslu dēļ ar tām nav iespējams rīkoties.

Salīdzinājumā ar pašreiz noteikto trūcīgas ģimenes (personas) īpašumā nevarēs būt naudas līdzekļu uzkrājumi. Līdz šim varēja būt līdz minimālās darba algas apmēram (Ls 200) katram mājsaimniecības pārstāvim.

2012.gada aprīlī atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam bija noteikta 165 593 cilvēkiem jeb 7,65% no iedzīvotāju kopskaita.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa