Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 29.maijā

LM: Par Nodarbinātības valsts aģentūras jauniecelto direktori

29.maijā valdība vienojās pārcelt līdzšinējo Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Pakalpojumu departamenta direktori Inesi Kalvāni NVA direktora amatā, informē Labklājības ministrija (LM).

Pārcelšana notiek saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.panta trešo daļu un 37.panta pirmo un trešo daļu pēc LM iniciatīvas, ņemot vērā, ka konkurss uz NVA direktora amatu beidzās bez rezultātiem.

I.Kalvānei ir akadēmiskā augstākā izglītība (maģistra grāds sabiedrības vadībā). Pirms darba NVA, I.Kalvāne ir bijusi LM ES Struktūrfondu departamenta direktores vietniece un Strukturālās politikas nodaļas vadītāja. I.Kalvāne ir pildījusi arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektores vietnieces pienākumus. Stājoties pretī jaunajiem nodarbinātības izaicinājumiem, I.Kalvāne norāda vairākus NVA veicamos uzdevumus, tostarp nodarbinātības veicināšanu, piedāvājot darba devējam mūsdienu prasībām atbilstošu darbaspēku. Būtiskākais ir bezdarbniekiem sniegt saprotamu un mērķtiecīgu pakalpojumu. Savukārt karjeras konsultantam jākļūst par labāko darba meklētāju pavadoni karjeras izvēlē un mainīgajā darba dzīvē.

Skaidrojot NVA sarežģīto situāciju, I.Kalvāne kā prioritāri veicamo darbu norāda darba organizācijas pārkārtošanu, aģentūras cilvēkresursus pamatā novirzot darbam ar klientiem, lai iespējami īsākā periodā sasniegtu rezultātu – darbā iekārtots bezdarbnieks.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par papildu finansējumu sabiedriskā transporta pakalpojumu apmaksai

Lai norēķinātos par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, valdība nolēmusi Satiksmes ministrijai (SM) piešķirt papildu finansējumu. Tas pausts sagatavotajā informatīvajā ziņojumā un atbildes rakstā uz biedrības “Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija” (LPPA) 2012.gada 15.maija atklāto vēstuli Ministru prezidentam, kas 29.maijā tika skatīti valdībā.

1,17 miljoni latu piešķirti sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem ar autobusiem reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā un republikas pilsētu pašvaldībām nesegto zaudējumu kompensēšanai par 2011.gadu.

Tāpat valdība konceptuāli atbalstījusi papildu līdzekļu piešķiršanu zaudējumu segšanai par 2012.gadu, kas saistīti ar neizpildītajiem pasākumiem sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumu samazināšanai. Nepieciešamība kompensēt neveiktos pasākumus radusies galvenokārt nepieņemto grozījumu Autopārvadājumu likumā dēļ – pretējā gadījumā tiktu regulēta un ierobežota neregulāro pasažieru pārvadātāju darbība, tādējādi gan pārvadātājiem, gan arī valsts budžetam nerastos ievērojami zaudējumi negūto ieņēmumu veidā.

SM atbalsta LPPA izteikto priekšlikumu līdz šā gada 31.maijam pārcelt daļu no 2012.gada otrajā pusgadā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem paredzētā finansējuma, palielinot pārvadātājiem izmaksājamo ikmēneša dotāciju avansa summu par 20–30%, sākot ar maiju. Tā 2012.gada maijā un jūnijā kopējā ikmēneša dotāciju avansa summa tiks palielināta par 1,83 miljoniem latu. Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem pa dzelzceļu valsts budžeta finansējuma pārdale 2012.gada maijā un jūnijā nav paredzēta, dotāciju izmaksu paredzot pēc pašreizējā sadalījuma pa mēnešiem.

2012.gadā piešķirtais valsts budžeta finansējums sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumu kompensēšanai – 46,46 miljoni latu – sedz tikai 85% no šogad prognozētajiem sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumiem, ievērojot, ka dotācijas sabiedriskajam transportam 2012.gadā ir samazinātas par 5 miljoniem latu.

Sagatavotajā atbildes rakstā sniegts arī skaidrojums par LPPA ierosinājumiem attiecībā uz nepieciešamajām izmaiņām Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, veiktajiem grozījumiem MK 2009.gada 26.oktobra noteikumos Nr.1226 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu kompensēšanas un sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifa noteikšanas kārtība” un LPPA priekšlikumiem attiecībā uz to papildināšanu. Tāpat LPPA informēta par līdz šim veikto un vēl plānoto Autopārvadājumu likuma virzīšanu, kā arī izstrādātajiem priekšlikumiem autoostu sistēmas reorganizācijai un citiem pasākumiem pārvadātāju izmaksu samazināšanai.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par ostu darbības pārraudzības modeļa efektivitāti un priekšlikumiem efektivitātes uzlabošanai

29.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīts Satiksmes ministrijas (SM) ziņojums par esošā ostu darbības pārraudzības modeļa efektivitāti un priekšlikumiem efektivitātes uzlabošanai, pārvaldes neatkarības un profesionalitātes stiprināšanai.

Ņemot vērā MK doto uzdevumu, ziņojums tika skatīts arī Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē, kura to atbalstīja un ierosināja veikt vienotas izmaiņas Ventspils brīvostas pārvaldes un Rīgas brīvostas pārvaldes nolikumā, ņemot vērā piedāvātās redakcijas. LOTLP papildus norādīja, ka neuzskata par lietderīgu atvērt Saeimā Likumu par ostām, kamēr Eiropas Komisija nav nākusi klajā ar Eiropas Savienības tiesību akta priekšlikumu (ostu direktīvu).

Valdība konceptuāli atbalstīja SM ierosinājumu veidot jaunu valsts institūciju, kas kalpotu kā nozares politikas realizācijas instruments operacionālajā līmenī ar mērķi mobilizēt valsts pārvaldībā esošos loģistikas infrastruktūras aktīvus un sadarbībā ar privāto sektoru veikt koordinētu un agresīvu Rietumu kravu plūsmu un investīciju piesaisti Latvijas loģistikas koridoram, organizējot vienotu un katram klientam pielāgotu nozares piedāvājumu izstrādi un komunikāciju. Tāpat minētā institūcija koordinētu Latvijas tautsaimniecības stratēģisko nozaru un uzņēmumu loģistikas un piegāžu ķēžu optimizācijas risinājumu izstrādi, kā arī sniegtu priekšlikumus valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem nozares infrastruktūrā un administratīvajās procedūrās. Šobrīd uzdots rast labāko juridisko modeli jaunajai institūcijai. Vienlaikus valdība apstiprināja Rīgas un Ventspils brīvostas pārvalžu jaunos nolikumus, kuri sagatavoti ar mērķi pilnveidot ostu darbības pārraudzības efektivitāti.

Turpmāk MK savu pārraudzību pār brīvostu pārvaldēm īstenos ar satiksmes ministra starpniecību, ņemot vērā, ka SM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta, sakaru, kā arī ostu darbības nozarē. Tādējādi tiek izpildīts Valsts kontroles izvirzītais uzdevums, lai ostās nodrošinātu MK pārraudzību.

Rīgas brīvostas pārvaldes nolikumā precizēta valdes amatpersonu iecelšanas kārtība, nosakot, ka valdes locekļu iecelšana un atcelšana no valdes locekļu amata notiek saskaņā ar MK rīkojumu vai Rīgas pilsētas domes lēmumu. Šādu regulējumu turpmāk piemēros arī Ventspils brīvostas pārvaldes nolikumā, nosakot, ka valdes locekļu iecelšana un atcelšana notiks saskaņā ar MK rīkojumu vai pašvaldības domes lēmumu.

Noteikumu projekti papildināti ar regulējumu, kas skar ostu pārvalžu atklātību, valdes lēmumu, gada pārskatu publicēšanu, komersantu tiesības prezentēt savu viedokli valdes sēdē pirms tā iesniegtā jautājuma izskatīšanas, kā arī nepieciešamību apstiprināt ostas mārketinga stratēģiju tuvākajiem trīs gadiem.

Jaunie noteikumi paredz, ka SM organizēs ministriju izvirzīto pārstāvju viedokļu saskaņošanu pirms valdes sēdes par valdes sēdē izskatāmajiem jautājumiem, tādā veidā noskaidrojot MK izvirzīto valdes locekļu viedokļus.

SM: Par Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka izveidi starp Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju

29.maijā valdība apstiprināja likumprojektu, kurš paredz Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka (NEFAB) izveidi starp Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju.

NEFAB līgums starp dalībvalstīm ļaus izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr.1070/2009, kas nosaka optimizēt Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēmu, mazinot sadrumstalotību tajā.

NEFAB izveidošana Latvijas un citu bloka dalībvalstu gaisa pārvadātājiem sniegs zemākas ar aeronavigācijas pakalpojumiem saistītās izmaksas. Novēršot gaisa telpas sadrumstalotību un izveidojot racionālāku maršrutu tīklu, tiks palielināta sistēmas kopējā kapacitāte, mazināta lidojumu kavēšanās dažu tīkla elementu pārslogotības dēļ, saīsināti maršruti, mazināts kopējais degvielas patēriņš un līdz ar to – kaitīgo izmešu daudzums. Visi šie pasākumi tiks veikti tā, lai nekādā veidā nemazinātos lidojumu drošība un vienlaikus tiktu ievērotas valstu militārās intereses.

Funkcionālā gaisa telpas bloka izveides rezultātā ir arī paredzēts ievērojami palielināt gaisa telpas uzraudzības sistēmas kapacitāti, nodibinot ciešu sadarbību starp dalībvalstu civilās aviācijas uzraudzības institūcijām, gaisa satiksmes pakalpojumus sniedzošajiem uzņēmumiem un dalībvalstu militāro aviāciju.

Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka līguma dalībvalstīm būs jāsaskaņo tie savi normatīvie akti un procedūras aeronavigācijas pakalpojumu jomā, kuras šobrīd ir katras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts kompetencē un kuras nenosaka ne Regula Nr.1070/2009, ne arī starptautiskie līgumi civilās aviācijas jomā. Perspektīvā tiks saskaņoti arī visi normatīvie akti un projekti, kuri tiks izstrādāti pēc NEFAB izveidošanas.

NEFAB pārvaldību īstenos NEFAB padome, kura sastāvēs no dalībvalstu kompetento institūciju pārstāvjiem. Tajā darbosies arī katras dalībvalsts militārais sektors. Padomes darbības kārtība sīkāk tiks noteikta tās reglamentā.

NEFAB līguma projekta izstrādes procesā ir izmantota arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu veidotu funkcionālo gaisa telpas bloku līgumu pozitīvā pieredze.

Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka līgumu parakstīs Latvijas vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums, bet to ratificēs Saeima.

SM: Par finansējuma piešķiršanu Latgales sabrukušo ceļu atjaunošanai

29.maijā valdība konceptuāli atbalstīja lēmumprojektu par finansējuma piešķiršanu Latgales reģiona valsts autoceļu sabrukušo posmu seguma ārkārtas uzturēšanas darbiem un satiksmes drošības pasākumiem.

VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC) veiktie autoceļu ikgadējās apsekošanas rezultāti apliecina, ka kopumā valsts autoceļu stāvoklis gadu no gada turpina pasliktināties. 50,9% no valsts autoceļiem ar asfaltēto segumu ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī, bet 39,4% no valsts autoceļiem ar grants segumu ir sliktā stāvoklī. Šo autoceļu lietošana ir apgrūtināta, rada ekonomiskos zaudējumus autoceļu lietotājiem un kavē tautsaimniecības attīstību. Tāpēc LVC speciālisti iesaka nekavējoties veikt ārkārtas autoceļu uzturēšanas un segumu atjaunošanas darbus vairākos valsts reģionālo autoceļu asfaltētajos un grants posmos.

Satiksmes ministrijai 2012.gada budžetā iepriekš minēto ārkārtas uzturēšanas darbu veikšanai līdzekļi nav paredzēti. Kopējais finansējuma apjoms, kas nepieciešams, lai nodrošinātu iepriekš minēto darbu veikšanu Latgalē ir 4 220 942 lati. Līdz ar to līdzekļus gūs, veicot apropriācijas pārdali starp Finanšu ministriju un Satiksmes ministriju.

Paredzēts, ka minētais finansējums ļaus nodrošināt drošu satiksmi uz 100,72 kilometriem autoceļu.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par priekšlikumiem Pilsonības likuma grozījumiem

29.maijā Ministru kabinets izskatīja Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus grozījumiem Pilsonības likumā.

“Esmu gandarīts, ka Pilsonības likums šodien ir pavirzījies uz priekšu, to ar nepacietību gaida liela sabiedrības daļa gan Latvijā, gan pasaulē. Grozījumi ir vērsti uz to, lai stiprinātu to pilsoņu saikni ar valsti, kuru dēļ šī valsts ir dibināta,” grozījumu aktualitāti un valstisko svarīgumu raksturo tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

“Valdība ir izskatījusi Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotos priekšlikumus grozījumiem Pilsonības likumā, un tie tiek nodoti atkārtotām debatēm Saeimā. Pats būtiskākais jaunums ir dubultpilsonības iespējamība, proti, personai vienlaikus ar Latvijas pilsonību varēs būt arī kāda no Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu pilsonībām, kā arī paredzēs principu, ka visas pasaules latvieši varēs iegūt Latvijas pilsonību. Grozījumi ir vērsti uz to, lai stiprinātu to pilsoņu saikni ar valsti, kuru dēļ šī valsts ir dibināta. Nesenā referenduma, kā arī citu pēdējā laika politisko aktivitāšu gaisotnē tiks pastiprināti noteikumi, paredzot, ka naturalizēties varēs persona, kura ar savu rīcību nav vērsusies pret Latvijas valsts konstitucionālām pamatvērtībām,” par būtiskākiem Pilsonības likuma grozījumiem spriež TM parlamentārais sekretārs Jānis Bordāns.

Ministrs uzsver Pilsonības likuma grozījumu ieviešanas nozīmību: “Vērtējot grozījumus Pilsonības likumā, mēs domājam par nācijas saliedētību. Nepieņemama ir situācija, ka Latvijas pilsonība tiek liegta formālu apsvērumu dēļ, kā tas ir bijis līdz šim, likumdošanā neparedzot dubulto pilsonību. Latvijas valstij ir pienākums rūpēties un nezaudēt saikni ar latviešiem visā pasaulē, tādēļ tik svarīgi pieņemt grozījumus Pilsonības likumā, kuri paredz laika ziņā neierobežotas tiesības Latvijas pilsoņiem, kuri ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai citu iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā, un viņu pēcnācējiem iegūt Latvijas pilsoņa statusu, saglabājot arī citas valsts pilsonību. Tāpat Latvijas valsts uzņemas atbildību un tiesisko aizsardzību arī par Latvijas pilsoņu bērniem, kas ir dzimuši ārvalstīs.”

Grozījumi Pilsonības likumā paredz dubulto pilsonību bērniem – ja viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un bērns ar dzimšanas brīdi, pamatojoties uz likumu, ir ieguvis citas valsts pilsonību. “Šis ir ļoti aktuāls regulējums tām latviešu ģimenēm, kurām bērni ir piedzimuši Lielbritānijā un Īrijā,” uzsver G.Bērziņš. Dubultā pilsonība var izveidoties personām, kas citas valsts pilsonību, pamatojoties uz likumu, ieguvušas laulību rezultātā.

Ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, kuri nebija paspējuši atgūt Latvijas pilsonību līdz noteiktajam termiņam 90.gadu vidū, tiek atcelts šis ierobežojums, un Latvijas pilsonību viņi varēs tagad noformēt, pieļaujot minēto personu dubultpilsonību, atbilstoši vispārējiem nosacījumiem.

Lai bērns iegūtu Latvijas pilsonību, turpmāk būs nepieciešams, lai tikai viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis, līdzšinējā likuma prasība bija Latvijas pilsonība abiem vecākiem.

Personas, kas Latvijas pilsonību iegūs naturalizācijas procesā, no latviešu valodas pārbaudes tiks atbrīvotas, ja ir apguvušas profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās vai arodizglītības programmu latviešu mācību valodā, iepriekšējā redakcija no valodas pārbaudes atbrīvoja tikai vispārējās vidējās izglītības ieguvējus.

Grozījumi nodoti atkārtotām debatēm Saeimā.

Ksenija Novikova, Tieslietu ministrijas preses sekretāre

VARAM: Par jaunām reģionu un pašvaldību teritoriju attīstības indeksa vērtībām

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aktualizējusi plānošanas reģionu un pašvaldību teritorijas attīstības indeksa vērtības, izmantojot jaunākos statistikas datus par 2011.gadu, kas raksturo teritoriju sociāli ekonomiskās perspektīvas. To paredz Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 25.maija noteikumos Nr.482 “Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām””, ko valdība akceptēja 29.maija sēdē.

VARAM ik gadu aktualizē plānošanas reģionu un pašvaldību teritoriju attīstības indeksa vērtības, jo tās izmanto Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apgūšanā. Indeksi nosaka valsts līdzfinansējuma apmēru pašvaldību īstenotajos ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētajos projektos – jo zemāks teritorijas attīstības indekss, jo augstāks valsts budžeta dotācijas un zemāks pašvaldību līdzfinansējuma īpatsvars.

Tāpat indeksu lieto kā kritēriju, vērtējot ES struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda projektu iesniegumus un dodot noteiktu punktu skaitu atkarībā no pašvaldības, kurā tas tiks īstenots, – jo zemāks teritorijas attīstības indekss, jo lielāks punktu skaits. Atsevišķos gadījumos indeksu izmanto kā papildu kritēriju, ja projekti saņem vienādu novērtējumu – priekšroka tiek dota projektam, kas tiks īstenots pašvaldības teritorijā ar zemāku teritorijas attīstības indeksu.

VARAM: Par Latgales reģiona rīcības plānu 2012.–2013.gadam

29.maijā valdībā tika apstiprināts Latgales reģiona rīcības plāns 2012.–2013.gadam. Plāns izstrādāts, lai Latgales reģiona ekonomiskā attīstība un izaugsme no ieceres kļūtu par realitāti. Rīkojums Nr.2 bija arī izšķiroša iestāšanās par līdzsvarotu Latvijas attīstību. Nepārtraucot investīciju sadali pēc politiskās piederības, attīstības centriem Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē nebūtu bijis nekādu izredžu kļūt par reģionālās ekonomiskās izaugsmes virzītājspēku, kas uzlabo katra iedzīvotāja dzīves apstākļus un motivē ņemt iniciatīvu savās rokās.

Tieši tādēļ šoreiz Latgales reģiona vajadzībām atbilstoši risinājumi tapa, “uz vietas” pētot situāciju, runājot ar cilvēkiem, uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem un kopīgi meklējot piemērotākos risinājumus. Plānā piedāvātie risinājumi Latgales ekonomiskajai izaugsmei definēti, par prioritāti izvirzot darba vietu radīšanu un uzņēmējdarbības attīstību Latgalē. Lai jau pārskatāmā nākotnē nodrošinātu Latgales reģiona ekonomikas izrāvienu, plānā piedāvāti trīs būtiskākie darbības virzieni, kuros tiks koncentrētas valsts un ES struktūrfondu investīcijas, lai Latgale kļūtu pievilcīgāka uzņēmējiem un reģionā tiktu realizētas jaunas un inovatīvas uzņēmējdarbības idejas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs pēc plāna apstiprināšanas valdībā uzsvēra: “Priekšnoteikums ikviena Latvijas reģiona līdzsvarotai attīstībai ir tā uzņēmējdarbības kapacitāte. Tieši tāpēc Latgales rīcības plānā galvenais atbalsts ir jau strādājošo uzņēmumu kapacitātes stiprināšanai, jaunu uzņēmumu radīšanas motivēšanai un papildus jaunu darba vietu radīšanai. Latgales reģiona iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir vēl neizmantotas iespējas un neīstenoti talanti, kas noteikti veicinās katras ģimenes, novada un visa Latgales reģiona labklājību. Esmu pārliecināts, ka šajā plānā iekļautos pasākumus nākotnē mēs varēsim iedzīvināt arī citos reģionos un tā veicināt ilgtspējīgu iekļaujošas ekonomiskas izrāvienu.”

Apzinot situāciju reģionā, tika secināts, ka esošo un potenciālo uzņēmēju prasmes bieži ir nepietiekamas, lai saskatītu uzņēmējdarbības iespējas. Tāpēc plānā ietverti vairāki pasākumi, iedrošinot jaunus cilvēkus izmēģināt savus spēkus uzņēmējdarbībā, domāt radoši un aktīvi rīkoties. Vienlaikus, lai palīdzētu uzņēmējiem ar produkcijas noietu un veicinātu viņu savstarpējo sadarbību, plāns paredz veidot Latgales vēstniecību Rīgā.

Tā kā tirgus un līdzšinējais valsts atbalsts nav spējis atrisināt vairākas nozīmīgas, ar uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamajiem resursiem saistītas problēmas, plānā paredzēts atbalsts uzņēmējiem ražošanas telpu attīstībai un pašvaldībām uzņēmējdarbības veicinošās infrastruktūras attīstībai. Tāpat plānā iestrādāti pasākumi speciālistu piesaistei un pārkvalifikācijai atbilstoši reģiona darba tirgus prasībām. Lai nodrošinātu koordinētu dažādu veidu atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai, plānots izveidot pārnozaru uzņēmēju atbalsta institūciju un vienotu konsultācijas tīklu.

Kopumā plānā ietverti pasākumi 2012.–2013.gadam ar kopējo finansējuma apjomu gandrīz 83 miljoni latu, t.sk. papildus piesaistāms ES fondu finansējums 54,71 miljons latu un valsts budžeta līdzekļi 5,73 miljonu latu apmērā, kā arī 388 tūkstoši latu Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par grozījumiem Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmā

Valdība 29.maija sēdē vienojās par Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātajiem grozījumiem Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmā, lai ražotājus nodrošinātu ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai nepieciešamo zemi. Noteikumos paredzētie aizdevumi galvenokārt orientēti uz maza un vidēja lieluma un jauno lauksaimnieku saimniecībām.

Lai saņemtu aizdevumu, aizņēmējam ar iesniegumu būs jādodas uz valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (Hipotēku banka), kas iesniegumu izvērtēs un tālākai administrēšanai nodos valsts akciju sabiedrībai “Lauku attīstības fonds” (LAF). Programmas realizēšanā komercbankas iesaistītas netiks.

Kopējā kredītlīnija būs 10 miljoni latu. Viens saimnieciskās darbības veicējs vai savstarpēji saistīti aizņēmēji varēs saņemt ne vairāk kā 100 000 latu atbalstu. Atbalsta summa nedrīkstēs pārsniegt 100 procentus no iegādājamās zemes platības tirgus vērtības. Aizdevuma termiņš būs līdz 20 gadiem, un aizdevumus izsniegs līdz 2013.gada 31.decembrim.

Ja piesaistītā aizdevuma resursu cenas (mainīgās daļas) pieauguma dēļ aizdevuma procentu gala likme pārsniegs četrus procentus gadā, starpību starp četru procentu likmi un faktisko (tirgus) likmi LAF segs:

• 50 procentus – ZM no tās budžeta atsevišķi izveidotās valsts budžeta programmas vai apakšprogrammas līdzekļiem;

• 50 procentus – aizņēmējs no saviem līdzekļiem.

Tā kā LAF kreditēšanas programmas administrēšana ir jauna funkcija, lai to veiksmīgi izpildītu, tiks slēgts līgums ar Hipotēku banku projektu pieņemšanai un izvērtēšanai visās bankas reģionālajās nodaļās.

ZM: Par izmaiņām “Agrovides” atbalsta administrēšanas kārtībā

29.maijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009.gada 17.jūnija noteikumos Nr.573 “Kārtība, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī atbalstu valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai”. Izmaiņas noteikumos paredz deleģēt Dabas aizsardzības pārvaldei un biedrībai “Latvijas Ornitoloģijas biedrība” noteiktu atbalsta maksājumu pamatojumam nepieciešamo datu apkopošanu.

Šobrīd atbalsta maksājumu pamatojumam nepieciešamo ekonomisko rādītāju datus apkopo SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC), pamatojoties uz saimniecību apsekojumu datiem.

Sekmīgai “Agrovides” atbalsta maksājumu administrēšanai jāapkopo papildu dati par lauku putnu indeksu, bioloģisko daudzveidību zālājos un Natura 2000 teritorijās, kas neietilpst LLKC kompetencē un atbildības jomā.

Lai aktualizētu atbalsta maksājumu apmēru, ir jāievāc un jāapkopo jauni dati, kā arī tie jāapstrādā, lai sagatavotu vairāk atbilstošu maksājumu pamatojumu. Dabas aizsardzības pārvaldei paredzēts deleģēt datu apkopošanu atbalsta maksājumu pamatojumu sagatavošanai par Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000), īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, kā arī par bioloģiski vērtīgiem zālājiem. Savukārt biedrībai “Latvijas Ornitoloģijas biedrība” jādeleģē datu apkopošana par lauku un mežu putnu populāciju indeksu izmaiņām, jo tā ir neatsverama daļa atbalsta maksājumu pamatojumu sagatavošanai. Latvijas Ornitoloģijas biedrība veic ornitoloģisko novērtējumu un ekspertīzi teritorijās, kur saimnieciskā darbība var ietekmēt putniem nozīmīgās vietas vai plašākus apvidus, kā arī citos gadījumos.

Noteikumi paredz, ka LLKC, pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas Ornitoloģijas biedrības iegūtajiem datiem, sagatavo bioloģiski vērtīgo zālāju ekonomisko aprēķinu sadaļu, izmantojot aktuālos saimniecību apsekojumu (SUDAT) datus.

Izmaiņas atbalstu administrēšanas kārtībā stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

PKC: Par sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas pasākumiem

29.maijā Ministru kabinets lēma par pasākumu kopumu, kas īstenojami, lai sekmētu saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanos un stiprinātu nacionālo identitāti. Valdība uzklausīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavoto ziņojumu “Par sabiedrības saliedēšanu, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanu” un lēma par pasākumu īstenošanai piešķiramo finansējumu.

Plāns paredz īstenot pilsoniskās izglītības programmu, skaidrojot valsts pamatus, Latvijas vēstures attīstību un nacionālās vērtības. Plānots īstenot, piemēram, apmaiņas programmu latviešu un mazākumtautību bērniem un jauniešiem, kuras laikā latviešu ģimenes bērni dzīvo mazākumtautību ģimenē un mazākumtautību ģimenes bērni dzīvo latviešu ģimenē.

Plānots veicināt vienotas un kvalitatīvas informācijas telpas nodrošināšanu visā Latvijas teritorijā, it īpaši nodrošinot nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraidi pierobežu rajonos, piemēram, veicot sabiedrisko pasūtījumu konkursa kārtībā reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas un producentu grupām līdzekļiem Latgales reģionā.

Plānots izstrādāt un ieviest mehānismu, kas nodrošinātu valsts dotāciju piešķiršanu latviešu valodas apmācību programmu organizēšanai mazākumtautībām atkarībā no rezultātu efektivitātes. Šī aktivitāte paredz, piemēram, kvalitatīvu latviešu valodas apguves nodrošināšanu bilingvālā mācību procesā pirmsskolas mācību iestādēs.

Paredzēts nodrošināt latviešu kultūras un izglītības pieejamību no Latvijas izbraukušo iedzīvotāju bērniem, piemēram, sniedzot atbalstu latviešu skolām un latviskai izglītībai ārzemēs, Latvijas kultūras pieejamībai diasporas centros.

Tāpat plānots veidot un uzturēt tiešu dialogu ar mazākumtautību intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, piemēram, ik gadus rīkojot Mazākumtautību dienas un festivālu, īstenojot atbalsta programmas mazākumtautību organizācijām.

Līdz ar šo pasākumu atbalstīšanu pirmo reizi tiek piešķirti valsts finanšu līdzekļi Latvijas nevalstisko organizāciju fonda programmai, kas tostarp atbalsta arī mazākumtautību nevalstisko organizāciju pasākumus un stiprina pilsonisko līdzdalību.

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) Ministru prezidenta uzdevumā martā sāka darbu pie valsts pārvaldes iestāžu ierosinājumu apkopošanas sabiedrības saliedētības veicināšanas pasākumiem. Ņemot vērā, ka piedāvātie pasākumi bija daudzveidīgi, PKC izstrādāja metodiku priekšlikumu novērtēšanai. Aprīlī pasākumu efektivitātes un ilgtspējas vērtēšanu veica neformāla valsts institūciju pārstāvju un citu ekspertu grupa. Tajā bija pārstāvji no Ministru prezidenta biroja, Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda, Ārlietu ministrijas, Valsts kancelejas un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes. Paralēli priekšlikumu vērtēšanā iesaistīties tika aicinātas arī nevalstiskās organizācijas.

Uzlabotais pasākumu saraksts tika prezentēts Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomes sēdē. Ņemot vērā apkopotos viedokļus un priekšlikumus, pasākumu saraksts tika koriģēts. Arī Sabiedriskās politikas centra “Providus” rīkoto Pilsoņu debašu par integrāciju dalībnieku viedokļi un priekšlikumi tika salīdzināti ar ekspertu darba rezultātā izveidoto prioritāro pasākumu sarakstu. Kā atzīmēja gan nevalstisko organizāciju pārstāvji, gan arī pārstāvji no valsts pārvaldes institūcijām, sabiedrības un ekspertu redzējums par visaktuālākajām problēmām un primāri veicamiem pasākumiem, saliedējot sabiedrību, būtiski neatšķiras.

Dace Apsīte-Plezere, Pārresoru koordinācijas centra konsultante