Ekonomikas ministrija:
Par Nacionālo industriālo politiku

Nacionālā industriālā politika ir Latvijas iespēja celt labklājības līmeni, mainot ekonomikas struktūru par labu augstākas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu ražošanai, kas secīgi nozīmēs arī labāk apmaksātu darba vietu rašanos, uzskata Hārvarda universitātes starptautiskās politekonomijas profesors Danijs Rodriks.

“Situācija globālajā ekonomikā ir būtiski mainījusies, un, ja vēl pirms pāris gadiem industriālā politika tika asociēta ar ko sliktu un nepieņemamu, šodien tās nepieciešamība vairs netiek pat apšaubīta. Ir skaidra pārliecība, ka ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai moderna industriālā politika ir vajadzīga. Jautājumi ir par to, kā to īstenot? Industriālā politika nav kāds konstants lielums, bet gan process, kura pamatā ir valdības un pašvaldību ciešs dialogs ar privāto sektoru. Tikai uzņēmēji un privātais sektors vislabāk spēj atbildēt uz jautājumiem, kas traucē, kavē vai ierobežo industriju attīstību arī mikro līmenī,” tikšanās laikā ar Ekonomikas ministrijas un citu nozaru ministriju vadības pārstāvjiem uzsvēra D.Rodriks.

Viņš atzinīgi novērtēja Ekonomikas ministrijas darbu pie Nacionālās industriālās politikas izstrādes, uzsverot, ka būtiski, lai visā sabiedrībā un arī institucionālajā sistēmā tiktu nostiprinātas industriālās politikas idejas, kas ļaus daudz sekmīgāk virzīt resursus uz valstij vēlamajām uzņēmējdarbības jomām un darbībām, radot arī valsts atbalsta instrumentus industriju attīstībai. Vienlaikus viņš akcentēja, ka modernas industriālās politikas kontekstā ir jārunā ne tikai par rūpniecības, bet arī pakalpojumu sektoru, ko Latvija ļoti sekmīgi varētu izmantot ekonomikas attīstībai.

“Latvijas Nacionālā industriālā politika, kas balstīta pasaules jaunākajās praksēs un pieejās, ir mērķēta uz ekonomikas struktūras maiņu par labu augstākas komplicētības, pievienotās vērtības preču un pakalpojumu ražošanai. Tā ir jauna, bet ļoti nepieciešama pieeja Latvijas ekonomikas politikā, radot arī skaidru redzējumu par to, ko Latvija dara, kādi ir tās mērķi un ar kādiem valsts atbalsta instrumentiem tos plānots sasniegt. Ekonomikas ministrija jau tagad veic izpēti par eksportspējīgākajiem nišu produktiem un pakalpojumiem, un ir sākts dialogs ar nozarēm, lai līdz gada beigām izstrādātu detalizētu Nacionālās industriālās politikas dokumentu ar inovatīviem valsts atbalsta instrumentiem,” norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

31.maijā ar ekonomikas ministra D.Pavļuta un profesora D.Rodrika dalību Rīgas Ekonomikas augstskolā notika arī diskusija “Industriālās politikas izaicinājumi Latvijā”, lai veidotu dialogu starp valdību, uzņēmējiem un plašāku auditoriju un palielinātu izpratni par industriālo politiku kā līdzekli Latvijas ekonomikas izrāviena veicināšanai.

Nacionālās industriālās politikas pamatā būs darbs, kas vērsts uz tirgus nepilnību novēršanu un konkurētspējas uzlabošanu, atsevišķu sektoru specifisko vajadzību apmierināšanu un reģionālo priekšrocību aktivizēšanu. Vienlaikus tiks nodrošināta gan bāzes industriālās politikas (infrastruktūras pilnveidošana, nodokļu un izglītības sistēmas uzlabošana utt.) un attīstības industriālās politikas (inovācijas, R&D, klasteru attīstība utt.) izstrāde. Industriālās politikas galvenie darba virzieni būs vērsti uz industriālo zonu attīstību, atbalstu esošajām un jaunajām industrijām, darbaspēka nodokļu reformu, izcilas uzņēmējdarbības vides izveidi, inovācijas sistēmas reformu, kā arī jaunu pieeju nodarbinātības politikai.

Ekonomikas ministrija savās kompetences jomās jau sākusi vairākas praktiskas aktivitātes industriālās politikas īstenošanai. Šogad pilotprojekta veidā tiks piedāvāta jauna atbalsta programma investīcijām ražošanas telpu izveidei, rekonstrukcijai vai modernizācijai lielākajās Latvijas pilsētās (izņemot Rīgu) 6 miljonu latu apmērā. Jauno industriju atbalstam tiks sākta programma inovatīvas zaļās ražošanas atbalstam gandrīz 8 miljonu latu apjomā, kā arī tiks ieviesta jauna riska kapitāla atbalsta programma uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai 28 miljonu latu apmērā.

Daiga Grūbe, ekonomikas ministra preses sekretāre