Finanšu ministrija:
Par EK rekomendācijām Konverģences programmai

30.maijā Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar rekomendācijām par Latvijas sagatavoto Konverģences programmu 2012.–2015.gadam. Finanšu ministrija (FM) konceptuāli atbalsta EK rekomendācijas budžeta un nodokļu jomā un uzskata, ka rekomendācijas atbilst Latvijas uzņemtajam kursam atbildīgas fiskālās politikas īstenošanā.

“EK rekomendācijas norāda uz izaicinājumiem, kas aktuāli visā Eiropas Savienībā, un Latvija tiek aicināta dot savu ieguldījumu fiskāli atbildīgas un uz izaugsmi vērstas Eiropas veidošanā,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi un valsts finanšu stabilitāti, visas ES dalībvalstis gatavo ikgadējas vidēja termiņa programmas, kas raksturo valsts fiskālo politiku turpmākajiem četriem gadiem. Eirozonas valstis gatavo Stabilitātes programmas, savukārt pārējās ES dalībvalstis – Konverģences programmu, iesniedzot tās EK un ES Padomei.

Šā procesa mērķis ir nodrošināt stingrāku budžeta disciplīnu, uzraugot un koordinējot budžeta politiku eirozonā un ES. Lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, vienlaikus ar Konverģences programmu ES dalībvalstis izstrādā nacionālās reformu programmas “Eiropa 2020” stratēģijas īstenošanai. Katra gada maija beigās vai jūnija sākumā EK nāk klajā ar rekomendācijām par katras ES dalībvalsts iesniegtajām programmām. Rekomendācijas tiek apspriestas dažādos ES Padomes formātos, bet jūnija beigās apstiprinātas ES Padomē.

ES Padomes rekomendācijas par šā gada Latvijas sagatavoto Konverģences programmu 2012.–2015.gadam nosaka turpināt pasākumus, nodrošinot pārmērīga budžeta deficīta procedūras pārtraukšanu, ievērojot 2012.gadam nosprausto budžeta deficīta mērķi, turpinot samazināt strukturālo budžeta deficītu nākamajos gados, lai tuvinātos vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, tāpat arī turpinot mazināt darbaspēka nodokļu slogu, apstiprinot Fiskālo disciplīnas likumprojektu, izstrādājot Vidēja termiņa budžeta ietvara likumu un atjaunojot 2.pensiju līmeņa iemaksas 6% apmērā.

Tā kā līdz 2011.gada beigām Latvija darbojās Starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros, ES Padome par Latvijas iepriekšējā gadā sagatavoto Latvijas Konverģences programmu 2011.–2014.gadam un Progresa ziņojumu par Latvijas nacionālās reformu programmas īstenošanu izteica vienu visaptverošu rekomendāciju – “turpināt ieviest Saprašanās memorandā starp ES un Latviju un tā turpmākajos papildinājumos paustās apņemšanās”, kas ietvēra tādus pasākumus kā fiskālās disciplīnas stiprināšana, cīņas ar ēnu ekonomiku turpināšana, finanšu sektora tālākas stabilitātes nodrošināšana, kā arī strukturālo reformu turpināšana izglītības, valsts pārvaldes, sociālajā u.c jomās.

Pēc Starptautiskās aizdevuma programmas noslēgšanas ES un Latvijas sadarbība turpināsies, ES Padomei izvērtējot ikgadēji sagatavotās Konverģences programmas un Latvijas nacionālās reformu programmas, lai rekomendāciju formā sniegtu savu nostāju par Latvijā īstenoto politiku.

Latvija visos Starptautiskās aizdevuma programmas ieviešanas gados ir spējusi veiksmīgi ievērot noteiktos vispārējās valdības budžeta bilances mērķus un īstenot fiskālo politiku sekmīgāk, nekā iepriekš ticis plānots. Laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam tika veikta budžeta konsolidācija 17% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2011.gads tika noslēgts ar vispārējās valdības budžeta deficītu 3,5% apmērā no IKP (atbilstoši EKS 95), savukārt 2012.gada budžets ir sagatavots, prognozējot budžeta deficītu 2,1% apmērā.

“Vērtējot līdzšinējos 2012.gada budžeta izpildes datus, var secināt, ka nospraustais 2012.gada budžeta mērķis tiks izpildīts. Arī turpmākajos gados tiek plānots samazināt budžeta deficītu – 2013.gadā 1,4% apmērā no IKP, 2014.gadā – 0,8% no IKP, savukārt 2015.gadā – 0,3% apmērā no IKP. Tāpat Latvija ir apņēmusies izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas nosacījumu samazināt strukturālo budžeta deficītu ikgadēji ar soli 0,5% no IKP līdz vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai,” skaidro finanšu ministrs.

Attiecībā uz rekomendāciju par darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, vidēja termiņa budžeta plānošanu un fiskālās disciplīnas nodrošināšanu jāatzīmē, ka pēdējos gados nodokļu politika ir tikusi vērsta uz darbaspēka nodokļu īpatsvara samazināšanu kopējos nodokļu ieņēmumos. Latvija ir sākusi darbaspēka nodokļu reformu, Saeimai pieņemot grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), kas laika posmā no 2013. līdz 2015.gadam paredz samazināt IIN kopumā par pieciem procentpunktiem. Minētās reformas mērķis ir Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darba vietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus. Samazinot darbaspēka nodokļu kopējo slogu, tiks samazināti arī nabadzības un strukturālā bezdarba riski, kā arī ēnu ekonomika un motivācija izvairīties no nodokļu nomaksas.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgas un pretcikliskas fiskālās politikas veidošanu, ir izstrādāts Fiskālās disciplīnas likums, kurš ir izskatīts Saeimā 1.lasījumā. Šobrīd norit iesniegto priekšlikumu 2.lasījumam izskatīšana attiecīgajās Saeimas komisijās, un paredzams, ka likumprojekts tiks pieņemts šā gada rudenī.

Lai stiprinātu vidēja termiņa izdevumu politikas plānošanu, jau šogad tiks izstrādāts un pieņemts pirmais Vidēja termiņa budžeta ietvara likums 2013.–2015.gadam, savukārt Vidēja termiņa budžeta ietvara likums 2014.–2016.gadam jau tiks izstrādāts saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa