Par ES fiskālās disciplīnas līguma ratifikāciju

Saeima 31.maijā otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru Latvija ratificē tā dēvēto Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgumu. Par līguma ratifikāciju balsoja 67 deputāti, pret bija 29, bet viens atturējās. Latvija ir piektā ES dalībvalsts, kuras parlaments atbalstījis fiskālās disciplīnas līguma ratifikāciju.

Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā ratifikācijai Saeimā bija nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums Saeimas sēdē, kurā piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Šāda konstitucionālā balsu vairākuma balsošanas procedūra saskaņā ar Satversmes 68.panta otro daļu piemērojama, ratificējot starptautiskus līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences.

Līgums paredz stiprināt fiskālo disciplīnu un uzlabot ekonomisko pārvaldību gan eirozonā, gan tajās ES dalībvalstīs, kas izvēlēsies piemērot daļu līguma, neesot eirozonā. Līguma mērķis ir atturēt dalībvalstis no pārmērīga budžeta deficīta un valsts parāda veidošanas. Dalībvalstis apņemas nodrošināt, ka to budžeti ir līdzsvarā vai ar pārpalikumu, deficītam nepārsniedzot trīs procentus no valsts iekšzemes kopprodukta.

Fiskālās disciplīnas pārkāpumus konstatēs Eiropas Komisija, bet uzsākt pārkāpuma procedūru ES Tiesā pret konkrētu pārkāpušo dalībvalsti varēs jebkura no dalībvalstīm. Ja fiskālo disciplīnu pārkāpusī valsts nepakļausies Tiesas spriedumam, tai atkārtotā spriedumā varēs piespriest lietas apstākļiem atbilstošu naudas sodu līdz pat 0,1 procentam no iekšzemes kopprodukta.

Bez Latvijas fiskālās disciplīnas līgumu ratificējušas vēl četras ES dalībvalstis – Grieķija pilnībā pabeigusi ratifikācijas procesu, bet Portugālē, Slovēnijā un Rumānijā līgumu atbalstījuši parlamenti. Savukārt Īrijā 31.maijā par līgumu tiek rīkots referendums. Lai jaunais līgums stātos spēkā, tas jāratificē vismaz 12 eirozonas valstīs.

Saeimas preses dienests