Par Melnkalnes ārlietu ministra oficiālo vizīti

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, 31.maijā Latvijas Ārlietu ministrijā sirsnīgi sveicot savu kolēģi – Melnkalnes ārlietu un Eiropas integrācijas ministru Milanu Ročenu (pa labi), kurš ieradies oficiālā vizītē
Foto: Ārlietu ministrija

31.maijā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Melnkalnes ārlietu un Eiropas integrācijas ministru Milanu Ročenu, kurš Latvijā bija ieradies oficiālā vizītē. Vizītes laikā Melnkalnes ārlietu ministrs tikās arī ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, Saeimas priekšsēdētājas biedru Andreju Klementjevu un aizsardzības ministru Arti Pabriku.

Tiekoties ar ārlietu ministru E.Rinkēviču, tika pārrunātas valstu divpusējās attiecības, Melnkalnes integrācija ES un NATO, ES paplašināšanās jautājumi un situācija Rietumbalkānu reģionā. Vizītes laikā parakstīts Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas un Melnkalnes Ārlietu un Eiropas integrācijas ministrijas sadarbības protokols, kas sekmēs abu valstu divpusējo sadarbību, kā arī veicinās sadarbību starptautiskajās un reģionālajās organizācijās. Latvija sniegs nepieciešamo atbalstu Melnkalnei tās integrācijas procesā Eiropas Savienībā.

Melnkalne ir ES kandidātvalsts kopš 2010.gada 17.decembra. Eiropas Komisija ir rekomendējusi sākt pievienošanās ES sarunas ar Melnkalni šā gada jūnijā.

Latvijas un Melnkalnes diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 2006.gada 19.jūnijā, un Latvija bija viena no pirmajām Eiropas Savienības valstīm, kas atzina Melnkalnes neatkarību. Melnkalne pasludināja neatkarību 2006.gada 3.jūnijā pēc tam, kad 2006.gada 21.maija referendumā tās iedzīvotāji nobalsoja par atdalīšanos no Serbijas.

Latvijas un Melnkalnes divpusējās politiskās attiecības ir ļoti labas, tomēr abām valstīm ir plašas iespējas un neizmantots potenciāls pilnveidot abu valstu ekonomisko sadarbību. 2011.gada 31.augustā Latviju oficiālā vizītē apmeklēja Melnkalnes premjerministrs Igors Lukšičs.

M.Ročens ir Melnkalnes ārlietu ministrs kopš 2006.gada. Savukārt 2010.gada decembrī, apvienojot Ārlietu un ES integrācijas ministrijas, M.Ročens kļuva par Melnkalnes ārlietu un Eiropas integrācijas ministru.

Diplomātiskās karjeras laikā M.Ročens bijis ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijā, nerezidējošais vēstnieks Uzbekistānā, Kazahstānā, Turkmenistānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā un Gruzijā, kā arī ir bijis Melnkalnes Republikas premjerministra un prezidenta ārlietu padomnieks.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

Tiekoties ar Valsts prezidentu

31.maijā tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu Rīgas pilī Melnkalnes ārlietu un Eiropas integrācijas ministrs Milans Ročens apliecināja, ka Melnkalnei tās tālākajai integrācijai Eiropas Savienībā un NATO ir īpaši būtiska Latvijas pieredze.

Sarunā Valsts prezidents uzsvēra, ka mums ar Melnkalni kā mazām valstīm ir svarīgi savā starpā sadarboties, īpaši ņemot vērā mūsu draudzīgās attiecības. Melnkalnes ārlietu ministrs uzsvēra, ka Melnkalnei ir būtiski, lai Latvija dalītos ar to savā pieredzē par ceļu uz ES un NATO. Viņš atzīmēja, ka tieši zināšanas par citu veiksmēm un pieļautajām kļūdām ļaus Melnkalnei pēc iespējas veiksmīgāk veikt sarežģīto attīstību ar mērķi kļūt par ES dalībvalsti. M.Ročens uzsvēra, ka nepieciešamo reformu veikšana ir vitāli svarīga Melnkalnes turpmākajai attīstībai nākotnē. A.Bērziņš apliecināja Latvijas atvērtību un gatavību dalīties ar savām zināšanām.

Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka, neskatoties uz atsevišķajiem panākumiem ekonomikas jomā, arī šeit ir iespējami uzlabojumi. Valsts prezidents uzsvēra, ka viens no būtiskiem soļiem tā sasniegšanai ir Melnkalnes vēstnieka nozīmēšana darbam Latvijā, kas palīdzētu gan tūrisma un ekonomiskās sadarbības veicināšanā, gan kultūras saišu stiprināšanā. M.Ročens apliecināja, ka Melnkalne to gatavojas darīt jau vistuvākajā laikā.

Ministrs apsveica Latviju ar panākumiem smago ekonomisko problēmu pārvarēšanā. Viņš arī nodeva Melnkalnes prezidenta uzaicinājumu Valsts prezidentam vizītē apmeklēt Melnkalni, ko A.Bērziņš pieņēma.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar aizsardzības ministru

31.maijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks tikās ar Melnkalnes ārlietu un Eiropas integrācijas ministru Milanu Ročenu un pārrunāja divpusējo sadarbību aizsardzības jomā, kā arī Melnkalnes centienus integrēties NATO un Eiropas Savienībā.

“Latvija atbalsta Melnkalni ceļā uz dalību NATO, kā tika uzvērts arī Čikāgas samita laikā,” norādīja aizsardzības ministrs A.Pabriks. “Mēs augsti novērtējam Melnkalnes ieguldījumu reģionālajā un starptautiskajā drošībā, it īpaši atbalstu ISAF militārajā operācijā un Afganistānas nākotnē.” M.Ročens pateicās par Latvijas atbalstu, uzsverot, ka Melnkalnei integrācijas procesi starptautiskajās organizācijās ir svarīgi, jo veicina reformu īstenošanu un valsts attīstību. Viņš norādīja, ka šajā procesā Melnkalnei ir ļoti svarīga Latvijas pieredze: “Mūsu valstīm ir līdzīga pagātne un kopīgi stratēģiskie mērķi, tāpēc vēlamies no jums mācīties, kā maza valsts var sasniegt lielus, stratēģiskus mērķus.” A.Pabriks informēja par Baltijas valstu ciešo sadarbību ar Ziemeļvalstīm aizsardzības jomā, kas var būt piemērs arī Balkānu valstīm.

Latvijas aizsardzības ministrs informēja M.Ročenu par Latvijas lēmumu meklēt iespējas nosūtīt pārstāvi no Latvijas uz NATO Konsultatīvajā padomē Melnkalnē.

Ministri pārrunāja reģionālās drošības aktualitātes Balkānu reģionā, kā arī iespēju sadarboties militārās izglītības jomā. M.Ročens pateicās par to, ka Latvija bija viena no pirmajām ES valstīm, kas atzina Melnkalnes neatkarību, un personīgi A.Pabrikam – par deputātu grupas izveidošanu Latvijas parlamentā sadarbības attīstīšanai ar Melnkalni.

A.Pabriks pasniedza ielūguma vēstuli Melnkalnes aizsardzības ministrei profesorei Miliciai Pejanovicai-Djurisicai ar aicinājumu darba vizītē apmeklēt Latviju.

2011.gada septembrī aizsardzības ministrs Artis Pabriks darba vizītē apmeklēja Melnkalni, kur aicināja Melnkalnes bruņoto spēku pārstāvjus izmatot apmācības iespējas Liepājas ūdenslīdēju skolā un BALDEFCOL koledžā Tartu, kā arī pauda Latvijas gatavību sniegt konsultācijas par sabiedrības informēšanu par dalību NATO, ko varētu īstenot ar ciešāku abu valstu nevalstisko organizāciju sadarbību.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments