Lai ceļš pie grāmatas — ērtāks un racionālāks

28.maijā Bibliotēku informācijas tīklu konsorcijs izsniedza pirmo vienoto lasītāja karti

Par valsts nozīmes zinātnisko bibliotēku pirmās vienotās lasītāja kartes īpašnieku kļuva habilitētais medicīnas doktors profesors Haralds Voskis, kas jau kopš 1942. gada ir Misiņa bibliotēkas lasītājs, pašlaik regulāri apmeklē četras zinātniskās bibliotēkas un ir vairāku zinātnisku grāmatu un aforismu krājumu autors. Sarīkojums notika skvērā pie Mūkusalas ielas un Kuģu ielas krustojuma — ap to vietu, kur nākotnē pacelsies mūsu grāmatniecības Gaismas pils. Tas bija savā ziņā simboliski, jo arī vienotās lasītāja kartes projekts ved uz nākotnes bibliotēku.

Kā pastāstīja Bibliotēku informācijas tīklu konsorcija valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme, patlaban projektā piedalās astoņas bibliotēkas — Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, LLU Fundamentālā bibliotēka, Latvijas Medicīnas akadēmijas bibliotēka, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Patentu tehniskā bibliotēka, Latvijas Universitātes bibliotēka, Medicīnas zinātniskā bibliotēka un Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskā bibliotēka. Sagaidāms, ka tuvākajā laikā pievienosies arī Policijas akadēmijas bibliotēka. Konsorcija pirmais projekts paredzēja izveidot kopkatalogu, kurā šobrīd atrodama informācija par vairāk nekā 48 tūkstošiem grāmatu (arī par četrām Haralda Voska grāmatām). Vienotās lasītāja kartes projekta koncepcija sāka veidoties 1999.gadā, kad Melona fonds (ASV) piešķīra līdzekļus tehniskā risinājuma izstrādei un aprīkojuma iegādei. Jaunās kartes lietošanas noteikumus izstrādājusi ekspertu grupa, kurā ir visu konsorcija bibliotēku pārstāvji. Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas realizē vienotas lasītāju datu bāzes un vienotas lasītāja kartes izveides projektu. Eksperti ir izpētījuši un liek lietā pieredzi, kas šādu vienotu lasītāju apkalpošanas sistēmu ieviešanā uzkrāta Skandināvijas valstīs, Francijā, Vācijā un citviet pasaulē.

Konsorcija direktore Margarita Marcinkeviča uzsvēra: "Jaunā sistēma lasītājiem būs ērtāka un vienkāršāka. Ir izveidota vienota visu konsorcija bibliotēku datu bāze ar informāciju par 70 tūkstošiem lasītāju, notiek vienota lasītāju reģistrācija. Vienotā lasītāja karte ļaus tās īpašniekam izmantot visu konsorcija bibliotēku krājumā esošo informāciju un iespējamos pakalpojumus. Mēs veidojam jaunu Latvijas bibliotēku darba standartu, kas tām ļaus sekmīgi iekļauties Eiropas Savienības vienotajā bibliotēku tīklā. Šis darbs paver ceļu Latvijas uzņemšanai kopējā e–Eiropas projektā."

Tieši jaunizveidotajā datu bāzē tika meklēts arī cilvēks, kam vienotā lasītāja karte būtu visvairāk nepieciešama. Un izrādījās, ka profesors Voskis regulāri apmeklē četras zinātniskās bibliotēkas un uztur sakarus vēl ar citām, turklāt ir lasītājs ar viskrietnāko stāžu un pie tam arī pats raksta grāmatas. Turpat sarīkojuma dalībnieku acu priekšā grāmatnieku nofotografēja, ievadīja datorā viņa vārdu, uzvārdu un personas kodu, reģistrēja lasītāju datu bāzē — un drīz vien jaunā karte bija gatava. Pēc izskata līdzīga bankas kredītkartei, ērta lietošanā.

Profesors Haralds Voskis pateicās konsorcijam par lielo godu un uzticību un ar labu vārdu pieminēja savus skolotājus un audzinātājus gan Franču licejā, gan vēlāk Medicīnas akadēmijā:

— Latviešu valodas skolotāja Marta Daugule jau pirmajā stundā mūs mudināja: "Lai kādu rakstnieku iepazītu, par maz ir izlasīt literāro darbu fragmentus, kas atrodami mācību grāmatās un hrestomātijās. Meklējiet pašu grāmatu, vislabāk pirmizdevumu!" Un tā mēs abi ar draugu jau ģimnāzijas pirmajā klasē kļuvām par pastāvīgiem Misiņa bibliotēkas lasītājiem. Tas bija vācu laiks, skolās trūka mācību grāmatu, tāpēc mēs pratām novērtēt gan labu grāmatu, gan mūsu gudros, daudz lasījušos skolotājus, starp kuriem bija arī rakstniece Angelika Gailīte un folkloriste Vilma Greble. Kad jau studēju medicīnu, daudz mācījos no profesora Bieziņa, kas visu mūžu dzīvi interesējās par jaunāko ne tikai savā nozarē, bet arī literatūrā, mākslā un kultūras dzīvē vispār. Un pamatu pamatā — Misiņtēva novēlējums: "Meklējiet rakstos!"

Profesors Voskis izteica cerību, ka arī jaunajā gadu tūkstotī latviešos būs dzīvs "lasītāja gēns" un mūsu daudz zinošie, skolās gājušie jaunieši ne tikai zinās, kur atrodas Blaumaņa iela, bet arī lasīs Rūdolfa Blaumaņa noveles, dzeju un lugas, ieklausīsies rakstnieka domās un košajā valodā.

Astoņu bibliotēku vienotā tīkla izveidē ir investēts vairāk nekā viens miljons latu. Visu Latvijas bibliotēku vienotā tīkla izmaksa sasniegs 12,75 miljonus latu. Veiksmīgas finansu piesaistes gadījumā jau 2003. — 2004.gadā Latvijā darbosies vienota bibliotēku informācijas sistēma, kas aptvers vairāk nekā 2000 bibliotēku un tādējādi nodrošinās ikvienam sabiedrības loceklim iespēju piekļūt vietējiem un pasaules informācijas resursiem.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore