Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

2001.gada 24.maijā pulksten 17

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2001. gada 24. maijā pulksten 17.

1. Dokuments, reģ. Nr.118. Deputātu L.Bojāra, I.Burvja, G.Freimaņa, J.Čevera un O.Grīga jautājums — LR Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par LNB projektu

Tā kā LNB izvietošanai netika atrastas piemērotas telpas, bet jaunu ēku celtniecībai trūkst finansējuma, tad lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc ēka Elizabetes ielā 2 netiek izmantota LNB izvietošanai?

2. Vai šī ēka joprojām atrodas valsts īpašumā?

2. Dokuments, reģ. Nr.119. Deputātu A.Kalniņa, G.Freimaņa, V.Lauska, R.Labanovska, I.Burvja, L.Bojāra, A.Barčas, J.Lejas, J.Čevera un O.Grīga jautājums — LR zemkopības ministram Atim Slakterim:

Par graudkopības attīstības veicināšanu

Mūsu lauku saimniecībās graudkopība ir viena no svarīgākajām ražošanas nozarēm. Tā veido pārtikas rūpniecības un lopkopības attīstības pamatu. Paredzēts, ka, sākot ar 2002. gadu, hektāra subsīdiju maksājumus varēs saņemt tikai par tiem sējumiem, kuri tiks apsēti ar sertificētu sēklu. Taču šajā lietā vēl ir daudz neskaidrību, tajā skaitā arī šādos jautājumos:

1. Vai ir pārliecība, ka šā gada rudenī būs nodrošināts tāds sertificētas graudu sēklas daudzums, ko Zemkopības ministrija noteikusi kā vienu no kritērijiem, lai varētu saņemt kompensācijas maksājumus par sējplatību?

2. Ar ko ir pamatota prasība, ka kompensācijas saņems tikai tad, ja apsēts tiks ar sertificētām sēklām?

Vai tas nav pretrunā ar tirgus ekonomikas prasībām, jo katra privāta lauku saimniecība ir visnotaļ ieinteresēta, lai saprātīgi un ekonomiski pamatoti izmantotu visus graudaugu ražību ietekmējošus faktorus (mēslojumu, herbicīdus, tehnoloģijas veidu, sēklu u.c.), nereglamentējot tos no augšas direktīvā veidā?

Vai šāds nosacījums kompensāciju saņemšanai nav graudaugu sēklu audzētāju interešu lobēšana, jo graudaugu ražošanas saimniecībām būs jāiegādājas sēklas par sēklaudzētāju diktētajām cenām (sēklu cenu "griesti" nav noteikti!)?

3. Vai ir saskaņotas vēlamās graudaugu šķirnes (ziemas un vasaras kviešu šķirnes u.c.), ko piedāvās sēklaudzētāji, un tās, ko graudu pārstrādātāji pieprasīs no graudaugu ražošanas saimniecībām?

Kad izveidosies vienota, kompleksa ilgtermiņa politika graudkopības un graudu pārstrādes nozaru attīstībā?

4. Vai nav jāpanāk vienoti kvalitātes rādītāji par iepērkamo pārtikas labību (kvieši, rudzi, mieži, auzas, griķi), kurus patlaban atsevišķi iepircēji (dzirnavnieki u.c.) Latvijā nosaka dažādus?

Kad Latvijā tiks piemēroti Eiropas valstīs praktizētie graudu kvalitātes rādītāji, piemēram, kviešiem — proteīna saturs un sedimentācijas vērtība, kā arī bāzes mitruma rādītājs — 14 procenti, nevis daudzu graudu iepircēju noteiktais kritērijs — 13 procenti?

Rīgā 2001. gada 21. maijā Saeimas priekšsēdētājs J.Straume