Uz deputātu jautājumu rakstiski iesniegtā atbilde

Ministre I.Viņķele
Uz jaut. nr.9/J11 – dok. nr.888

Par informāciju saistībā ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””

Labklājības ministrija, atbildot uz ar š.g. 2.maija vēstuli Nr.12/2-5-n/78-11/12 saņemto Saeimas deputātu jautājumu Nr.9/11, sniedz atbildes uz jautājumiem.

1. Pielikumā Nr.1 Excel formātā par katru gadu līdz 2060.gadam sniegtas Eiropas Savienības (ES) Statistikas biroja (EUROSTAT) 2010.gadā veiktās demogrāfijas prognozes Latvijai, kuras tika sniegtas ES Ministru Padomes Ekonomikas politikas komitejas Sabiedrības novecošanās un valsts finanšu ilgtspējas darba grupā ilgtermiņa prognožu veikšanai pensiju jomā Latvijai.

2. EUROSTAT, kur piedalās arī ES dalībvalstu eksperti (no Latvijas – CSP pārstāvji), izstrādā ļoti detalizētas demogrāfijas prognozes visām ES dalībvalstīm, tādējādi veicinot ilgtermiņa prognožu salīdzināmību šo valstu starpā, tostarp arī prognožu salīdzināmību pensiju sistēmu ilgtspējas jomā. Līdz ar to arī Labklājības ministrija, kuras pārstāvis piedalās ES Ministru padomes Ekonomikas politikas komitejas Sabiedrības novecošanās un valsts finanšu ilgtspējas darba grupā, pensiju sistēmas ilgtermiņa prognozēm izmanto minētās demogrāfijas prognozes.

Tā kā Labklājības ministrija nepiedalās EUROSTAT demogrāfijas prognožu izstrādē, bet izmanto jau aprēķinātas galveno demogrāfisko rādītāju vērtības, nav iespējams sniegt šo datu aprēķināšanas metodiku, kā arī faktorus un pieņēmumus, kuri ir izmantoti šo datu sagatavošanā un prognožu ticamības nodrošināšanā.

3., 4., 5., Ilgtermiņa prognozes tiek veiktas, izmantojot Sociālās apdrošināšanas budžeta ilgtermiņa prognožu modeli, kas ir instruments nākotnes tendenču izvērtēšanai pie dažādiem attīstības scenārijiem.

Šis modelis ir komplicēta programma, kas ietver sevī lielu, savstarpēji saistītu statistiskās informācijas apjomu. Modelis, pensiju reformas sākuma gados tika izveidots (uz Visual basic un Excel programmu bāzes) sadarbībā ar Pasaules Bankas konsultantiem no Zviedrijas ar galveno mērķi – novērtēt valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas un pensiju reformas finanšu darbību ilgtermiņā pie dažādiem scenārijiem, kā arī savlaicīgi apzināt iespējamos riskus.

Veicot pēdējās ilgtermiņa prognozes, tika izmantoti EUROSTAT 2010.gada demogrāfijas pieņēmumi (skat. atbilžu 1. un 2.punktu). Attiecībā uz makroekonomiskajiem rādītājiem: tika izmantotas Finanšu ministrijas prognozes līdz 2015.gadam, pēc 2015.gada – ņemtas vērā Eiropas Komisijas izstrādātās tendences Latvijai – sniegtas ES Ministru Padomes Ekonomikas politikas komitejas Sabiedrības novecošanās un valsts finanšu ilgtspējas darba grupā ilgtermiņa prognožu veikšanai pensiju jomā Latvijai.

Speciālā budžeta ilgtermiņa prognozes regulāri tiek aktualizētas. Pēdējās aktualizētās bāzes scenārija prognozes (aprēķinātas faktiskajās cenās), kā arī galvenie pieņēmumi sniegti pielikumā Nr.2.

Atbildes uz papildjautājumiem:

1. Saistībā ar ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentu izstrādi demogrāfijas pārvaldīšanas politikai informējam, ka pašlaik tiek izstrādāts Nacionālās attīstības plāns 2014.-2020.gadam, kura izstrādē piedalās arī Labklājības ministrija, kas būs uzskatāms par galveno politikas plānošanas dokumentu valstī, tostarp demogrāfijas jautājumu risināšanā.

Attiecībā uz ģimenes atbalsta politiku informējam, ka 2011.gada 15.februārī Ministru kabinets apstiprināja Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (turpmāk – pamatnostādnes), kuru virsmērķis ir veicināt ģimeņu nodibināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmēt dzimstību, kā arī stiprināt laulības institūciju un tās vērtību sabiedrībā. Lai veicinātu ģimenes ar bērniem dzīves līmeņa paaugstināšanos, palielinot mājsaimniecības budžetu, pamatnostādnēs tiek piedāvāts:

1) paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu likmi, paredzot, ka tās apmērs veido 50% no minimālās mēneša darba algas vai ieviest diferencētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa īstenošanas politiku;

2) noteikt un īstenot risinājumus, lai sekmētu mājokļa pieejamību vai atbalstu mājokļa renovācijai ekonomiski aktīvām ģimenēm;

3) nodrošināt skolēnu no 1. līdz 4.klasei valsts pilnībā apmaksātu ēdināšanu.

Savukārt, lai sniegtu atbalstu ģimenēm ar bērniem bērnu audzināšanā, pamatnostādnes piedāvā:

1) veicināt bērnu aprūpes formu daudzveidību – pašvaldību un privātie bērnudārzi, iestādes, kurās bērni var uzturēties neilgu laiku, aukļu dienests, bērnu pieskatīšana darbavietā u.c. alternatīvas;

2) attīstīt ģimenei draudzīgu komersanta kustību;

3) popularizēt Darba likumā paredzētās tiesības – maternitātes un paternitātes atvaļinājums, bērna kopšanas atvaļinājums, kā arī papildu brīvdienas daudzbērnu ģimenēm un nepilns darba laiks u.c.;

4) veicināt atbalstu nodarbinātības uzlabošanai pēc bērna kopšanas atvaļinājuma – papildu profesionālo orientāciju, nepieciešamības gadījumā pārkvalifikāciju un atbalstu darbā iekārtošanā.

Pamatnostādnes neapskata dažāda veida pabalstu ieviešanu, paaugstināšanu vai pārskatīšanu, jo minētais politikas plānošanas dokuments ir orientēts uz ģimenēm ar bērniem nepieciešamo pakalpojumu pieejamību un nodrošināšanu, nevis tiešu finansiālu pabalstu piešķiršanu vai paaugstināšanu.

Vienlaikus informējam, ka patlaban ministrija izstrādā plāna projektu „Rīcības plāns pamatnostādņu „Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam” īstenošanai 2012.-2014.gadam”, kā ietvaros ir plānots pārskatīt pabalstu sistēmu un to apmērus attiecībā uz ārpusģimenes aprūpes sistēmu.

Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam pieejamas Ministru kabineta politikas plānošanas dokumentu mājaslapā http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3583.

Papildus informējam, ka kopš 2011.gada 12.aprīļa Ministru prezidents vada Demogrāfisko lietu padomi, kas konsultatīva un koordinējoša valsts institūcija, kas izveidota, lai veicinātu vienotu valsts demogrāfisko politiku un tās īstenošanu visos valsts pārvaldes līmeņos. Padomes sastāvā ir Ministru prezidents, Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos, ekonomikas ministrs, labklājības ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, kultūras ministrs, tieslietu ministrs, veselības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pārstāvji no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas, kā arī pārstāvji no LU Ekonomikas un vadības fakultātes Statistikas un demogrāfijas katedras, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta, Stratēģiskās attīstības komisijas, Latvijas Pašvaldību savienības, biedrības „Asociācija Ģimene”, Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības, bezpeļņas nevalstiskās organizācijas „Nākotnes fonds”, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un biedrības „Latvijas Bērnu forums”. Ar Demogrāfisko lietu padomes sēdēs izskatāmiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem var iepazīties Labklājības ministrijas mājaslapā http://www.lm.gov.lv/text/2019.

2. Diemžēl Labklājības ministrijas rīcībā nav informācijas, vadoties pēc kādiem faktoriem, EUROSTAT ir prognozējis iedzīvotāju paredzamā mūža ilguma rādītājus, tomēr uzskatām, ka mūža ilguma paaugstināšanās nenoliedzami ir saistīta ar veselīgu dzīvesveidu, uzturu un medicīnisko aprūpi.

3. Lai palielinātu speciālā budžeta ieņēmumus, 2010.gada 20.decembrī (spēkā ar 2011.gada 1.janvāri) tika pieņemti grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredzēja, sākot ar 2011.gada 1.janvāri palielināt darba ņēmēja iemaksu likmi par 2% (kopējā likme 35,09% iepriekšējo 33,09% vietā, kur darba ņēmējs maksā 11% iepriekšējo 9% vietā).

4. Kā tas notiek arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir sagatavota Latvijas nacionālā reformu programma „Eiropa 2020” stratēģijas īstenošanai vienlaikus ar Latvijas konverģences programmu 2011.-2014.gadam. Eiropas Semestra ietvaros Latvija sagatavoja iesniegšanai EK Progresa ziņojumu par Latvijas nacionālās reformu programmas „Eiropa 2020”stratēģijas kontekstā īstenošanu (turpmāk – Progresa ziņojums par Latvijas NRP īstenošanu). Progresa ziņojumu par Latvijas NRP īstenošanu sagatavoja darba grupa, kuras sastāvā darbojās Ārlietu ministrijas (ĀM), Ekonomikas ministrijas (EM), Finanšu ministrijas (FM), Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Kultūras ministrijas (KM), Labklājības ministrijas (LM), Satiksmes ministrijas (SM), Tieslietu ministrijas (TM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Zemkopības ministrijas (ZM), Pārresoru koordinācijas centra (PKC), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji. Laika periodā no 2011.gada līdz 2013.gadam Latvijas NRP iekļautajiem pasākumiem būs tieša ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. To noteiks publiskais finansējums, kas galvenokārt saistīts ar valsts investīcijām infrastruktūrā, kā arī tiešo atbalstu uzņēmējiem (pamatā ar ES fondu izmantošanu).

Pasākumu kopējais finansējums 2011.-2013.gadam ir nedaudz vairāk par 2 miljardiem latu. Valsts īstenotā politika veicinās investīciju un privātā patēriņa palielinājumu, kas ietekmēs IKP pieaugumu ik gadu par 1,5 procentiem.

Latvijas NRP ir atspoguļoti Latvijas kvantitatīvie mērķi 2020.gadam „Eiropa 2020” stratēģijas kontekstā, kuri noteikti, ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības attīstības scenāriju vidēja termiņa periodam, kā arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas „Latvija 2030” mērķus. Saskaņā ar Latvijas kvantitatīvajiem mērķiem ir paredzēts līdz 2020.gadam sasniegt nodarbinātības līmeni 73%, palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā līdz 1,5% no IKP, palielināt augstāko izglītību ieguvušo personu īpatsvaru līdz 34-36%, samazināt skolu nepabeigušo jauniešu īpatsvaru līdz 13,4%, samazināt nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvaru līdz 21% u.c. Eiropas Savienības Kohēzijas politikas atbalstāmo prioritāšu noteikšana 2014.-2010.gada plānošanas periodam notiks sinerģijā ar Nacionālā attīstības plāna izstrādi, kuru plānots iesniegt Ministru kabinetā 2012.gada septembrī.

Pielikumā: EUROSTAT demogrāfijas prognozes (pielikums Nr.1);

Speciālā budžeta ilgtermiņa prognozes (pielikums Nr.2).

Ar cieņu,
labklājības ministre I.Viņķele

Rīgā 2012.gada 9.maijā