Saeimas 2012.gada 24.maija sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogrammas nobeigums.
Sākums – Saeimas materiālu 32.laidienā („LV”, Nr.85, 31.05.2012.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie deputāti! Skatām likumprojektu Nr.50/Lp11 – „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.

Saņemti 129 priekšlikumi.

Man gribētos atgādināt, ka sākotnēji likumprojekts tika ierosināts sakarā ar nepieciešamību pilnveidot tiesību normas, kas regulē kārtību, kādā Latvijā izpilda citās valstīs piespriestus kriminālsodus, bet, izskatot attiecīgos priekšlikumus, tika iesniegti jauni priekšlikumi, kas attiecas uz dažādiem jautājumiem, kuri regulēti Kriminālprocesa likumā, tātad arī uz procesa dalībniekiem, drošības līdzekļiem, un citi. Daļa iesniegto priekšlikumu nav atbalstīta, bet man gribētos uzsvērt, ka mūsu komisijā tieši sakarā ar tiem notikušas vairākas konstruktīvas diskusijas un fakts, ka daži priekšlikumi nav guvuši atbalstu, pats par sevi nekādā gadījumā nenozīmē, ka tie būtu aplami vai nepareizi. Vienkārši ir dažādi viedokļi par to, kā visefektīvākajā veidā varētu risināt aktuālus jautājumus, problēmas, un tieši tad, izspriežot, izskatot dažādus jautājumus, tika pieņemti attiecīgi lēmumi.

1. – deputāta Elksniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 2. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. – deputāta Elksniņa priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja un cienījamie deputāti! Mēs runājam par izmaiņām Kriminālprocesa likumā.

111.pants. Kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka tiesības. Ko nozīmē šāda veida regulējums? Tas nozīmē, ka kriminālprocesā, lai arī kāds būtu personas procesuālais statuss – aizdomās turētais, apsūdzētais, liecinieks –, izmeklēšanas interesēs uz laiku, uz noteiktu termiņu var ierobežot personas tiesības. Ikviena tiesības. Manas, jūsu, ikviena sabiedrības locekļa tiesības. Ja izmeklēšanā rodas pierādījumi, piemēram, tam, ka mantas izcelsme ir noziedzīga, tad tiek pieņemts lēmums uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un virzīt lietu uz tiesu.

Priekšlikums, kurš tika atbalstīts otrajā lasījumā un kuru es lūdzu izslēgt, norāda uz ko? Ka valsts cenšas ieviest regulējumu, lai šāda veida lēmumi attiecībā uz aizskartās personas mantu, tiesībām, īpašuma tiesībām tiktu saņemti 24 stundu laikā. Administratīvā procesa likums paredz, ka administratīvie akti tiek paziņoti 7 dienu laikā. Civilprocess... Vai man vai ikvienam no jums kā aizskartajam mantas īpašniekam būs iespēja saņemt lēmumu 24 stundu laikā? Mums būs problemātiski šo lēmumu saņemt, ja mēs dzīvojam Latvijā. Kas būs, ja tas būs ārvalsts uzņēmums? Kā fiziski būs iespējams 24 stundu laikā nodrošināt?... Sekas būs šādas: atliktas tiesas sēdes, kavēta tiesvedība, bez procesa dalībnieku klātbūtnes pieņemti lēmumi un noslogota apelācijas instance.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, kas lielā mērā ir virzīts uz to, lai pēc vispārīgiem kritērijiem un vispārīgiem principiem piemērotu vismaz 7 dienas. Tas būs acīmredzams solis uz priekšu, lai ievērotu un respektētu tās personas tiesības, kura kriminālprocesā ir iesaistīta konkrētā izmeklēšanas stadijā. 24 stundas – tas noteikti ir par maz.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Judina kungs vēlas ko piebilst?

A.Judins. Komisijas sēdē šis jautājums tika izskatīts, izdiskutēts, arī ekspertiem bija iespēja izteikties un paust savu viedokli par šo jautājumu. Tātad 24 stundas... tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka dokuments ir nosūtīts. Ja mēs sākam skaitīt 24 stundas... 24 stundas mēs skaitām no tā brīža, kad attiecīgā informācija ir piegādāta. Tāpēc lūdzu neatbalstīt attiecīgo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 48, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 4. – deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Kaut kas jau atbalstīts arī bija... Cienījamie deputāti! Nākamais mans priekšlikums, kurš nav guvis atbalstu, ir saistīts ar tām personām un to procesuālo statusu, no kurām ņem paraugus salīdzinošajai izpētei.

Nu, pieņemsim, ir ierosināts kriminālprocess, ir nepieciešami paraugi, rokraksta paraugi, balss paraugi, lai nozīmētu, pieņemsim, ekspertīzi lietā. Pašreizējais regulējums norāda, ka paraugus salīdzinošajai izpētei var ņemt tikai no aizturētās, aizdomās turētās, apsūdzētās personas vai personas, pret kuru notiek kriminālprocess par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu. Pašlaik likumdevējs cenšas paplašināt minēto personu loku arī ar cita procesuālā statusa personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess. Kāda ir būtiskā atšķirība starp šo kategoriju lietām? Personām, pret kurām uzsākts kriminālprocess... tātad netiek pieprasīta kriminālprocesa kvalifikācija pēc konkrēta Krimināllikuma panta. Juridiski pareizi būtu tā, ka gadījumā, kad izmeklēšanas vajadzībām nepieciešams lūgt paraugus, krimināllietā būtu konkrēta kvalifikācija, pēc kāda panta tad notiek izmeklēšana, lai, vadoties no minētā panta dispozīcijas, varētu ņemt konkrētus paraugus, nevis, pieņemsim, pēc kādas Krimināllikuma nodaļas, kura ietver 20 vai vairāk pantu.

Es uzskatu, ka minētais regulējums lielā mērā ir ierobežojošs attiecībā uz personām, kuras tiek iesaistītas kriminālprocesā, un tam nav nekāda juridiska pamata. Līdz ar to es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Judina kungs ko vēlas piebilst?

A.Judins. Kriminālprocesa likums paredz iespēju uzsākt procesu pret personām tieši tādēļ, lai izmeklētu attiecīgo lietu. Varbūt svarīgi ir saņemt paraugus salīdzinošajai izpētei arī attiecīgajos gadījumos. Un es vēl gribu uzsvērt – ja Elksniņa kungam ir konceptuāls viedoklis, ka nav pareizi tas, ka procesu var uzsākt pret personu, tad ir jādiskutē par citu pantu. Bet, ja mēs tādu iespēju paredzam, tad ir loģiski, ka attiecīgā darbība var tikt veikta. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt attiecīgo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 49, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 5. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 7. – deputāta Elksniņa priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 8. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 9. – deputāta Elksniņa priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Kā man nesen teica kāds kolēģis, no juristiem ir vienas nelaimes.

Kriminālprocesā pašlaik ir paredzēts papildus viens no drošības līdzekļu veidiem – uzturēšanās noteiktā vietā. Panta dispozīcija, nu, domājams, jums visiem tas būtu jāzina, skan šādi: uzturēšanās noteiktā vietā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā saistība, rakstveida saistība, uzturēties procesa virzītāja norādītajā laikā un noteiktajā vietā vai neatstāt ilgāk par 24 stundām konkrēti norādīto dzīves vai pagaidu uzturēšanās vietu bez procesa virzītāja atļaujas. Nu, kaut kas līdzīgs mājas arestam, bet lēmumu pieņem procesa virzītājs, nevis tiesa.

Es aicinu nepaplašināt izmeklēšanas pilnvaras, kuras lielā mērā ierobežos indivīdus un ļaus vienkāršam iecirkņa inspektoram noteikt, ka personai A 24 stundas būs, piemēram, jāsēž mājās. Kamēr nav tiesas lēmuma par minēto procesuālo darbību, tas ir būtisks cilvēktiesību, pamattiesību ierobežojums, un satura ziņā tas principā ir identisks mājas arestam, attiecībā uz kuru likumdevējs pieļauj tādu procesuālo kārtību, ka lēmumu pieņem tiesa. Es uzskatu, ka šajā gadījumā tā ir patiesībā tendencioza darbība ar mērķi paplašināt izmeklēšanas pilnvaras un nav nekāda attaisnojuma cilvēktiesību ierobežošanai.

Līdz ar to es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un izslēgt minēto pantu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu... (No zāles starpsaucieni: „Viss! Viss! Viss!”) Nē, jūs varat tikai komisijas vārdā. Es jau āmuru noklaudzināju. Komisijas vārdā jums ir iespēja. (No zāles starpsaucieni: „Nevajag!”)

A.Judins. Komisijas vārdā es mēģināšu tieši izskaidrot šo jautājumu.

Lieta ir tāda, ka tikko Elksniņa kungs jums sniedza nepatiesu informāciju par Kriminālprocesa likuma normu, un ir ļoti svarīgi, kolēģi, lai jūs saprastu būtību. (No zāles dep. V.Agešins: „Komisijas vārdā runā, ja!”) Kur... kur ir problēma? Problēma ir saistīta ar faktu, ka drošības līdzeklis, par kuru mēs runājam, nav līdzīgs mājas arestam. Mājas aresta būtība ir šāda – cilvēks atrodas savā dzīvesvietā un to nedrīkst atstāt. Šajā gadījumā mēs runājam par drošības līdzekli, kura būtība ir cita. Proti, cilvēks nedrīkst atstāt savu dzīvesvietu uz laiku, kas ir ilgāks par 24 stundām. Tas ir pilnīgi cits drošības līdzeklis.

Tātad komisija izskatīja attiecīgo priekšlikumu un to neatbalstīja.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Dep. A.Elksniņš piesakās debatēs.)

Gribu atgādināt, ka debates par 9.priekšlikumu jau ir slēgtas. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Tās bija debates!”) Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 49, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 10. – deputāta Elksniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 12. – deputāta Elksniņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 13. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 14. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Jā, kolēģi, man uzreiz gribētos... es sapratu, ka mēs tomēr šodien atbalstīsim šo lietu, un gribu paskaidrot, kāpēc. Tāpēc, ka jau divus gadus, trīs gadus mēs Latvijas Bērnu fondā tieši nodarbojamies ar šo bērnu rehabilitāciju. Nu, ne ar to, ko jūs sakāt, bet mēs nodarbojamies ar šo bērnu rehabilitāciju pēc tā, ko tie sliktie cilvēki ir izdarījuši viņiem. Un tikai dažus statistikas datus es gribu jums minēt. Pagājušajā gadā bija 60 tādi bērni (un Latvijai tas ir ļoti daudz – ļoti daudz! –, ja kaut vai viens tāds bērns ir!), bet vecuma cenzs dalījās... Bērni vecumā līdz 4 gadiem, no 2 līdz 4 gadiem bija kādi 3, līdz 6 gadiem – 5 bērni. Vislielākais kontingents bija vecumā no 7 līdz 12 gadiem – 23 bērni.

Kopumā šogad tikai pa 5 mēnešiem – pa 5 mēnešiem! – līdz šodienai jau ir 37 bērni... Pagājušogad šāda vardarbība, kas vērsta pret bērniem... te ir runa tikai par seksuālo vardarbību... Kopumā republikā ir cietuši no vardarbības 1200 bērni. Tas ir milzīgs skaitlis! Un tāpēc es domāju, ka, palielinot šo sodu... šo iespēju, teiksim, vēl izmeklēt... it sevišķi tāpēc, ka lielākajā daļā gadījumu ir skaidrs, ka konkrētais cilvēks ir to izdarījis, taču izmeklēšana ir sarežģīta un ļoti grūta... Es uzskatu, ka to, kas tika skatīts Juridiskajā komisijā... es nezinu, kāpēc tas tika noraidīts, bet es ļoti ceru, ka to atbalstīs. Un šodien, ja jūs arī skatījāties televīzijā – LNT... Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa teica, speciālisti ir teikuši, ka tas ir obligāti jāatbalsta.

Es domāju, ka šeit nav absolūti nekādas politikas, un šie cilvēki... Man liekas, ir dažāda veida noziegumi. Pat tie recidīvisti, kas sēž cietumā, nekādā gadījumā neieredz šos cilvēkus, kas vērsuši seksuālo vardarbību, izdarījuši seksuālos noziegumus pret bērniem. Tāpēc es domāju, ka mums ir vienkārši pienākums šodien labot šo kļūdu un gādāt, lai šie cilvēki atrastos tur, kur viņiem jāatrodas.

Es ļoti ceru, kolēģi, ka mēs šo... šīs izmaiņas šodien pieņemsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Pagājušā gada 1., es atvainojos, 8.jūlijā Saeima – toreiz vēl 10.Saeima – vienprātīgi, visiem balsojot „par”, nevienam nebalsojot „pret”, nevienam neatturoties, nevienam politiskajam spēkam publiski neiebilstot, pievienojās valdības akceptētajai koncepcijai, ka attiecībā uz vairākiem noziegumu veidiem lielāks akcents tiek likts nevis uz to, ka valsts uztur noziedzniekus slēgtā vidē, bet uz to, ka probācijas dienests ļoti aktīvi un intensīvi strādā... es pat teiktu, apstrādā konkrēto personu, lai tā nostātos uz pareizā ceļa.

Toreiz neviens neiebilda, taču likumdevējs aizmirsa vienu lietu – to, ka materiālās normas ir cieši saistītas ar procesuālajām un līdz ar materiālo normu grozīšanu tomēr vajadzēja nodrošināt arī zināmas cietušo un liecinieku aizsardzības garantijas. Un šīs garantijas parasti un vislabāk nosaka ar tādu drošības līdzekli kā aizdomās turamās personas apcietinājums. Diemžēl to mēs nebijām izdarījuši. Šī kļūda bija jāatzīst un jālabo.

Tieslietu ministrija ķērās šim darbam klāt tikai pēc tam, kad Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs sacēla lielu, lielu troksni – pamatoti! – un sauca palīgā medijus sakarā ar to, ka no apcietinājuma atbrīvotie pedofili ietekmē lieciniekus un cietušos. Pēc tam Tieslietu ministrijas pārstāvji tikās ar Valsts bērna tiesību aizsardzības centra pārstāvjiem, izvērtēja pašreizējo situāciju un darba grupa, kuras sastāvā bija Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, apgabaltiesu, rajonu tiesu, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Satversmes tiesas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas pārstāvji, piekrita, ka Kriminālprocesa likumā jāgroza apcietinājuma termiņi šīm personām, šim īpašajam kontingentam, un tiesai jādod plašākas iespējas. Palielinot termiņu no 4 mēnešiem līdz 6 mēnešiem pirmstiesas procesā un kopējo termiņu – no 9 līdz 12 mēnešiem... Būs deputāti, kuri teiks: mēs taču esam iesnieguši likumprojektu, kurā materiālajās normās atgriežamies pie sankcijām, kas ir līdzvērtīgas sankcijām par smagiem noziegumiem. Jā, par šīm normām būs jādiskutē, un es piekrītu, ka vairākas no tām mēs varētu akceptēt. Es ceru, ka vairākums tam piekritīs. Taču šī norma, ko mēs šodien akceptējam, neizslēdz tās normas pieņemšanu. Šī norma stājas spēkā 1.jūlijā. Un no 1.jūlija gan Valsts bērna tiesību aizsardzības centram, gan Valsts policijai būs vienkāršāk strādāt šajā jomā un būs mazāk raižu un problēmu.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Es ceru, ka balsojums 4 pret 4 Juridiskajā komisijā bija pārpratums. Un es ceru, ka šodien vairāki deputāti savu kļūdu vienkārši labos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, man šis priekšlikums ne īpaši patīk, tāpēc ka es uzskatu, ka būtu jāveic grozījumi attiecīgajos Krimināllikuma pantos. Un, kā jau Rasnača kungs šeit pareizi teica, šie grozījumi tiek izskatīti Juridiskajā komisijā, un, es ceru, visdrīzākajā laikā mēs tos jau varēsim skatīt šeit pirmajā lasījumā.

Bet, ņemot vērā to, ka vēl priekšā pietiekoši ilgs laiks, kamēr šos grozījumus Krimināllikumā mēs varēsim pieņemt, es tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai vismaz tādā veidā mēs varētu cīnīties ar šiem ne visai labajiem cilvēkiem, un laika gaitā, kad būs pieņemti attiecīgie grozījumi, kad mēs veselu virkni dzimumnoziegumu, kurus pagājušajā gadā kļūdas dēļ esam pārvērtuši no smagiem par mazāk smagiem, pārcelsim atpakaļ vecajā statusā, varēsim diskutēt arī par to, vai šis šodien grozītais pants, jaunpieņemtais pants vispār ir vajadzīgs.

Es aicinu atbalstīt 14.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Man gribētos lielos vilcienos izskaidrot priekšlikuma būtību, lai būtu skaidrs, par ko mēs balsojam. (No zāles: „Mēs zinām!”) Proti, runa ir par kriminālprocesuālo normu, kas paredz iespēju ilgāku laiku piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu – tām personām, kas izdarījušas noziedzīgu nodarījumu pret... dzimumnoziegumus vai likuma pārkāpumus pret tikumību, ja cietuši bērni. Proti, ir runa par tādu pārkāpumu kā pavešana netiklībā, kā dzimumattiecības ar bērniem, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu.

Kad mēs runājam par attiecīgo grupu, par attiecīgiem pārkāpumiem, ir ļoti svarīgi nošķirt divus jautājumus. Viens jautājums ir par sodiem, par to, kādus sodus piemērot. Un, kā jūs zināt, tieši Ādamsona kungs un citi kolēģi ir iesnieguši priekšlikumus par sodu palielināšanu.

Patlaban mēs runājam par procesuālajām normām un apcietinājuma piemērošanu cilvēkam, kas tiek turēts aizdomās vai ir apsūdzēts attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā. Priekšlikuma mērķis ir ļaut turēt cilvēku apcietinājumā ilgāk, nekā paredz vispārīgās normas. Un attiecīgos grozījumus ierosināja... nu, tieši atbalstīja gan Iekšlietu ministrijas pārstāvji, gan Tieslietu ministrijas pārstāvji, uzsverot, ka attiecīgās lietas var būt ļoti sarežģītas un prasa laiku. Bet tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka cilvēkam, kas tiek turēts aizdomās vai apsūdzēts minētā pārkāpuma izdarīšanā, līdz tiesai jābūt cietumā 12 mēnešus. Tā ir iespējamība, un es lūdzu ievērot, ka katrā konkrētā gadījumā izmeklēšanas tiesnesis lemj, vai ļaut vai neļaut piemērot attiecīgo drošības līdzekli. Bet, es domāju, ir svarīgi ņemt vērā, ka vispār nedrīkst jaukt soda jautājumu un kriminālprocesa jautājumus. Patlaban mēs runājam par kriminālprocesa normu, un es aicinu atbalstīt attiecīgo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Mēs varam diskutēt par to, ka priekšlikums ir labs vai slikts, bet būtība ir šāda. Tik tiešām 10.Saeima pagājušajā gadā ir pieļāvusi kļūdu. Pieļāvusi kļūdu! Juridiskā komisija šo kļūdu nav ievērojusi, virzījusi Saeimā apstiprināšanai likumprojektu. Saeima ir pieņēmusi. Un sodi attiecībā uz dzimumnoziedzniekiem, uz noziegumiem pret tikumību tika samazināti. Kļūda izpaudās tajā aspektā, ka likumdevējs nebija tik tālredzīgs un politiķi nebija tik piesardzīgi, lai ievērotu vienu mazu niansi. Gan Krimināllikumā paredzētie sodi, sodu smagums, kvalifikācija, gan arī kriminālprocess ir savstarpēji saistīti un veido vienu kopīgu struktūru, kopīgu sistēmu. Pēc grozījumiem Krimināllikumā noziedzīgi nodarījumi pret tikumību, par kuriem līdz 6 gadiem paredzētais sods tika samazināts līdz 5 gadiem, automātiski no smagiem noziedzīgiem nodarījumiem pārlēca uz mazāk smagiem ar visām no tā izrietošām sekām. Gan sodu noteikšanas principi, gan pirmstiesas procesa termiņi, gan arī apcietinājuma pamats smagiem noziegumiem ir daudz noteiktāks un daudz atbilstošāks, lai personu turētu apcietinājumā.

Ja mēs runājam par minētajiem grozījumiem, es nu gan negribētu piekrist tam, ka tas ir tas ceļš, kurš atrisina šo situāciju un atrisina šo kļūdu. Es domāju, ka visprecīzākais ceļš būtu Ādamsona kunga attiecībā uz Krimināllikumā paredzēto sodu palielināšanu iniciētie grozījumi, par kuriem Saeima ir nobalsojusi un kurus nodeva Juridiskajai komisijai. Diemžēl Juridiskā komisija attiecībā uz minēto jautājumu ir daudz kūtrāka nekā, piemēram, attiecībā uz likumu par tautas nobalsošanu, kas, vienas otras personas skatījumā, mums būtu jāpieņem tik tiešām ļoti ātri. Bet būtība ir tāda. Šobrīd par šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem ir paredzēts sods līdz 5 gadiem, vainīgie tiek saukti pie tādas pašas atbildības kā, piemēram, kapu apgānītāji vai tie, kas cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem. Lūk, tāda ir valsts politika attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem. Valsts tātad bērnus vērtē daudz zemāk nekā aizsaulē aizgājušos vai arī mūsu tuvākos draugus. (No zāles dep. I.Čepāne: „Beidz!”)

Bet šajā gadījumā šī pozīcija visnotaļ tiek balstīta... Kā „Jaunā laika” veidotājs Repše nesen ir teicis: ir jājūt... nav jābūt profesionālim, bet ir jājūt, ko sabiedrība vēlas.

Atgriežoties pie tā, ko vēlējās Valsts policija... Valsts policija vēlējās lielākus sodus Krimināllikumā un šādu priekšlikumu bija iesniegusi Tieslietu ministrijai.

Ko bija lūgusi Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija? Lielākus sodus.

Kāpēc vispār par to klusējam? Kāpēc šobrīd mēs neredzam nekādus skaidrojumus, piemēram, no koalīcijas, kuras pārstāve ir veselības ministre, par to, ka ekspertīzes, kas saistītas ar dzimumnoziedzniekiem un ar vardarbībā cietušajiem bērniem, tiek veiktas pēc kvotu principa? Kāpēc neviens par to nerunā? Ja šodien notiks par divām, par trim pavešanām netiklībā, izvarošanām vairāk, tad būs jāgaida vēl 3–6 mēneši.

Minētais grozījums, lai cik lielā mērā tas būtu starpposms uz 10.Saeimas pieļautās kļūdas novēršanu, neatrisina problēmas, kas saistītas ar valsts nespēju finansēt izmeklēšanu.

Šiem grozījumiem, kā ikvienam jautājumam, ir arī otra puse. Ja mēs skatāmies no juridiskās tehnikas viedokļa, tad ko nozīmē – no vispārīgiem principiem izdalīt kaut ko jaunu. Es, protams, nezinu, kāda bija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pozīcija attiecībā uz dzimumnoziegumiem un to izmeklēšanu, bet acīmredzot pēdējā laikā viņi kļuvuši speciālisti par jebko. Tad rodas jautājums, vai kādā brīdī mēs nesaņemsim priekšlikumu, ka jāpagarina apcietinājums arī par daudz ko citu, nepārskatot kriminālprocesā paredzētos vispārīgos pirmstiesas procesa termiņus.

Nākamais jautājums. Kādēļ netiek ignorēts apstāklis, ka tas nekādā veidā nenoteiks sodu, par ko ir runa? Vai tad mums šajā gadījumā nebūtu jāparedz attiecīgie nosacījumi un jāatgriežas pie stingrākas sodīšanas? Tas būtu tik tiešām politiski atbildīgs lēmums, mēs atgrieztos pie iepriekšējās situācijas...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

A.Elksniņš. Es lūdzu vēl divas minūtes, lai...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Lūdzu, runājiet vēl divas minūtes.

A.Elksniņš. Jā, paldies.

Tad, lūk, attiecībā uz finansējumu... Kādēļ, priekš kā? Neviens par to nerunā. Līdz ar to šajā gadījumā, godājamie kolēģi, tas risinājums, kurš tagad ir paredzēts, lielā mērā neatbilst ne juridiskās tehnikas, ne vispār kriminālprocesa pamatprincipiem, kuri tika iestrādāti iepriekš.

Es aicinu izsvērt un apdomāt minēto grozījumu, es neaģitēšu ne „par”, ne „pret”, ne kā citādi, bet tas nav pareizs un visi akcenti šajā diskusijā netiek likti uz pareizajām vietām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Jā, es atzinīgi vērtēju tādu talantu, kas māk tieši tad, kad tiek izskatīts jautājums par Kriminālprocesa likuma normu, parunāt gan par dzīvniekiem, gan par sodiem. Bet mūsu jautājums ir par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, un, protams, ir saikne, ir tieša proporcija starp sodiem, drošības līdzekļiem un laiku, uz kādu var piemērot apcietinājumu.

Man gribētos uzsvērt, ka attiecīgo lietu grupa ir specifiska. Man bija iespēja pētīt attiecīgus spriedumus, un es saprotu, par kādām lietām runāju, atšķirībā varbūt no dažiem kolēģiem, kas aizstāv, bet īsti nesaprot, ko viņi aizstāv un par ko viņi runā.

Šeit runa ir par attiecīgo likumpārkāpumu grupu. Ir svarīgi panākt, lai būtu iespēja efektīvi izmeklēt attiecīgās lietas, un tas prasa laiku. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka ne 10 brīvības atņemšanas gadi, ne 15 gadi problēmu neatrisina, jo ļoti bieži cilvēki, kas izdara attiecīgos pārkāpumus, īsti nesaprot, ko viņi dara, savu vainu neatzīst. Tātad domāt, ka tad, ja būs 10 gadus pasēdējuši cietumā, viņi visu sapratīs un kļūs citādi, nav pareizi. Nav pamata tā uzskatīt. Bet, izmeklējot lietu, var rasties nepieciešamība pēc apcietinājuma uz ilgāku laiku nekā citos gadījumos, un tieši tādēļ ir piedāvāts pagarināt iespēju... atļaut turēt šos cilvēkus apcietinājumā līdz 12 mēnešiem.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, otro reizi.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Abiem juristiem, mūsu gigantiem Saeimā, ir taisnība. Es absolūti piekrītu Judina kungam, ka runa pašlaik ir par to, ka šiem cilvēkiem ir ilgāk jāatrodas apcietinājumā (No zāles dep. J.Ādamsons: „Mūžīgi!”), lai varētu ļoti profesionāli veikt izmeklēšanu. Statistika rāda, ka 80 procenti no tiem, kas nodarījuši pāri šiem bērniem, ir tuvi vai attālāki radinieki, bet visi ir bijuši ļoti tuvi ģimenei. Ja šāds cilvēks izmeklēšanas laikā ļoti spēcīgi var ietekmēt tās gaitu, draudēt, un tā arī notiek, ka tiek draudēts bērnam vai mātei, vai vēl kādam citam cilvēkam, kas atsakās no savām liecībām, tad šī lieta nekad nenonāks līdz tiesai.

Ir otra lieta. Tas, ko saka Elksniņa kungs. Es absolūti piekrītu, ka tas ir nākamais solis, ka jābūt daudz stingrākiem un smagākiem sodiem. Kas attiecas uz ekspertīzi, tad iepriekšējā Saeimā ar grūtībām tika dabūti papildu naudas līdzekļi – 50 tūkstoši –, lai nebūtu rindas... Jo, godīgi sakot, tas ir cilvēktiesību pārkāpums, ja bērnam ir jāgaida gads rindā, lai viņš varētu iziet ekspertīzi. Tas ir nenormāli. Un tās naudas summas nav fantastiski lielas. Es domāju, ka, skatot tagad budžeta grozījumus, nākamā gada budžetu, tas jāņem vērā. Nedrīkst neviens bērns ekspertīzi gaidīt ilgāk, nekā paredzēts likumā. Vai tur būs vajadzīgi 50, 60 vai 70 tūkstoši, mūsu valsts nabagāka nepaliks. Mēs tikai ātrāk varēsim izdarīt to, kas mums ir jāizdara. Un, ja mēs dažreiz tā globāli runājam par cilvēktiesībām, tad šeit ir tieši runa par cilvēktiesībām – par bērna tiesībām šo ekspertīzi saņemt ātrāk.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt un ceru, ka priekšlikums tiks atbalstīts. Bet abu juristu diskusijā bija taisnība par nākamo soli, kas mums būs jāsper.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Vai komisijas vārdā Judina kungs ko vēlas piebilst?

A.Judins. Nē, paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A.Judins. 15. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 16. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 17. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 18. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 20. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 21. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 22. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 23. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 24. – deputāta Elksniņa priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 25. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 26. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 27. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 28. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 29. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 30. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 31. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 32. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 33. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 34. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 35. – deputāta Elksniņa priekšlikums. Atbalstīts 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 36. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 37. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 38. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 40. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 41. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 42.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 43. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 44. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 45. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 46. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 47. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 48. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 49. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 50.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 50. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 51. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 52. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 53. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 54. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 55. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 57. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 58. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 60. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 61. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 62. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 63. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 64. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 65. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 66. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 68.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 67. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 68.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 68. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 69. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 70. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 71. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 72. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 73. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 74. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 75. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 76. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 77. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 78. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 79. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 80.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 80. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 81. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 82. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 83. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 84.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 84. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 85. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 86. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 87. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 88. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 89. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 90. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 91. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 92. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 93. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 94. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 95. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 96. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 97. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 98. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 99.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 99. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 100. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 101. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 102. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 103. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 104. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 105. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 106. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 107. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 108.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 108. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 109. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 110. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 111. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 112. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 113. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 114. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 115. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 116. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 117. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 118. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 119. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 120. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 121. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 122. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 123. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 124. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 125.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 125. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 126. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 127. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 128. – deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Jautājums ļoti vienkāršs. Ir runa par pirmstiesas procesa termiņiem kriminālprocesos.

Mēs šodien un arī iepriekš esam atbalstījuši grozījumus Kriminālprocesa likuma 389.panta ceturtajā daļā attiecībā uz pirmstiesas procesa termiņu palielināšanu un termiņu apturēšanu laikā, kad lieta nokļūst tiesā. Taču priekšlikums, ko es biju iesniedzis, komisijā neguva atbalstu, neskatoties uz to, ka, piemēram, arī Augstākās tiesas pārstāvis Gruzniņa kungs bija norādījis, ka pārejas noteikumi būtu nepieciešami.

Es lūgtu Saeimu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu, kurš paredz, ka tiesību ierobežojuma termiņa apturēšana, kas paredzēta 389.panta ceturtajā daļā, attiecas tikai uz to mantu, ar kuru īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ir ierobežotas vai atņemtas pēc minētās normas spēkā stāšanās.

Līdz ar to, godājamie deputāti, es lūgtu atbalstīt grozījumu, ko esmu piedāvājis.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Judins. Lūdzu atbalstīt grozījumus Kriminālprocesa likumā un balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Man bija par 128. – Elksniņa kunga priekšlikumu... Jā, jā, mums ir jābalso. Protams, es jautāju... Judina kungam, vai par 128.priekšlikumu...

A.Judins. Es saistībā ar 129. ...

Sēdes vadītāja. Nē, 128. – Elksniņa...

A.Judins. Es atvainojos, jā...

Sēdes vadītāja. Tātad, lūdzu, zvanu! Balsosim par 128. – deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 50, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, par pēdējo priekšlikumu!

A.Judins. 129. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt grozījumus Kriminālprocesa likumā (likumprojekts Nr.50/Lp11) un balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni””, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Skatām otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni””. Šis likumprojekts precizē situācijas, kurās ir ļauts lietot Latvijas valsts ģerboni dažādās tā modifikācijās. Atgādināšu, ka ģerbonim ir šādi veidi – lielais valsts ģerbonis, mazais valsts ģerbonis un papildinātais mazais valsts ģerbonis.

1.priekšlikums – tas ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 2.priekšlikums ir komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Tālākie priekšlikumi – no 3. līdz 8.priekšlikumam – uzskaita tās institūcijas, kurām būtu tiesības lietot lielo valsts ģerboni.

3.priekšlikums ir Valsts prezidenta Andra Bērziņa priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 4., 5. un 6.priekšlikums ir Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Makarova priekšlikumi. Tie visi ir daļēji atbalstīti un iekļauti 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 7. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Un 8. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Pati komisija to ir virzījusi un atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 9.–12.priekšlikums attiecas uz papildinātā mazā valsts ģerboņa lietošanu.

9. – Valsts prezidenta Bērziņa kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 10. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Makarova priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 11. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 12. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izveidots priekšlikums, ko pati komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 13.priekšlikums attiecas uz mazā valsts ģerboņa lietošanu. Tas ir atbildīgās komisijas izveidots priekšlikums, ko pati komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 14.–16.priekšlikums precizē tās vietas un tos dokumentus, kuros var tikt lietots lielais valsts ģerbonis.

14. – Valsts prezidenta Bērziņa kunga izveidots priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Un tas ir iekļauts 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

15. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Tas arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Un 16. – atbildīgās komisijas izveidots un atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 17.–19.priekšlikums attiecas uz ģerboņa lietošanu dokumentu rekvizītu zonās.

17. – Valsts prezidenta Bērziņa kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Arī 18.priekšlikums ir Valsts prezidenta Bērziņa kunga virzīts priekšlikums. Arī tas ir iekļauts 19. – komisijas veidotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Un 19. – atbildīgās komisijas izveidotais un pašas atbalstītais priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 20. – Valsts prezidenta Bērziņa kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 21. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā, ko pati... ko mēs jau apstiprinājām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 22., 23.priekšlikums attiecas uz pārejas noteikumiem, kuri galu galā noteiks to, ka visas šajā likumprojektā ietvertās normas... Ņemot vērā arī to, ka ir daudz dažādu dokumentu, kuri jau ir izstrādāti un kuru resursi būtu jāizlieto ekonomiski pamatoti, šīs normas stāsies spēkā ar 2014.gada 31.decembri, bet Ministru kabinetam atbilstošie pavadošie dokumenti būtu jāpieņem un jāvirza uz Saeimu līdz 2013.gada 31.decembrim.

22. – Valsts prezidenta Bērziņa kunga priekšlikums. Komisija to daļēji atbalstīja un iekļāva savā priekšlikumā – 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Un 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā visas šīs pārejas noteikumu normas ir klasificētas. Un komisija pati savu priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Un 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka šis likums stājas spēkā 2012.gada 1.septembrī. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Vucāns. Šī gada 29.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”.

Pēc būtības šie grozījumi paredz līgumu slēgšanu un saistību izpildes kontroli, kā arī izziņas par saistību izpildi aprakstu (kāda tā izskatās) un kārtību, kādā pārvaldniekiem būs jābrīdina šie nemaksātāji un jāceļ tiesā prasības pret īpašniekiem.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Valainis. 21.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” un alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.246/Lp11 – „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, ko ir iesniedzis Ministru kabinets, un ar likumprojektu Nr.271/Lp11 (līdzīgi grozījumi, ko ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija).

Kāpēc vispār ir nepieciešams grozīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu?

Izstrādātās un likumprojektā ietvertās normas pilnvērtīgāk nodrošinās bērnu tiesību ievērošanu atbilstoši ANO Konvencijai par bērna tiesībām. It īpaši tas attiecas uz tiesībām bērniem no sociālā riska grupām, tiesībām bērniem, kuri cieš no vardarbības. Turklāt gan bērniem, gan viņu vecākiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas saņemt kvalitatīvus uzraudzības pakalpojumus. Vienlaikus bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem tiks nodrošināta godīga konkurence un samērīgas prasības atbilstoši sniegtā pakalpojuma veidam.

Cienījamie kolēģi! Komisija aicina noraidīt Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu un atbalstīt komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu. Kāpēc?

Īstenībā nav lielas atšķirības starp šiem likumprojektiem. Komisijas piedāvātajā likumprojektā nav iekļautas kontroversiālās Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta normas par bērnu uzraudzību. Šīs normas izraisīja neviennozīmīgu reakciju ne tikai bērnu vecāku vidū, bet arī bērnu tiesību aizsardzības speciālistu vidū, un tāpēc šīs normas, kas attiecas uz papildinājumiem 24.pantā, komisijas piedāvātajā variantā nav iekļautas.

Cienījamie kolēģi! Kā jau es teicu, es aicinu balsot un balsojumā noraidīt Ministru kabineta iesniegtos likuma grozījumus un atbalstīt savukārt komisijas piedāvāto risinājumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (ZRP).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Vēlos pievērst jūsu uzmanību konkrētajai situācijai, ka Latvijā, pēc Eurostat datiem, ir visaugstākais bērnu traumatisms Eiropas Savienības valstīs. Un, zinot, ka Labklājības ministrijas priekšlikums nav saņēmis lielu piekrišanu sabiedrībā, es tomēr vēlos vērst uzmanību uz to, ka bērni vecumā no 7 līdz 13 gadiem bieži vien paliek nepieskatīti mājās. Un bieži vien tā rezultāts ir traumatisms, kā arī nāves gadījumi. Un, lai to novērstu, ir jābūt sabiedrības atbildībai gan no vecāku, gan no ģimenes locekļu, gan no pieskatītāju puses, no skolas, no visām pēcskolas aktivitāšu grupām, kur bērni piedalās. Ir tomēr jāparūpējas par to, lai bērni tiek pieskatīti! Ja sabiedrībā kāds... teiksim, ja kāds redz, ka bērns nav pieskatīts un dara muļķības, tad lai tomēr būtu tas individuālā apzinīguma līmenis tik augsts, lai apkārtējie pievērstu bērna uzmanību tam, ka viņš sevi apdraud! Tas varētu būt gan pilsētā uz ielām, gan arī kaut kur citur, laukos, kur bērni klaiņo kādreiz bez pieskatīšanas.

Līdz ar to, protams, es arī vēlos aicināt jūs atbalstīt komisijas iesniegto likumprojektu, bet tomēr pievērst uzmanību arī tam, ka bērnu traumatisma un drošības jautājums ir ļoti aktuāls mūsu valstī.

Paldies par uzmanību. Balsosim!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Es piekrītu Ābiķa kungam. Ir tikai viena lieta, ko es gribētu šeit pateikt.

Tas, kas šeit tiek rakstīts, sasaucas ar to, ka Sociālo un darba lietu komisijā ilgi un dikti tiek diskutēts par psihologiem. Šeit ir ļoti liela sadaļa, kas ir saistīta ar psihologu atzinumiem lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību. Es ļoti ceru, ka... Kolēģi, 10 gadi ir pagājuši... Nav pieņemts psihologu likums, likums psihologiem. Un, ja nav sabalansēti, kopā pieņemti šie divi likumi, tad... Protams, Bērnu tiesību aizsardzības likums ir jumta likums, bet ļoti svarīgi ir, lai tiktu realizēta dzīvē psihologu kvalitāte, par ko mēs šeit runājam, atzinumu kvalitāte, izglītība. Un vēl viens moments: specializācija. Nevar psihologs būt speciālists visos jautājumos. Un šeit jautājums ir par to, ka mēs runājam, ka tā ir specializācija konkrētiem ļoti smagiem gadījumiem, kad strādā ar bērniem.

Es domāju, ka mums ir jābūt pieņemtam vienlaikus arī likumam par psihologiem.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai Ābiķa kungs vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets un atbildīgā komisija noraidījusi, atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 81, atturas – 2. Likumprojekts noraidīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, paldies par gandrīz vienprātīgo atbalstu! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 25.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 25.jūnijs.

Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, sēdi turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms mēs reģistrējamies, vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Godātie deputāti! Pulksten 12.30 Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem sāksies kopsēde ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem Saeimas Sarkanajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Ingmārs Čaklais... nav zālē, Rihards Eigims... nav, Igors Meļņikovs... nav, Raimonds Vējonis... nav, Valdis Zatlers.... nav, Mihails Zemļinskis... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 13.30.

Turpinām Saeimas 24.maija sēdi.

Turpinām skatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Sveicināti, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, skatām pirmajā lasījumā.

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi šo likumprojektu, ar kuru tiks likvidēta Pārtikas padome. Proti, Pārtikas padomes uzdevumus pārņems jaunizveidotā Pārtikas nozares padome, un līdz ar to likumprojekts paredz svītrot no Pārtikas aprites uzraudzības likuma pantus, kas nosaka Pārtikas padomes izveidi, darbību, galvenos uzdevumus. Un tādējādi spēku zaudēs arī attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, kas ir Pārtikas padomes nolikums.

Likvidējot Pārtikas padomi, tiks novērsta situācija, ka Zemkopības ministrijas pārziņā ir divas institūcijas, kas nodarbojas ar pārtikas jautājumiem.

Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad mums vispirms ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Es gribu uzslavēt Nacionālo apvienību, kura ir disciplinēta un faktiski ieradusies pilnā sastāvā. Kauns VIENOTĪBAI! (Aplausi.)

E.Smiltēns. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

E.Smiltēns. Ļoti konstruktīvus priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz 31. maijam.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana kad?

E.Smiltēns. Izskatīšana 7.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 31.maijs, izskatīšana – Saeimas 7.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, kurš faktiski paredz virkni deleģējumu Ministru kabinetam, pirmām kārtām – noteikt kārtību, kādā notiek savstarpējās atbilstības konsultāciju pakalpojumu sniedzēju, mežsaimniecības konsultāciju pakalpojumu sniedzēju atzīšana. Likumprojekts paredz arī daudzus citus deleģējumus Ministru kabinetam.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

E.Smiltēns. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu apstiprināt, pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

E.Smiltēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 4.jūnijs, un izskatīšana – šī gada 14.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4.jūnijs, izskatīšana – Saeimas 14.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (ZRP).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”.

Esam saņēmuši 44 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no Zemkopības ministrijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA). (Starpsauciens no zāles.)

Nē, es neatceros priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atbalstītu priekšlikumu nevar atcelt.

E.Smiltēns. Kolēģi! Es vēlos runāt par visiem šiem priekšlikumiem – vairāk nekā 40 priekšlikumiem – kopumā, kas tika iesniegti no Zemkopības ministrijas puses.

Proti, kas ir mūsu Latvijas dzīvība un bagātība? (No zāles: „Cilvēki!”) Faktiski atbilde meklējama Satversmē.

Pirmkārt, tie ir cilvēki. Precīzi!

Un, otrkārt, tā ir mūsu valsts teritorija 6,4 miljonu hektāru platībā. Faktiski tie ir mūsu valsts stratēģiskie resursi – zeme, meži, ūdeņi.

Trekno gadu burbulim plīstot, daudzi faktiski zaudēja darbu un strauji kritās ienākumi. Ap 300 tūkstošiem cilvēku aizbrauca no valsts, daudzi pārdeva un joprojām pārdod sev piederošās zemes un mežu. Banku kredītu pieejamība strauji mazinājās, un bankas joprojām ir ārkārtīgi piesardzīgas, līdz ar to vietējie nespēj tās zemes nopirkt. Par īpašniekiem masveidā kļūst ārvalstnieki. Pēc neoficiāliem datiem, ārvalstu investoru īpašumā esošo mežu skaits jau ir līdzvērtīgs aizbraukušo skaitam – tas ir aptuveni 300 tūkstoši hektāru. Tie jau ir aptuveni 20 procenti no visiem Latvijas privātajiem mežiem, un šie apmēri turpina augt. Līdzīgas tendences ir arī attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm.

Investoru ārkārtīgi lielā interese par Latvijas mežiem un zemēm ir loģiska un saprotama, jo zemes un mežu cenas joprojām ir zemas, investori skaidri zina, ka Latvijas mežu ekonomisko vērtību var pat trīskāršot, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm – divkāršot.

Investori paši lēš, ka investīciju atdeve Latvijā ir līdz pat 8–12 procentiem gadā. Piemēram, Zviedrijā tā ir 2–3 procenti.

Un, ja mūsu darbi Briselē dos cerētos rezultātus, tad zemes cenas un tātad arī nomas maksas noteikti celsies, jo pastāv izteikta korelācija starp atbalsta maksājumu lielumu un zemes cenu katrā valstī. Tas viss skaidri iezīmē risku mazināties mūsu pašu ražotāju konkurētspējai, jo daudzi zemnieki... daudziem zemniekiem puse no apsaimniekotās platības ir nomā no kāda skandināvu īpašnieka.

Jau no pirmās dienas, kad Laimdota Straujuma mani uzaicināja strādāt savā komandā, bija skaidrs, ka viens no uzdevumiem ir rūpēties par šo valsts resursu ilgtspēju, to pēc iespējas efektīvāku izmatošanu, kā arī saglabāšanu mūsu pašu valsts iedzīvotāju rokās.

Tādēļ ir uzsākts realizēt virkni pasākumu, kurus es aicinu uztvert kā vienotu kopumu. Tā ir iespēja „Latvijas valsts mežiem” pirkt mežus, tā ir zemes kreditēšanas programma, kuru, es ceru, apstiprinās nākošnedēļ, un ilgtermiņa risinājums ir tieši šī meža īpašnieku kooperācija, ar ko faktiski mēs veicam strukturālu reformu mežsaimniecībā ar mērķi palielināt tās efektivitāti.

Kāda ir reālā situācija? Latvijā ir apmēram 150 tūkstoši meža īpašnieku, tātad ļoti sadrumstalota šī vide, kur vidējais meža īpašums ir apmēram 8 hektāri. Meža īpašnieku zināšanas... katram atsevišķi zināšanas par labu meža apsaimniekošanu un kokmateriālu tirgu ir ierobežotas, daudzi meža īpašnieki nedzīvo pie sava meža, un viņu iespējas to apsaimniekot arī ir ierobežotas.

Mazajiem meža īpašniekiem ir problēmas izdevīgi iepirkt pakalpojumus – meža apsaimniekošanas plānošanu, meža atjaunošanu, kopšanu un citus – un arī pārdot savu produkciju ir sarežģīti, jo apjomi ir mazi un līdz ar to ir liela atkarība no uzpircējiem jeb starpniekiem. Tāpēc mazo meža īpašumu ekonomiskā dzīvotspēja, meža apsaimniekošanas līmenis ir nepietiekams, un tas rada spiedienu pārdot šos īpašumus, un tie lielos apmēros nonāk ārvalstu uzpircēju vai to meitasuzņēmumu rokās.

Viens virziens, protams, ir lielu īpašumu veidošanās, proti, kapitāla koncentrācija, kas šobrīd notiek, taču šeit redzamas priekšrocības ir ārvalstu investoriem. Latvijas cilvēkiem meža īpašnieku kooperācija ļauj lielā mērā visas šīs problēmas atrisināt un praktiski ir vienīgais tirgu nekropļojošais instruments. Kļuvuši par kooperatīva biedriem, meža īpašnieki iegūs iespēju pārdot koksni caur šo sabiedrību, uzticēt kooperatīvam daļu šo darbu vai visu meža apsaimniekošanas darbu organizēšanu, no... (Zālē pamazām pieaug troksnis.)

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze ar Ašeradena kungu!...

E.Smiltēns. ...no tā speciālistiem iegūt kompetentu padomu likumdošanas, nodokļu un citos jautājumos saistībā ar mežsaimniecību.

Sēdes vadītāja. Parādnieka kungs, varbūt jūs apsēdīsieties?...

E.Smiltēns. Kas ir ieguvēji? Ieguvēji ir 150 tūkstoši meža īpašnieku un viņu ģimenes, meža nozare kopumā, jo koksnes pārstrādātājiem izveidojas stabili un prognozējami partneri. Un ieguvēja būs visa Latvijas sabiedrība kopumā – privātie meži tiks apsaimniekoti labāk, dos ieguldījumu Latvijas ekonomikā, dabā un arī Latvijas cilvēkos.

Kolēģi! Mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, un mēs konkurējam pasaules tirgū, tādēļ es aicinu ikvienu palūkoties arī uz situāciju ārpus valsts robežām. Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā meža īpašnieku kooperācija sāka darboties jau pirms 100 gadiem. Tās potenci raksturo kaut vai tas, ka lielākie meža uzpircēji Latvijā ir tieši skandināvu privāto mežu īpašnieku kooperatīvi, kuri šo gadu laikā jau kļuvuši tik spēcīgi, ka industrija nopelnīto...

Sēdes vadītāja. Druvietes kundze un Rībenas kundze!...

E.Smiltēns. ...nopelnīto naudu... Es lūdzu vēl vienu minūti, ja drīkst!

Sēdes vadītāja. Vai drīkst vēl vienu minūti?... (No zāles: „Protams! Lai runā!”) Tātad turpiniet, lūdzu!

E.Smiltēns. ...savu nopelnīto naudu investē Latvijas mežos. Piemēram, pēc neoficiāliem datiem, Dienvidzviedrijas kooperatīvam Latvijā pieder jau ap 60 tūkstošiem hektāru meža.

Mūsu kaimiņvalsts Igaunija ļoti aktīvi atbalsta un veicina meža īpašnieku kooperāciju jau kopš 2008.gada.

Vācijā vairāk nekā 4000 kooperatīvu apvieno gandrīz 400 tūkstošus privāto mežu īpašnieku.

Kolēģi! Mēs šeit esam ievēlēti, lai paveiktu arī tos darbus, kurus mēs esam solījuši pirms vēlēšanām Latvijas sabiedrībai. Un šie konkrētie priekšlikumi sakņojas Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai: tur ir solīts sekmēt meža īpašnieku pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību veidošanos. Turklāt Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja pasludinājusi, ka šis gads, 2012.gads, ir Starptautiskais kooperatīvu gads, un savā rezolūcijā aicina ANO dalībvalstis šogad aktīvi darboties, lai veicinātu kooperāciju.

Man ir patiess prieks par tiem cilvēkiem, par tām ģimenēm, kas pēc Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanas atgriežas Latvijā ar jaunām zināšanām un pieredzi. Un man prieks arī par to, ka mēs Latvijā varam sevi nodrošināt, paši saražojot maizi, pienu, gaļu un pārējo pārtiku. Un es skaidri zinu, ka Latvijas iedzīvotāji paši var ilgtermiņā gudri apsaimniekot savus mežus, no tiem gūt ienākumus savām ģimenēm un vēl arī atstāt šos īpašumus saviem bērniem. Un par to ir arī šie 40 priekšlikumi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret 1.priekšlikumu? Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Paldies Smiltēna kungam.

Mums šodien ir domstarpības, taču mana atbilde būs tad, kad nonāksim pie 37.priekšlikuma.

2.priekšlikums ir no Zemkopības ministrijas. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 3.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 4.priekšlikums – no Zemkopības ministrijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 5.priekšlikums – no Zemkopības ministrijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 6.priekšlikums – no Zemkopības ministrijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 8. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 9. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 10. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 12. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 13. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. un 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 14. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 15. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 17. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 19. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 21. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 22. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 24. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 25. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 26. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 7. un 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 28. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 29. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 30. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 31. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 32. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 33. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 34. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 35. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 36. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Un 37.priekšlikums. Lūdzu vārdu!

Sēdes vadītāja. (Zālē troksnis. Starpsaucieni: „Ooo!”) Uz ekrāna parādās: „Valdis Dombrovskis”... Lūdzu, izlabojiet! Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atrodas atvaļinājumā ārpus valsts.

V.Dombrovskis. Mēs gaidīsim Valdi Dombrovski vai tomēr es runāšu?

Labi. Vai drīkst? Vai atļausiet runāt šim Dombrovskim? (No zāles: „Nē!”, „Jā!”)

Sēdes vadītāja. Jā, protams. Es dodu vārdu Vjačeslavam Dombrovskim, bet, lūdzu, tehniski novērsiet to neprecizitāti, kas parādās uz ekrāna.

Lūdzu, Dombrovska kungs!

V.Dombrovskis (ZRP).

Kolēģi! Kā es jau teicu, mums ir nelielas, bet diezgan principiālas domstarpības ar Edvardu Smiltēnu un Zemkopības ministriju.

No pirmā skatījuma šo grozījumu mērķis ir piešķirt līdzīgus nodokļu atvieglojumus, kādi ir paredzēti lauksaimnieku kooperatīviem, un varbūt no pirmā skatījuma tas liekas visai loģiski, bet... Tas ir viens no tādiem gadījumiem, kur pirmais skatījums ir visai maldīgs.

Kāpēc?

Padomāsim par to, kādi varētu būt mērķi šādiem grozījumiem – piešķirt nodokļu atvieglojumus kooperatīviem!

Mērķis Nr.1 ir veicināt kooperāciju, un tas varētu būt visai jēdzīgs mērķis. Zemkopības ministrija apgalvo, ka kooperācija varētu palielināt meža īpašnieku produktivitāti. Ka tā tas varētu būt. Un no tā, ka varētu būt, ka viņiem būtu izdevīgi būt kooperatīvos arī bez nodokļu atlaidēm, bet kaut kādu iemeslu dēļ viņi nesaprot visus labumus, kuri varētu nākt no piedalīšanās kooperatīvos... Labi. (No zāles: „Kas tur labs?”) Iespējams, mērķis Nr.2 ir vienkārši piešķirt nodokļu atlaides kādai šaurai cilvēku grupai.

Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, tie nodokļu atvieglojumi izmaksās 0,9 miljonus latu, ja mēs runājam par uzņēmumu ienākuma nodokli.

Pagaidām man ir tāds iespaids, ka Zemkopības ministrija uzskata, ka mērķis šiem grozījumiem ir gan pirmais – veicināt kooperāciju –, gan arī otrais – piešķirt nodokļu atlaides.

Manuprāt, šis, otrais, mērķis – vienkārši piešķirt nodokļu atlaides šaurai cilvēku grupai – nav pareizs. Kāpēc? Nu padomāsim par to! Mums ir nodokļu atvieglojumi gan zemniekiem, gan jūrniekiem... Šodien mēs iedosim nodokļu atvieglojumus, iespējams, arī meža īpašniekiem. Kas notiks tālāk? Nu acīmredzot vēl kaut kāda sociālā grupa, visu to ieraudzīdama, atnāks un teiks: „Mēs arī gribam nodokļu atvieglojumus!” Visticamāk, ka Saeima tad iedos nodokļu atvieglojumus arī pensionāriem un citiem, un tā tālāk.

Man ir jautājums: kur beigsies šis ceļš? Nu ar vienu vārdu var pateikt... Es domāju, ka tas beigsies... Man ir vārds, lai aprakstītu to, kur tas beigsies: tā ir Grieķija! Arī tā ir valsts, kura uzbūvēta uz visiem šiem nodokļu atvieglojumiem, uz izņēmumiem un tā tālāk.

Gudri cilvēki jau diezgan sen sapratuši, kur ved šis ceļš.

Es domāju, ka starp jums ir tādi, kas ir bijuši Ministru kabinetā. Jūs varbūt atceraties, kādi ir tie vārdi, kuri tur ir rakstīti uz sienas lieliem burtiem: „Viens likums – viena taisnība visiem.” Viens likums – visiem! Bez kaut kādiem izņēmumiem!

Tātad šis mērķis – vienkārši piešķirt tā, pa kreisi un pa labi, nodokļu atvieglojumus, manuprāt, pilnīgi nav pareizs un nekādā veidā nav atbalstāms.

Tad mēs paliekam pie pirmā mērķa – pie kooperācijas veicināšanas. Un te es gribu vēlreiz uzsvērt to, ka nodokļu atlaides nav un nevarētu būt pašmērķis. Līdz ar to tās varētu būt tikai līdzeklis cita mērķa sasniegšanai – tas ir, kooperācijas veicināšanai. Ja kaut kādu iemeslu dēļ šie mežsaimnieki nesaprot, kādi varētu būt tie labumi no kooperācijas... Tāpēc vēlreiz atkārtoju: atlaide ir līdzeklis, nevis mērķis. Instruments!

Zemkopības ministrija apgalvo, ka kooperācija nesīs labumus. No tā izriet, ka tie labumi būs skaidri arī bez nodokļu atlaidēm. Tātad visticamāk, ka kaut kādā brīdī tiks sasniegts kaut kāds optimāls kooperatīvu daudzums jeb skaits, un tad tie nodokļu atvieglojumi vairs nebūs nepieciešami. Un tad... līdz ar to no tā izriet, manuprāt, diezgan skaidri, ka nodokļu atvieglojumiem, ja tiem ir jābūt, jābūt skaidri terminētiem. Mans priekšlikums, kas tika iesniegts no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas puses, bija terminēt nodokļu atvieglojumus ar četriem gadiem. Ka pēc četriem gadiem Zemkopības ministrija varētu iesniegt savu vērtējumu par to, vai tie mērķi tika sasniegti vai netika sasniegti, varbūt ir nepieciešams kaut kāds cits instruments. Un pēc tam jau nākamā Saeima pieņems lēmumu, vai pagarināt nodokļu atvieglojumus vai tos atcelt.

Es ilustrēšu to ar šādu piemēru. Pieņemsim, ka pie jums atnāk cilvēks un saka: „Es gribu uzcelt māju. Un, lai uzceltu māju, man ir nepieciešams vērtīgs instruments.” Labi. Bet tad, kad māja tiks uzcelta, ir diezgan loģiski, ka šis instruments tiks atdots atpakaļ. Un, ja šis cilvēks uzstāj, ka viņš grib šo instrumentu paturēt sev, tad rodas diezgan pamatotas aizdomas, ka varbūt patiesais mērķis ir nevis uzcelt māju, bet vienkārši dabūt šo instrumentu. Citiem vārdiem – vai nodokļu atlaides šajā gadījumā nav pašmērķis, nevis līdzeklis kāda cita mērķa sasniegšanai?

Un, piedodiet, man rodas tomēr – vismaz šobrīd – iespaids, ka varbūt Zemkopības ministrijas patiesais mērķis ir tomēr tiešām dabūt nodokļu atvieglojumus kādam konkrētam personu lokam, nevis tiešām kaut ko veicināt.

Tāpēc, kolēģi, es šoreiz aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu. Uz trešo lasījumu mēs iesniegsim priekšlikumu, kurš piešķirs tādas pašas nodokļu atlaides, bet kurā būs skaidri terminēts – uz četriem gadiem. Ja tikai kāds nevarēs pamatoti argumentēt, kāpēc tiem jābūt nevis četriem gadiem, bet vai nu trim, vai pieciem, vai... nu, kaut kas tāds.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Es palūgšu vēlreiz aplausus kolēģim Vjačeslavam Dombrovskim, jo viņš nupat par šauru cilvēku grupu nosauca 150 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. (Aplausi.) Tik daudz ir privāto mežu īpašnieku Latvijā, uz kuriem attiecas šie likuma grozījumi un šī mežsaimniecības reforma, ko Zemkopības ministrija virza!

Vjačeslavu Dombrovski es aicinātu arī izlasīt papīrus līdz galam. Proti, šis ir Finanšu ministrijas atzinums, ar ko ministrija arī atzīst, ka, jā, uzņēmumu ienākuma nodoklī, ņemot vērā maksimāli pesimistiskas prognozes, būtu zaudējums – 0,9 miljoni latu. Taču aicinu izlasīt arī pašā pirmajā lapā ļoti redzami uzrakstīto, ka tādējādi papildu ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa būtu prognozējami 1,2 miljonu latu apmērā. Tas nozīmē to, ka šo grozījumu fiskālā ietekme uz budžetu būtu pozitīva.

Un es vēlos atgādināt tiem, kas nav izpētījuši struktūru, kādā veidā tad funkcionētu privāto mežu īpašnieku kooperatīvi: proti, privāto mežu īpašnieki apvienotos kooperatīvā un savu koksni caur kooperatīvu uz daudz izdevīgākiem nosacījumiem, samazinot izmaksas, nodotu tālāk realizācijai. Šo naudu viņi saņemtu kooperatīvā atpakaļ, kooperatīvs atmaksātu privāto mežu īpašniekiem šo naudu.

Tātad – par ko ir atlaide? Atlaide ir tikai par to starpību, kas ir administratīvās izmaksas un ko patur kooperatīvs.

Kurš meža īpašnieks... Atim Lejiņam, piemēram, pieder 7 hektāri, viņš man stāstīja... Kurš būs ieinteresēts atstāt to naudu kooperatīvā? Vai ne?

Ņemot vērā šo priekšlikumu par četru gadu termiņu, ko noteiktu, ir jāņem vērā tas, kādā veidā vispār veidojušies kooperatīvi Latvijā. Pirms desmit gadiem tika ieviesta šāda pati sistēma, kādu šobrīd es piedāvāju ar šiem priekšlikumiem, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīviem, lauksaimniekiem. Kā pieredze rāda, desmit gadu laikā tie devuši izcilus rezultātus, un tas ir stiprinājis mūsu zemnieku starptautisko konkurētspēju.

Un jāņem vērā tas, ka, pirmkārt, Latvijā ir neziņa par to, kā īsti kooperācija darbojas. Atšķirībā no citām valstīm Latvijā kooperatīvi ir samērā jauns un tāpēc nepazīstams jēdziens. Mēs labāk pazīstam tādas uzņēmējdarbības formas kā SIA, individuālais komersants un citas.

Otrs faktors ir bailes no apkārtējo ietekmes, jo vēl pavisam nesenā vēsturē... ar kooperāciju piesedzās gan kolhozu veidotāji pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados, gan pirmo komercuzņēmumu veidotāji astoņdesmito gadu beigās. Un te var piebilst, ka pirmie kooperatīvu veidošanas mēģinājumi izgāzās, jo tur tika konstatēta arī kaut kāda neliela šmaukšanās.

Trešais faktors ir starpnieku vēlme... (Zālē pakāpeniski pieaudzis troksnis.)

Sēdes vadītāja. (Noklaudzina ar āmuru.) “Saskaņas Centra” pārstāvjus tiešām lūdzu: ieņemiet vietas un pārtrauciet savas draudzīgās diskusijas!

E.Smiltēns. ... jo nelielais produkcijas... (Starpsauciens no zāles.)

Sēdes vadītāja. Arī Zaķim. Jā, arī Zaķim tieši tas pats...

E.Smiltēns. ...jo nelielais produkcijas ražotājs, vai tas būtu lauksaimnieks vai meža īpašnieks, ir atkarīgs no uzpircēja. Šī atkarība ļauj uzpircējam pelnīt, un tas ir viņa eksistences pamats.

Un kāpēc tad neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli, nevis subsīdijas, kā arī komisijas sēdēs piedāvāja Vjačeslavs Dombrovskis? Pirmkārt, subsīdijas ir tirgu kropļojošs instruments. Meža nozarē šāds faktors ikdienas ekonomiskajā darbībā nav nepieciešams, un ir svarīgi to nejaukt ar ilgtermiņa ieguldījumiem mežu ilglaicīgo funkciju nodrošināšanā, piemēram, ieguldījumiem jaunaudžu kopšanā, ugunsdrošībā, apsardzībā un citā... tur, kur ir arī kaut kādi labumi paredzēti.

Otrkārt, meža īpašnieki, kas ir labuma guvēji, jau maksā un turpinās maksāt nodokļus par katru kubikmetru, ko viņi ir nodevuši kooperatīvam un par ko saņēmuši pretī naudu (juridiskās personas nomaksās uzņēmumu ienākuma nodokli un fiziskās personas – iedzīvotāju ienākuma nodokli). Es vēlreiz uzsveru, ka šī atlaide, gluži tāpat kā lauksaimniekiem, attiecas tikai uz to starpību, ko patur kooperatīvs.

Un, ceturtkārt, šādi neviens esošs nodokļu maksātājs netiek izņemts no nodokļu maksātāju vidus.

Līdz ar to tas pilnībā atbild uz jautājumu, kurš tika lemts jau 2012.gada, tātad šā gada, 2.janvārī Ministru kabineta komitejas sēdē, kur tika skaidri arī noteikts atbalstīt iesniegto likumprojektu, kā arī konceptuāli atbalstīt meža īpašnieku... pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību veidošanu.

Es vienkārši šeit neredzu argumentus, kuru dēļ būtu nepieciešams ierobežot uz četriem gadiem, jo mēs zinām, ka arī desmit gados lauksaimnieku kooperatīviem šis veidošanās process nav beidzies un turpināsies vēl ilgi. (Zviedrijā kooperatīvi veidojās 100 gadus, lai tie izaugtu līdz tādam līmenim, ka tie varētu pirkt Latvijas mežus!) Un, ja mēs uzliekam šo termiņu – šos četrus gadus –, tad mēs vienkārši diskreditējam jebkuru „burkānu” (pēdiņās), ko mēs gribam iedot kā motivāciju, lai privāto mežu īpašnieki kooperētos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Nu, vispirms jau visu cieņu Vjačeslavam Dombrovskim! Tiešām cienu viņa viedokli, kas vienmēr ir viņa viedoklis, un viņš pie tā arī diezgan stingri turas. Visu cieņu! Tomēr es esmu pilnīgi pārliecināts, ka, ja tas būtu Valdis Dombrovskis, kas šeit uzstātos viņa vietā, tad pilnīgi noteikti atbalsts mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīviem būtu nepārprotams. (No zāles: „Nav zināms!”)

Mazliet es gribu... Nu, varbūt tomēr es minēšu kādu kļūdu... kādu faktu, kurā Vjačeslavs pilnīgi noteikti kļūdījās. Priekšlikums terminēt nodokļa nomaksas kārtības atvieglojumus nebija no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas! Tas bija no diviem Reformu partijas deputātiem, nevis no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kā Vjačeslavs Dombrovskis minēja savas uzstāšanās laikā.

Protams, Dombrovska kungs daudz runāja par mērķiem. Man, protams, nav skaidri tie Vjačeslava Dombrovska mērķi, bremzējot mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvu veidošanu. Nu, instrumenti man ir skaidri – tie ir Saeimas... ietekme Saeimā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur vairāk nekā trīs sēdēs tika muļļāts šis jautājums, mēģinot panākt kādus atzinumus no Konkurences padomes vai kā citādi... Vārdu sakot, mēģina atrast kādu iemeslu, lai tomēr – tomēr! – bremzētu mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvu izveidošanu.

Palika, manuprāt, visi pie ļoti saprātīga risinājuma, ka katru gadu... tas būs pārejas noteikumos teikts... ka Ministru kabinetam katru gadu ir jāiesniedz Saeimai tomēr pārskats par šo mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvu veidošanas gaitu. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šis pārskats arī pēc četriem gadiem... pie šiem nosacījumiem, ka tā nav vis īsti kā, nu, nodokļu atlaide, bet gan kā atvieglota ienākuma nodokļa nomaksas kārtība... ka arī pie šī it kā kārdinājuma mežsaimniekiem pēc četriem gadiem situācija nebūs diži laba, jo mežsaimniecības kooperatīvu veidošanai varbūt ir zināmi šķēršļi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvi Latvijā veiksmīgi strādā, to biedri ir daudz vairāk motivēti kooperēties, jo bietes jāsēj un kartupeļi jāstāda katru gadu, graudi jāsēj katru gadu, govis pienu dod visu laiku. Meža īpašnieki, mazie meža īpašnieki, kādu labumu no meža gūst ļoti neregulāri, un arī tie darbi, kas mežā jāveic, ir jāveic ļoti neregulāri (iespējamas pat vairāk nekā 10 gadus ilgas pauzes starp kaut kādām darbībām mežā!), un līdz ar to viņiem varētu būt krietni mazāka motivācija darboties tieši kooperatīvā.

Man ir pilna pārliecība, ka varbūt pēc gada vai diviem, uzklausot ziņojumu par mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvu veidošanos, Saeimai būs varbūt papildus jāpieņem vēl kādi motivējoši lēmumi, lai tomēr šī, manuprāt, ārkārtīgi nepieciešamā kooperatīvu veidošanās tomēr uzņemtu kaut kādu straujāku gaitu.

Kā jau Smiltēna kungs teica, tiešām šobrīd tā situācija ir diezgan smaga, mazie meža īpašnieki lielākoties ir varbūt jau izbraukuši uz ārzemēm, varbūt viņi dzīvo pilsētās, šķirti no sava apsaimniekojamā meža... Vienkārši vitāli nepieciešami šie kooperatīvi ir! Un es neredzu nekādu starpību... Ja šobrīd lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvi tiek stimulēti pēc šī paša mehānisma, kādu Zemkopības ministrija piedāvā mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvu atdzīvināšanai, tad kāpēc uzsvērt šo starpību? Es domāju, ka starpības tur nav! Tik un tā ar šiem pakalpojumiem nodarbosies lauku cilvēki.

Un, ja mēs runājam par Latgali, par Vidzemi, par Kurzemi, par nomalēm, tad jāteic, ka, jā, tā ir kaut kāda iespēja tomēr atdzīvināt – atdzīvināt kaut kādā veidā! – šos novadus, nevis domāt tikai par pilsētām un tikai par lielajiem mežu apsaimniekotājiem, kuru intereses varbūt ir pretējas mūsu interesēm. Es domāju, ka šie paši zviedru uzņēmēji, pensiju fondi un tamlīdzīgi... arī mūsu pašu lielie meža īpašnieki, meža uzpircēji, protams, ļoti apsveic šo mēģinājumu kaut kādā veidā bremzēt mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvu veidošanu.

Es ieteiktu tomēr atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pieņemto, atbalstīto viedokli, nevis Reformu partijas slavējamo, ļoti argumentēti aizstāvēto viedokli, kas tomēr ir tikai divu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu viedoklis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Vjačeslavam Dombrovskim, otro reizi.

V.Dombrovskis (ZRP).

Paldies.

Četri punkti.

Pirmais. Paldies Līdakas kungam par aizrādījumu. Jums ir taisnība. Tiešām es kļūdījos. Tas bija priekšlikums no manis un Zandas Kalniņas-Lukaševicas, nevis no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Tā ir.

Otrais. Te ir izskanējis, ka tie četri gadi nebūs pietiekams laiks, lai izveidotu kooperatīvus. Mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē... es konkrēti pieprasīju informāciju un analīzi no Zemkopības ministrijas par to, cik daudz laika prasīja kooperatīvu izveidošana citās valstīs. Arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc tas jautājums bija drusciņ novilcināts... Zemkopības ministrija nevarēja pateikt absolūti neko. Acīmredzot domāja, ka ar kaut kādu balsu pārsvaru pilnīgi pietiekami, nevajag domāt par tiem lēmumiem, kurus mēs pieņemam.

Trešais. Izskanējis viedoklis par to, ka fiskālais efekts kopumā ir pozitīvs. Sākotnēji Finanšu ministrija atnāca ar vērtējumu, ka fiskālais efekts ir negatīvs – 0,9 miljonu apmērā. Bija arī aprēķins no Zemkopības ministrijas, kurš balstās uz pieņēmumiem, kurus es tā ļoti diplomātiski nosaukšu par stipri apšaubāmiem. Pēc tam – varbūt tāpēc, ka Finanšu ministrija pieder pie tās pašas partijas, – Finanšu ministrija atzīmēja, ka varbūt kopumā fiskālais efekts ir pozitīvs. Bet, ja tā tas ir, tad... Zemkopības ministrija, lūdzu, ja jums nav nekādu problēmu pārliecināt Finanšu ministriju, ka kopējais fiskālais efekts ir pozitīvs, tad ejiet uz priekšu ar subsīdiju! Tā pati Igaunija – 0,9 miljonu latu apmērā... Tad nu jājautā – kāda problēma? Bet acīmredzot kaut kāda iemesla dēļ tas nav iespējams.

Nu, un pēdējais. Kolēģi, vēlreiz atkārtoju: tas varbūt ir sīkums, ja runa par tiem 0,9 miljoniem latu, bet, ja mēs turpināsim iet pa šo ceļu, vienkārši piešķirot nodokļu atlaides nodokļu atlaižu dēļ... Ja tas būs mūsu pašmērķis, mēs nonāksim turpat, kur ir grieķi, pēc 20 vai 30, vai 40, vai 100 gadiem. Mēs tur būsim! To es...

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. (No zāles: „Lai runā!”)

V.Dombrovskis. To es jums garantēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jāsaka, ka es arī no sākuma biju skeptisks jautājumā par šo Zemkopības ministrijas iniciatīvu, jo tā mana argumentācija balstījās uz to, ka piespiedu kārtā jau nevar... Nevienu nepiespiedīs kooperēties. Un mūslaiku vēsture jau parāda to, kurās nozarēs ir bijusi iespējama kooperācija un kurās nav. Ja redzam to, kā Skandināvija ir attīstījusi to, tad jau tiešām jāpiekrīt Edvardam Smiltēnam, kurš teica, ka tur jau vairāku gadu desmitu garumā kooperācija ir notikusi.

Taču, skatoties nākotnē, tiešām redzam šī jautājuma nozīmību, kāda tā ir šeit, Saeimas sēdē, un, paskatoties un rūpīgi izlasot arī to priekšlikumu, mēs redzam, ka pēc būtības mēs jau tiem meža īpašnieku kooperatīviem piedāvājam identisku mehānismu, kāds tas ir lauksaimniecības kooperatīviem. Tas nozīmē, ka... Pavērtējot to lauksaimniecības kooperatīvu attīstību... es pat teiktu, atsevišķos gadījumos veiksmīgo attīstību, kāda tā ir bijusi pagātnē, jādomā, ka varbūt tomēr šis ir tas brīdis, kurā ļaut pamēģināt, lai arī varbūt jau 20 gadus mūsu valsts ir neatkarībā darbojusies un īsti tādi kooperatīvi mežsaimniecībā nav veidojušies. Varbūt tiešām ļaut pamēģināt? Var būt, ka arī kaut kas veiksmīgs tad rodas. Jo skaidrs, ka kooperatīvu pamatā noteikti ir nevis kaut kāda valsts subsīdija, bet gan pušu intereses apvienoties un tādā veidā gūt kādu labumu tieši tā iemesla dēļ, ka darbojas kopā un ka vienu pakalpojumu izmanto vairāki šī kooperatīva dalībnieki, tādā veidā gūdami lielākus ieņēmumus un peļņu.

Tā ka es gan aicinu atbalstīt un neskatīties uz šo Zemkopības ministrijas priekšlikumu kā uz kaut ko ļoti briesmīgu. Protams, ir pamatotas arī bažas par to, ka tas nav realizējies līdz šim, bet varbūt nākotnē tiešām kaut kas mainīsies un tajā virzienā būs redzama kaut kāda attīstība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (ZRP).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es gribu teikt, ka arī man ir lielas bažas par šī konkrētā priekšlikuma pamatotību, atdevi un nepieciešamību Latvijas ekonomikai.

Tā kā mums ir Zemkopības ministrija, kuras resursos ir arī tādas institūcijas kā Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts un tā tālāk, mēs būtu varējuši sagaidīt kādu pamatotu izvērtējumu, analīzi un argumentus par to, tieši kādi instrumenti ir nepieciešami, lai mūsu lauksaimnieki aizvien labāk varētu kooperēties un pienest lielāku pievienoto vērtību mūsu ekonomikai. Šāda izsvērta analīze diemžēl līdz manīm nav nonākusi.

Es piekrītu, ka ir bijis (uz kādām 6–7 lapām) Zemkopības ministrijas sagatavots īss apkopojums par to, kā ar kooperācijām mežsaimniecībā bijis citās valstīs un kas tur ir tas interesantākais. Tāds pamatojums tieši nodokļu atlaidēm šajā dokumentā īsti nav atrodams. Tieši pretēji! No vienas puses, mēs sakām, ka piemērs ir Igaunija, kurā tiek ļoti veicināta un stimulēta mežsaimniecības kooperatīvu darbība un ka tas ir piemērs, kādēļ arī Latvijā tā ir jāstimulē. Ir tikai viens liels „bet”. Kā jau mans kolēģis minēja, Igaunijā nav nodokļu atlaižu. Igaunijā ir subsīdijas.

Un tādēļ es uzskatu, ka tajā brīdī, kad mēs ejam uz priekšu ar šādiem priekšlikumiem, mums būtu jābūt izsvērtam salīdzinājumam un analīzei, kāds labums ekonomikai būtu tad, ja mēs piešķirtu subsīdijas, kāda ietekme būtu nodokļu atlaidēm un kas notiktu, ja paliktu tāpat, kā ir šobrīd. Nav bijis šāds salīdzinošs izvērtējums, un līdz ar to, es domāju, šis priekšlikums nav argumentēts un nav pietiekošs. Mums ir jāsaka, ka arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē radās vairāki jautājumi, bija neskaidrības. Nezināšana valdīja, piemēram, šādā jautājumā: vai kooperatīva biedri savā starpā varēs sniegt pakalpojumus? Pirmajā brīdī atbilde bija: „Nē, kategoriski nē!” Nākamajā brīdī: „Jā, protams! Ja jau mežu īpašnieki, kuriem katram ir hektārs, apvienojas, tad kādēļ gan lai viņi viens otram neizpalīdzētu, piemēram, mežu tīrīšanā ar minimālo tehniku?” Tai pretim ieskanējās: „Bet kas tad notiks ar lielajām mežizstrādes tehnikām un arī firmām? Mēs zinām tādas, kurām, teiksim, var piederēt daži hektāri meža un kuras vienlaikus ir lielas mežizstrādes firmas ar lielām, masīvām izstrādes tehnoloģijām. Vai arī viņi varēs būt šādu kooperatīvu biedri, sniegt lielos apjomos mežizstrādes pakalpojumus un arī saņemt šīs nodokļu atlaides?” Komisijas sēdē desmit minūšu intervālā skanēja gan kategorisks „jā”, gan kategorisks „nē”, un beigās atbilde uz šo jautājumu tā arī netika dota.

Tas tikai vēlreiz apliecina, ka šis jautājums nav izsvērts un argumenti nav skaidri, un nav bijuši aprēķini, kāds risinājums mūsu ekonomikai ir labāks.

Neapšaubāmi, mežsaimnieki ir ļoti svarīga mūsu ekonomikas daļa, iedzīvotāju daļa un uzņēmēju daļa, bet mēs šobrīd ejam uz priekšu ar vienu, es atļaušos šinī brīdī teikt, sasteigtu priekšlikumu, jo tas nav nācis no Zemkopības ministrijas, kas, būdama nozares vadošā institūcija, spētu argumentēt, ka tas ir akūti nepieciešams šobrīd Latvijas ekonomikai, ka tā ir tieši tā prioritāte, kas mums ir jāizvēlas. Jo, ja mēs ejam uz priekšu ar kādām nodokļu atlaidēm, tad pēc būtības tā ir zināmā mērā izmaiņa nodokļu sistēmā. Un tad ir jautājums: kādēļ? Lai arī neskaidri zināms apjoms – 0,9 miljoni vai nemaz –, bet... Kādēļ nodokļu atlaide ir šinī gadījumā svarīgāka par kādiem atvieglojumiem vai priekšrocībām, vai stimulējošiem mehānismiem jaunajiem uzņēmējiem, jauniešiem un tā tālāk? Tādā gadījumā mums ir jārunā par nodokļu reformu plašākā kontekstā, nevis tagad jāizrauj viens konkrēts gadījums – un piedevām bez argumentiem un pamatojumiem. Joprojām es neesmu dzirdējusi, kādēļ tiešām tas stimulēs kooperatīvu darbību un kādēļ tas būs labāk nekā subsīdijas, kā tas ir Igaunijā.

Tādēļ es šobrīd nevaru atbalstīt šo priekšlikumu. Līdz trešajam lasījumam Smiltēna kungam kopā ar Zemkopības ministriju ir visas iespējas tad atnākt ar kādiem argumentiem, kas būtu vairāk pārliecinoši.

Paldies, kolēģi! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romānam Naudiņam.

R.Naudiņš (VL–TB/LNNK).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Vienmēr aizrautīgi klausos, kā runā teorētiķi, kas neieklausās praktiķos. Šos priekšlikumus ir izstrādājuši praktiķi – Zemkopības ministrija, kas ir ieteikusi šos grozījumus kā vispiemērotākos.

Un es gribētu atsaukt, kolēģi, atmiņā 2008.gadu, kad kokmateriālu cenas nokritās aptuveni par trešo daļu un lielākā daļa no mazajām kokapstrādes saimniecībām bankrotēja. Kāpēc tas notika? Tāpēc, ka katra šī saimniecība, katrs mežizstrādātājs bija nopircis savu tehniku. Kā zināms, viens harvesters mežizstrādātājiem maksā ap pusmiljonu eiro, plus vēl visa pārējā mežizstrādes tehnika. Ja mēs pieņemsim šos grozījumus, tad šie mežsaimnieki varēs apvienoties kooperatīvos un nopirkt vienu harvesteru, teiksim, uz 100 vai 200, vai 300 mežsaimniecībām. Tas katrā ziņā atvieglotu mežistrādes plānošanas procesu, un šādai tehnikai, dārgai tehnikai, jāstrādā 24 stundas diennaktī, nevis divas trīs stundas diennaktī, kā tas bija 2008., 2007., 2006.gadā, kad, iestājoties kokmateriālu krīzei, lielākā daļa no saimniecībām bankrotēja.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas nāks tikai par labu tautsaimniecībai, būs ar pozitīvu fiskālo efektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Dāmas un kungi, labdien! Mēģināšu argumentēt no sava skatpunkta šo konkrēto jautājumu un mēģināšu jums atgādināt, ka Latvijā ir ne tikai laba vēsture saistībā ar kooperāciju, kas ir, sākot no... pirms desmit gadiem... Kā šodien ir ar lauksaimnieku kooperāciju? Starp citu, viens no jaudīgākajiem eksportētājiem Latvijā ir „Latraps”, kas ir ļoti labus rezultātus sasniedzis (tāpat daudzi citi), tieši bāzējoties uz šādu kooperācijas mehānismu. Tas ir labs eksportējošs un pievienoto vērtību radošs uzņēmums.

Atgādināšu, ka arī iepriekšējā periodā, respektīvi, tā sauktajos Ulmaņa laikos, tāda kooperācija bija ārkārtīgi populāra un bija ārkārtīgi būtiska, lai attīstītu arī lauksaimniecību.

Bet ko es gribētu aicināt jūs saprast šodien? Saprotiet vienu elementāru lietu, ka mežsaimniecības tirgus un, teiksim, koksnes produkcijas tirgus jau īstenībā ir reģionāls tirgus, sākot no... pat no Japānas līdz Eiropas vidienei un arī līdz Latvijai! Mēs tirgojam riņķī apkārt, konkurējam riņķī apkārt ārpus Latvijas. Mums īstenībā ir jāspēj konkurēt ar citām valstīm, iekšēji tas mūsu tirgus nemaz tik liels nav. Mūsu galvenie tirgi tomēr ir ārpus Latvijas. Lai mēs spētu uzrādīt kaut cik... cik necik cienīgu konkurētspēju, spēju konkurēt ar mūsu ārzemju konkurentiem, mums, protams, ir jākoncentrē kapitāls. Protams, ir jāsaliek kopā visi tie, kam ir pieci, septiņi, desmit vai piecpadsmit hektāri, jo tikai tad, kad viņi visi būs kopā, viņi kļūs konkurētspējīgi. Neaizmirstiet, piemēram, to, ka Somijas „Metsäliitto”, lielais kooperatīvs, bija tas, kas taisījās Latvijā būvēt, piemēram, celulozes rūpnīcu! Viens atsevišķs somu meža īpašnieks vai viens atsevišķs somu zemnieks nekad mūžā nekādu celulozes rūpnīcu nekur nebūtu pat sapņos sācis būvēt, toties kooperatīvs, kur bija visi kopā, bija tas, kas to šeit kādreiz plānoja darīt. Nu, ja būtu iesākuši to darīt... Iespējams, ka tad krīze nebūtu tik nopietna, kāda tā te bija. Bet... kas bijis, bijis!

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvijas mežu īpašnieki, ejot kopā, koncentrējot kapitālu, ar laiku būs spējīgi ne tikai daudz efektīvāk un daudz gudrāk apsaimniekot savus mežus, bet arī radīt nopietnas ražotnes, nopietnu pievienoto vērtību un daudz, daudz nopietnākā līmenī konkurēt reģionā, kas ir riņķī apkārt Latvijai, ārpus Latvijas robežām, tāpēc aicinu atbalstīt šo ideju, atbalstīt šo pirmo, tā teikt, dēstu, lai nākotnē izaug laba un nopietna nozare mums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam, otro reizi.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Es domāju, ka deputāts Zaķis aizskāra pareizo virzienu. (Zālē smiekli, starpsaucieni.) Ir jārunā par konkurētspēju!

Meža nozarē kopumā ir nodarbināti vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku un eksporta apjoms sasniedz 1,18 miljardus latu, kas ir lielākais pēdējos 20 gados.

Ir jāņem vērā tas, ka šo grozījumu uzdevums ir mazināt izdevumus meža īpašniekiem un palielināt viņu ienākumus, kā Romāns Naudiņš pareizi teica, koncentrējot resursus, iepērkot pakalpojumus lētāk, jo tie ir kopā vienā vietā un arī lielākā apjomā. Un iespējams, ka arī resursi kļūs lētāki. Viņi kļūs konkurētspējīgāki. Turklāt, tā kā Zanda Kalniņa-Lukaševica pieminēja mūsu zinātniekus, piebildīšu, ka Latvijas Lauksaimniecības universitātē esmu runājis ar Meža fakultātes dekānu. Viņš skaidri pasaka, ka meža īpašuma vērtību var palielināt līdz pat trim reizēm (daudzi meža īpašnieki – viena trešdaļa, pēc aptaujas datiem, – vienkārši to nesaprot!), un tādēļ nepieciešami šādi kooperatīvi.

Otrām kārtām ir jāņem vērā tas, ka lauksaimnieku kooperatīviem apsaimniekošanas cikls ir samērā neliels salīdzinājumā ar meža apsaimniekošanu. Meža apsaimniekošanas cikls nav ikgadējs, tas ir desmitgadēs mērāms. Līdz ar to, lai iekustinātu šo te „vali” – meža īpašnieku kooperāciju –, ir nepieciešami stimuli. Stimuli ir, piedodiet par izteicienu, copy–paste no lauksaimnieku kooperatīviem.

Šī sistēma Latvijā ir izstrādāta, sevi 10 gados apliecinājusi, un mēs nekādu jaunu divriteni šeit neizgudrojam. Tas viss ir precīzi tāds pats, kāds ir lauksaimnieku kooperatīviem. Turklāt subsīdijas, kā jau es minēju iepriekšējā runā, tiek uzskatītas par tirgu kropļojošām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka (ZZS).

Jā, cienījamie kolēģi, man arī milzīgs prieks, ka Zaķis un Līdaka peld vienā virzienā! Un, ja Naudiņš runā par pozitīvu fiskālo ietekmi, tad pilnīgi noteikti tur kaut kas ir.

Runājot par fiskālo ietekmi, tiešām mēs te spriedām, vai tā būs pozitīva vai negatīva. Nu, kad tas mežs ir pārdots kādam tur Svensonam vai Jorgensonam, tad fiskālā ietekme it kā ir pozitīva. Bet vai tiešām tas tā ir? Ļoti šaubos.

Ik gadu būs iespēja uzklausīt pārskatu un vajadzības gadījumā pamainīt likumu, lai izslēgtu kaut kādas shēmas, kuras arī tika pieminētas, jo bija bažas par to, ka kooperatīvi varētu kropļot uzņēmējdarbības vidi. Un galu galā, ja jau lauksaimniecības pakalpojumu... (Zālē pieaug troksnis.)

Sēdes vadītāja. Es saprotu, ka nav pierasts strādāt līdz pulksten trijiem, bet darbadiena ir līdz pulksten pieciem, mīļie! (Aplausi.)

I.Līdaka. Es ceru, ka šīs sekundes, Āboltiņas kundze, tiks atrēķinātas no man atvēlētā laika.

Jā, daļa lauksaimnieku ir arī meža īpašnieki, un man šķiet, ka viņiem šis izvēlētais atbalsta mehānisms ir skaidrs, saprotams un pieņemams. Tātad nav patiesībā jāargumentē, kāpēc nav subsīdiju, kāpēc nav tā vai tā. Drīzāk būtu jāargumentē, ja izvēlētos kādu citu modeli, piemēram, subsīdijas. Šis modelis ir tāds, kāds Latvijā jau strādā – strādā veiksmīgi! – caur lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīviem. Es domāju, ka velosipēds nav jāizgudro un nav jāskatās vienmēr pār plecu uz Igauniju, Ekvadoru vai Zimbabvi.

Atbalstīsim un iesim tālāk!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es gribu teikt, ka es balsošu „pret” vai atturēšos balsojumā par šo priekšlikumu. Pateikšu savus argumentus.

Es pilnībā piekrītu Vjačeslava Dombrovska priekšlikumam, ka ir jādod terminētas iespējas šai nozarei, un tad nākamā Saeima, izvērtējusi šīs nozares ieguldījumu mūsu IKP pieaugumā un budžeta sastāvā, varētu tās pagarināt vai izdomāt citus ieročus. Kāpēc?

Atcerieties, pagājušajā Saeimā ļoti nopietnas debates bija par meža nozares attīstību, un mēs palūdzām no Finanšu ministrijas datus par to, kāds tad ir meža nozares ieguldījums nodokļu nomaksā. Vidēji Latvijā no uzņēmuma nodokļos aiziet 25 līdz 30 procenti, taču meža nozarē pat nebija 2 procenti, jā.

Līdz ar to es domāju, ka mēs varētu piekrist Dombrovska piedāvātajam risinājumam – skatot likumprojektu trešajā lasījumā, iestrādāt 4 gadu ilgu termiņu. Un tad nākamā Saeima, kurā, es ceru, būs vairāk nekā 40 procenti deputātu no iepriekšējās Saeimas, varēs normāli izvērtēt šo priekšlikumu, normāli izvērtēt fiskālo ietekmi un tad runāt par to, vai pagarināt vai nepagarināt.

Tā ka lūdzu atbalstīt... Lūdzu balsot pret šo priekšlikumu un atbalstīt Vjačeslava Dombrovska priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (ZRP).

Kolēģi! Es arī aicinu balsot pret (No zāles dep. I.Grigule: „Koalīcija, varējāt taču paši savā starpā vismaz vienoties!”) faktiski neizsvērtu, nepārrēķinātu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā neskatītu priekšlikumu, kas var būt ar pietiekoši lielu fiskālo ietekmi.

Mēs varam, protams, atbalstīt lietas, kuras ir ar, teiksim, tādu labu skanību, bet es gribētu paskatīties vēlreiz uz ekonomistiem, kuri aicina ar nodokļu atvieglojumiem veicināt lielāko nozari. Jūs minat, ka 1,6 vai 1,8 miljardu latu apgrozījums (eksporta izpratnē) ir meža nozarei, un pēc tam mēs sakām: „Nē, mēs piešķirsim vēl nodokļu atvieglojumus, lai vēl uzlabotu!” Nu, tas skan tā, ka... Teiksim, mēs vienā dienā skatām pensionāru jautājumus, kuriem tiešām vajag naudu, bet otrā dienā mums atkal ir kaut kādi tādi... uzņēmējdarbības ātrais risinājums.

Tāpēc nu izsvērsim nopietni un tad uz trešo lasījumu skatīsimies, ko tur var darīt! Es šoreiz balsošu „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim, otro reizi.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Dāmas un kungi! Te visu laiku izskan dažāda veida apgalvojumi un līdz galam tā arī netiek saprasts, par ko ir stāsts.

Šīs nodokļu atlaides attiektos tikai uz tiem pakalpojumiem, kas ir faktiski mežā sniegti. Tās neattiektos uz mežsaimniecības produkcijas ražošanu. Tās neattiektos uz gateriem, uz celulozes vai šķiedras rūpnīcām, ja nākotnē tās sabūvētu. Uz to tas neattiektos! Tas attiektos tikai uz konsultācijām un darbiem mežā.

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ja mēs šobrīd prezumējam, ka mums Latvijā ir jau pietiekami daudz lielo īpašnieku, kuri varētu būt tie nosacītie žuļiki, kas tagad mēģinātu to savā labā izmantot, nu tad uz nākamo lasījumu noteiksim nevis ierobežojumu termiņa ziņā, bet kaut kādu ierobežojumu pēc apjoma vai ko tamlīdzīgu! Noteiksim, ka kooperatīva līgums nav jāslēdz, piemēram, „Latvijas valsts mežiem” ar Čičikovu vai Bubļikovu, kam 1 hektārs! Respektīvi, noteiksim, ka ir kaut kāda veida ierobežojumi pēc apjomiem vai kādi tamlīdzīgi! Notēmēsim precīzi šo normu uz mazajiem, nevis uzliksim termiņu! Ja tas ir terminēti, tas praktiski padara to normu mazinteresantu, mazjēdzīgu.

Tā ka uz trešo lasījumu būs ko vēl darīt. Aicinu atbalstīt un virzīties tālāk.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romānam Naudiņam, otro reizi.

R.Naudiņš (VL–TB/LNNK).

Kolēģi! Šeit izskanēja ziņa, ka mazi nodokļi tiek maksāti kokapstrādes nozarē, izstrādātāju nozarē. Reira kungs teica. Bet no kā lai tie uzņēmēji maksā to nodokli? Ir tik maza tā marža, tā pārdošanas cena, ko diktē lielie kokapstrādes uzņēmumi, kas uzpērk kokmateriālus – apaļkokus vai gatavus zāģmateriālus! Tā cena ir pielāgota tā, lai tas izstrādātājs, latviešu zemnieks vai uzņēmējs, kas dzīvo Latvijā, pēc iespējas mazāk nopelnītu. Tur nav no kā maksāt tos nodokļus, kolēģi! Ja būs izveidots kooperatīvs, kurā apvienosies mežsaimnieki un kurš varēs noteikt savu cenu, zināmu cenu, tad pateiks tai lielajai kokzāģētavai: „Ziniet, mēs nākamajā nedēļā jums kokmateriālus nepiegādāsim!” Un...

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze!

R.Naudiņš. Un mežizstrādātāji varēs vienoties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Ilma Čepāne!...

Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai... Kārlim Seržantam... (Deputāti ātri atsauc savu pieteikumu debatēt.)

Jā, man ļoti patīk jūsu spēles ar podziņām, it sevišķi „Saskaņas Centra”... Nospiedāt, kad tikko jūsu frakcijas deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva izgāja ārā... Jūs spēlējaties ar to, mēģināt atkal panākt to situāciju, kāda jau vienu reizi šajā zālē bija ar jūsu frakcijas vadītāju. Es tiešām aicinu izturēties pret šo procesu nopietni.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (ZRP).

Es pavisam īsi.

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Šodien sēdes sākumā, kad te bija daudz televīzijas kameru, mēs ļoti cītīgi runājām par nodokļu atlaidēm, par nodokļu sistēmu, un tad, piemēram, priekšlikumu atbalstīt jaunizveidotus jauniešu uzņēmumus... šie priekšlikumi tika noraidīti.

Ir runāts par iespējamām nodokļu atlaidēm, piemēram, reģionu attīstības veicināšanai. Šīs idejas vienmēr tiek noraidītas, jo, teiksim tā, kropļo tirgu... Citi iemesli... Šobrīd, kā zinām, nepārtraukti tiek atkārtots, ka nepieciešams atbalsts māmiņām, bērniem, pensionāriem un citiem, bet tas nav iespējams, jo... tas nav iespējams.

Kooperatīvu veidošana ir noteikti jāveicina, piekrītu. Bet nedomāju, ka šobrīd meža īpašnieki ir tā neaizsargātākā mūsu sabiedrības daļa.

Politika esot kompromisu māksla. Ja tiešām tas tā ir, tad – saistībā ar minēto ideju par nepieciešamo atbalstu reģionu attīstībai – mēs varētu šo priekšlikumu sākumā izmēģināt kādā no reģioniem, piemēram, Latgalē.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Dombrovska kungs vēlas ko piebilst?

V.Dombrovskis. Ja drīkst, es gribu tā īsi atbildēt Naudiņa kungam.

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā. Jūs drīkstat atbildēt tikai komisijas vārdā.

V.Dombrovskis. Tas arī ir komisijas vārdā. Tas nav par šo... Tas vairāk par to, ka cilvēki saka, ka kādā brīdī teorētiski nesaprot to, ko saprot praktiski.

Naudiņa kungs, tā sauktā teorija ir vairāku gadsimtu prakses...

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā... Dombrovska kungs, jums jārunā komisijas vārdā!

V.Dombrovskis. Es domāju, ka komisija atbalstīs šo viedokli: kad cilvēki saka, ka vairāku gadsimtu prakses apkopojums kaut kādā ziņā nav derīgs, tad tā ir vai nu nevēlēšanās, vai slinkums mācīties. Tas pats par sevi nav nekas jauns.

Paldies. Viss.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 20, atturas – 7. Priekšlikums ir atbalstīts. (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Jauna koalīcija!”)

V.Dombrovskis. Ejam tālāk, kungi!

38. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 39. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Redakcionāli prezicēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 40. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 41. – Kultūras ministrijas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 42.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 42. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 43. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Čepānes kundze!

V.Dombrovskis. 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Dombrovskis. Datums, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam, ir 31.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 31.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts, kas ir piedāvāts šodien izskatīšanai Saeimā, skar diezgan svarīgu jomu, jo tā mērķis ir informēt sabiedrību un apmierināt vēlētāju intereses saņemt vispusīgu informāciju un paust savus viedokļus par deputātu kandidātiem visa veida vēlēšanās.

Kā jūs zināt, vēl 10.Saeimas laikā bija iesniegti vairāki grozījumi likumos, kas reglamentēja priekšvēlēšanu aģitācijas kārtību Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pašvaldību vēlēšanās. Izskatījusi visus šos priekšlikumus, komisija nonāca pie secinājuma, ka ir svarīgi izstrādāt vienotus, ja var tā teikt, spēles noteikumus, kas reglamentētu visus priekšvēlēšanu aģitācijas procesus neatkarīgi no tā, kādas vēlēšanas notiek. Un līdz ar to šodien jūsu izskatīšanai, jūsu uzmanībai ir piedāvāts, manuprāt, diezgan labi sakārtots likumprojekts, kas saucas „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums”.

Komisija aicina atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Zaķa kungs arī varētu pārtraukt sarunāties... Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Dolgopolovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 7.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Jūlijs?

S.Dolgopolovs. Jūnijs. Jūnijs!

Sēdes vadītāja. Jā, paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 7.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Piedāvātais likumprojekts paredz sakārtot tās normas, kas eksistē jau pieņemtajā Teritorijas attīstības plānošanas likumā, un to sakārtošanas mērķis ir nodrošināt attīstības ieceru īstenošanas nepārtrauktību gadījumos, kad tiek mainīti – grozīti vai izstrādāti no jauna – saistošie noteikumi vai citi plānošanas dokumenti, kas reglamentē teritorijas attīstību.

Komisija, izskatījusi šo likumprojektu, atzina to ne tikai par aktuālu, bet arī par steidzamu un lūdz piešķirt likumprojektam steidzamības kārtību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

S.Dolgopolovs. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku.

S.Dolgopolovs. Ņemot vērā šīs problēmas ārkārtīgo svarīgumu, komisija nolēma aicināt Saeimu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā vienā sēdē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

S.Dolgopolovs. Paldies par ļoti produktīvo un ļoti ātro darbu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labdien, kolēģi! Šobrīd likums nosaka, kad iedzīvotāju ienākuma nodokli no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas ietur vai nu izmaksu vietā, vai dabas velšu lasītāji var veikt patentmaksājumus 30 latu apmērā. Ir konstatēts, ka šī norma īsti nestrādā, jo uzpircēji no kaimiņvalstīm, no kuriem šo nodokli iekasēt nevarētu, parasti uzpērk šīs dabas veltes un tādējādi mūsu pārtikas pārstrādātāju uzņēmumiem iet garām, secen mūsu pašu dabas veltes. Tāpēc ir izstrādāts priekšlikums, ka turpmāk varētu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli rezumējošā kārtībā no ienākumiem, kas pārsniegtu 2000 latus gadā.

Komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu atzīt par steidzamu (kā saka, sezona tuvojas!) un pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Parādnieks. Ņemot vērā aktualitāti un vispārējo atbalstu, komisijas vārdā aicinu nekavējoties pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav... Lūdzu zvanu!... (No zāles: „Ir! Ir iebildumi!”) Stop! Deputātiem ir iebildumi. Ja kaut vienam deputātam ir iebildumi, mēs nedrīkstam balsot par pieņemšanu otrajā lasījumā.

Tātad, ja ir iebildumi, lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.maijs, pirmdiena. Līdz pulksten pieciem.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas 31.maija sēdē?

I.Parādnieks. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.maijs, izskatīšana – 31.maija sēdē. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Godājamie kolēģi! Lēmuma projekta būtība ir piekrist likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei 32 145 latu apmērā no resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” budžeta programmas „Apropriācijas rezerve” Ārlietu ministrijas izveidotajai budžeta programmai „Materiālās palīdzības nodrošināšana” 25 000 latu apmērā, lai nodrošinātu materiālās palīdzības sniegšanu no 2012.gada 1.jūnija, un budžeta apakšprogrammai „Centrālais aparāts” 7145 latu apmērā, lai nodrošinātu ar materiālās palīdzības sniegšanu saistītos administratīvos izdevumus (tā ir viena amata vieta).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” atbalstīšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr.171/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012.gada 31.maijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr.171/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012.gada 31.maijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.172/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012.gada 31.maijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.172/Lp11) trešajam lasījumam līdz 2012.gada 31.maijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Atgādinu, ka pulksten 17.00 notiks atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Labklājības ministre Ilze Viņķele ieradīsies, lai sniegtu papildu atbildes.

Pirms mēs reģistrējamies, vārdu paziņojumam ir lūdzis deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, kura nav zālē...

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Ingmārs Čaklais... nav zālē, Vjačeslavs Dombrovskis... šobrīd nav (No zāles: „Nav, nav! Sodīsim!”), Rihards Eigims... nav, Igors Meļņikovs... nav, Raimonds Vējonis... nav, Valdis Zatlers... nav, Mihails Zemļinskis... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 24.maija sēdi pasludinu par slēgtu.