Frakciju viedokļi pēc 2012. gada 24. maija sēdes

R.Naudiņš (VL–TB/LNNK):

Šodien Saeimā esam galīgajā lasījumā pieņēmuši izmaiņas Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā un Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Likumu izmaiņas paredz no šā gada 1.jūlija samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi par 1 procentu, kā arī no nākamā gada samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Izmaiņas paredz nu jau mazāk nekā triju gadu laikā iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt no 25 procentiem uz 20 procentiem. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana par 5 procentiem turpmākajos trijos gados ir solis uz priekšu darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai. Kaut arī neliels, bet tomēr samazinājums.

Tieši nesamērīgi lielais darbaspēka nodoklis Latvijā ir viens no nopietnākajiem šķēršļiem ražošanas sektora attīstībai. Piemēram, Latvijā kopējais nodokļu slogs uz strādājošo ir ap 80 procentiem, savukārt Vācijā – 48 procenti. Un šī ir viena no atbildēm tam, kādēļ Latvijā ražošanas sektors neattīstās tik dinamiski, kā to vēlamies. Lielais nodokļu slogs ražotāju galaproduktus padara nekonkurētspējīgus. Galaproduktu cena ir pārāk augsta, lai Latvijas uzņēmēji to veiksmīgi eksportētu un izcīnītu savu tirgus daļu ārpus Latvijas.

Šīsdienas lēmums samazināt darba­spēka nodokli ir tikai sākums, un ar to nevajadzētu apstāties. Ir jāatrod vēl papildu mehānismi, kuri veicinātu nodokļu sloga samazināšanu.

Nacionālā apvienība koalīcijā ir nākusi ar priekšlikumiem par neapliekamā minimuma paaugstināšanu nākamajā gadā, kā arī iesaka paaugstināt neapliekamo minimumu par apgādājamiem, piemēram: jo vairāk ģimenē ir bērnu, jo lielākas nodokļu atlaides. Zināmu atbalstu šai iniciatīvai koalīcijā esam panākuši.

Par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu. Jāatzīst, ka Nacionālā apvienība nav sajūsmā par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājumu tikai 1 procenta apmērā. Mūsu viedoklis ir un paliek nemainīgs – 10 procentu liels pievienotās vērtības nodokļa samazinājums atsevišķām pārtikas produktu grupām būtu bijis labākais risinājums. Pievienotās vērtības nodokļa samazināšana atsevišķām pārtikas produktu grupām nestu būtisku pienesumu tieši mazturīgajiem iedzīvotājiem. Diemžēl Nacionālās apvienības priekšlikumu samazināt PVN pārtikai koalīcijas partijas neatbalstīja. Tomēr ceram uz nākamo gadu, kad savu priekšlikumu iesniegsim atkārtoti un mēģināsim pārliecināt part­nerus koalīcijā. Mūsu priekšlikumu par samazināto PVN likmi pārtikai beidzamajā nedēļā ir atbalstījusi arī zemkopības ministre un Zemnieku Saeima, ar kuru tikāmies vēl aizvakar.

Bez izmaiņām nodokļu likumos šodien Saeimas sēdē otrajā lasījumā esam atbalstījuši grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā, kas veicinās mežsaimnieku apvienošanos kooperatīvos. Grozījumi paredzēs labākus spēles nosacījumus Latvijas mežsaimniekiem, kuri, izveidojot kooperatīvus, konkurētspējīgāk varēs apsaimniekot savus īpašumus un būt mazāk ievainojami no kokmateriālu tirgus svārstībām, kuras dažkārt pret Latviju trešās valstis rada
apzināti.

Atsauksim atmiņā kaut vai 2008.gada tirgus svārstības mežsaimniecības un kokapstrādes nozarē. Virkne Latvijas mazo kokapstrādes uzņēmumu tika slēgta vai nonāca nopietnās finanšu grūtībās. Šodien pieņemtie likuma grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā mīkstinātu sekas šādiem notikumu pavērsieniem un aizsargātu Latvijas nacionālo mežsaimnieku intereses.

Lai gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šos grozījumus atsevišķi deputāti apšaubīja, ļoti ceru, ka trešajā lasījumā likuma grozījumi tiks virzīti bez sarežģījumiem.

Noslēgumā novēlu jums un jūsu ģimenei skaistu nedēļas nogali.

J.Ozoliņš (ZRP):

Šīsdienas galvenais notikums neapšaubāmi ir grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", respektīvi, šā nodokļa samazināšana. Un man ir tiešām liels prieks, ka tas mums visiem kopā ir izdevies – samazināt šo nodokļa slogu no 25 uz 20 procentiem. Un man ir tāda neaprakstāma sajūta, ka mēs tiešām šo nodokļu reformu esam ļoti veiksmīgi uzsākuši, un jāsaka arī paldies gan koalīcijas partneriem, gan visiem vēlētājiem, kas noticēja tam, ka Latvijā ir iespējams samazināt nodokļus un jā... man prieks par to. Un liels, liels paldies arī par uzticību un par to, ka jūs esat ar mums.

V.Agešins (SC):

Šodien Saeimā ir notikušas debates par grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā par PVN, un Politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs" Saeimas frakcija ir iesniegusi savus grozījumus šiem diviem likumiem.

"Saskaņas Centrs" ierosināja palielināt to preču un pakalpojumu sarakstu, kuriem tiek piemērota pazemināta PVN likme, un uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanai jābūt nozīmīgākai un ka tā jāīsteno, galvenokārt palielinot ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu.

No 2013.gada 1.janvāra ar nodokļiem neapliekamajam minimumam ir jābūt ne mazākam par 30 procentiem no valstī noteiktās minimālās algas, bet no 2014.gada 1.janvāra – ne mazākam par 50 procentiem no valstī noteiktās minimālās algas. Šādus grozījumus šodien aicināja izdarīt "Saskaņas Centrs".

Pašlaik oficiālā minimālā alga valstī ir 200 latu pirms nodokļu nomaksas, bet ar nodokļiem neapliekamais minimums – 45 lati. Un mēs uzskatām, ka jau no 2013.gada ienākumi 60 latu apmērā vispār nav jāapliek ar nodokļiem. 2014.gadā nav jāapliek ar nodokļiem ienākumi 100 latu apmērā. Pozitīvu efektu no neapliekamā minimuma paaugstināšanas pirmām kārtām varētu sajust tie cilvēki, kuri saņem minimālo algu. Tādā veidā ienākumi varētu pieaugt tieši tiem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs, kuri pieder pie sociāli visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas.

"Saskaņas Centrs" arī uzskata, ka ir būtiski jāpaaugstina ar nodokļiem neapliekamā ienākumu daļa par katru apgādājamo, tai skaitā par bērniem. Pašlaik ar nodokļiem neapliekamā summa par apgādājamo ir tikai 70 latu. Mēs uzskatām, ka no 2013.gada 1.janvāra šai summai jābūt 50 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās algas jeb 100 latiem, bet no 2015.gada 1.janvāra šai summai jātiek dubultotai. Ar nodokļiem neapliekamās ienākumu minimālās summas paaugstināšana – tas ir atbalsts ģimenēm ar bērniem, tas demonstrētu valsts gatavību veicināt dzimstības pieaugumu, kas ir ļoti svarīgi pašreizējā smagajā demogrāfiskajā situācijā.

Vēl viens "Saskaņas Centra" ierosinājums, kuru šodien skatīja Saeima, ir noteikt atvieglojumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksā jauniešiem, tiem nodokļu maksātājiem, kuri darbā iekārtojušies pirmo reizi. Nevienam nav noslēpums, ka darba devēji jauniešus pieņem darbā nelabprāt. Augstskolu beidzējam pēc diploma saņemšanas nav vienkārši atrast darbu. Veidojas noslēgts loks: darba devēji vēlas, lai darbinieks būtu ar pieredzi, bet viņš šo pieredzi apgūt nevar, jo darba devēji nevēlas pieņemt darbā cilvēku bez pieredzes. Mēs piedāvājām izdarīt grozījumus, kas motivētu darba devējus noslēgt līgumus ar gados jauniem cilvēkiem, ierosinājām cilvēkus līdz 25 gadu vecumam pirmos trīs mēnešus vispār atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas ar nosacījumu, ka tas ir viņu pirmais darbs. No ceturtā līdz devītajam darba attiecību mēnesim šādiem darbiniekiem, pēc mūsu domām, vajadzētu piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10 procentu apmērā. Šāda sistēma, mūsuprāt, nodrošinātu jaunajiem cilvēkiem iespēju sevi parādīt, bet darba devējam tas būtu stimuls pieņemt jauniešus darbā. Diemžēl šodien Saeimā visi mūsu priekšlikumi tika noraidīti.

I.Grigule (ZZS):

Mani kolēģi jau īsumā pastāstīja par aktuālāko šīsdienas Saeimas sēdē. Protams, no mūsu frakcijas viedokļa, tas bija likums... likuma pieņemšana par to, ka PVN nodoklis tiek samazināts par 1 procentpunktu. Mēs, protams, uzskatām, ka ir labāk samazināt kaut vai par vienu, nekā nesamazināt nemaz. Bet mūsu skatījumā šis samazinājums ir tikai darbības imitācija, jo reālu ieguvumu tieši tā iedzīvotāju grupa, kas ir mazturīgie, cilvēki ar bērniem, pensionāri, skolotāji, nesajutīs nekādu. Šo 1 procentu varbūt sajutīs pārtikušie iedzīvotāji, kuri vairāk iegādājas dārgas preces, luksusa preces. Tad šis 1 procents ir būtisks.

Mēs iesniedzām priekšlikumu samazināt līdz 12 procentiem PVN pārtikas precēm, elektrībai un gāzei, jo tas būtu reāls atspaids tiešām lielākajam vairumam Latvijas iedzīvotāju, kā arī uzņēmējiem. Bet diemžēl opozīcijas priekšlikumi tiešām netika atbalstīti.

Tāpēc es varbūt pāris vārdus pateikšu par vēl vienu aktualitāti, kas ir mūsu frakcijā un kas mūs sagaida nākamceturtdien. Tas ir šis starptautiskais Fiskālās disciplīnas līgums, kuru pagājušajā ceturtdienā Zaļo un Zemnieku savienības frakcija gan atbalstīja, tomēr gribu pateikt, ka viedoklis frakcijā nav viennozīmīgs, jo izskan argumenti, ka mums nav šobrīd ar šo lietu jāsteidzas.

Vakardien Saeimā, Latvijas parlamentā, viesojās Igaunijas parlamenta Finanšu komisijas delegācija, un uz jautājumu par to, kā Igaunija kā eirozonas dalībvalsts strādā ar šo likumprojektu, igauņu kolēģi teica: "Nu ko jūs! Tas mums nav pirmais dienas kārtības jautājums. Varbūt pie tā mēs atgriezīsimies rudenī!"

Latvijai, kas nav eirozonas dalībvalsts, steigties ar ratifikāciju šajā brīdī absolūti nav nepieciešams, jo šī ratifikācija nākotnē būs vēl viens iemesls valdībai censties, lai Latviju pievienotu eirozonai pēc iespējas ātrāk, respektīvi, 2014.gadā.

Vai mums ir jāsteidzas ar iestāšanos eirozonā 2014.gadā, redzot, kas notiek Eiropā, kas notiek Grieķijā, Spānijā, Portugālē, kad viss brūk, viss jūk? Mūsu frakcijā ir ļoti neviennozīmīgs viedoklis par to.

Gaidīsim nākamo ceturtdienu, skatīsimies, kā lietas veidosies, kā virzīsies, bet, teiksim tā, diskusija joprojām ir ļoti aktuāla.

Noslēgumā gribētu novēlēt jums visiem jauku dienu, jauku nedēļas nogali – saulainu, siltu, lai visi jūs atpūstos un nākamnedēļ ar svaigiem spēkiem atkal dotos pie saviem darbiem.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA):

Šodien tāda gara Saeimas sēde sanāca. Un, protams, mani kolēģi pirms manis runāja par šiem diviem pirmajiem darba kārtības punktiem, kas ir saistīti ar nodokļu izmaiņām. Es domāju, ka neko daudz vairāk šeit nepiebildīšu, tikai pateikšu, ka tas ir tas, ko apsolīja arī Valda Dombrovska valdība, stājoties amatā: ka krīzes laikā šie nodokļi tika pacelti un pēc iespējas šie darbaspēka nodokļi arī tiks samazināti. Un mēs esam beidzot sagaidījuši mirkli, kad runājam nevis par kārtējo konsolidāciju, bet gan par to, ka varam samazināt nodokļus.

Šodien es runāju arī par citām lietām, kas man šķiet ļoti nozīmīgas. Proti, tas ir jautājums par to, lai izpildītu valdības deklarācijā un partijas programmā vēlētājiem solīto: tas ir jautājums par meža īpašnieku kooperāciju.

Kā mēs labi zinām, tad šobrīd jau 10 gadus pastāv lauksaimnieku kooperācijas sistēma, un tā sevi ir ļoti attaisnojusi: lauksaimnieki ir kooperējušies un kļuvuši daudz konkurētspējīgāki, šobrīd pat runā savā starpā par to, ka varētu celt paši savas ražotnes, un tā tālāk.

Pilnīgi citāda situācija šobrīd ir meža nozarē, un tādēļ es šodien runāju par vērtībām. Un vērtība, protams, ir cilvēks, bet mūsu vērtība, kas nostiprināta Satversmē, ir arī mūsu teritorija 6,4 miljonu hektāru platībā. Un tie ir jautājumi, pie kuriem es sāku strādāt līdz ar to brīdi, kad Laimdota Straujuma mani uzaicināja kļūt par viņas komandas sastāvdaļu Zemkopības ministrijā. Proti, manuprāt, šie stratēģiskie resursi ir tikpat nozīmīgi kā mūsu valsts cilvēki un valoda. Tie ir meži, zeme un ūdeņi. Un faktiski, ja mēs vērojam situāciju nedaudz retrospektīvi, tad, protams, plīstot trekno gadu burbulim, daudzi zaudēja darbu un ap 300 tūkstošiem cilvēku aizbrauca no valsts. Bet ir vērojams arī cits process, proti, daudzi pārdod sev piederošos mežus un zemi. Galvenokārt kredītu nepieejamības dēļ to dara mūsu pašu zemnieki vai tie, kas vēlas nopirkt mežus, bet nevar to izdarīt. Līdz ar to lielas priekšrocības ir ārvalstu investoriem, kuri mežu uzskata par īpaši pievilcīgu investīciju objektu, viņi uzskata, ka šo investīciju atdeve ir pat 8–12 procenti gadā, bet, piemēram, Zviedrijā tiek lēsts, ka tie ir 2–3 procenti gadā.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka daudzi, pārdodot mežu, varbūt situācijas spiesti, neapzinās to, ka investors pērk tādēļ, ka šī meža vērtība, pēc zinātnieku aplēsēm, varētu tikt palielināta līdz pat trim reizēm. Lauksaimniecības zemēs situācija ir tāda, ka, palielinoties... ja mums veiksmīgi iznāk šī kauja Briselē par tiešmaksājumiem un atbalsta maksājumiem, zemes cena ļoti korelē ar šā atbalsta apjomu. Un, piemēram, Dānijā vai citās valstīs, citās Eiropas valstīs, atbalsta maksājumi ir lielāki, tie ir daudz lielāki nekā Latvijā. Līdz ar to mēs sākam realizēt veselu virkni pasākumu, kurus es aicināju kolēģus uztvert kā vienu kopumu.

Pirmais. Lai nedaudz ierobežotu... lai radītu alternatīvu tiem, kuri grib pārdot mežus, mēs palaidām šo Latvijas valsts mežu viena miljona programmu, kur cilvēks var izvēlēties – vai viņš vēlas pārdot mežu valstij vai kādam citam. Tas jau ir aizgājis.

Zemes kreditēšanas programma – tas ir otrs instruments. Proti, tas risina kredīta resursu problēmas tiem zemniekiem, un viņu ir daudz, kuriem puse no zemes ir nomā, bet otra puse atstāta pašiem. Viņi saprot, ka zemes nomas cenas celsies līdz ar atbalsta maksājuma palielināšanos. Tāpēc viņiem ir vēlme šīs zemes iegūt savā īpašumā. Tādēļ es ceru, ka nākamo otrdien valdība apstiprinās šo zemes kreditēšanas programmu.

Ilgtermiņā iespējamais risinājums ar mežiem. Ko mēs vēlamies panākt no ministrijas, lai mūsu valsts aktīvi, mūsu vērtības – zemes un meži – maksimāli paliek mūsu pašu valsts iedzīvotāju rokās? Mēs, protams, nevaram ierobežot investoru vēlmi šeit investēt. Tas ir dabīgs process. Mēs esam atvērts tirgus. Līdz ar to varam radīt citus instrumentus, lai motivētu mūsu pašu iedzīvotājus savu zemi un mežus nepārdot. Un attiecībā uz mežiem instruments ir meža īpašumu kooperācija, kas faktiski mūsu izpratnē ir strukturāla reforma mežsaimniecībā ar mērķi palielināt mežsaimniecības efektivitāti. Bet problēma ir tā, ka Latvijā ir 150 tūkstoši meža īpašnieku, kuru vidējais meža īpašums ir aptuveni astoņi hektāri, tātad īpašums ir ļoti sadrumstalots. Vieniem pašiem viņiem šobrīd būtu ļoti dārgi saņemt, teiksim, tādu pakalpojumu kā mežizstrādi un citus. Viņi nevar piegādāt pietiekami lielus apjomus, ja izlemj, teiksim, mežu cirst. Viņiem ir jākooperējas ar kādu meža īpašnieku kooperatīvu, lai samazinātu izmaksas, palielinātu ieņēmumus, stabilizētu tirgu. Un tas būtu labi gan privāto mežu īpašniekiem, gan arī kokrūpniekiem, kuri savukārt nodarbina Latvijā 40 tūkstošus cilvēku un kuru eksports veido jau 1,18 miljardus latu. Līdz ar to... tādēļ es arī virzīju šos grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā, un asas debates izraisīja jautājums par to, kā motivēt cilvēkus iesaistīties kooperatīvos. Mans priekšlikums bija izmantot tieši to pašu līdzekli, kāds tika dots lauksaimnieku kooperatīviem, proti, šim kooperatīvam pienākas uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide. Tas izraisīja vētrainas debates, iebilda galvenokārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis, un arī balsojums vēlāk bija dalīts. Bet loģika jau ir ļoti vienkārša. Ja valsts... ja konkrētā kooperācija ir grūti iekustināma, tad valstij ir jāstimulē šis process visiem iespējamiem veidiem. Un lauksaimnieku kooperācijas gadījumā tas viss tiešām sanāca. Šajā gadījumā jārēķinās, ka meža apsaimniekošanas cikls ir garāks un process varētu būt vēl ilgāks. Zviedrijā, lai nonāktu pie tik veiksmīga iznākuma, bija vajadzīgi 100 gadi. Un tad arī Zviedrija... Zviedrijā nav šo atbalsta pasākumu.

Un tādēļ arī debatēs es vērsu uzmanību uz to, ka nevajadzētu noteikt nedz ierobežojumus šādam atbalstam, nedz citus pasākumus, kas varētu kavēt šādu kooperāciju. Es uzskatu, ka Latvijas valstij tas ir ārkārtīgi nozīmīgi. Un tieši tāpat kā es priecājos par cilvēkiem, kuri brauc atpakaļ no Īrijas vai no citām valstīm, kā pagājušajā svētdienā "De facto" sižetā bija redzams, tāpat es priecājos par to, ka mēs uz vietas varam saražot paši savus kartupeļus, graudus, pienu, maizi, un tāpat es pilnīgi skaidri zinu, ka mēs esam pietiekami kvalificēti, lai paši apsaimniekotu savus privātos mežus, dotu ieguldījumu Latvijas ekonomikai, dabai un cilvēkiem ilgtermiņā un saglabātu tos arī nākamajām paaudzēm.

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā