Uz Saeimas deputātu jautājumiem sniegtās atbildes

Pēc 2001.gada 24.maija sēdes

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Labdien! Pulkstenis ir 17.00, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Atbilde uz deputātu Leona Bojāra, Burvja, Freimaņa, Čevera un Grīga jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu" tiek pārcelta uz nākamo trešdienu, 30.maiju, pulksten 17.00, jo atbildīgais ministrs — ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis — pašlaik atrodas komandējumā.

Deputātu Arņa Kalniņa, Freimaņa, Lauska, Labanovska, Burvja, Bojāra, Barčas, Lejas, Čevera un Grīga jautājums zemkopības ministram Atim Slakterim "Par graudkopības attīstības veicināšanu". Atbildi sniedz zemkopības ministrs. Lūdzu!

A.Slakteris (zemkopības ministrs). Labdien, Prezidija priekšsēdētāj, labdien, godātie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski, un es labprāt atbildētu uz papildjautājumiem, ja nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Arnim Kalniņam… Var būt, ka mēs jūs dzirdēsim tāpat... lūdzu.

A.Kalniņš (LSDSP). Ā... kārtībā. Es ļoti atvainojos, ka mani kolēģi šeit nav, bet viņi it kā ir pilnvarojuši vai tamlīdzīgi un paldies ministram par atbildi.

Un mums ir sekojošs lūgums vēl. Pie pēdējā, teiksim, 4. jautājuma, pirmkārt. Vai nav iespējams jeb juridiski vai tas ir iespējams — praktiski sākt jau kaut kādu vienveidību starp graudu iepircējiem dzirnavniekiem par kvalitātes kritērijiem attiecībā uz kviešiem, rudziem un tā tālāk, nu, kaut vai sākot ar mitruma procentu, ar sīko graudu izmēriem, kas ir dažādi, gan graudu intervencē ir tādi... dzirnavniekam ir tur 13% mitrums un intervencei — 14%, graudu izmēri ir tādi pieņemti... Vai no graudu audzētāju viedokļa nav iespējams... jeb šī tirgus apstākļos vispār nav domāts nekad tā vienādot šos nosacījumus?

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, ministra kungs!

A.Slakteris. Jā, paldies par jautājumu! Tā ir debate arī ar lauksaimnieku sabiedrību, ar sadarbības padomi, ar Graudaudzētāju savienību, un jau diezgan gara debate, un jebkurā gadījumā Zemkopības ministrija strādās un radīs šo Latvijas valsts standartu šajā jomā. Taču es negribētu, ka rastos ilūzija, ka tādējādi varētu atrisināt tirgus ekonomikā šo jautājumu, nodefinējot šos kvalitātes rādītājus, ka tas atstās tiešu ietekmi uz produkta cenu vai uz saņemamo naudu par produkcijas vienību, un tas, kā Zemkopības ministrija iedarbojas uz tirgu ar tirgus instrumentiem, ir tas, ka patiešām nodefinēja prasības labībai, kas iepērkama intervencē, tādējādi atstājot ietekmi uz šo tirgu. Tas atstāj ļoti pozitīvu iespaidu attiecībā uz cenu pagājušajā rudenī un uz samaksas termiņiem. Un par kvalitātes rādītājiem jāsaka, ka tā situācija bija diezgan atšķirīga dažādos uzņēmumos, bet kas ir interesanti — zemnieki faktiski intervencē graudus pārdeva mazāk pagājušajā gadā nekā iepriekšējos gados. Protams, tas bija laika īpatnību iespaids un kvalitātes prasības varbūt, bet ne jau tas, vai ir 13 vai 14%, nosaka to izdevīgumu. Izdevīgumu nosaka, kāda ir cena par katru nožāvēto procentu, un tā ir divu privātīpašnieku — dzirnavnieka un graudu ražotāja vai graudu pircēja un ražotāja — saruna, un es nenoliegšu kā ministrs, ka ministrija un valdība kopumā arī šogad darbinās intervences mehānismu, tajā skaitā arī veicinošus pasākumus, lai zemniekiem tiktu laikā samaksāts, taču pilnīgi precīzu definīciju, ko un kā maksās, diviem individuāliem uzņēmējiem vienojoties, tādu instrumentu nav, bet ir instruments, kā padarīt izvēli plašāku, un tā ir intervence, un to mēs darīsim.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai uzdosit vēl vienu papildjautājumu? Lūdzu, Kalniņa kungs!

A.Kalniņš. Jā, ja drīkst. Man ir ļoti neērti te sēdēt, ministrs stāv... Es vēlreiz atvainojos, bet vēl pie šī paša jautājuma. Es nedomāju, ka visas cenas ir privāta lieta, un tā tālāk... Bet vismaz man ir zināma Vācijas prakse, kur ir nosaukti trīs rādītāji pamatā jebkuram, kas iepērk, tas ir, proteīna saturs, mitrums, krišanas skaitlis un vēl tilpuma masa. Tie, protams, ir diferencēti — vai E klases kviešiem, vai A klases kviešiem, bet jebkuram privātam pircējam ir jāpieturas pie tā, ka, lūk, pēc šiem trim četriem rādītājiem novērtēs tavu produkciju, nevis tagad — viens dzirnavnieks tur saka, ka "Zeleyu" indekss, otrs saka, ka lipekļa saturs, un ļoti liela daudzveidība. Vai šeit nav domāti kaut kādi tādi vienveidības centieni nākotnē?

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu!

A.Slakteris. Jā, vēlreiz arī paldies par jautājumu, jo es arī personīgi uzskatu, ka principā Latvijā ir arvien vairāk jātuvinās tādiem kritērijiem, kas pasaulē jau pašlaik darbojas, un nenoliedzami jūsu pieminētais proteīna saturs un tamlīdzīgas lietas ir viens no paņēmieniem... Un faktiski Latvijā nav īstu tehnisku šķēršļu šobrīd to sākt. Varbūt atsevišķiem pārstrādes uzņēmumiem. Es pieņemu, ka tas būtu jāsāk ar intervenci, ieviešot nosacījumus, un nenoliedzami arī, ka šie nosacījumi visi tiks nopietni izdebatēti lauksaimnieku sabiedrībā, sadarbības padomē, Graudu audzētāju savienībā. Un es pieņemu, ka tuvākajā laikā to varētu arī mainīt... Es neesmu pārliecināts, vai jau jāmaina uz šo sezonu... Var būt, ka arī to var darīt, bet, konsultējoties ar lauksaimnieku sabiedrību... Bet tas, ka mums pašlaik Latvijas tirgū ir parādījušies jauni tirgus dalībnieki, un it kā brīžiem pat ļoti apstrīdēti, kā, piemēram, pagājušogad parādījās "Kesko", es domāju, ka tas ir tas nozīmīgākais faktors, lai tirgus kļūtu atraktīvs, lai būtu vairāk pircēju, kas reāli tomēr arī uz šo tirgu ietekmi atstāj. Un man kā ministram ir tāds divējāds uzdevums: no vienas puses — pārstāvēt visu sabiedrību, no otras puses — lauksaimnieku sabiedrību. Un tas, ko es vēlos lauksaimnieku sabiedrības labā darīt, ir, lai pēc iespējas ātrāk tiktu saņemta samaksa zemniekiem, lai viņi spētu apsēties, novākt labību. Pagājušogad, manuprāt, tas izdevās ļoti labi. Nedaudz uzlabojot šos instrumentus, es ceru pielietot šogad, un es nedomāju, ka būtiski… Jo patiesībā jau atšķirība ir iekš tam, vai tur ir tas proteīna saturs vai lipekļa saturs... Būtiski būtu, lai šīs analīzes būtu godīgas. Un es pieņemu, ka tur ne vienmēr ir apmierināti pārdevēji, un ir iespējas veikt arī šo neatkarīgo laboratorijas izmeklējumu. Mēs, protams, apzināmies, ka tas arī vienmēr ir strīdīgi, bet nu konkurences apstākļos, kādi ir pašlaik graudu pirkšanas tirgū izveidojušies, es domāju, ka tie spēles nosacījumi izlīdzināsies, un mēs ar valsts instrumentiem to veicināsim.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Sēde ir slēgta.