• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 31.maijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.06.2012., Nr. 87 https://www.vestnesis.lv/ta/id/248662

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Baltijas vides ministru sanāksmi Lietuvā

Vēl šajā numurā

05.06.2012., Nr. 87

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 31.maijā

LM: Par priekšlikumiem precīzākai algu subsīdiju pasākumu ieviešanai

Labklājības ministrija (LM) plāno vērtēt algu subsīdiju pasākumu ieviešanas efektivitāti, kā arī darba tirgu deformējošo efektu iestāšanās iespējamību un nepieciešamības gadījumā turpināt darbu pie algu subsīdiju pasākumu ieviešanas nosacījumu pilnveides.

To paredz 31.maijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais informatīvais ziņojums “Par algu subsīdiju instrumentu efektivitāti un riskiem darba tirgus politikas pasākumos”. Plānots, ka līdz 1.augustam LM valdībā iesniegs nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai pilnveidotu bezdarbnieku apmācības sadarbībā ar darba devēju organizācijām īstenošanas nosacījumus un pārskatītu atbalstāmajām darbībām plānoto finansējumu.

Tajā analizēta subsidēto darba vietu līdzšinējā efektivitāte un ietekme uz darba tirgu. Tāpat LM ziņojumā atzīst, ka, ņemot vērā iespējamos riskus saistībā ar nodokļu atlaižu piemērošanu, algu subsīdiju pasākumi ir piemērotāki noteiktu bezdarbnieku mērķa grupu ātrākai atgriešanai darba tirgū nekā nodokļu atlaižu piemērošana. Vienlaikus arī izstrādāti pasākumu pilnveides priekšlikumi.

LM uzsver, ka algu subsīdiju pasākumiem jābūt efektīviem, subsīdijas vēršot tikai uz vissliktākajā situācijā esošajiem bezdarbniekiem, izmantojot valsts piešķirto subsīdiju kā samazināta darba ražīguma kompensējošu mehānismu.

Lai izvairītos no darba tirgus deformējošo efektu iestāšanās iespējamības, subsidēto darba vietu ieviešanā jāievēro vairāki starptautiski labas prakses piemēri, tostarp, ka atbalsts jāsaņem tikai visnelabvēlīgākajā situācijā esošajiem bezdarbniekiem; saņēmēju skaitam jābūt tādam, kas neizraisa darba tirgū aizvietošanas efektu, atbalsta saņemšanai jābūt ierobežotai laikā un apmērā, lai kopā ar darba devēja izmaksāto darba algas daļu mēnesī bezdarbnieks saņemtu vismaz valstī noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru. Tāpat subsīdijas apmēru pamazām jāsamazina, darba devējam uzņemoties maksāt arvien lielāku daļu no kopējās algas, turklāt pēc algas subsīdijas termiņa beigām darbinieks noteiktu laiku jāpatur darba vietā.

Darba algu subsīdiju piešķiršana darba devējiem, ja tie nodarbina bezdarbniekus, ir viens no atbalsta veidiem darba vietu radīšanas stimulēšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūra, lai veicinātu nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku nodarbināšanu, īsteno trīs algu subsīdiju pasākumus: “Pasākumi noteiktām personu grupām”, “Darba vieta jaunietim”, kā arī “Apmācība pie darba devēja”. Tie ir veidoti tā, lai panāktu mērķētāku līdzekļu izlietojumu, sniedzot atbalstu tikai tiem bezdarbniekiem, kuriem visvairāk nepieciešama dalība šajos pasākumos.

Plānots, ka 2012.gadā apmācībā pie darba devēja iesaistīsies 571 bezdarbnieks, pasākumos noteiktām personu grupām – 2147, bet kompleksos atbalsta pasākumos (ietverot darba vietu jaunietim) – 763 bezdarbnieki.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par informācijas apmaiņu un elektronisko dokumentu aprites procesu valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā

31.maijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Zemesgrāmatu likumā, grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” un grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Ar šiem grozījumiem paredzēts novērst valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto datu neatbilstības, vienlaikus samazinot administratīvo slogu personām, kā arī paredzēts ieviest elektroniska nostiprinājuma lūguma saņemšanas un informācijas apstrādes sistēmu valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā un izveidot elektroniska dokumenta pārvaldības un saņemšanas modeli zemesgrāmatu nodaļā.

Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” paredz vairākas procedūras, kuru veikšanai personai turpmāk nebūs jāapmeklē divas institūcijas, kā arī tiek paplašināts tās informācijas apjoms, kuru valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata varēs saņemt tiešsaistes datu pārraides režīmā no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas attiecībā uz nekustamo īpašumu objektu tehniskajiem datiem, kā arī no Iedzīvotāju reģistra attiecībā uz personas datu izmaiņām. Īstenojot šādu datu apmaiņu ar citām valsts informācijas sistēmām, informācija par nekustamā īpašuma objektiem atbildīs pēdējiem datiem, kas ir citās informācijas sistēmās, kurās šīs izmaiņas ir ierosinājusi pati persona. Papildus minētajam tiek paplašināts personu loks, kas nostiprinājuma lūgumu var iesniegt elektroniski. Proti, turpmāk nostiprinājuma lūgumu varēs iesniegt zvērināti tiesu izpildītāji un maksātnespējas procesa administratori par atzīmes ierakstīšanu, pārgrozīšanu vai dzēšanu, kā arī valsts un pašvaldību iestādes, ja nostiprinājuma lūgums pamatots ar šo iestāžu izdotu dokumentu. Tāpat plānots noteikt zvērinātam notāram pienākumu sastādīt nostiprinājuma lūgumu un to iesniegt elektroniski, ja nostiprinājuma pamatā ir notariāls akts. Minētā pienākuma noteikšana samazinās tādu gadījumu skaitu, ka pēc darījuma noslēgšanas nekustamā īpašuma īpašnieks laikus nenostiprina īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

Turpmāk dokumenti būs uzturami valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā elektroniskā formā. Līdz ar to tiks nodrošinātas iespējas iesniegt nostiprinājuma lūgumus elektroniski.

Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz, ka datorizētā zemesgrāmatā tiek glabāti dokumenti, kas saņemti, iesniedzot elektronisku nostiprinājuma lūgumu. Tāpat likumprojekts paredz, ka elektroniski saņemtie nostiprinājuma lūgumi un tiem pievienotie dokumenti ir glabājami tikai elektroniski un tie drukātā veidā nav pievienojami nekustamā īpašuma lietā. Papildus tiks precizēts kancelejas nodevas apmērs, ja pēc viena dokumenta nostiprināmas tiesības vairākām personām. Atsevišķas kancelejas nodevas pārveidotas par maksas pakalpojumiem.

Minētais likumprojekts nodrošinās zemesgrāmatas nodalījumā esošo ierakstu pārskatāmību.

Tāpat likumprojekts paredz nodrošināt datu no īres līgumiem nodošanu pašvaldībām. Proti, likumprojekts paredz, ka valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs regulāri elektroniski paziņo pašvaldībām, ne tikai par katru nekustamā īpašuma ierakstīšanas gadījumu, īpašuma tiesību pārejas gadījumu, bet arī īres un nomas tiesību nostiprinājumiem.

Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā paredz atsevišķas informācijas nodošanu zemesgrāmatām tiešsaistes datu pārraides režīmā, kā arī iespēju noteiktos gadījumos personas iesniegumu nodot attiecīgai zemesgrāmatu nodaļai grozījumu veikšanai zemesgrāmatas nodalījumā. Tādējādi tiktu nodrošināta abās informācijas sistēmās esošo datu aktualitāte, novērsta datu neatbilstības varbūtība un mazināts administratīvais slogs personai.

Savukārt grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, izslēgs prasību nostiprinājuma lūgumam pievienot dokumentus ar to informāciju, kas zemesgrāmatu tiesnesim ir iegūstama nepastarpināti no Kadastra informācijas sistēmas. Tas ļaus atteikties no kadastra izziņu sagatavošanas papīra formātā, kā arī pienākuma personai iesniegt zemesgrāmatā zemes robežu plānu vai uzrādīt kadastrālās uzmērīšanas lietu. Tādējādi īpašuma tiesību nostiprināšanai uz nekustamo īpašumu nebūs jāiesniedz papildus jau valsts rīcībā esoši dokumenti (informācija). Šādas iestāžu sadarbības ietvaros notiekošās informācijas apmaiņa dos iespēju samazināt abu iestāžu apmeklējumu skaitu, kā arī sagatavojamo un iestādēs iesniedzamo dokumentu skaitu. Vienlaikus tiek noteikts precīzāks definējums tām būvēm, kuras zemesgrāmatā neieraksta.

Minētie grozījumu likumprojekti vēl jāatbalsta valdībai un jāpieņem Saeimā.

Ksenija Novikova, Tieslietu ministrijas preses sekretāre

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!