Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs

A.Slakteris

Uz jaut. Nr.119 — dok. Nr.3183

Par graudkopības attīstības veicināšanu

Zemkopības ministrija atzinīgi vērtē jūsu izpratni par graudkopības attīstības nozīmību un izsaka savu vēlmi saņemt atbalstu nozares attīstības veicināšanā.

Graudkopības līmenis Latvijā ir ļoti kontrastains. Sējumu platības lielums saimniecībās ar graudaugu sējplatībām virs 50 ha 2000. gadā bija 164,6 tūkst. ha, bet šādu saimniecību skaits bija tikai 1,1 tūkstotis. Tātad 1,6% saimniecību bija 39,2% sējumu platība (LVAEI). Tas norāda uz pozitīvu saimniecību strukturālo attīstību šajā sektorā.

Tomēr, lai paaugstinātu graudaugu vidējo ražību valstī un realizētu Latvijas deklarētās intereses, iestājoties Eiropas Savienībā, attiecībā uz kompensācijas maksājumu sistēmu:

1) pamatplatību kompensācijas maksājumu aprēķināšanai noteikt 688 000 ha (2000. gadā 422 100 ha);

2) laukaugu platības maksājumu aprēķināšanai graudaugu vidējo ražu noteikt 3,0 tonnas no hektāra (2000. gadā 2,2 t/ha),

nepieciešams aktivizēt faktorus, kas būtiski ietekmē izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Sēkla ir nākamās ražas pirmsākums un pamats. Tāpēc sēklas materiāla kvalitātei visās valstīs, tai skaitā arī Latvijā, tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un darbojas noteikta sēklu kvalitātes kontroles sistēma.

1. Izanalizējot līdzšinējo situāciju graudkopības sektorā, 2000. gada nogalē tika pieņemts lēmums noteikt sertificētas sēklas izmantošanu kā vienu no kompensācijas maksājumu par sējplatību saņemšanas kritērijiem 2002. gadā.

Nosacījuma mērķis — sekmēt graudaugu ražas līmeņa paaugstināšanu, izmantojot šķirnes materiāla ģenētisko potenciālu kompleksā ar atbilstošu audzēšanas tehnoloģiju.

Tā kā saskaņā ar Zemkopības ministrijas Valsts augu aizsardzības dienesta Sēklu kontroles departamenta sniegto informāciju:

1) līdz 30.09.2000. bija sagatavots 25 tūkst. tonnu ziemāju sertificētas sēklas;

2) pavairošanai tika iesēts 12 tūkst. tonnu jeb 48 tūkst. ha ziemāju;

3) ziemāju sēklu vajadzība ap 46 tūkst. tonnu (saskaņā ar 2000. gada platībām),

var prognozēt, ka nodrošinājums ar ziemāju sertificētu sēklu ir virs 100%;

4) ar sagatavotajām 7,3 tūkst. tonnu vasarāju sēklu (uz 01.04.2000.) var apsēt 29 tūkst. ha. No šīs platības teorētiski var iegūt 44 tūkst. tonnu sertificētu sēklu (1,5 t/ha);

5) ņemot vērā 2000. gada vasarāju graudaugu platību (237,7 tūkst. ha), var prognozēt, ka nodrošinājums ar vasarāju graudaugu sertificētu sēklu ir 70—75%.

Ņemot vērā, ka Latvijā vēl joprojām ir augsts saimniecību īpatsvars ar graudaugu sējplatībām līdz 10 ha, tad, attiecinot sertificētas sēklas daudzumu uz potenciālajām subsīdiju saņēmēju saimniecībām (ar graudaugu sējplatību virs 10 ha), faktiskais sertificētas sēklas nodrošinājums ir augstāks nekā uz visu graudaugu sējplatību attiecinātais.

Lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz sertificēta sēklas materiāla izmantošanu, graudu audzētāji ir orientēti uz sertificēta sēklas materiāla izmantošanu jau 2001. gadā. Tas dod iespēju iegūt sertificētu sēklu savā saimniecībā turpmākajiem 2—3 gadiem.

Zemkopības ministrijas darba grupa, kurā ir iesaistīti Lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji, izskata iesniegtos priekšlikumus un dos savu vērtējumu kritēriju ieviešanai.

2. Integrācijas ES kontekstā Latvijai nozīmīgas ir graudaugu references sējplatības un ražība. Lai stimulētu graudkopības attīstību un specializēšanos labības ražošanā konkrētam izmantošanas mērķim, ir paredzēts atbalstīt tās saimniecības, kuras rada priekšnosacījumus augstāku un kvalitatīvāku ražu iegūšanai.

Sēklaudzēšana un graudu ražošana tiek vērtētas kā intelektuālā ieguldījuma un ražošanas izmaksu ziņā atšķirīgas jomas. Tas izpaužas atšķirīgās šī ražošanas procesa galaprodukta cenās.

Sēklu un graudu cenu diferenciācija Latvijā tikai pakāpeniski sāk veidoties. Sākot ar 2001. gadu, valsts atbalsta sistēmā nav paredzētas subsīdijas graudaugu sēklkopībai. Lai arī turpmāk saglabātu augstu Latvijā selekcionētu graudaugu šķirņu īpatsvaru un nacionālo sēklkopības sistēmu un tādējādi mazinātu atkarību no ārvalstīs selekcionēta sēklas materiāla iegādes nosacījumiem, sertificēta sēklas materiāla pielietojuma paplašināšanās atbilstu gan graudu ražotāju, gan sēklu audzētāju interesēm. Graudu ražotājiem tas dotu iespējas paaugstināt ražības līmeni, sēklaudzētājiem tiktu nodrošinātas līdzvērtīgas ienākumu gūšanas iespējas.

3. Labības ražošana Latvijā ir sasniegusi pilnu pašapgādes līmeni ar vietējiem pārtikas graudiem, izņemot griķus, kuru sējplatības pēdējos gados turpina pieaugt.

Ilgstošā laika periodā mērķtiecīgas valsts atbalsta politikas rezultātā ir izveidojusies līdzsvarota atbilstība starp graudaugu sēklas materiāla pieprasījumu un piedāvājumu. Ik gadus tiek analizēta preču produkcijas ražošanai izmantotā graudaugu sugu un šķirņu struktūra un atbilstoši tai atvēlēts finansējums sākotnējās sēklkopības atbalstam. Tuvā pārskatāmā nākotnē nav sagaidāmas straujas tirgus konjunktūras svārstības labības produktu ražošanas jomā. Intensīvāk attīstoties lopkopības nozarei, veidosies nepieciešamība pēc mērķtiecīgas lopbarības graudu šķirņu audzēšanas.

4. Jautājums par vienotiem kvalitātes rādītājiem pārtikas labībai nav viennozīmīgs. Labības pārstrādes uzņēmumi izmanto specifiskas pārstrādes tehnoloģijas un izmanto izejvielas ar atšķirīgiem kvalitātes rādītājiem.

Vienotus kvalitātes rādītājus var noteikt normatīvā akta ietvaros, bet tas nenodrošinās vienotas samaksas sistēmas — vienotas graudu iepirkuma cenas ieviešanu.

Graudu kvalitātes noteikšanas domstarpību gadījumos ir iespējams izmantot Zemkopības ministrijas Augkopības kvalitātes produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienesta references laboratorijas pakalpojumus. Pašreiz dotās iespējas netiek pietiekami izmantotas.

Par optimāla risinājuma variantu graudu kvalitātes noteikšanā sarunas ir uzsāktas un turpinās ar LOSP.

Jaunu kvalitātes rādītāju parametru ieviešanai — proteīna satura un sedimentācijas vērtības noteikšanai — šobrīd nav tehnisku šķēršļu. Aktuālāks jautājums ir par faktoru, kas ietekmē šos rādītājus, izpēti un rekomendāciju izstrādi graudu audzētājiem. Šajā jomā iespēju robežās turpinās iesāktais darbs LLU Augkopības katedrā.

2001. gada 23. maijā Zemkopības ministrs A.Slakteris