Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Diskusija. Dažādi viedokļi par atsevišķiem autortiesību un blakustiesību jautājumiem

Autortiesību likuma 1.panta 15.punkts nosaka, ka publisks izpildījums ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka. AKKA/LAA savā mājaslapā norāda: ja vēlaties izmantot ar autortiesībām aizsargātus muzikālus darbus, tos publiski atskaņojot veikalos, ēdināšanas uzņēmumos, dažādos pasākumos, sacensībās, koncertos vai jebkur citur ārpus ierastā ģimenes loka, atļauju jeb licenci varat saņemt AKKA/LAA. Licence dod tiesības atskaņot mūziku no kompaktdiska, DVD, audiokasetes, radio, TV, interneta, kā arī mūziķu izpildījumā. Licence ir jāsaņem ne vēlāk kā desmit dienas pirms darbu izmantošanas. Ir aizliegts izmantot darbus, ja nav saņemta AKKA/LAA atļauja. AKKA/LAA atlīdzību no mūzikas lietotājiem sadala autoriem saskaņā ar lietotāju iesniegtām programmām un izmaksā attiecīgajiem autoriem. Ja autoru darbu atskaņošanai izvēlaties ierakstītu mūziku (radio, TV, CD, u.tml.), ir jāsaņem ne vien atļauja no autoru biedrības AKKA/LAA, bet arī jānoslēdz līgums ar Latvijas Izpildītāju un producentu apvienību (LaIPA). AKKA/LAA administrē darbu autoru tiesības, savukārt LaIPA administrē izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības.

• Kalvis Torgāns, Pāvels Gruziņš. Vai tiesnešu kļūdas ir visu nelaimju cēlonis

Kampaņa, kas šā gada martā sākās par tiesu darba nepilnībām, koordinēta vai nekoordinēta, ir devusi daudzveidīgus un pat negaidītus rezultātus. Pirmkārt, tā sniedza iespēju visiem tiesu varas nīdējiem kārtējo reizi izteikties, internetā komentējot medijos sniegtās ziņas. Otrkārt, pamudināja juristus atkārtoti pievērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumiem par lietām, kas Latvijas tiesās izskatītas pirms desmit vai vairāk gadiem un, smeļoties iedvesmu darba uzlabošanai, konstatēt, ka šajā ilgstoši par visgudrāko uzskatītajā tiesā arī strādā tiesneši, kam nav svešas cilvēciskas kļūdas. Treškārt, tā uz laiku novērsa sabiedrības uzmanību no izglītības, pensiju, diskriminējošo platību maksājumu un citām problēmām. Vispārināti runājot, tā atbilstoši mūsu tautas daļai raksturīgajam nihilismam padrupināja autoritāti gan tiesu varai, gan Latvijas valstij, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesai, gan, šo rindu autoru ieskatā, arī Ministru kabineta pārstāvei (nu jau bijušajai) starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Ingai Reinei. Nekur pasaulē visi nebūs apmierināti ar tiesu darbu, jo ikvienā lietā ir zaudētāji, kas sevi uzskata par netaisni cietušiem. Neviens cilvēks nav pasargāts no lielākām vai mazākām kļūdām. Tiesnešiem nevar piedot to, ko dažreiz piedod citās profesijās.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv