Eiropas Komisija:
Par patērētāju aizsardzību Eiropas Savienībā

Pavasara rezultātu apkopojums par nosacījumiem patērētājiem liecina, ka 2011.gadā otro gadu pēc kārtas pēc pasliktināšanās 2009.gadā daudzās ES valstīs ir vērojama nosacījumu uzlabošanās.

Nosacījumus patērētājiem vērtē pēc tādiem rādītājiem kā, piemēram, patērētāju uzticēšanās iestādēm, mazumtirgotājiem un patērētāju organizācijām, uzticēšanās produktu drošuma rādītājiem, strīdu risināšanas efektivitātes un apmierinātības ar sūdzību izskatīšanu. Rezultātu apkopojums arī liecina, ka patērētāji joprojām nevar iepirkties citās valstīs tikpat viegli kā savā valstī, tādējādi zaudējot lielākas izvēles iespējas un iespēju ietaupīt (potenciālais ietaupījums varētu būt līdz 204 mljrd. eiro gadā).

Par veselības un patērētāju politiku atbildīgais komisārs Džons Dalli sacīja: “Aicinu valstu politikas veidotājus un ieinteresētās personas izmantot šodien publicētos rezultātus, lai kvalitatīvi uzlabotu nosacījumus patērētājiem. Vienotā tirgus potenciālu inovāciju un izaugsmes veicināšanai pilnībā var izmantot tikai tie patērētāji, kuri apzinās savas tiesības un zina, kā tās izmantot, un tāpēc ir ļoti svarīgi radīt pareizos apstākļus, lai šis potenciāls tiktu izmantots Eiropas ekonomikas, patērētāju un uzņēmumu labā.”

Rezultātu apkopojums

Patērētāju rezultātu apkopojums sniedz datus un brīdinājumus par to, kā vienotais tirgus darbojas ES patērētāju labā izvēles, cenu un patērētāju tiesību aizsardzības ziņā. Pavasara izlaidumā (“Rezultātu apkopojums par nosacījumiem patērētājiem”) aplūkota mazumtirdzniecības tirgus integrācija un nosacījumi patērētājiem valstīs. Apkopojumā ietverts indekss par nosacījumiem patērētājiem, kuru aprēķina, pamatojoties uz rādītājiem par patērētāju un uzņēmumu attiecību regulējošo tiesību aktu kvalitāti, strīdu izšķiršanas un sūdzību izskatīšanas efektivitāti, patērētāju uzticēšanos iestādēm, mazumtirgotājiem, reklāmai un patērētāju organizācijām, kā arī par uzticēšanos tirgū esošo produktu drošumam. Šos datus dalībvalstis var izmantot, lai salīdzinoši novērtētu savus rādītājus ilgākā laika posmā. Rezultātu apkopojuma pamatā galvenokārt ir patērētāju un mazumtirgotāju aptaujas, Eurostat dati, kā arī dalībvalstu sniegtā informācija.

Galvenie secinājumi

• Dalībvalstīs uzlabojas nosacījumi patērētājiem

Indekss par 2011.gadu liecina, ka nosacījumi patērētājiem pēc pasliktināšanās 2009.gadā ir uzlabojušies otro gadu pēc kārtas. Vislabākie nosacījumi patērētājiem ir Luksemburgā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Austrijā, Īrijā, Somijā, Nīderlandē, Beļģijā, Vācijā, Francijā un Zviedrijā (virs ES vidējā rādītāja).

• E-komercijas plaisa

Rezultātu apkopojums liecina: lai arī e-komercija turpina pieaugt, tā galvenokārt ir orientēta uz iekšzemes tirgu, kaut arī pirkumiem ārzemēs izvēles un ietaupījumu ziņā ir liels potenciāls. Lai izmantotu visas vienotā digitālā tirgus priekšrocības, ir jāpieliek lielākas pūles. Patērētāji bez uztraukuma var iepirkties citās ES valstīs, jo bažas par ārvalstu tirgotājiem lielākoties izrādās nepamatotas un pārrobežu e-komercija ir vismaz tikpat uzticama kā iekšzemes e-komercija. Secināts, ka ir ļoti svarīgi sniegt daudzpusīgāku informāciju par izveidotajiem pārrobežu konsultāciju, izpildes un sūdzību mehānismiem (valstu tiesībaizsardzības iestāžu tīkls un Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības centri, kas patērētājiem, kuri iepērkas vienotajā tirgū, sniedz bezmaksas atbalstu un konsultācijas).

• Zināšanas par patērētāju tiesībām ir satraucoši zemas

Daudzi patērētāji nezina savas tiesības. Tikai 12% respondentu ES mēroga aptaujā varēja atbildēt uz jautājumiem par patērētāju tiesībām saistībā ar garantijām, uzteikuma termiņu un to, kā rīkoties, ja tiek saņemtas preces, kas netika pasūtītas. Daudzi uzņēmumi neapzinājās savas juridiskās saistības pret patērētājiem. Piemēram, tikai 27% mazumtirgotāju zināja, cik ilgs ir periods, kurā patērētāji var atdot preci ar defektu.

• Joprojām pastāv negodīga komercprakse

Aizvien pastāv nelikumīga komercprakse. Kopš 2010.gada daudzi ES patērētāji un mazumtirgotāji ir saskārušies ar maldinošu reklāmu vai pat krāpnieciskiem piedāvājumiem un aizvien vairāk saņēmuši preces, kuras viņi nav pasūtījuši.

Septiņus gadus pēc Negodīgas komercprakses direktīvas pieņemšanas ir pamats bažām, un šim jautājumam ir jāpievēršas aktīvāk. Lai patērētājus, jo īpaši mazāk aizsargātos patērētājus, aizsargātu no šādas prakses, iestādēm ir jāpiemēro jau spēkā esošie noteikumi, patērētājiem ir jāspēj pamanīt un izvairīties no tās, un ir jārada iespējas gan tiešsaistē, gan klātienē ātrāk, vieglāk un lētāk atrisināt strīdus ar tirgotājiem. Komisija izskatīs veidus, kā paātrināt izpildi, lai stiprinātu patērētāju uzticību pārrobežo darījumiem. Tie tiks izklāstīti 2012.gadā ziņojumā par Negodīgas komercprakses direktīvas īstenošanu.

Nākotnē paredzētie pasākumi

Jaunās 2014.–2020.gada ES Patērētāju tiesību aizsardzības programmas mērķi ir nodrošināt patērētāju tiesības un vairot viņu zināšanas un uzticēšanos, piedāvājot instrumentus aktīvai līdzdalībai tirgū, liekot tirgum darboties patērētāju labā, ļaujot patērētājiem izmantot izvēles iespējas un pienācīgi īstenojot viņu tiesības. Pēc tās pieņemšanas šobrīd ierosinātie mehānismi, ar kuriem risināt strīdus ar tirgotājiem, neiesaistot tiesu (alternatīva strīdu izšķiršana un strīdu izšķiršana tiešsaistē), palīdzēs Eiropas patērētājiem atrisināt problēmas pēc kādas preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas ES.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa