Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 24. maija sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Šodien deputāti lielāko daļu laika pavadīja karstās debatēs par to — veidot vai neveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar viena Augstākās padomes deputāta parakstītu protokolu. Jāsaka, ka saskaņā ar likumu debates par to — balsot par šādas komisijas izveidošanu vai nebalsot — bija samērā bezjēdzīgas, jo nepieciešamais parakstu skaits bija savākts un komisija bija jāveido. Cita lieta, ka debates bija vērtīgas no tā viedokļa, ka daudzi deputāti juristi taisnīgi atzīmēja, ka šim dokumentam, kura eksistence šobrīd ir atklājusies, nav nekāda juridiska spēka. Tam ir vēsturiska nozīme, un šī komisija tiks veidota. Visas frakcijas, izņemot vienu, deleģēs savus pārstāvjus šo vēsturisko faktu pētīšanai. Mēs ceram, ka augusta beigās, kad Latvijā tiks atzīmēta vēsturiskā notikuma — augusta puča — un visu no tā izrietošo notikumu desmitgade, mēs redzēsim arī šīs komisijas darbības rezultātus.

Es gribētu runāt par diviem grozījumiem "Civilprocesa likumā", kas šobrīd Saeimas darba kārtībā ir kā atsevišķi likumprojekti. Tie varētu interesēt diezgan plašu cilvēku grupu.

Viens no tiem saistīts ar to, ka no 1.jūlija Satversmes tiesai būs jauns pilnvaru loks. Cilvēkiem — individuālām fiziskām personām — gadījumos, kad ir aizskartas viņu pamattiesības, būs tiesības griezties Satversmes tiesā, neizejot visas iepriekšējās instances. Kamēr Satversmes tiesa šo lietu nebūs izskatījusi, tikmēr tā visās pārējās zemākajās instancēs tiks apturēta. Bet tikai šajā konkrētajā gadījumā, nevis visās līdzīgās lietās visā Latvijā. Šī norma ir nepieciešama, bet tā ir arī stimulējoša, lai aicinātu un motivētu cilvēkus aktīvi aizstāvēt savas tiesības. Cilvēki jau par to ir interesējušies — rakstījuši Juridiskajai komisijai un frakcijām. Tagad šīs tiesības beidzot varēs izmantot.

Otra lieta, kam gribētu pievērst uzmanību, kaut gan pagaidām tas ir tikai pirmais lasījums, bet domāju, ka tur nekas nemainīsies, ir tas, ka mūsu valsts ievieš stingrāku kārtību adopcijas jautājumos. Turpmāk, ja kāda persona no ārvalstīm vēlēsies adoptēt bērnu Latvijā, tai būs personiski, nevis ar sava advokāta vai pārstāvja starpniecību jābūt klāt daudzos procesos — pieteikuma iesniegšanā, bāriņtiesas sēdē, personiski ar savu klātbūtni, ar saviem vārdiem un darbībām apliecinot vēlmi šo bērnu adoptēt. Šo darbību — bērna adopciju, — kas ir ārkārtīgi svarīga un nopietna, mēs pielīdzinām tādai svarīgai lietai kā laulībai, kur arī neko nevar darīt ar pārstāvja vai advokāta palīdzību. Manuprāt, tas ir tikai loģiski un slavējami. Ceru, ka šis likums tiks pieņemts ātrā laikā.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Kā jau atzīmēja mana kolēģe, svarīgākais, kas šodien bija, ir vēl vienas parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošana.

Sociālās lietas šobrīd nav svarīgas un sociālā aizsargātība arī nav svarīga. Tāpēc šodien tika atlikta likumprojekta "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" izskatīšana. Tas var pagaidīt. Ar to nav kur steigties. Tie invalīdi te atnāca, drusku papiketēja, mēģināja pasteidzināt deputātus, ietekmēt viedokļus, bet tas viss nav svarīgi. Mēs patiešām ļoti lielu sēdes daļu nodarbojāmies ar debatēm par šo komisiju, jo lēmumu nevarēja pieņemt citādu, kā tikai likumā noteikto. Bija bēdīgi klausīties, jo izrādās, ka viens otrs no maniem kolēģiem uzskata, ka arī pēc desmit, piecpadsmit un acīmredzot arī pēc piecdesmit gadiem tas būs vienīgais un pats svarīgākais, kas ir nozīmīgs Latvijas tautai. Tad nu mēs izvērtēsim un izvērtēsim. Atceros, kā saka franči: lai es būtu tik gudrs kā mana sieva pēc tam. Arī man nācās būt klāt visos šajos notikumos, un es negribētu apvainot nevienu Augstākās padomes deputātu darbībās pret Latviju. Bet acīmredzot šāda komisija ir vajadzīga, un, ja kāds baidās par šīs komisijas darba rezultātiem, lai tas paliek uz tā cilvēka sirdsapziņas. Šeit bija amizants piedāvājums, ka Putins no pārsteiguma, ka mēs veidojam tādas komisijas, varbūt atdos mums pārbaudīt visus čekas maisus, un tad mēs uzzināsim tādas lietas, ka pašiem būs smieklīgi vai arī riebīgi.

Šodien pirmajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", kas manā skatījumā ir pietiekoši nopietni. Nezinu, vai daudzi saprata vai ne, bet būtībā, pieņemot šos grozījumus, mēs atkal uz pusotru gadu atbīdījām skolotāju algu paaugstināšanu. Tas, protams, ir ļoti patīkami skolotājiem, tā bija plānotā skolotāju algu paaugstināšana. Mēs šobrīd esam ieslēguši taimeru uz vēlēšanu maratonu, un acīmredzot tāpēc visi likumi, kas būs skaisti un pamatīgi, tricinās gaisu no politiskā viedokļa, un tie tiks pieņemti ātri, bet bremzēsies viss, kas saistīts ar sociālo aizsargātību. Par to varam tikai nopūsties un paši sevi pažēlot.

A.Klementjevs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" neparakstīja lēmuma projektu par izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Tā arī neizvirzīs nevienu deputātu komisijas sastāvā tāpēc, ka šodien Latvijā ir daudz svarīgākas problēmas, kur deputātiem vajag strādāt. Ar vēsturi lai nodarbojas vēsturnieki.

Saeimā šodien vajadzēja nodarboties nevis ar izmeklēšanas komisijas izveidošanu, bet iekļaut dienas kārtībā opozīcijas likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Grozījumus šajā likumā lūdza izdarīt arī invalīdi, kas no rīta piketēja pie Saeimas nama. Bet deputātu vairākums negrib dzirdēt ne opozīcijas deputātus, ne cilvēkus, kuri atrodas pie Saeimas durvīm.

A.Seile (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" / LNNK frakcija): Sociāldemokrātu frakcija šodien Saeimā iesniedza grozījumus likumā "Par valsts pensijām". Gribu atzīmēt mūsu frakcijas viedokli, jo mūsu partijas ministri jau ir sagatavojuši un iesnieguši Ministru kabinetā grozījumus likumā "Par valsts pensijām".

Nevar būt tā, ka tiek iesniegti grozījumi, neparedzot attiecīgus budžeta asignējumus šiem grozījumiem. Tāpēc šis jautājums mums, kas sastāda valdošo koalīciju, ir lemjams arī Ministru kabinetā. Un cik vien tas būs iespējams, mūsu ministri un arī frakcija paātrinās pensiju likuma grozījumu izskatīšanu Saeimā. Domāju, ka tas notiks vistuvākajā laikā.

Mūsu frakcijas deputāti ierosināja izveidot īpašu parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas izvērtētu Augstākās padomes Prezidija un Valsts drošības komitejas pārstāvju parakstīto slepeno protokolu ar pilnvaroto pārstāvi deputātu P.Simsonu. Es un arī mūsu frakcija uzskatām, ka visiem dokumentiem, kas bija tajā laikā, jānoņem slepenības zīmogs, jo tagad tas vairs nav aktuāli. Noteikti arī jāizvērtē, vai šādas dotās garantijas bija tā laika viltība vai šīs garantijas tik tiešām ir tikušas realizētas vēlāk.

Runājot par šodien skatītajiem likumprojektiem, jāsaka, ka pirmajā lasījumā veiksmīgi tika pieņemti grozījumi "Zvejniecības likumā", kas sakārtos ar zvejniecību saistītos jautājumus Latvijā.

Īpaši gribu runāt par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto likumprojektu "Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgajā lietošanā piešķirtajās meža zemēs". Līdz šim tikai īpašnieki un tiesiskie valdītāji, kuri ir ierakstījuši zemi zemesgrāmatā, vai īpaši pilnvarotie varēja pirkt mežā kokus. Bet zemnieks, kurš veltīgi gaida uz zemes iemērīšanu, līdz šim nevarēja saņemt pat 10 kubikmetrus malkas no savā lietošanā piešķirtā meža. Varbūt viņš tuvākajā laikā sagaidīs šo rindu, lai par valsts vai arī par saviem līdzekļiem varētu noformēt zemi zemesgrāmatā. Tagad sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Valsts meža dienestu šīs neskaidrības ir novērstas.

Gribu piebilst, ka mani izbrīna tas, ka visi Saeimas deputāti šodien tomēr nebija izpildījuši to, par ko runā Satversme. Vairāki deputāti, galvenokārt no Tautas saskaņas partijas frakcijas un arī no Tautas partijas frakcijas, vai nu atturējās, vai balsoja pret šo izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Domāju, ka deputātiem rūpīgāk ir jāiepazīstas ar to, ko nosaka Saeimas Kārtības rullis.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija): Saeima šodien atlika likumprojekta "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā uz nedēļu, lai frakcijas varētu saskaņot vēl dažas normas, kas ir ļoti būtiskas šajā likumā. Tautas partija cer, ka, pieņemot likumu pēc nedēļas, pilnībā tiks ievērotas kā īrnieku, tā arī namīpašnieku intereses un pašvaldībām netiks uzliktas neizpildāmas funkcijas. Tautas partija centīsies panākt, lai minētais likums būtu pietiekami sabalansēts.

Kā jau kolēģi norādīja, lielu šīsdienas sēdes daļu deputāti veltīja, lai debatētu par to, kā būtu veidojama īpaša izmeklēšanas komisija, kas izvērtētu kādu senu 1991.gada 29.augustā parakstītu protokolu, kuru parakstījis toreizējais īpašās komisijas vadītājs Pēteris Simsons. Šis protokols reglamentē nosacījumus vai nodomus, kā būtu veidojamas attiecības ar tolaik jau likvidētajām PSRS Valsts drošības komitejas struktūrām, kas darbojās Latvijā. Kā 7.Saeimas deputāts un jurists es gribu teikt, ka šis protokols nekādā gadījumā nav uzskatāms par normatīvu aktu un par tādu dokumentu, kas dotu kādas īpašas tiesības Valsts drošības komitejas darbiniekiem saņemt kādas sociālas garantijas vai arī kādas uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā. Tas ir tikai vēsturisks akts, var teikt, nodomu protokols, ar kuru tālākajā mūsu parlamenta darbībā, faktiski Latvijas likumos, tiktu noteikti ierobežojumi Valsts drošības komitejas darbiniekiem. Tātad faktiski gan 5., gan arī 6.Saeima attiecībā uz Valsts drošības komitejas darbiniekiem deva nevis kādas papildu garantijas vai priekšrocības, bet tieši otrādi — stingrus ierobežojumus tiesībās, un tādējādi rīkojās valstiski.

Šobrīd šis protokols ir vērtējams nevis kā normatīvs akts, kas dod kādas tiesības, bet gan kā vēsturisks dokuments. Tādējādi arī Tautas partijas frakcija atbalstīja komisijas izveidošanu, lai noskaidrotu vēsturisko patiesību un visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu skaidrība par tāliem un vēsturiskiem notikumiem.

I.Ūdre (Jaunā frakcija): Es gribētu pievērsties Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga prezidenta Volfganga Tīrzes kunga runai, ko viņš teica parlamentā. Mani iepriecināja tas, ka Tīrzes kungs ļoti labi pārzina Latvijas vēsturi. Tādēļ arī izpratne par šodienas situāciju bija pietiekoši skaidra. Kā minēja Tīrzes kungs, pastāvīgumam garantiju nav, un demokrātija ir jāstiprina katru dienu. Kā tika minēts viņa runā, pašreizējā brīdī saglabāt politisku stabilitāti mēs varam diemžēl tikai ar zemiskiem līdzekļiem.

Runājot par Latvijas virzību uz NATO un Eiropas Savienību, Tīrzes kungs teica, ka NATO mēs nedrīkstētu iestāties, konfliktējot ar Krieviju. Nezinu, vai tas bija pa prātam daudziem Saeimas deputātiem, taču šī piezīme būtu jāņem vērā visiem politiķiem.

Vēl Tīrzes kungs teica, ka Vācija atbalsta Latviju ceļā uz Eiropas Savienību, bet tas nozīmē arī to, ka Eiropas Savienībai ir jāveic tikpat liels darbs, reorganizējot savas institūcijas sūtību, tāpat kā valstīm, kas vēlas iestāties šajā institūcijā. Jābūt kopīgam vērtību pamatam, lai valstis kopīgi varētu darboties Eiropas Savienībā. Tātad jautājums ir ne tikai par to, vai Latvija būtu gatava iestāties Eiropas Savienībā. Jautājums ir arī par to, vai Eiropas Savienība būtu gatava atbalstīt un pieņemt citas valstis savā valstu kopībā. Ja runājam par kopīgām vērtībām, tad viena no galvenajām Eiropas Savienībā ir demokrātija. Kā minēja Tīrzes kungs, ja demokrātija nespēj nodrošināt sociālo jautājumu risināšanu un tautsaimniecības attīstību, tad tā ir apdraudēta.

Es to gribētu teikt par Latviju. Lieku reizi šodien to pierādīja balsojums par valsts pensijām, jo šis jautājums ar valdošās koalīcijas atbalstu netika pat iekļauts dienas kārtībā. Tādā veidā valdošā koalīcija neatbalstīja grozījumus, kas nodrošinātu lielāku pensiju politiski represētajām personām un arī invalīdiem.

Atceros, kad skatījām pensiju likumu, mēs faktiski to dalījām vairākos punktos, arī sociālo sistēmu kopumā, un, kā minēja A.Barčas kundze savā uzstāšanās reizē, sociālā drošība ļogās visos stūros, un es tam varētu piekrist. Vai tas neliecina par to, ka mūsu demokrātija ir apdraudēta? Es jau minēju, ka demokrātija ir viena no pamatvērtībām Eiropas Savienībā.

Turklāt demokrātijas trūkumu valstī apliecināja arī 10.maija sēdes notikumi, kad opozīcijas pārstāvjiem nebija savlaicīgi sniegta informācija par atsevišķu likumprojektu izskatīšanu Saeimā. Opozīcijas deputāti nevar piedalīties ne valdības koalīcijas, ne arī koalīcijas partiju frakciju kopsēdē. Faktiski lēmumu pieņemšana šajās pašdarbnieciskajās institūcijās nozīmē vien to, ka opozīcijas deputāti, kuri pārstāv 37% vēlētāju, tika izstumti no Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai svarīgu jautājumu apspriešanas.

Saeimas preses dienests