Par Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vizīti Latvijā

Vakar, 4.jūnijā, Latvijā vizītē uzturējās Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Turbjērns Jaglanns, kurš tikās sarunās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu (attēlā pa kreisi), Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (attēlā pa labi), kā arī Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un Latvijas delegāciju Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā
Foto: Boriss Koļesņikovs; Ernests Dinka, Saeimas kanceleja

Tiekoties ar Valsts prezidentu

4.jūnijā Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Turbjērnu Jaglannu, lai apmainītos viedokļiem par Eiropas Padomes un Latvijas aktualitātēm.

A.Bērziņš akcentēja Latvijas atbalstu Eiropas Cilvēktiesību tiesas reformēšanai un atzina, ka šai tiesai ir liela nozīme gan Latvijas, gan ikvienas citas dalībvalsts tiesvedībā. Vienlaikus viņš piebilda, ka Latvija aktīvi iesaistīsies debatēs par Cilvēktiesību tiesas reformu. Valsts prezidents izteica pārliecību, ka šīs reformas mērķiem jābūt tēmētiem uz sarežģītu pieteikumu izskatīšanu, jo tieši tur šobrīd veidojas vislielākais neizskatīto pieteikumu uzkrājums Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Informējot par sabiedriski nozīmīgiem procesiem Latvijā, A.Bērziņš T.Jaglannam izklāstīja savu iniciatīvu, kas vērsta uz dažādās pusēs Otrajā pasaules karā karojušo veterānu pozīcijas tuvināšanu un sabiedrības saliedēšanu kopumā, uzsverot, ka jutīgie datumi 16.marts un 9.maijs patiesībā tiek izmantoti dažādu radikālu grupējumu politiskajās interesēs. “Uzsākot sarunas ar kara veterāniem, es esmu pilnībā pārliecināts, ka agri vai vēlu mēs sasniegsim pozitīvu rezultātu,” piebilda Valsts prezidents.

Runājot par Latvijas pilsonības iegūšanas tendencēm, prezidents atzina, ka pēdējo septiņu gadu periodā naturalizācijas rādītāji krasi samazinās, bet vienlaikus arī nepilsoņu skaits turpina samazināties, šobrīd esot 14,1%, kas salīdzinājumā 1996.gadā bija 29,4% no kopējā iedzīvotāju skaita. A.Bērziņš darīja zināmu, ka visaugstākais nepilsoņu skaits pēc vecuma grupām ir grupā virs 50 gadiem, viszemākais – jauniešu vidū. Zīmīgi, ka aptuveni 21% vecāku bērnu pilsonības pieteikumu neaizpilda nezināšanas dēļ, bet ap 17% to dara apzināti, lai ģimene varētu bez vīzām ceļot uz NVS valstīm. Valsts prezidents atsaucās uz savu neseno vizīti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kur saņēma informāciju, ka vēlmi naturalizēties, pēc aptaujas datiem, pauž viena ceturtā daļa nepilsoņu, bet Latgalē šis rādītājs ir vēl zemāks – tikai 16%. Vienlaikus ievērojama daļa nepilsoņu vēlas dubultpilsonību, tādējādi baudot visas pilsoņiem pieejamās sociālās garantijas gan Latvijā, gan Krievijā. Zīmīgs ir faktors, ka vairākums nepilsoņu vecumā no 55 gadiem izvēlas kļūt par Krievijas pilsoņiem sociālo garantiju dēļ – lai saņemtu Krievijas vecuma pensiju, kas pienākas no šā vecuma, un vienlaikus arī turpinātu strādāt Latvijā.

Sarunas gaitā Valsts prezidents Eiropas Padomes ģenerālsekretāru informēja par Mazākumtautību padomes darbu, kā arī nesen notikušo sanāksmi ar mazākumtautību skolu jaunatnes piedalīšanos, kas ir viesusi pamatotu optimismu par jaunās paaudzes patriotismu un patieso vēlmi dzīvot saskanīgā Latvijas sabiedrībā.

T.Jaglanns atzinīgi novērtēja Latvijas līdz šim paveikto cilvēktiesību jomā, vienlaikus uzsverot, ka satraucoša tendence joprojām ir politiķu, biznesa un mediju varas saistība. Ģenerālsekretārs informēja arī par rudenī gaidāmo EP valstu Cilvēktiesību situācijas ziņojumu, par aktuālākajām problēmām preses brīvības ziņā un atsevišķu EP dalībvalstu satraucošo situāciju politiskās un mediju varas saplūšanā.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju

Demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums ir vērtības, ko Latvijas valsts tur augstā cieņā un uzskata par savu pienākumu dalīties uzkrātajā demokrātisko reformu pieredzē ar Eiropas valstīm, kas tikai uzsākušas šo procesu. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra 4.jūnijā, tiekoties ar Eiropas Padomes (EP) ģenerālsekretāru Turbjērnu Jaglannu.

Ikvienā pasaules daļā cilvēki ilgojas dzīvot labākā pasaulē, kurā tiek ievērotas viņu pamattiesības un brīvības. Vēsturiski šajā ziņā Eiropai ir īpaša misija, un Eiropas Padome ir svarīgs šīs misijas instruments, norādīja S.Āboltiņa. Arī Latvija ir gatava piedāvāt savu reformu pieredzi partnervalstīm, kuras nostājušās uz demokratizācijas ceļa.

Saeimas priekšsēdētāja pauda gandarījumu, ka Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatā šā gada sākumā ievēlēts mūsu valsts izvirzītais kandidāts Nils Muižnieks. S.Āboltiņa pauda pārliecību, ka jaunā komisāra zināšanas un pieredze ir liels ieguvums organizācijai un tās dalībvalstīm.

Pārrunājot EP reformu procesu, T.Jaglanns atzina, ka nākotnē iecerēts sašaurināt Padomes darbības sfēru, vairāk fokusējoties uz tās pamatdarbības jautājumiem. Saskaroties ar nesamērīgi lielo Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegto lietu skatu, ir būtiski uzlabot arī tiesas spriešanu EP dalībvalstīs, tādējādi samazinot sūdzību skaitu, sacīja EP ģenerālsekretārs. S.Āboltiņa atzina, ka tiesu sistēmas darba uzlabošana ir viena no Latvijas prioritātēm, norādot, ka ikvienai valstij ir jādara viss iespējamais, lai nacionālā līmenī nodrošinātu iedzīvotājiem savlaicīgu pieeju taisnīgai tiesai.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta EP reformās, kas palīdzēs maksimāli lietderīgi izmantot pieejamos resursus un efektivizēt Padomes darbu, tādēļ T.Jaglanns var rēķināties ar Saeimas deputātu – EP Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas – atbalstu reformu procesam.

Runājot par sabiedrības saliedētības jautājumiem, S.Āboltiņa uzsvēra, ka Latvija kopš tās dibināšanas 1918.gadā ir multietniska valsts, kurā sekmīgi līdzās pastāv dažādas kultūras un mierīgi sadzīvo dažādu tautību cilvēki. Latvijā ir viena valsts valoda, taču valsts nodrošina un veicina etnisko kopienu iespējas attīstīt savu valodu, kultūru, tradīcijas. “Esam lepni, ka Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kas nodrošina valsts apmaksātu izglītību astoņās valodās,” sacīja S.Āboltiņa.

Kā vienu no problēmjautājumiem EP ģenerālsekretārs minēja nesamērīgo imunitātes apmēru Latvijas parlamenta deputātiem. Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka parlamentā jau vairākkārt iesniegti priekšlikumi samazināt deputātu kriminālās un administratīvās imunitātes apjomu, kas palicis nemainīgs kopš Satversmes pieņemšanas 1922.gadā. Pamatlikuma grozīšanai nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts, un arī šajā parlamenta sasaukumā pagaidām nav izdevies gūt nepieciešamo balsu vairākumu iniciatīvām, kas mazinātu deputātu imunitātes apjomu.

Ar EP ģenerālsekretāru tikās arī EP Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas deputāti.

Eiropas Padome, dibināta 1949.gadā, ir vecākā politiskā organizācija Eiropā un šobrīd aptver gandrīz visu Eiropas kontinentu, apvienojot 47 Eiropas valstis. Eiropas Padomes mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošanu un aizsardzību. Latvija par Eiropas Padomes dalībvalsti kļuva 1995.gadā.

Saeimas preses dienests

Tiekoties ar ārlietu ministru

4.jūnijā, tiekoties ar Eiropas Padomes (EP) ģenerālsekretāru Turbjērnu Jaglannu, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsvēra Latvijas atbalstu EP reformu procesam, kura mērķis ir uzlabot EP spēju reaģēt uz dalībvalstu vajadzībām.

E.Rinkēvičs un T.Jaglanns bija vienisprātis, ka ir ļoti būtiski veicināt organizācijas trīs pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas un likuma varas – nostiprināšanos visās EP dalībvalstīs. Šajā kontekstā puses pārrunāja šo pamatvērtību ieviešanu un ievērošanu EP dalībvalstīs un bija norūpējušās par attīstību, kas šajā sakarā vērojama Krievijā un Ukrainā. Amatpersonas arī uzsvēra, ka pulcēšanās un vārda brīvība ir vienas no cilvēka pamattiesībām un visām EP dalībvalstīm ir pienākums tās ievērot.

E.Rinkēvičs akcentēja, ka regulāra un bezizņēmuma situācijas izvērtēšana visās dalībvalstīs ir ļoti nozīmīgs priekšnoteikums EP un tās uzraudzības mehānismu uzticamībai.

Sarunā E.Rinkēvičs uzsvēra EP lomu pēc Krievijas–Gruzijas konflikta, norādot, ka pastāvīga EP iesaiste un situācijas uzraudzība palīdz veicināt drošību reģionā. T.Jaglanns akcentēja, ka pilnībā atbalsta Gruzijas konflikta un teritoriālās integritātes jautājuma saglabāšanu EP darba kārtībā.

Attiecībā uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas reformu ārlietu ministrs bija vienisprātis ar EP ģenerālsekretāra vērtējumu, ka vispirms ir jārisina situācija dalībvalstīs, par kurām Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir iesniegts vislielākais sūdzību skaits.

T.Jaglanns akcentēja arī Latvijas nozīmīgo lomu EP, ko apstiprinot arī nesenā Nila Muižnieka ievēlēšana EP cilvēktiesību komisāra amatā.

Runājot par Latviju, T.Jaglanns norādīja uz ļoti plašajām Saeimas deputātu pilnvarām, kuras neveicina parlamenta autonomiju un rada korupcijas riskus.

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs atzinīgi novērtēja priekšlikumus Pilsonības likuma grozījumiem, par kuriem šobrīd notiek diskusijas Saeimā, kā arī novērtēja uzmanību, ko valdība velta vienlīdzības un diskriminācijas ierobežošanas nodrošināšanai, tajā skaitā attiecībā uz seksuālajām minoritātēm.

T.Jaglanns par EP ģenerālsekretāru tika ievēlēts 2009.gadā, un šī ir pirmā viņa vizīte Latvijā kopš stāšanās amatā. Iepriekšējā EP ģenerālsekretāra vizīte Latvijā notika 2001.gada maijā, kad šo amatu ieņēma Valters Švimmers. Uzturot dialogu ar EP dalībvalstīm, ģenerālsekretārs regulāri apmeklē dalībvalstis un tiekas ar to amatpersonām.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa