Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2012. gada 4. jūnija rīkojums Nr. 246 "Par Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.06.2012., Nr. 88 (4691) https://vestnesis.lv/ta/id/248715

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.247

Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"

Vēl šajā numurā

06.06.2012., Nr. 88 (4691)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 246

Pieņemts: 04.06.2012.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.246

Rīgā 2012.gada 4.jūnijā (prot. Nr.27 19.§)

Par Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju

1. Atbalstīt Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas (turpmāk – koncepcija):

1.1.  4.1.sadaļā "Valsts kapitāla daļu pārvaldības modelis" ietverto risinājuma 2.variantu – daļēji centralizētā modeļa ieviešanu, tajā skaitā centralizētās pārvaldības institūcijas izveidošanu divu mēnešu laikā no Publisko personu kapitāla daļu pārvaldības likuma spēkā stāšanās;

1.2.  4.2.1.apakšsadaļā "Centralizētās pārvaldības institūcijas funkcijas" ietverto risinājumu;

1.3.  4.2.2.apakšsadaļā "Statuss, uzraudzības mehānisms, finansēšanas modelis un atlīdzības pamatprincipi" ietverto risinājuma 1.variantu, kas paredz izveidot centralizēto pārvaldības institūciju kā Ministru kabineta pārraudzībā esošu tiešās pārvaldes iestādi, kā arī finansēšanas modeļa "B" variantā ietverto risinājumu (valsts budžeta finansējums);

1.4.  4.2.3.apakšsadaļā "Vadības iecelšana amatā un atbrīvošana no amata" ietverto risinājuma 2.variantu attiecībā uz centralizēto pārvaldības institūciju kā Ministru kabineta pārraudzībā esošu tiešās pārvaldes iestādi;

1.5.  4.3.1.apakšsadaļā "Nosacījumi valsts līdzdalības iegūšanai, saglabāšanai, palielināšanai vai samazināšanai" ietverto risinājuma 2.variantu;

1.6.  4.3.2.apakšsadaļā "Valsts kapitāla daļu turpmāka atsavināšana" ietverto risinājumu;

1.7.  4.4.sadaļā "Kapitālsabiedrību mērķu noteikšana un sasniegto rezultātu izvērtēšana" ietverto risinājumu;

1.8. 4.5.sadaļā "Dividenžu politika" ietverto risinājuma 2.variantu;

1.9. 4.6.sadaļā "Atklātības prasību ieviešana" ietverto risinājumu;

1.10. 4.7.sadaļā "Atalgojuma politika" ietverto risinājumu;

1.11.  4.8.sadaļā "Kapitālsabiedrību pārraudzība" ietverto risinājumu un 4.8.5.apakšsadaļā "Amatu savienošana, interešu konflikta novēršanas prasību ievērošana" ietverto risinājuma 2.variantu.

2. Noteikt, ka atbildīgā institūcija koncepcijas īstenošanā ir Ekonomikas ministrija.

3. Ekonomikas ministrijai izstrādāt un ekonomikas ministram līdz 2012.gada 24.augustam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

3.1. likumprojektu "Publisko personu kapitāla daļu pārvaldības likums";

3.2. likumprojektu par grozījumiem likumā "Par budžetu un finanšu vadību";

3.3. likumprojektu par grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu";

3.4. likumprojektu par grozījumiem Informācijas atklātības likumā;

3.5. likumprojektu par grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā";

3.6. likumprojektu par grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā;

3.7. likumprojektu par grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju".

4. Šā rīkojuma 3.punktā minētos likumprojektus skatīt vienlaikus ar likumprojektu par valsts budžetu 2013.gadam.

5. Valsts kancelejai sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru divu mēnešu laikā no Publisko personu kapitāla daļu pārvaldības likuma spēkā stāšanās nodrošināt centralizētās pārvaldības institūcijas vadītāja atlasi.

6. Finanšu ministrijai, ņemot vērā koncepcijas 5.3.1.apakšsadaļu "Ietekme uz valsts budžeta izdevumiem", paredzēt likumprojektā "Par valsts budžetu 2013.gadam" finansējumu centralizētās pārvaldības institūcijas darbības nodrošināšanai.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

 

 

(Ministru kabineta
2012.gada 4.jūnija
rīkojums Nr.246)

Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas kopsavilkums

Saskaņā ar 2011.gada 25.oktobra Deklarāciju par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību paredzēts, ka tiks nodrošināta uzņēmumu labas pārvaldības principu un ilgtspējas ieviešana kapitālsabiedrībās, kurās ir valsts un pašvaldību kapitāla daļas un ieviestas stingras informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz valsts un pašvaldību uzņēmumu darbību, kā arī tiks pilnveidota valsts aktīvu pārvaldība atbilstoši ekspertu veiktajai analīzei par labāko praksi, nodalot nozaru politiku izstrādāšanu un īstenošanu no valsts kapitālsabiedrību un īpašumu pārvaldīšanas un koncentrējot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību vienā profesionāli pārvaldītā institūcijā ārpus nozaru ministrijām. Paredzēts panākt, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu valžu un padomju locekļi tiek iecelti, tikai pamatojoties uz profesionalitāti un labu reputāciju. Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2012.gada 16.februāra rīkojumu Nr.84 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai") 52.1.pasākums paredz, ka Ministru kabinetā tiks iesniegta Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija (turpmāk – koncepcija).

1. Risināmā jautājuma būtība

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir izanalizējusi, kā valsts kapitāla daļu īpašumtiesības īsteno dažādās valstīs, un identificējusi trīs valsts kapitāla daļu pārvaldības funkcijas organizēšanas modeļus:

decentralizēts jeb sektoru modelis, kad valsts kapitāla daļu pārvaldību īsteno attiecīgo nozaru ministrijas;

daļēji centralizēts jeb jaukts modelis, kad valsts kapitāla daļu pārvaldība ir sadalīta starp attiecīgo nozaru ministrijām un centrālo iestādi;

centralizēts modelis, kad centrālā iestāde īsteno valsts kapitāla daļu pārvaldību.

Latvijā ir decentralizēts valsts kapitāla daļu pārvaldības modelis, un saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 10.pantu valsts kapitāla daļu pārvalde tiek īstenota ar kapitāla daļu turētāja – nozares ministrijas vai kādas citas institūcijas – starpniecību. Šobrīd valsts kapitāla daļu turētājas ir 11 ministrijas (Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Veselības ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija un Zemkopības ministrija) un citas institūcijas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām". Decentralizētā modelī ir iespējama situācija, ka normatīvie akti var tikt atšķirīgi interpretēti un piemēroti atkarībā no kapitāla daļu turētāja izpratnes vai citiem faktoriem.

Koncepcija izstrādāta, lai risinātu problēmas, kas identificētas, analizējot Latvijā īstenoto valsts kapitāla daļu pārvaldības praksi:

valsts kapitāla daļu turētājs īsteno vairākas lomas vienlaikus (klienta, īpašnieka un nozares politikas veidotāja loma vienā personā);

zema kapitāla atdeve;

nav pārskatāmi definēti sasniedzamie ekonomiskie un īpašie (nozares politikas) mērķi un nav analizēti, izvērtēti kapitālsabiedrību rādītāji attiecībā uz tiem;

nav nodrošināta vienota un caurskatāma valsts kapitāla daļu pārvaldība;

nepietiekami profesionāla valsts kapitāla daļu pārvaldība (tajā skaitā profesionāļu piesaistīšana);

nav vienotas pārraudzības sistēmas, kas veicinātu komercdarbības vides uzlabošanu;

sadrumstalots, neviennozīmīgi interpretējams un nepilnīgs valsts kapitāla daļu pārvaldības regulējums;

ikdienas pārvaldības lēmumu politizācija.

Vienlaikus vairākas atsevišķas problēmas ir izdalāmas koncepcijā minētajos valsts kapitāla daļu pārvaldības aspektos.

Koncepcijas galvenais mērķis ir izvērtēt efektīvas valsts kapitāla daļu pārvaldības ieviešanas iespējas un piedāvāt variantus identificēto problēmu risināšanai.

2. Piedāvātie risinājuma varianti

Ņemot vērā koncepcijas IV sadaļā "Problēmu risinājuma varianti un to salīdzinājums" katram risināmajam jautājumam definētās un analizētās alternatīvas, ir lietderīgi atbalstīt turpmāk norādītos priekšlikumus.

2.1. Valsts kapitāla daļu pārvaldības modelis

Atbalstīt 4.1.sadaļā ietverto risinājuma 2.variantu – daļēji centralizētā modeļa ieviešanu. Piedāvātais modelis paredz izveidot centralizēto pārvaldības institūciju. Daļēji centralizētajā modelī valsts kapitāla daļu pārvaldība tiek sadalīta starp:

a) nozares ministriju, kas pārrauga nozares attīstību un ar nozares specifiku saistītos jautājumus (piemēram, normatīvo aktu izstrāde, politikas plānošanas dokumentu izstrāde, nozares politikas mērķu izstrāde, priekšlikumu izstrāde valsts budžeta projektam), kā arī nosaka kapitālsabiedrību specifiskos, nefinanšu mērķus;

b) centralizēto pārvaldības institūciju, kas pārrauga finanšu rezultātu jautājumus un korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu un īstenošanu. Attiecīgi valsts kapitāla daļu pārvaldības kārtība jānosaka speciālā likumā (Publisko personu kapitāla daļu pārvaldības likums).

2.2. Centralizētā pārvaldības institūcija

2.2.1. Atbalstīt 4.2.1.apakšsadaļā centralizētajai pārvaldības institūcijai noteiktās funkcijas:

Funkcija

Funkcijas apraksts

Korporatīvās pārvaldības vadlīniju izstrāde un to ieviešanas uzraudzība Izstrādā vienotas vadlīnijas un standartus kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības un atskaitīšanās ietvaram un uzrauga to ievērošanu
Kapitālsabiedrību finanšu mērķu noteikšanas uzraudzība Sniedz kapitāla daļu turētājiem atzinumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā noteiktajiem finanšu rādītājiem (piemēram, izmaksu pozīcijas, peļņas rādītāji, kapitāla atdeve) un to saskaņotību ar kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā noteiktajiem nefinanšu mērķiem. Lēmumu par vidēja termiņa darbības stratēģiju apstiprināšanu pieņem padome (ja tāda izveidota) vai kapitāla daļu turētājs akcionāru vai dalībnieku sapulcē. Ja kapitāla daļu turētāji, pieņemot lēmumu par vidēja termiņa darbības stratēģiju, neņem vērā centralizētās pārvaldības institūcijas atzinumā norādīto, lēmumā pamato centralizētās pārvaldības institūcijas viedokļa noraidīšanu
Valdības, kapitāla daļu turētāju un kapitālsabiedrību konsultēšana - Nodrošina salīdzināmu, caurskatāmu un korektu informāciju par kapitāla atdevi, aktīviem un to vērtību, finanšu efektivitāti, dividenžu izmaksu un citiem stratēģiskiem kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumiem.
- Konsultē kapitāla daļu turētājus un valsts kapitālsabiedrības par korporatīvās pārvaldības ieviešanas aspektiem
Informācijas atklātības nodrošināšana un atskaitīšanās sistēmas ieviešana - Nodrošina, ka informācija par kapitālsabiedrību darbību un valsts aktīvu izmantošanas efektivitāti ir atklāta, caurskatāma un pieejama
- Nodrošina publiskā pārskata par valsts kapitālsabiedrībām nodotajiem aktīviem un valstij piederošajām kapitāla daļām izstrādi un publicēšanu
Kapitālsabiedrību darbības uzraudzība, sasniegto mērķu un rezultātu izvērtēšana - Sadarbībā ar kapitāla daļu turētāju veic regulāru un vispusīgu valsts kapitālsabiedrību finanšu darbības efektivitātes un vidēja termiņa darbības stratēģijās noteikto mērķu sasniegšanas analīzi, kas ir par pamatu centralizētās pārvaldības institūcijas rekomendācijai par dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanu un kapitālsabiedrības valdes un padomes darba kvalitātes vērtējumam
- Iesniedz Finanšu ministrijā priekšlikumus par ikgadējā valsts budžeta likumā nosakāmo ieņēmumu apmēru no dividendēm, kas pienākas valstij
- Var ierosināt veikt auditus valsts kapitālsabiedrībās un deleģēt to īstenošanai savus pārstāvjus, ja ir pamats aizdomām par nelietderīgu, neefektīvu rīcību vai pārkāpumiem, kā arī ja konstatēti būtiski riski attiecībā uz noteikto mērķu sasniegšanas iespējamību (ja nepieciešams, sadarbojoties ar Valsts kontroli)
- Kā novērotājs ar padomdevēja tiesībām piedalās atkārtotās iepirkumu komisijās gadījumos, ja finanšu ziņā būtisko (pārsniedz attiecīgajai valsts kapitālsabiedrībai noteikto saskaņojamo apjomu) iepirkumu organizēšanā konstatēti pārkāpumi un Iepirkumu uzraudzības birojs pieņēmis lēmumu organizēt atkārtotu vērtēšanas procesu
- Sniedz atzinumu par ārpus kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijā plānotajiem darījumiem, kuri pārsniedz attiecīgajai valsts kapitālsabiedrībai noteikto saskaņojamo apjomu. Par šādiem gadījumiem kapitālsabiedrība informē kapitāla daļu turētāju, un tas attiecīgi informē centralizētās pārvaldības institūciju. Centralizētās pārvaldības institūcija izvērtē šādu darījumu lietderību un pamatotību (ietekmi uz kapitālsabiedrības vērtību vai mērķu sasniegšanu no finanšu viedokļa, novērtējot ar šādiem lēmumiem saistītos riskus (ieguvumus), ilgtermiņa izmaksas un alternatīvas)
Valsts līdzdalības saglabāšanas, samazināšanas, palielināšanas vai iegūšanas izvērtēšana Koordinē un uzrauga regulāru (reizi trijos gados)  valsts līdzdalības saglabāšanas, samazināšanas, palielināšanas vai iegūšanas, kā arī kapitālsabiedrību darbības un VKD pārvaldības izvērtēšanu, kas ir par pamatu kapitālsabiedrību vispārīgo stratēģisko mērķu un uzdevumu (stratēģiskā vīzija) noteikšanai (apstiprina Ministru kabinets)
Valsts kapitāla daļu pārvaldība un atsavināšana1 - Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu īsteno tiešu kapitāla daļu pārvaldību (kā kapitāla daļu turētājs) daļā kapitālsabiedrību (sākotnēji centralizētās pārvaldības institūcijas turējumā nodos kapitāla daļas kapitālsabiedrībās, kurās valstij nav izšķirošā ietekme, kā arī tajās valsts kapitālsabiedrībās, kas apsaimnieko nekustamos īpašumus)
- Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu sagatavo vērtējumus par iespējamo kapitāla daļu iegādi (atsavināšanu) un tās īstenošanu

2.2.2. Atbalstīt 4.2.2.apakšsadaļā "Statuss, uzraudzības mehānisms, finansēšanas modelis un atlīdzības pamatprincipi" ietverto risinājuma 1.variantu – izveidot centralizēto pārvaldības institūciju kā Ministru kabineta pārraudzībā esošu tiešās pārvaldes iestādi –, kā arī atbalstīt finansēšanas modeļa "B" variantā ietverto risinājumu (valsts budžeta finansējums).

2.2.3. Atbalstīt 4.2.3.apakšsadaļā "Vadības iecelšana amatā un atbrīvošana no amata" ietverto risinājuma 2.variantu attiecībā uz centralizētās pārvaldības institūciju kā Ministru kabineta pārraudzībā esošu tiešās pārvaldes iestādi. Lai nodrošinātu politisko neatkarību un pastiprinātu centralizētās pārvaldības institūcijas vadības atbildību par tās pieņemtajiem lēmumiem, ieviešami vairāki nosacījumi papildus vispārējai kārtībai, kādā institūcijas vadība ieceļama amatā un atbrīvojama no amata:

a) centralizētās pārvaldības institūcijas vadītāju saskaņā ar noteiktiem kritērijiem (tajā skaitā kompetence finanšu vadības un korporatīvās pārvaldības jautājumos, nevainojama profesionālā reputācija, vismaz piecu gadu darbības pieredze attiecīgajā jomā) un Publisko personu kapitāla daļu pārvaldības likumā definēto procedūru ieceļ Ministru kabinets uz sešiem gadiem;

b) centralizētās pārvaldības institūcijas vadītāja atlasei tiek organizēts atklāts pieteikumu konkurss, saņemtos pieteikumus izvērtē Ministru prezidenta izveidota komisija, kuras darbībā tiek pieaicināti eksperti. Pirmā centralizētās pārvaldības institūcijas vadītāja atlasi un apstiprināšanu amatā nodrošina Valsts kanceleja sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru divu mēnešu laikā no Publisko personu kapitāla daļu pārvaldības likuma spēkā stāšanās;

c) centralizētās pārvaldības institūcijas vadītāju var apstiprināt amatā atkārtoti;

d) centralizētās pārvaldības institūcijas vadītāju pirms noteiktā termiņa no amata atbrīvo Ministru kabinets, ja:

ir saņemts attiecīgās personas iesniegums par atkāpšanos no amata;

ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums, ar kuru vadītājs notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība (Darba likuma 101.panta pirmās daļas 11.punkts);

amata pienākumi tiek pildīti nepienācīgi, notikusi rupja pilnvaru pārkāpšana, konstatēta nespēja vadīt iestādi, kaitējuma nodarīšana valsts interesēm (neatbilstības izvērtēšanai Ministru kabinets veido starpinstitucionālu komisiju);

e) par centralizētās pārvaldības institūcijas vadītāju nevar būt persona, kura ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas un kurai ir bijušas atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu uzņēmējdarbību, kā arī citu profesionālo darbību.

2.3. Valsts līdzdalības iegūšana, saglabāšana, palielināšana vai samazināšana

2.3.1. Atbalstīt 4.3.1.apakšsadaļā "Nosacījumi valsts līdzdalības iegūšanai, saglabāšanai, palielināšanai vai samazināšanai" ietverto risinājuma 2.variantu.

2.3.2. Atbalstīt 4.3.2.apakšsadaļā "Valsts kapitāla daļu turpmāka atsavināšana" ietverto risinājumu.

2.4. Kapitālsabiedrību mērķu noteikšana un sasniegto rezultātu izvērtēšana

Atbalstīt 4.4.sadaļā ietverto risinājumu – definēt valsts kapitāla ieguldījuma ekonomiskos un specifiskos (nozares politikas) mērķus un katru gadu izvērtēt rezultātus.

2.5. Dividenžu politika

Atbalstīt 4.5.sadaļā ietverto risinājuma 2.variantu attiecībā uz dividendēs izmaksājamo peļņas daļu un tās noteikšanas kārtību.

Atbilstoši katras kapitālsabiedrības, tai skaitā valsts kapitālsabiedrības meitas sabiedrības, mērķiem diferencēt piemērojamo dividenžu politiku ilgtermiņā. Valsts kancelejas publiskā iepirkuma rezultātā veiktā neatkarīgo ekspertu pētījuma "Publiskās personas dalības kapitālsabiedrībā mērķa, nepieciešamības un statusa kritēriju izvērtējums" rekomendāciju ziņojumā2 ietverts ieteikums, ka dividendēs izmaksājamā tīrās peļņas daļa būtu jānosaka katrai kapitālsabiedrībai individuāli.

2.6. Atklātības prasību ieviešana

Atbalstīt 4.6.sadaļā ietverto risinājumu.

Nodrošināt, ka informācija par kapitālsabiedrību darbību, valsts kapitāla daļu pārvaldību un valsts aktīvu izmantošanas efektivitāti ir atklāta, caurskatāma un pieejama.

2.7. Motivējoša atalgojuma politika

Atbalstīt 4.7.sadaļā ietverto risinājumu.

Kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikā vidējā termiņā nepieciešams paredzēt, ka atalgojums jāsasaista ar vidējo atalgojumu tajā nozarē, kurā kapitālsabiedrība darbojas (Latvijas, Baltijas, Austrumeiropas reģions), un līdzīga izmēra (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrības valdes locekļu vidējo atalgojumu neatkarīgi no nozares, kurā kapitālsabiedrība darbojas, kā arī kapitālsabiedrības darbības rezultātiem (vidēja termiņa darbības stratēģijas un budžeta izpilde).

2.8. Kapitālsabiedrību pārraudzība

2.8.1. Atbalstīt 4.8.sadaļā ietverto risinājumu.

2.8.2. Atbalstīt 4.8.1.apakšsadaļā "Padomes funkcijas" minētās funkcijas. Padomei kā akcionāra (dalībnieka) pārstāvim kapitālsabiedrībā jāveic šādas funkcijas, īstenojot Komerclikumā noteiktos padomes uzdevumus:

stratēģijas izvērtēšana un vadība;

vadības komandas atlase;

darbības rezultātu novērtēšana;

atalgojuma pārraudzība un kontrole;

finansiālā pārraudzība;

neatkarīgas iekšējā audita funkcijas nodrošināšana;

kapitālsabiedrības darbības pārskatāmības nodrošināšana akcionāriem un sabiedrībai;

ētikas kodeksa izveide un tā ievērošanas uzraudzība;

citas būtiskas funkcijas, kas nepieciešams valsts kapitālsabiedrību pārvaldē.

2.8.3. Atbalstīt 4.8.2.apakšsadaļā "Kritēriji padomes izveidei kapitālsabiedrībās" ietverto risinājumu.

Padomes kā kapitālsabiedrības darbības uzraudzības institūcija ir jāveido valsts kapitālsabiedrībās, kurās īstenojas šādi nosacījumi:

a) bilances kopsumma lielāka par trim miljoniem latu;

b) neto apgrozījums lielāks par 15 miljoniem latu;

c) vidējais darbinieku skaits ir lielāks par 50.

2.8.4. Atbalstīt 4.8.3.apakšsadaļā "Padomes locekļu skaits, padomes un valdes locekļu izvirzīšanas kārtība" ietverto risinājumu.

Padomes locekļu skaits ir atkarīgs no kapitālsabiedrības lieluma (ne vairāk kā septiņi locekļi īpaši lielās sabiedrībās, ne vairāk kā pieci locekļi lielās un vidēji lielās sabiedrībās);

Centralizētās pārvaldības institūcija izveido valdes un padomes locekļu kandidātu datubāzi (rezerves sarakstu), uztur to un periodiski atjauno, kā arī atklātā, caurskatāmā konkursā atlasa profesionāļus iekļaušanai minētajā datubāzē (rezerves sarakstā);

Padomes un valdes locekļi tiek izvirzīti, izmantojot valdes un padomes locekļu kandidātu datubāzi (rezerves sarakstu), balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem (piemēram, izglītība, pieredze, zināšanas par nozari, finansēm, vadīšanu, motivācijas metodēm), kuros kandidāta politiskā piederība nav faktors. Ja valdes un padomes locekļu kandidātu datubāzē (rezerves sarakstā) iekļautie kandidāti neatbilst nepieciešamajiem profesionalitātes un kompetences kritērijiem, ir pieļaujams izmantot citas personāla atlases metodes, piemēram, darbā iekārtošanas aģentūru (headhunters) pakalpojumus;

Padomes locekļus izvirza centralizētās pārvaldības institūcijas izveidota nominācijas komiteja un atkarībā no konkrētas kapitālsabiedrības pārvaldīšanas veida:

ja kapitālsabiedrību pārvalda centralizētās pārvaldības institūcijas (kapitāla daļu turētājs), bet būtiska ir nozaru ministrijas loma un ietekme, – lielāko daļu padomes locekļu izvirza centralizētās pārvaldības institūcijas, izmantojot izveidoto datubāzi (rezerves sarakstu), mazāko daļu – nozares ministrija;

ja kapitālsabiedrību pārvalda nozaru ministrija vai cita institūcija (kapitāla daļu turētājs), bet būtiska ir centralizētās pārvaldības institūcijas loma un ietekme, – lielāko daļu padomes locekļu izvirza nozaru ministrija, mazāko daļu – centralizētās pārvaldības institūcijas.

2.8.5. Atbalstīt 4.8.4.apakšsadaļā "Atlīdzības principi" ietverto risinājumu.

Attiecībā uz kapitālsabiedrības padomes locekļu atlīdzības principiem nosakāms, ka padomes locekļu algas ir pielīdzināmas vidējai algai par līdzvērtīgu darbību veikšanu un tās aprēķinā ir jāņem vērā veicamo uzdevumu darbietilpīgums un patērētais laiks, tādējādi akcionāram (dalībniekam) nosakot uzdevumu kategorijas un paveiktā darba apmaksas principus.

2.8.6. Atbalstīt 4.8.5.apakšsadaļā "Amatu savienošana un interešu konflikta novēršanas prasību ievērošana" ietverto risinājuma 2.variantu:

Viens un tas pats profesionālis var būt padomes loceklis ne vairāk kā trijās kapitālsabiedrībās;

Iespēja savienot padomes locekļa amatu ar citiem amatiem, ja nav interešu konflikta, piekrišanu amatu savienošanai sniedz kapitāla daļu turētājs;

Interešu konflikta novēršanas prasību ievērošana, valsts amatpersonu statusa saglabāšana padomes locekļiem, kā arī savienojamo amatu loka paplašināšana, lai piesaistītu profesionāļus no privātā sektora un starptautiskā tirgus.

3. Politikas plānošanas dokumenta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem

Ņemot vērā ārvalstu pieredzi līdzīgu pasākumu ieviešanā, paredzama pozitīva ietekme uz valsts budžetu, tas ir, paredzami papildu ieņēmumi, piemēram, panākot aktīvu atdeves un vērtības pieaugumu, lielākas dividendes un ienākumus no valsts kapitāla daļu atsavināšanas. Precīzu ieņēmumu apmēru ir grūti prognozēt, jo nav paredzams politiskais lēmums attiecībā uz valsts kapitāla daļu pārvaldības modeļa izvēli. Kopējās izmaiņas valsts budžeta izdevumos saistībā ar centralizētās pārvaldības institūcijas izveidošanu un ikgadējiem uzturēšanas izdevumiem plānotas 430 523 latu apmērā 2013.gadā un 400 523 latu apmērā turpmākajos gados. Ietekme uz pašvaldību budžetiem nav attiecināma.


1 Reformu vadības grupa uzskata, ka šī funkcija jāsāk īstenot ar 2014.gadu, sākotnēji pārņemot valdījumā valsts kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, un valsts kapitāla daļas sabiedrībās, kurās valsts ir mazākuma dalībnieks.
2 http://www.mk.gov.lv/files/rekomendaciju_zinojums.pdf, 78.lp.

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!