Eiropas Komisija:
Par drošiem elektroniskiem darījumiem

Eiropas Komisija ir ierosinājusi jaunus noteikumus, kas ļaus veikt drošus elektroniskos darījumus Eiropā arī starp vairākām dalībvalstīm. Ar jauno regulu tiek panākts, ka iedzīvotāji un uzņēmēji varēs izmantot savas elektroniskās identifikācijas shēmas, lai piekļūtu publiskajiem pakalpojumiem citās ES valstīs, kur ir elektroniskās identifikācijas sistēmas. Tiek izveidots arī iekšējais tirgus elektroniskajiem parakstiem un saistītajiem uzticamības pakalpojumiem, panākot, ka šie pakalpojumi darbojas pāri robežām ar tādu pašu juridisko statusu kā papīra dokumenti. Jaunais regulējums ļaus pilnībā izmantot lielo ietaupījumu potenciālu, ko piedāvā elektroniskais iepirkums.

Priekšlikumā ir ņemtas vērā gan pastāvošās valsts identifikācijas sistēmas, gan to dalībvalstu izvēle, kur valsts identifikācijas shēmas nav izveidotas. Valstis, kurās pastāv elektroniskā identifikācija, var brīvi lemt par savu dalību Eiropas shēmā. Kad dalībvalsts būs paziņojusi par savu nodomu pievienoties visas Eiropas shēmai, tai būs visiem eiropiešiem jāpiedāvā piekļuve saviem publiskajiem pakalpojumiem ar elektronisko identifikāciju – gluži tāpat, kā tas tiek piedāvāts attiecīgās valsts iedzīvotājiem.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krūsa komentēja: “Iedzīvotājiem un uzņēmumiem vajadzīgas brīvas sadarbības iespējas digitālajā vienotajā tirgū bez robežām. Tā ir interneta galvenā vērtība. Svarīga ir arī tiesiskā noteiktība un uzticamība, tāpēc jāpaplašina regulējums par elektronisko parakstu un identifikāciju.”

“Pēc šā priekšlikuma pieņemšanas jums būs vairāk iespēju izmantot savu elektronisko identifikāciju. Savstarpēji atzīstot nacionālās elektroniskās identifikācijas un nosakot kopīgus standartus uzticamības pakalpojumiem un elektroniskajiem parakstiem, mēs izvairīsimies no tīmekļa un tiešsaistes publisko pakalpojumu noslēgtas izmantošanas valsts robežās un tādējādi vienkāršosim dzīvi miljoniem uzņēmumu un vēl lielākam skaitam iedzīvotāju.”

Ko ierosinātā regula neparedz?

• Tā neliek ES dalībvalstīm ieviest vai katrai personai iegūt nacionālās identifikācijas kartes, elektroniskās identifikācijas kartes vai citus elektroniskās identifikācijas risinājumus.

• Tā neizveido Eiropas elektronisko identifikāciju vai Eiropas mēroga datubāzi.

• Tā neļauj un neprasa sniegt personas datus trešām personām.

Galvenie ieguvēji no jaunā regulējuma

• Studenti, kas varēs tiešsaistē reģistrēties ārvalstu universitātē, un viņiem nebūs jādodas ārpus savas valsts, lai personīgi iesniegtu dokumentus.

• Iedzīvotāji, kas pārceļas uz dzīvi citā valstī, gatavojas reģistrēt laulību ārvalstīs vai iesniedz vairākas nodokļu deklarācijas.

• Pacienti, kam vajadzīga medicīniska palīdzība ārvalstīs un kas drošā tiešsaistes sistēmā varēs aplūkot savu medicīnisko dokumentāciju vai pilnvarot ar to iepazīties ārstu.

• Uzņēmumi, kas elektroniski piedalīsies konkursos par publiskā sektora līgumiem jebkur ES; piedāvājumus varēs parakstīt elektroniski, uzlikt elektronisku laika atzīmi un zīmogu, un nevajadzēs drukāt un sūtīt ar kurjerpastu vairākus papīra eksemplārus.

• Cilvēki, kas vēlēsies veikt uzņēmējdarbību citā Eiropas Savienības valstī, varēs vienkārši dibināt uzņēmumu ar interneta starpniecību un gada pārskatus iesniegt tiešsaistē.

• Valdības, kam būs iespēja samazināt administratīvo slogu un paaugstināt efektivitāti, tādējādi labāk kalpojot iedzīvotājiem un ietaupot nodokļu maksātāju naudu.

Pamatinformācija

Abi regulā paredzētie elementi – elektroniskā identifikācija un elektroniskie paraksti – radīs paredzamu tiesisko vidi, kas ļaus droši un netraucēti veikt elektroniskus darījumus starp uzņēmumiem, iedzīvotājiem un pārvaldes iestādēm. Tādējādi ES palielināsies publiskā un privātā sektora tiešsaistes pakalpojumu efektivitāte, pieaugs elektroniskā uzņēmējdarbība un elektroniskā komercija.

Elektronisko parakstu regulējums, kura pamatā ir pašreizējā direktīva par elektronisko parakstu, ir zināmā mērā harmonizējis praksi Eiropā. Visās ES valstīs pastāv tiesiskais regulējums par elektronisko parakstu, taču noteikumi atšķiras, tāpēc praksē veikt pārrobežu elektroniskos darījumus nav iespējams. Tas pats attiecas uz uzticamības pakalpojumiem, piemēram, laika atzīmēm, elektroniskajiem zīmogiem un atzīmēm par piegādi un tīmekļa vietnes autentifikāciju – šīs sistēmas nav savietojamas Eiropas mērogā. Tāpēc jaunajā regulā ierosināti kopīgi noteikumi un prakse, kas attieksies uz minētajiem pakalpojumiem.

Attiecībā uz elektronisko identifikāciju regula nodrošina tiesisko noteiktību, izmantojot savstarpējās atzīšanas un akceptēšanas principu, proti, dalībvalstis atzīst nacionālās elektroniskās identifikācijas, kas ir oficiāli paziņotas Komisijai. Dalībvalstīm nav obligāti jāreģistrē savas nacionālās elektroniskās identifikācijas sistēmas, tomēr Komisija cer, ka daudzas dalībvalstīs nolems to izdarīt.

Komisija un ES dalībvalstis ir pārliecinājušās, ka elektroniskās identifikācijas pārrobežu savstarpējā atzīšana darbojas STORK projektā, kur piedalījās 17 dalībvalstis.

4.jūnijā iesniegtais regulas projekts ir pēdējais no 12 galvenajiem uzdevumiem, kas tika ierosināti Vienotā tirgus aktā. Šie priekšlikumi minēti arī E-pārvaldības rīcības plānā 2011–2015, Rīcības plānā stabilitātei un izaugsmei un Eiropas digitalizācijas programmā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa