"Mūsu kopīgo interešu pamatā ir drošības un stabilitātes sekmēšana reģionā"

Vakar, 29.maijā, vienas dienas darba vizītē Rīgā uzturējās Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis

 

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"	Foto: Arnis Blumbergs, "LV"
	Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
Vakar, 29.maijā, Polijas Republikas prezidenta Aleksandra Kvasņevska darba vizītes laikā Rīgā: Aleksandrs Kvasņevskis un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga preses konferencē Rīgas pilī (attēlā pa kreisi); Polijas prezidents un Ministru prezidents Andris Bērziņš tikšanās laikā uz "Park Hotel Rīdzene" terases (augšējā attēlā); abi prezidenti, atklājot Polijas nacionālo ekonomikas izstādi Rīgas kongresu namā (apakšējā attēlā)

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 29. maijā, Rīgas pilī tikās ar Polijas prezidentu Aleksandru Kvasņevski, pārrunājot abu valstu centienus iekļauties Eiropas Savienībā (ES), Latvijas virzību uz NATO, diskusijas ASV un Eiropas valstīs par alianses paplašināšanos, kā arī divpusējo sakaru jautājumus.

Abas puses pauda gandarījumu par to, ka ir izdevusies V.Vīķes-Freibergas un A.Kvasņevska pagājušajā gadā aizsāktā iniciatīva un ir atklāta abu valstu vēsturē vērienīgākā Polijas tirdzniecības izstāde Rīgā, kurai jāiezīmē jauns pavērsiens Latvijas un Polijas saimnieciskajās attiecībās. A.Kvasņevskis apliecināja, ka Latvija ir lūgta būt par īpašu viesi gaidāmajā Poznaņas tirdzniecības izstādē.

Pēc abu prezidentu sacītā, Latvijas un Polijas attiecības ir ļoti aktīvas, norit nepārtraukts augstākā līmeņa politiskais dialogs, sadarbojas izglītības speciālisti, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Prezidenti pārrunāja infrastruktūru attīstību Latvijā un Polijā, atzīstot, ka mūsdienīgas komunikācijas, transporta infrastruktūra un tehnoloģijas ir svarīgs priekšnoteikums valstu attīstībai.

Pie Valsts prezidentes

Spriežot par pašlaik aktuālākajām diskusijām pasaulē saistībā ar NATO paplašināšanās nākotni, V.Vīķe-Freiberga un A.Kvasņevskis bija vienisprātis, ka Baltijas valstu uzņemšana aliansē vairos stabilitāti un drošību reģionā. Polijas prezidents pauda savas valsts aktīvu atbalstu lielisku progresu sasniegušajai Latvijai un pārējām Baltijas valstīm NATO integrācijas procesā, par svarīgiem uzsverot atvērto durvju, valstu sagatavotības principu, kā arī veto tiesību neesamību ārpus NATO esošajām valstīm. "Polija ir pirmā Latvijas advokāte NATO paplašināšanās jautājumā,"sacīja A.Kvasņevskis.

Latvijas un Polijas valstu vadītāji pauda savstarpēju atbalstu valstu centieniem eirointegrācijas procesā. Prezidenti sprieda par ES valdošajām pārrunām attiecībā uz organizācijas paplašināšanās arhitektūru, kā arī apmainījās viedokļiem par lauksaimniecības nozares nākotni ES un darbaspēka brīvu kustību.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Ministru prezidenta

	Polijas Republikas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Rīgas pilī 2001.gada 29.maijā            Foto: Arnis Blumbergs, "LV"
Polijas Republikas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis "Park Hotel Rīdzene" terasē 2001.gada 29.maijā            Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 29.maijā, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Polijas Republikas prezidentu Aleksandru Kvasņevski. Sarunas gaitā apspriestas abu valstu divpusējās attiecības, īpaši īstenojot abu valstu mērķi – iestāties Eiropas Savienībā, pabeidzot iestāšanās sarunas jau 2002.gadā.

Polijas prezidents apliecināja nepārprotamu Polijas atbalstu mūsu valsts centieniem iestāties NATO, kā arī izrādīja interesi par situāciju Latvijas armijā un tās atbilstību NATO standartiem, uzsverot, ka Polija attiecībā uz NATO paplašināšanos atbalsta atvērto durvju politiku. Sarunas gaitā Ministru prezidents informēja A.Kvasņevski par jau paveikto, kā arī veicamajiem uzdevumiem aizsardzības sistēmas sakārtošanā, norādot, ka līdz 2003.gadam budžeta finansējums aizsardzībai tiks palielināts līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta.

Abas amatpersonas atzina, ka Latvijas un Polijas divpusējās attiecības ir labas, norādot, ka jāpastiprina ekonomiskā sadarbība un tirdznieciskie sakari. Apspriesta arī abu valstu iekšpolitiskā situācija, uzsverot pēctecības principa saglabāšanas nepieciešamību ekonomiskās un politiskās stabilitātes nodrošināšanai.

Tikšanās noslēgumā A.Kvasņevskis uzaicināja Ministru prezidentu vizītē apmeklēt Polijas Republiku.

Valdības preses departaments

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Polijas nacionālās ekonomiskās izstādes dalībniekiem Rīgā 2001. gada 29. maijā

Godātais Polijas prezident

Kvasņevska kungs,

ekselences, dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks sveikt uzņēmējus, atklājot šo Latvijas un Polijas attiecību vēsturē vērienīgāko tirdzniecības izstādi.

Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš sarunā ar Polijas prezidentu Aleksandru Kvasņevski Rīgā 29.maijā              &n Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Esmu gandarīta par lielisko un intensīvo Latvijas un Polijas politisko dialogu un sadarbību ekonomikas un kultūras jomā. Mūsu kopīgo interešu pamatā ir drošības un stabilitātes sekmēšana reģionā, Eiropas integrācijas procesu veicināšana un plašu ekonomisko sakaru veidošana.

Latvijai un Polijai, tāpat kā citām Austrumeiropas un Viduseiropas valstīm, ir kopīgs prioritārais mērķis — kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm. Mūs vieno arī Latvijas un Polijas piederība Baltijas jūras reģionam. Tas vēl jo vairāk stiprina mūsu sadarbību visdažādākajās jomās, jo, tikai kopīgi īstenojot daudzveidīgus projektus un sadarbības formas, varēsim veiksmīgi īstenot ar integrāciju Eiropas Savienībā saistītos uzdevumus un palielināsim mūsu reģiona konkurētspēju iepretim citiem pasaules reģioniem.

Kopīgi ar prezidentu Aleksandru Kvasņevski pievēršam lielu uzmanību abu valstu veiksmīgas sadarbības īstenošanai dažādās jomās.

Ekonomiskās sadarbības veicināšana un jaunu tās formu meklēšana, kopīgu uzņēmumu dibināšana un tirdzniecisko sakaru attīstīšana starp Latviju un Poliju ir jomas ar milzīgām izaugsmes iespējām. Mūsu uzņēmējiem vēl ir labas iespējas apgūt brīvās nišas šajā tirgū, un veiksmīgi jāizmanto priekšrocības, ko nodrošina mūsu ģeogrāfiskais tuvums, kopīgā vēsturiskā pieredze un kopīgie politiskie un ekonomiskie nākotnes mērķi, kā arī straujā tehnoloģiskā attīstība. Es vēlētos izteikt cerību, ka mūsu savstarpējā tirdzniecība un ieguldījumi, kā tas jau bijis līdz šim, nākotnē turpinās palielināties un veicinās ekonomiskās sadarbības apjomu vairākkārtēju pieaugumu.

Mēs vēlamies, lai augsto tehnoloģiju laikmetā Baltijas jūras reģionu uztvertu kā dinamisku un atvērtu uz ārpasauli un lai to vērtētu kā globāli konkurētspējīgu pasaules ekonomikas daļu. Sekmīgas uzņēmējdarbības īstenošana starp Latviju, Poliju un citām reģiona valstīm varētu būt viens no reģionālās attīstības dzinējspēkiem.

Priecājos, ka esat izvēlējušies Rīgu par šīs izstādes vietu. Šogad Rīga svin savas pastāvēšanas 800. gadskārtu un jau kopš Hanzas laikiem tā bijusi slavena ar savām saimnieciskajām tradīcijām. Šodien Rīga kļuvusi par nozīmīgu finansu un biznesa centru Baltijas jūras reģionā, kas varētu kalpot arī kā ekonomiskās sadarbības tilts gan starp Rietumiem un Austrumiem, gan Ziemeļiem un Dienvidiem.

Novēlu sekmes un panākumus visiem izstādes dalībniekiem!

Preses konferencē

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" Vaira Vīķe–Freiberga un Aleksandrs Kvasņevskis pēc Polijas nacionālās ekonomikas izstādes atklāšanās Rīgas Kongresu namā

Vakar, 29. maijā, Rīgas pilī notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska preses konference. To

Foto: Arnis Blumbergs, "LV" Preses konferencē: Aleksandrs Kvasņevskis, Polijas vēstnieks Latvijā Jaroslavs Bratkēvičs un Vaira Vīķe–Freiberga

ievadot, pirmā žurnālistus uzrunāja V. Vīķe-Freiberga:

— Mēs Latvijā esam ļoti priecīgi un pagodināti par Polijas prezidenta darba vizīti, kas bijusi ļoti piesātināta un auglīga. No rīta mēs apmeklējām lielo Polijas uzņēmēju izstādi, par kuras ieceri runājām, tiekoties ar Polijas prezidentu, jau vairāk nekā pirms gada. Izstādes nolūks ir iepazīstināt Latvijas uzņēmējus ar Polijas uzņēmēju sasniegumiem, bet tās tālākais mērķis ir veicināt ekonomisko sadarbību starp abām mūsu valstīm. Mums ir īpaši interesanti aplūkot vidējo un mazo uzņēmumu ekspozīciju, kas ir pierādījums tam, ka tieši šādi uzņēmumi spēj radīt jaunas darba vietas un uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni katrā valstī. Pēc tam mums šeit pilī, notika politiskas sarunas. Mēs pieskārāmies visaktuālākajiem mūsu attiecību jautājumiem — par abu valstu virzību uz Eiropas Savienību (ES) un Polijas atbalstu Latvijai kā NATO kandidātvalstij. Bet vairāk par šiem jautājumiem es lūgšu pastāstīt Polijas Republikas prezidentu Kvasņevska kungu.

A.Kvasņevskis: — Pirmkārt, es esmu gandarīts, ka Polijas un Latvijas kontakti attīstās tik labi, un esmu priecīgs, ka mūsu ejamais ceļš ir visnotaļ veiksmīgs. Mūsu izstāde, kā jau prezidentes kundze teica, ir vēl pirms gada apspriestas idejas realizācija, kas noteikti sekmēs mūsu saimnieciskos sakarus. Es patiešām ceru, ka šīs izstādes mērķis — nodibināt jaunus kontaktus un jaunas tirdznieciskās attiecības — tiks sasniegts un ka mūsu valstu ekonomiskie sakari turpmāk iegūs vēl lielāku apjomu. Man arī prieks, ka Rīgas ielās kursēs Polijā ražoti autobusi. Tie ir no mūsu labākajiem ražojumiem, un šo autobusu piegāde ir apjomīga līguma pamats. Mums arī turpmāk jāiet savstarpēju investīciju sekmēšanas ceļš un visiem līdzekļiem jāveicina mūsu ekonomiskie sakari, jo politika bez saimnieciskās sadarbības pamata būtu tukša. Runājot par NATO, varu jums apliecināt, ka Polija Latvijas ceļā uz NATO ir vislielākais advokāts un palīgs. Kā Ziemeļatlantijas savienības dalībvalsts Polija ir visnotaļ pārliecināta, ka Latvijas līdzdalība šajā organizācijā paplašinās un veicinās reģiona drošību. Mēs arī uzskatām un esam pārliecināti, ka Eiropas drošības politika ir iespējama tikai tad, ja veiksmīgi attīstās attiecības starp NATO un Krieviju. Tāda būs mūsu pozīcija arī nākamajā NATO vadības apspriedē Briselē, un tāda tā būs arī ASV prezidenta Buša drīzās vizītes laikā Varšavā. Es gribu arī uzsvērt, ka esam gandarīti par mūsu valstu sadarbību kopīgajā ceļā uz ES. Mums priekšā ir divas ļoti piesātinātas nedēļas līdz ES dalībvalstu vadītāju apspriedei Gēteborgā. Un šobrīd es šeit, šajā Baltijas jūras krastā gribu pateikt mūsu kaimiņiem zviedriem jūras pretējā krastā, ka Gēteborgas apspriede varētu kļūt par vēsturisku brīdi, kurā tiktu noteikts grafiks jaunu dalībvalstu uzņemšanai ES.

Latvijas un Polijas delegāciju sarunas Rīgas pilī vakar, 29.maijā              &n Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

"Latvijas Vēstneša" jautājums abiem prezidentiem:

— Kāds, jūsuprāt, ir precīzākais apzīmējums mūsu valstu attiecībām ceļā uz ES? Konkurenti? Kolēģi? Varbūt jūs atrodat kādu piemērotāku vārdu?

V. Vīķe-Freiberga:

— Es domāju, mēs esam kopīgi ceļabiedri un savstarpēji atbalstītāji.

A. Kvasņevskis

(s maidot nostājas cieši līdzās Latvijas Valsts prezidentei) : — Paskatieties uz mums! Vai mēs izskatāmies citādi, kā vien draugi? Par konkurenci nevar būt ne runas, jo mēs ejam uz vienu un to pašu mērķi. Atsevišķas problēmas ceļā uz ES mūsu valstīm ir ļoti atšķirīgas un daļa problēmu arī kopīgas. Polijas problēmas izriet arī no mūsu valsts lielā apjoma, jo Polijā dzīvo četrdesmit miljoni cilvēku. Polijai tas ir liels trumpis, jo četrdesmit miljoni — tas ir arī liels potenciālais tirgus Eiropā. Taču jāņem vērā, ka ES nav noslēgta organizācija ar ierobežotu vietu skaitu kā prestižā augstskolā.

Ja ES, piemēram, tiks uzņemta Latvija, nevis Polija, tad tas nebūt nenozīmēs, ka Latvija ir izkonkurējusi Poliju. Tā ir ES iespēja — izmantot Latvijas, Lietuvas un citu kandidātvalstu potenciālu, uzaicinot tās iestāties ES. Tātad mēs esam draugi, kuriem ir kopīgs mērķis.

Jautājums: — Divas no trim jaunajām NATO dalībvalstīm — Čehija un Ungārija — jau ir ļoti skaidri paudušas savu atbalstu NATO paplašināšanai, uzņemot Baltijas valstis. Kāpēc Polija vēl nav paudusi šādu atbalstu?

A. Kvasņevskis:

— Es jau to esmu teicis un teikšu. Es patiešām nezinu, kādā vēl līmenī man būtu jāsaka, ka arī mēs atbalstām šādu attīstību! Arī pēc mēneša ASV prezidenta vizītes laikā Polijā es prezidentam Bušam skaidri pateikšu Polijas viedokli, ka NATO jāpiekopj atvērto durvju politika un jāuzņem arī Baltijas valstis. Ka tas tikai vairos reģiona un kopējo drošību. Es patiešām nezinu, ko es vēl šeit varētu piebilst. Tāda ir Polijas pozīcija. Kādus pierādījumus vēl jūs tam gribat? Varbūt man šo apliecinājumu vajadzētu vēl nodziedāt? Un tā nav tikai Polijas prezidenta nostāja. Tā domā arī mūsu premjerministrs, tā domā ārlietu ministrs, tā domā valdība. Mēs visi Polijā uzskatām, ka NATO paplašināšanā ir jāiekļauj arī Latvija.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors