Kopējā augstākās izglītības telpā arī Latvija

Par Eiropas valstu izglītības ministru sanāksmi Prāgā

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns 18. un 19. maijā Prāgā piedalījās izglītības ministru sanāksmē, lai apspriestu augstākās izglītības attīstības jautājumus un paveikto Boloņas deklarācijas īstenošanā . Boloņas deklarācija tika pieņemta 1999.gada maijā un to parakstīja 32 valstis, tajā skaitā arī Latvija. Šīs deklarācijas mērķis bija noteikt tos galvenos uzdevumus, kuri valstīm jāīsteno, lai augstākā izglītība sekmētu starptautisku konkurētspēju Eiropā. Šo mērķu īstenošanai Boloņas deklarācija izvirzīja sešus uzdevumus:

1) viegli izprotamas un salīdzināmas akadēmisko grādu sistēmas ieviešana;

2) uz pamatstudijām un pēcdiploma studijām bāzētas augstākās izglītības struktūras izveidošana;

3) kredītpunktu pārneses sistēmas izveidošana;

4) šķēršļu pārvarēšana studentu mobilitātes īstenošanai;

5) Eiropas sadarbības nepieciešamība studiju kvalitātes nodrošināšanai;

6) Eiropas dimensijas sekmēšana augstākajā izglītībā.

Pēc diviem gadiem Prāgā ministri vēlreiz atgriezās pie Boloņas deklarācijas idejām, informējot gan par paveikto, gan izsakot apsvērumus par deklarācijā neskartajiem, bet būtiskiem jautājumiem, gan arī uzklausīja Eiropas augstskolu asociācijas un Eiropas studentu asociācijas viedokli par Boloņas deklarācijas idejām. Sanāksmes laikā dalībnieki vienojās par nepieciešamību akcentēt šādas nostādnes.

1. Kaut arī Boloņas process aicina dalībvalstis cieši sadarboties un pat nosaka, ka augstākās izglītības sistēmai jābalstās uz diviem cikliem, kur pirmajam jābūt vismaz trīs gadu garumā un pēc pirmā cikla (Latvijas gadījumā tās ir bakalaura studiju programmas) kvalifikācijai jābūt tādai, lai varētu uzsākt profesionālu darbību, Boloņas process nav jāuzlūko kā aicinājums harmonizēt augstākās izglītības sistēmas. Patiesībā ir jāstimulē augstskolu dažādība, jo tā atbilst visu Eiropas valstu interesēm. Dažādība ir bagātība, un studentu mobilitāte ir veids, kā katra valsts var gūt labumu no Eiropas augstākās izglītības daudzveidības.

2. Augstākā izglītība nedrīkst kļūt pārāk komercializēta, un students nedrīkst tikt uzskatīts par pakalpojuma saņēmēju. Students ir augstākās izglītības aktīvs dalībnieks, kuram jābūt tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Augstākā izglītība nedrīkst tikt uzskatīta tikai par pakalpojumu, pēc kura saņemšanas paveras iespējas darba tirgū. Augstākā izglītība ir instruments, kā nodrošināt kultūras pastāvēšanu un pārmantojamību.

3. Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšana ir pats svarīgākais uzdevums. Pašlaik pastāv ļoti dažādi mehānismi kvalitātes nodrošināšanai un kontrolei. Valstīs darbojas iestādes, kas ir atbildīgas par studiju programmu akreditāciju. Sanāksmes laikā valdīja vienprātība, ka nav runa par kādas vienotas Eiropas līmeņa akreditācijas iestādes dibināšanu. Nepieciešams, saglabājot valstu atšķirīgās pieejas kvalitātes kontroles īstenošanā, panākt, lai viena valsts uzticētos citas valsts kvalitātes kontroles mehānismiem. Šī uzticība jāpanāk, nevis šos mehānismus vienādojot, bet gan kvalitātes kontroles institūcijām savstarpēji sadarbojoties.

4. Kaut arī Boloņas deklarācijā nav uzsvērta mūžizglītība un transnacionālā izglītība, tomēr tās nozīme un ietekme uz augstāko izglītību ir nenoliedzama. Mūžizglītība ir gan papildu iespēja stiprināt nodarbinātību un konkurētspēju, bet tā rada arī papildu problēmas studiju savstarpējai salīdzināmībai un līdz ar to arī mobilitātei. Transnacionālā izglītība — izglītības ieguve, kur students ar datora starpniecību studē vienā valstī, bet augstskola, kurā viņš studē, atrodas citā valstī, — ir jaunums, kas aizvien plašāk ienāk izglītības sistēmā. Arī šeit ir daudz neskaidrību par to, kā jānotiek studiju atzīšanai.

Sanāksmes laikā Prāgā ministri atbalstīja arī Horvātijas, Kipras un Turcijas uzņemšanu to valstu vidū, kas piedalās Boloņas procesā. Boloņas deklarācija būtībā nosaka galvenos uzdevumus, kas dalībvalstīm jāīsteno, lai stiprinātu Eiropas augstāko izglītību. Boloņas process nozīmē arī nepieciešamību dalībvalstīm vienoties par galvenajiem uzdevumiem un to robežu, ciktāl dalībvalstis uzskata par nepieciešamu un pieļaujamu saskaņot augstākās izglītības sistēmas. Tāpēc ir svarīgi vienoties, kuras valstis šajā procesā piedalās. Prāgā tika panākta vienošanās arī šajā jautājumā. Tika atbalstīts priekšlikums, ka Boloņas procesā piedalās tās valstis, kas ir " Socrates", "Leonardo da Vinci", "Tempus-Card" programmu dalībnieces.

No Latvijas pozīcijām raugoties, bija patīkami pārliecināties, ka ir daudz paveikts Boloņas deklarācijas īstenošanā. Latvijā pastāv gan divu ciklu augstākās izglītības programmas, gan studiju kredītpunktu pārneses sistēma, atsevišķās augstskolās jau ir izsniegti Eiropā atpazīstami diplomu pielikumi, darbojas diplomu akadēmiskās atzīšanas sistēma un programmu akreditācijas sistēma. Likumā nostiprināta iespēja iegūt bakalaura grādu ne tikai akadēmiskajās programmās, bet arī profesionālajās programmās. Līdz ar to Latvija Boloņas procesa ietvaros uz līdzvērtīgiem principiem var piedalīties Eiropas kopējo uzdevumu risināšanā augstākajā izglītībā, ko tēlaini sauc arī par Eiropas kopējās augstākās izglītības telpas veidošanu.

Nils Sakss, IZM Eiropas integrācijas un starptautisko palīdzības programmu koordinācijas departamenta direktors