Esat laipni gaidīts Latvijā, prezidenta kungs!
Olete lahkelt oodatud Lätimaal, härra president!
No 5.jūnija līdz šodienai Latvijā valstsvizītē uzturas Igaunijas Republikas
prezidents Tomass Hendriks Ilvess ar kundzi Evelīnu Ilvesu. Valstsvizīte sākās
5.jūnijā ar oficiālo sagaidīšanas ceremoniju pie Rīgas pils, tad sekoja abu
prezidentu un viņu vadīto delegāciju divpusējās sarunas un ziedu nolikšana pie
Brīvības pieminekļa. Savukārt vakarā Andris Bērziņš ar kundzi Daci Seisumu
Mazajā ģildē par godu augstajiem viesiem rīkoja valstsvakariņas, uz kurām lūgtos
viesus, tostarp Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, sagaidīja Latvijas
Valsts prezidents Andris Bērziņš, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un
Evelīna Ilvesas kundze (attēlā pa kreisi), bet, sākoties valstsvakariņām,
abu valstu prezidenti uzsauca tostus par veiksmīgām kaimiņattiecībām un
sadarbību abu tautu nākotnei un labklājībai (attēlā pa labi). Vakar,
6.jūnijā, valstsvizītes otrajā dienā, abi prezidenti piedalījās Latvijas un
Igaunijas biznesa foruma atklāšanā, bet pēcpusdienā augstais viesis Saeimas namā
tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu un restorānā “Bergs” piedalījās
Ministru prezidenta Valda Dombrovska rīkotajās darba pusdienās. Vakarpusē
Igaunijas vēstnieks Latvijā Mati Vārmans uz prāmja “Tallink” rīkoja pieņemšanu,
kurā piedalījās arī Latvijas Valsts prezidents. Savukārt šodien, 7.jūnijā,
valstsvizītes noslēguma dienā, abu valstu prezidenti devās uz Kurzemi, kur
apmeklēja līvu kultūras centru “Kuolka”, Kolkas ragu, līvu tautas namu Mazirbē
un Slīteres bāku
Foto: VPK
Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendriks Ilvess valstsvizītes otrajā
dienā, 6.jūnijā, Saeimas namā tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu
Āboltiņu
Foto: Ernests Dinka, Saeimas kanceleja; Kristians Bērents, Valsts kanceleja
Valsts prezidenta Andra Bērziņa tosts valstsvakariņās 5.jūnijā:
Augsti godājamais prezidenta kungs [Tomass Hendriks Ilvess]! Cienījamā Ilvesas kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!
Man ir liels gods un patiess prieks sveikt savu Igaunijas kolēģi Rīgā!
Savā prezidentūras nu jau gandrīz sešu gadu laikā jūs, prezidenta kungs, ne vienreiz vien esat viesojies Latvijā, un domāju, ka vismaz Rīgu jau pazīstat kā savu kabatu. Tieši tāpēc ir īpašs prieks uzņemt jūs pirmo reizi valstsvizītē Latvijā!
Lai šī augstākā līmeņa viesošanās kalpo par apliecinājumu Latvijas un Igaunijas izcilajam starpvalstu dialogam un atgādina mums pašiem, cik patiesībā vērtīga ir visu līmeņu sadarbība, kas kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu abās zemēs.
Kā tuvākajiem kaimiņiem, kurus appūš vieni un tie paši vēji un apskalo viena un tā pati Baltijas jūra, mūsu skatu punkts uz pagātnes, tagadnes un nākotnes notikumiem bieži vien ir sakritīgs. Ar gandarījumu varam sekot mūsu sadarbībai aizsardzības jomā un viedokļu saskaņai drošības jautājumos, kas jau kalpo kā piemērs citām NATO dalībvalstīm.
Mēs patiesi augstu novērtējam, ka varam droši paļauties uz jūsu draudzību un atbalstu, kā arī mācīties no jūsu pieredzes. Tieši Igaunijas ceļš uz kopīgo Eiropas valūtu ir paraugs Latvijas centieniem sasniegt šo mērķi jau tuvāko gadu laikā.
Pēdējo desmitgažu izaicinājumu pārvarēšana ir pierādījusi mūsu uzņēmību, patstāvību un spēju uzņemties atbildību arī pavisam sarežģītās situācijās. Šodien, kad fakti liecina par ekonomisko rādītāju stabilizāciju un attīstības tendence atkal ieguvusi plusa zīmi, gan Latvija, gan Igaunija var būt gandarītas par savu politisko drosmi un apņēmību.
Sadarbība, ilgtspēja un konkurētspēja ir atslēgas vārdi turpmākai ekonomikas attīstībai. Apsveicama un motivējama ir uzņēmēju pārrobežu aktivitāte, kas nodrošina darba vietas un mūsu patērētājiem plašākas izvēles iespējas. Esam gandarīti par Latvijas uzņēmēju pēdējo gadu panākumiem Igaunijā. Varam minēt kaut vai mūsu lielos uzņēmumus “Sakret”, “Cemex” un “Latvijas Finieris”, kas investējuši tieši vai aktivizējuši savu darbību Igaunijā. Šis process ir jāturpina, un mūsu uzdevums ir nodrošināt vislabvēlīgākos apstākļus otras valsts uzņēmēju, īpaši mazo un vidējo, un produkcijas klātbūtnei.
Šābrīža būtiskākie lēmumi un rīcības virzieni ir saistīti ar reģionālās nozīmes projektiem transporta un enerģētikas jomā, kuru realizācija būs atkarīga no katras valsts pretimnākšanas un darba ne tikai savā, bet arī kopīgā labuma vārdā. Patiesi ticu, ka kopējiem spēkiem mums izdosies jau pavisam drīz šīs vīzijas iedzīvināt. Būsim lepni, ja, tēlaini runājot, Igaunijas ceļš uz Eiropu vīsies caur Latviju.
Augsti godājamais prezidenta kungs, cienījamā Ilvesas kundze!
Nav nekāds noslēpums, ka daļu no mūsu tautu folkloras veido arī joki latviešiem par igauņiem un igauņiem par latviešiem. Zinu, ka Igaunijā “Dievs ir latvietis”. Tajā pašā laikā patīkami ir apzināties, ka šis ir veids, kā tiek apliecinātas simpātijas, draudzīgums un veselīgā konkurence starp mūsu tautām. Tāpēc es paceļu šo glāzi par lieliskajām kaimiņattiecībām un veiksmīgu turpmāko sadarbību mūsu tautu nākotnes un labklājības vārdā!
Savā un savas kundzes vārdā vēlu jums, prezidenta kungs, un jūsu kundzei drosmi, spēku un veselību, strādājot savas valsts labā!
Terviseks!
Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa 6.jūnijā, tiekoties ar Igaunijas Republikas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, uzsvēra nepieciešamību panākt lielāku praktisku ieguvumu Latvijas un Igaunijas lieliskajām divpusējām attiecībām, kopā realizējot abām valstīm būtiskus sadarbības projektus izglītības, veselības un informācijas tehnoloģiju jomā.
Sveicot viesi Saeimā, S.Āboltiņa uzsvēra, ka Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības ir lieliskas visos politiskajos līmeņos, tostarp parlamentārajā sadarbībā. Izveidojusies cieša sadarbība parlamentu priekšsēdētāju, komisiju un deputātu sadarbības grupu līmenī, kā arī notiek regulāri kontakti reģionālās sadarbības formātos – Baltijas asamblejā un tā dēvētajā NB8 formātā, kurā tiekas trīs Baltijas valstu un piecu Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāji.
Puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Igaunijas aktīvie divpusējie politiskie kontakti ir labs priekšnoteikums abu valstu ciešākai praktiskai sadarbībai, īstenojot kopīgus sadarbības projektus izglītības, veselības un informācijas tehnoloģiju jomā, tostarp apgūstot ES finansējumu. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra parlamentu nozaru komisiju lomu šajā procesā, jo sekmīgai kopīgo projektu īstenošanai bieži jāveic arī izmaiņas likumdošanā.
Pārrunājot aktuālos ES jautājumus, S.Āboltiņa akcentēja Baltijas valstu sadarbības nozīmi sarunās par jauno ES daudzgadu budžetu. “Kohēzijas un lauksaimniecības tiešmaksājumu finansējums ir budžeta sarunu prioritāte gan Latvijai, gan Igaunijai. Ņemot vērā mūsu valstu ierobežotos administratīvos resursus, regulāras visu trīs Baltijas valstu konsultācijas šajos jautājumos palielinās izredzes sekmīgi aizstāvēt mūsu nacionālās intereses budžeta sarunās,” teica S.Āboltiņa.
Saeimas preses dienests
Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un Saeimas
priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (centrā) kopā ar abu valstu pārstāvjiem
Saeimas namā 6.jūnijā, Igaunijas prezidenta valstsvizītes laikā Latvijā
Foto: Ernests Dinka, Saeimas kanceleja