1969.gada Starptautiskā konvencija par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā

Šīs Konvencijas Dalībvalstis,

apzinoties nepieciešamību aizsargāt savu valstu iedzīvotājus no jūras negadījumu smagām sekām, kas izpaužas kā naftas piesārņojuma draudi gan jūrai, gan piekrastei,

pārliecinātas, ka šādos apstākļos ir nepieciešams veikt ārkārtējus pasākumus, lai aizsargātu šādas intereses atklātā jūrā un ka šādi pasākumi neietekmē atklātās jūras brīvības principu,

ir vienojušās par sekojošo:

I pants

1. Konvencijas Dalībvalstis drīkst veikt tādus pasākumus atklātā jūrā, kas ir nepieciešami, lai novērstu, mazinātu, likvidētu nopietnās un draudošās briesmas valsts piekrastei vai ar to saistītām citām valsts interesēm naftas piesārņojuma vai piesārņojuma draudu gadījumā, kas rodas no jūras negadījuma vai darbībām, kas pielīdzināmas šādam negadījumam, kura rezultātā pamatoti var saskatīt nozīmīgas, kaitīgas sekas.

2. Tomēr, saskaņā ar šo Konvenciju, nekādus pasākumus nedrīkst veikt attiecībā uz kara kuģiem vai citiem valsts īpašumā vai pārvaldījumā esošiem kuģiem, kurus pašlaik izmanto valdības dienestu nekomerciāla rakstura vajadzībām.

II pants

Šajā konvencijā:

1. "Jūras negadījums" — kuģu sadursme, uzsēšanās uz sēkļa vai cits kuģošanas negadījums, vai cits notikums uz kuģa klāja vai ārējie apstākļi, kas rada materiālos zaudējumus vai nenovēršamus materiālo zaudējumu draudus kuģim vai kravai;

2. "Kuģis":

(a) jebkura veida jebkurš kuģot spējīgs kuģis un

(b) jebkurš peldošs kuģis, izņemot iekārtas vai ierīces, ar kurām veicama jūras dibena resursu un okeāna floras, un augsnes apakškārtas izpēte un izmantošana;

3. "Nafta" — jēlnafta, degviela, dīzeļdegviela un smēreļļa:

4. "Saistītās intereses" — piekrastes valsts intereses, kuras tieši ietekmējis vai apdraudējis jūras negadījums, kā piemēram:

(a) darbības jūras krastā, ostā vai upes grīvā, ieskaitot zvejniecību, kas veido iesaistīto personu būtiskus iztikas līdzekļus;

(b) iesaistītā rajona tūrisma atrakciju vietas;

(c) iesaistītā rajona piekrastes iedzīvotāju veselība un labklājība, tai skaitā jūras dzīvo resursu un dzīvās dabas saglabāšana;

5."Organizācija" — Starpvaldību Jūras Konsultatīvā Organizācija.

III pants

Ja piekrastes valsts izmanto tiesības veikt pasākumus saskaņā ar I pantu, piemērojami šādi nosacījumi:

a) pirms jebkādu pasākumu veikšanas, piekrastes valsts konsultējas ar citām valstīm, kuru intereses ir skāris jūras negadījums, īpaši ar karoga valsti vai valstīm;

b) piekrastes valsts nekavējoties paziņo ierosinātos pasākumus katrai piekrastes valstij zināmajai iesaistītajai fiziskai vai korporatīvai personai, kuras intereses pamatoti varētu tikt skartas, veicot šādus pasākumus, vai dara zināmu tai konsultāciju laikā. Piekrastes valsts ņem vērā katru iesniegto viedokli;

c) pirms jebkādu pasākumu veikšanas, piekrastes valsts var konsultēties ar neatkarīgiem ekspertiem, kuri tiek izvēlēti no Organizāciju pārziņā esošā saraksta;

d) ārkārtējas steidzamības gadījumā, kad nepieciešama nekavējoša darbība, piekrastes valsts var veikt nepieciešamos pasākumus sakarā ar situācijas steidzamību, iepriekš nepaziņojot vai nekonsultējoties vai neturpinot jau uzsāktās konsultācijas;

e) piekrastes valsts, pirms šādu pasākumu uzsākšanas un to veikšanas laikā dara visu iespējamo, lai izvairītos no jebkura veida cilvēka dzīvību apdraudoša riska un sniedz personām, kuras atrodas briesmās, jebkura veida palīdzību, kāda tām ir nepieciešama un attiecīgos gadījumos atvieglo kuģa apkalpes repatriāciju un, turklāt, nelikt šķēršļus;

f) pasākumi, kuri ir veikti saskaņā ar I pantu, nekavējoties tiek paziņoti valstīm un zināmajām ieinteresētajām fiziskajām un korporatīvajām personām, kā arī Organizācijas Ģenerālsekretāram.

IV pants

1. Organizācijas uzraudzībā tiek izveidots un uzraudzīts ekspertu saraksts, kas aplūkots šās Konvencijas III pantā un Organizācija izstrādā ar to saistītos nepieciešamos un piemērotos noteikumus, ieskaitot noteikumus par nepieciešamās kvalifikācijas noteikšanu.

2. Kandidatūras sarakstam drīkst nozīmēt Organizācijas Dalībvalstis un šās Konvencijas Dalībvalstis. Ekspertiem tiek maksāts pamatojoties uz pakalpojumiem, kurus sniedz valstis, izmantojot šos pakalpojumus.

V pants

1. Pasākumi, kurus veic piekrastes valsts saskaņā ar I pantu, tiek sadalīti reālajos vai tai draudošajos zaudējumos.

2. Šādi pasākumi nepārsniedz to, kas pamatoti nepieciešams, lai sasniegtu I pantā minēto mērķi un zaudē spēku tiklīdz mērķis ir sasniegts; tie nevajadzīgi neskar karoga valsts, trešo valstu un jebkuru iesaistīto fizisko vai korporatīvo personu tiesības un intereses.

3. Izvērtējot, vai pasākumi ir proporcionāli zaudējumiem, jāņem vērā:

(a) nenovēršamā zaudējuma apjoms un iespējamība, ja šādi pasākumi netiktu veikti; un

(b) šo pasākumu efektivitātes iespējamība; un

(c) izmaksu apjoms, kuras rastos šādu pasākumu rezultātā.

VI pants

Dalībvalstij, kura ir veikusi pasākumus, pārkāpjot šās Konvencijas nosacījumus un radot zaudējumus citiem, ir pienākums maksāt kompensāciju pasākumu izraisīto zaudējumu apjomā, kuri pārsniedz tos pamatoti nepieciešamos, lai sasniegtu mērķi, kas minēts I pantā.

VII pants

Izņemot gadījumus, kad īpaši paredzēts citādi, šī Konvencija nekādi neietekmē jebkuras citādi piemērojamās tiesības, pienākumus, priekšrocības vai neaizskaramību vai jebkurai Dalībvalstij vai ieinteresētai fiziskai vai korporatīvai personai citādi pienākošos kompensāciju.

VIII pants

1. Jebkuru domstarpību gadījumos starp Dalībvalstīm attiecībā uz to, vai saskaņā ar I pantu veiktie pasākumi ir bijuši pretrunā ar šo Konvenciju, vai ir pienākums maksāt kompensāciju saskaņā ar VI pantu un par šādas kompensācijas apjomu, ja nav panākta vienošanās sarunu ceļā starp iesaistītajām Dalībvalstīm vai starp Dalībvalstīm, kuras veica pasākumus vai starp fiziskajiem un korporatīvajiem prasītājiem un, ja Dalībvalstis nepiekrīt citādi, pēc jebkuras iesaistītās Dalībvalsts pieprasījuma, jautājumu nodod samierināšanai vai, ja samierināšanas procedūra bijusi neveiksmīga, šķīrējtiesai, kā tas izklāstīts šās Konvencijas Pielikumā.

2. Dalībvalsts, kura veikusi pasākumus, nav tiesīga noraidīt pieprasījumu pēc samierināšanas procedūras vai šķīrējtiesas saskaņā ar iepriekšējā punkta nosacījumiem, pamatojoties vienīgi uz to, ka jebkuras iespējas saskaņā ar tās valsts likumdošanu tās tiesu instances nav izsmeltas.

IX pants

1. Šī Konvencija ir atklāta parakstīšanai līdz 1970. gada 31. decembrim un pēc tam paliek atklāta, lai pievienotos.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas vai ikvienas Specializētās aģentūras, vai Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras Dalībvalstis vai Starptautiskās Tiesas statūtu Dalībvalstis var kļūt par šās Konvencijas Dalībvalstīm:

(a) parakstot, neatrunājot ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu;

(b) parakstot, atrunājot ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu, ar sekojošu ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu; vai

(c) pievienojoties.

X pants

1. Ratificēšana, akceptēšana, apstiprināšana vai pievienošanās veicama deponējot oficiālu dokumentu Organizācijas Ģenerālsekretāram.

2. Katrs ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, kas deponēts pēc tam, kad stājušies spēkā šās Konvencijas grozījumi attiecībā uz visām pašreizējām Dalībvalstīm vai pēc tam, kad izpildīti visi nepieciešami pasākumi, lai grozījumi stātos spēkā attiecībā uz šīm Dalībvalstīm, ir uzskatāms par piemērojamu grozītajai Konvencijai.

XI pants

1. Šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā, skaitot no datumam, kurā piecpadsmit valstu valdības ir parakstījušas to, neatrunājot ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai ir iesniegušas ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus Organizācijas Ģenerālsekretāram.

2. Attiecībā uz katru valsti, kura pēc tam ratificējusi, akceptējusi apstiprinājusi vai pievienojusies šai Konvencijai, tā stājas spēkā deviņdesmitajā dienā, skaitot no dienas, kad šāda valsts deponējusi atbilstošu dokumentu.

XII pants

1. Šo Konvenciju var denonsēt ikviena Dalībvalsts jebkurā laikā pēc datuma, kad Konvencija stājusies spēkā attiecībā uz šo valsti.

2. Denonsēšana veicama deponējot dokumentu Organizācijas Ģenerālsekretāram.

3. Denonsēšana ir spēkā pēc viena gada vai pēc tāda ilgāka laika perioda, kāds noteikts denonsēšanas dokumentā, skaitot no brīža, kad tas deponēts Organizācijas Ģenerālsekretāram.

XIII pants

1. Apvienoto Nāciju Organizācija, ja tā ir teritorijas pārvaldes institūcija vai jebkura šās Konvencijas Dalībvalsts, kas ir atbildīga par teritorijas starptautiskajām saistībām, nekavējoties konsultējas ar šādu teritoriju atbilstošo institūciju vai veic citus atbilstošus pasākumus, kuru mērķis ir piemērot šo Konvenciju šajā teritorijā un jebkurā laikā var rakstiski paziņot Organizācijas Ģenerālsekretāram, ka šī Konvencija ir saistoša šai teritorijai.

2. Šī Konvencija, no datuma, kad saņemts paziņojums vai no cita, tāda datuma, kāds noteikts paziņojumā, ir saistoša tajā minētajai teritorijai.

3. Apvienoto Nāciju Organizācija vai ikviena Dalībvalsts, kura ir nosūtījusi paziņojumu saskaņā ar šā panta 1. punktu, var jebkurā laikā pēc datuma, no kura šī Konvencija ir saistoša ikvienai teritorijai, rakstiski paziņot Organizācijas Ģenerālsekretāram, ka šās Konvencijas piemērošana nav spēkā ikvienai šādai teritorijai, kas minēta paziņojumā.

4. Šī Konvencija pārstāj būt saistoša ikvienai teritorijai, kas minēta šādā paziņojumā vienu gadu vai tādu ilgāku laika posmu, kāds noteikts tajā, skaitot no datuma, kad Organizācijas Ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu.

XIV pants

1. Organizācija var sasaukt konferenci ar nolūku pārskatīt vai grozīt šo Konvenciju.

2. Organizācija sasauc šās Konvencijas Dalībvalstu konferenci ar mērķi pārskatīt vai grozīt šo Konvenciju, ja to lūgusi ne mazāk kā viena trešdaļa Dalībvalstu.

XV pants

1. Šo konvenciju deponē Organizācijas Ģenerālsekretāram.

2. Organizācijas Ģenerālsekretārs:

(a) informē visas valstis, kuras ir parakstījušas vai pievienošanās Konvencijai par:

(i) katru jaunu parakstīšanu vai dokumenta deponēšanu un to veikšanas datumiem;

(ii) ikvienu šās Konvencijas denonsēšanas dokumentu un par datumu, kurā tas iesniegts;

(iii) šās Konvencijas piemērošanu ikvienā teritorijā saskaņā ar XIII panta 1. punktu un par šādas piemērošanas pārtraukšanu saskaņā ar šā panta 4. punktu, abos gadījumos paziņojot datumu, kurā šī Konvencija ir zaudējusi vai zaudēs šādas piemērošanas spēku.

(b) nosūta šās Konvencijas likumīgi apstiprinātas kopijas visām valstīm, kas parakstījušas un visām valstīm, kas pievienojušās šai Konvencijai.

XVI pants

Tiklīdz šī Konvencijas stājas spēkā, Organizācijas Ģenerālsekretārs tekstu nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam, lai to reģistrētu un publicētu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Hartas 102. pantu.

XVII pants

Šī Konvencija sastādīta vienā eksemplārā angļu un franču valodās, abi teksti ir vienlīdz autentiski. Oficiālais tulkojums krievu un spāņu valodās tiks sagatavots un deponēts kopā ar parakstīto oriģinālu.

To apliecinot, apakšā parakstījušies savu valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji, parakstījuši šo Konvenciju.

Sastādīta Briselē 1969. gada 29. novembrī.

 

Pielikums

I nodaļa.

SAMIERINĀŠANAS PROCEDŪRA

1. pants

Ja iesaistītas Dalībvalstis nav vienojušās citādi, samierināšanas procedūra ir saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.

2. pants

1. Samierināšanas komisija tiek izveidota pēc vienas Dalībvalsts lūguma, kas adresēts citai, attiecībā uz Konvencijas VIII panta piemērošanu.

2. Samierināšanas procedūras pieprasījums, ko iesniedz Dalībvalsts, ietver oficiālo paziņojumu par gadījumu ar tam pievienotiem jebkuriem to apliecinošiem dokumentiem.

3. Ja procedūra ir uzsākta starp divām Dalībvalstīm, jebkura cita Dalībvalsts, kuras pilsoņus vai īpašumu skāruši šie paši pasākumi, vai piekrastes valsts, kura veikusi līdzīgus pasākumus, drīkst pievienoties samierināšanas procedūrai par to rakstiski paziņojot Dalībvalstīm, kuras sākotnēji ir uzsākušas procedūru, ja vien viena vai otra no vēlākajām Dalībvalstīm neiebilst pret šādu pievienošanos.

3. pants

1. Samierināšanas komisiju veido trīs locekļi: viens, kuru nozīmējusi piekrastes valsts, kura veica pasākumus, otrs, kuru nozīmējusi valsts, kuras pilsoņus vai īpašumu skāruši šie pasākumi un trešais, kurš vada komisiju un kurš nozīmēts divām sākotnējām Dalībvalstīm vienojoties.

2. Vidutājs tiek izvēlēts no saraksta, kas iepriekš sastādīts ar tālāk sekojošā 4. pantā paredzēto kārtību.

3. Ja 60 dienu laikā, skaitot no dienas, kad saņemts pieprasījums par samierināšanas procedūru, Dalībvalsts, kurai šāds pieprasījums ir sagatavots, nav paziņojusi otrai strīdus Pusei par vidutāja kandidatūras nozīmēšanu, par kura izvēlēšanu tā ir atbildīga vai ja, 30 dienu laikā, skaitot no dienas, kad nozīmēta otra komisijas locekļa kandidatūra, kuru ieceļ Dalībvalstis, divi pirmie vidutāji, pamatojoties uz vispārējo līgumu, nav varējuši iecelt komisijas priekšēdētāju, Organizācijas Ģenerālsekretārs pēc vienas vai otras Dalībvalsts pieprasījuma un 30 dienu laikā atsāk pieprasītās kandidatūras nozīmēšanu. Tādā veidā ieceltie komisijas locekļi tiek izvēlēti no saraksta, kura apraksts dots iepriekšējā punktā.

4. Nekādā gadījumā Komisijas priekšsēdētājs nav vai nav bijis kādas Dalībvalsts, kuras sākotnēji uzsākušas procedūru, pilsonis, lai kāda nebūtu viņa kandidatūras nozīmēšanas metode.

4. pants

1. Saraksts, kura apraksts dots iepriekš 3. pantā, tiek sastādīts no kvalificētām personām, kuras ieceļ Dalībvalstis un atjauno Organizācija. Katra Dalībvalsts drīkst noteikt četras personas, kuras paredzēts iekļaut sarakstā un kurām nav nepieciešams būt tās pilsoņiem. Personas tiek ieceltas uz sešiem gadiem un ir atjaunojamas.

2. Personas, kuras vārds ir uzrādīts sarakstā, nāves vai atkāpšanās gadījumā, Dalībvalstij, kura iecēlusi šo personu, tiek atļauts iecelt citu personu atlikušajam pilnvaru laikam.

5. pants

1. Ja Dalībvalstis nav vienojušās citādi, Samierināšanas komisija izveido savu procedūru, kas visos gadījumos pieļauj taisnīgu noklausīšanos. Attiecībā uz izmeklēšanu, ja vien vienprātīgi nav nolemts citādi, Komisija piemēro 1907. gada 18. oktobra Hāgas Konvencijas "Par starptautisko strīdu miermīlīgu atrisināšanu" II nodaļas nosacījumus.

2. Pirms Samierināšanas komisijas Dalībvalstis pārstāv aģenti, kuri veicot savus pienākumus darbojas kā starpnieki starp Dalībvalstīm un Komisiju. Katra no Dalībvalstīm var prasīt arī padomnieku un ekspertu palīdzību, kas izvēlēti šādam nolūkam un var lūgt visu to personu uzklausīšanu, kuru liecības Dalībvalsts uzskata par lietderīgām.

3. Komisijai ir tiesības lūgt paskaidrojumus no Dalībvalstu aģentiem, padomniekiem un ekspertiem, kā arī no ikvienas personas, kura ar tās valdības piekrišanu ir uzskatāma par nepieciešamu.

6. pants

Ja Dalībvalstis nav vienojušās citādi, Samierināšanas komisijas lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu un Komisija nepasludina strīda būtību, ja nav nodrošināta visu tās locekļu klātbūtne.

7. pants

Dalībvalstis atvieglo Samierināšanas komisijas darbu, īpaši saskaņā ar to likumdošanu un visu līdzekļu, kas atrodas to pārziņā, izmantošanu, un:

(a) nodrošina Komisiju ar nepieciešamajiem dokumentiem un informāciju;

(b) dot iespēju Komisijai ienākt to teritorijā, lai noklausītos liecinieku vai ekspertu liecības un apmeklētu notikuma vietu.

8. pants

Samierināšanas komisijas pienākums ir noskaidrot strīdus jautājumus, ar pārbaudes metodēm vai citiem līdzekļiem savākt visu būtisko informāciju šim nolūkam un censties samierināt Dalībvalstis. Pēc gadījuma izmeklēšanas, Komisija nosūta Dalībvalstīm rekomendāciju, kas Komisijai šķiet atbilstoša jautājumam un nosaka laika posmu, kas nepārsniedz 90 dienas, kura laikā tās tiek aicinātas paziņot, vai tās akceptē rekomendāciju.

9. pants

Rekomendācijai tiek pievienots oficiāls paziņojums par cēloni. Ja rekomendācija pilnībā vai daļēji neatspoguļo Komisijas vienprātīgo viedokli, ikviens vidutājs ir tiesīgs izteikt savu viedokli.

10. pants

Samierināšana tiek uzskatīta par neveiksmīgu, ja 90 dienas pēc tam, kad Dalībvalstis ir paziņojušas par rekomendāciju, viena vai otra Dalībvalsts nav paziņojusi citai Dalībvalstij, ka tā akceptējusi rekomendāciju. Samierināšana tāpat tiek uzskatīta par neveiksmīgu, ja Komisija nav izveidota iepriekšminētā 3. pantā trešajā punktā minētajā laika posmā, vai, ja Dalībvalstis nav vienojušās citādi, ja Komisija nav izdevusi savu rekomendāciju gada laikā, skaitot no dienas, kad tika nozīmēta Komisijas priekšsēdētāja kandidatūra.

11. pants

1. Katrs Komisijas loceklis saņem atlīdzību par savu darbu, šāda atlīdzība tiek noteikta Dalībvalstīm vienojoties, kur katra Dalībvalsts iegulda vienādu daļu.

2. Iemaksas dažādiem izdevumiem, kas saistīti ar Komisijas darbu, tiek sadalīti līdzīgā veidā.

12. pants

Strīdus Puses jebkurā samierināšanas procedūras laikā var vienojoties nolemt par citas procedūras izmantošanu domstarpību atrisināšanai.

II nodaļa. ŠĶĪRĒJTIESA

13. pants

1. Šķīrējtiesas procedūra, ja vien Dalībvalstis nav nolēmušas citādi, ir saskaņā ar šajā nodaļa izklāstītajiem noteikumiem.

2. Ja samierināšana ir neveiksmīga, pieprasījumu šķīrējtiesai var izdarīt tikai 180 dienu laikā, skaitot no brīža, kad samierināšana ir uzskatāma par neveiksmīgu.

14. pants

Šķīrējtiesas sastāvā ietilpst trīs locekļi: viens tiesnesis, kuru iecēlusi piekrastes valsts, kura veikusi pasākumus, otrs tiesnesis, kuru iecēlusi tā valsts, kuras pilsoņus vai īpašumu skāruši šie pasākumi, un vēl viens tiesnesis, kura kandidatūra nozīmēta abām iepriekš minētajām personām vienojoties līguma ceļā un, kas veiks priekšsēdētāja pienākumus.

15. pants

1. Ja, pēc 60 dienām kopš nozīmēta otrā tiesneša kandidatūra, tiesas priekšsēdētāja kandidatūra nav nozīmēta, Organizācijas Ģenerālsekretārs pēc kādas no Dalībvalstu pieprasījuma nākamajās 60 dienās atsāk šādu kandidatūras nozīmēšanu, to izvēloties no kvalificēto personu saraksta, kas iepriekš sastādīts saskaņā ar 4. panta nosacījumiem. Tas ir speciāls saraksts, ne ekspertu saraksts, kas aprakstīts Konvencijas IV pantā un ne vidutāju saraksts, kas aprakstīts šās Konvencijas Pielikuma 4. pantā; vienas un tās pašas personas vārds tomēr var parādīties abos — gan vidutāju, gan tiesnešu sarakstā. Persona, kura pilda vidutāja pienākumus strīdā, tomēr nevar tikt izvēlēta tiesneša pienākumu pildīšanai tajā pašā jautājumā.

2. Ja 60 dienu laikā, skaitot no dienas, kad saņemts pieprasījums, viena no Dalībvalstīm nav nozīmējusi tiesas locekli, par kura kandidatūras nozīmēšanu tā ir atbildīga, cita Dalībvalsts var tieši informēt Organizācijas Ģenerālsekretāru, kurš nozīmē tiesas priekšēdētāja kandidatūru 60 dienu laikā, izvēloties to no saraksta, kura apraksts dots šā panta 1. punktā.

3. Tiesas priekšsēdētājs, pēc kandidatūras nozīmēšanas, lūdz Dalībvalsti, kura nav noteikusi tiesnesi, rīkoties tādā pašā veidā un saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem. Ja Dalībvalsts nenozīme pieprasīto kandidatūru, tiesas priekšsēdētājs lūdz Organizācijas Ģenerālsekretāru nozīmēt kandidatūru tādā veidā un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kā tas noteikts iepriekšējā punktā.

4. Tiesas priekšsēdētājs, ja tas nozīmēts saskaņā ar šā panta nosacījumiem, nevar būt vai nav bijis kādas no iesaistīto Dalībvalstu pilsoņiem, izņemot gadījumu, ja cita Dalībvalsts vai Dalībvalstis ir devusi savu piekrišanu.

5. Tiesneša, par kura kandidatūras nozīmēšanu ir atbildīga kāda no Dalībvalstīm, nāves vai saistību nepildīšanas gadījumā, iepriekšminētā valsts 60 dienu laikā nozīmē citu kandidatūru, skaitot no nāves iestāšanās vai saistību nepildīšanas brīža. Ja iepriekšminētā Dalībvalsts nav nozīmējusi kandidatūru, tad šķīrējtiesa turpinās, piedaloties atlikušajiem tiesnešiem. Tiesas priekšēdētāja nāves vai saistību nepildīšanas gadījumā, cita persona tiek nozīmēta saskaņā ar iepriekšminētā 14. panta nosacījumiem vai, ja starp tiesas locekļiem nav noslēgts līgums, 60 dienu laikā, skaitot no nāves iestāšanās vai saistību nepildīšanas brīža, saskaņā ar šā panta nosacījumiem.

16. pants

Ja procedūra ir uzsākta starp divām Dalībvalstīm, jebkura cita Dalībvalsts, kuras pilsoņus vai īpašumu ir skāruši tie paši pasākumi vai, kura ir piekrastes valsts, kas veikusi līdzīgus pasākumus, var pievienoties šķīrējtiesas procedūrai, par to rakstiski paziņojot Dalībvalstīm, kuras sākotnēji uzsākušas procedūru, ja vien viena vai otra Dalībvalsts neiebilst pret šādu pievienošanos.

17. pants

Jebkura šķīrējtiesa, kas izveidota saskaņā ar šā Pielikuma nosacījumiem, nosaka savus procedūras noteikumus.

18. pants

1. Abus tiesas lēmumus — gan par procedūru, gan tikšanās vietu, gan arī par jebkurām esošajām domstarpībām pieņem ar tās locekļu balsu vairākumu; viena tiesas locekļa, par kura kandidatūras nozīmēšanu Dalībvalstis bija atbildīgas, neierašanās gadījums vai atturēšanās, nav šķērslis lēmuma pieņemšanai. Vienādu balsu skaita gadījumā priekšsēdētājs nodod izšķirošo balsi.

2. Dalībvalstis atvieglo tiesas darbu, īpaši saskaņā ar to likumdošanu un visu līdzekļu, kas atrodas to pārziņā, izmantošanu un:

(a) nodrošina tiesu ar nepieciešamiem dokumentiem un informāciju;

(b) dod iespēju tiesai ienākt to teritorijā, lai noklausītos liecinieku vai ekspertu liecības un apmeklētu notikuma vietu.

3. Kādas Dalībvalsts neierašanās gadījums vai saistību nepildīšana nav šķērslis procedūrai.

19. pants

1. Tiesas lēmums tiek paziņots kopā ar oficiālo paziņojumu par cēloņiem. Tas ir spēkā esošs un nav pārsūdzams. Dalībvalstis nekavējoties piekrīt lēmumam.

2. Jebkuru strīdus jautājumu, kurš var rasties starp Dalībvalstīm attiecībā uz lēmuma interpretāciju un izpildīšanu, viena vai otra Dalībvalsts var iesniegt tiesai, kas pieņēma lēmumu, izvērtēšanai, vai ja tas nav iespējams, citai tiesai, kas izveidota šim nolūkam tādā pašā veidā kā sākotnējā tiesa.

s