Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr.209

Rīgā 2012.gada 5.jūnijā

Par Ozolnieku novada domes 2012.gada 14.februāra saistošo noteikumu Nr.2/2012 "Ozolnieku novada teritorijas plānojuma 2012.–2024.gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" darbības apturēšanu

1. Ozolnieku novada dome (turpmāk – Dome) 2012.gada 14.februārī apstiprināja Ozolnieku novada teritorijas plānojumu ar saistošajiem noteikumiem Nr.2/2012 "Ozolnieku novada teritorijas plānojuma 2012.–2024.gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk – Teritorijas plānojums).

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – ministrija) 2012.gada 3.maijā ir saņēmusi SIA "Vestman Latvija" iesniegumu, ar kuru vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram (turpmāk – ministrs) tiek lūgts apturēt Teritorijas plānojumu attiecībā uz SIA "Vestman Latvija" piederošo nekustamo īpašumu Kauguri (kadastra Nr.5466 001 0324), Ozolnieku novada Ozolnieku pagastā.

3. Teritorijas plānojums stājās spēkā 2012.gada 7.martā, jo paziņojums par Teritorijas plānojuma apstiprināšanu 2012.gada 6.martā tika publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Līdz ar to, SIA "Vestman Latvija" iesniegums ir iesniegts Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27.panta pirmajā daļā norādītājā termiņā – divu mēnešu laikā pēc saistošo noteikumu, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums, spēkā stāšanās.

4. Ministrija, pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likumā 27.panta trešo daļu, izvērtējot Teritorijas plānojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām, konstatēja:

4.1. Dome uzsāka Teritorijas plānojuma izstrādi 2010.gada 9.martā, pieņemot lēmumu Nr.6 "Par Ozolnieku novada teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu" un apstiprinot Teritorijas plānojuma izstrādes darba uzdevumu (turpmāk – Darba uzdevums). Pārskatam par Teritorijas plānojuma izstrādi pievienotais lēmums atšķiras no lēmuma, ko pašvaldība atsūtījusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kurā 1.punktā norādīts, ka tiek atcelts Domes 2009.gada 10.novembra lēmums Nr.8 "Par Ozolnieku novada teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu". Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumu Nr.1148 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi" (turpmāk MKN Nr.1148) 35.2. apakšpunktam, paziņojums par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu 2011.gada 26.martā ir publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un 2011.gada 18.martā laikrakstā "Zemgales ziņas", ko apliecina Teritorijas plānojuma izstrādes pārskatam pievienotās minēto publikāciju kopijas.

4.2. Ministrija secina, ka Ozolnieku novada dome nav informējusi Vides pārraudzības valsts biroju (turpmāk – VPVB) par Teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu, kā tas ir noteikts likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 23.¹panta pirmajā daļā.

Savukārt, VPVB mājas lapā internetā ir pieejams VPVB 2009.gada 6.novembra lēmums Nr.42 par stratēģiskās ietekmes uz vidi procedūras (turpmāk – SIVN) nepiemērošanu Ozolnieku novada teritorijas plānojumam. No minētā VPVB lēmuma izriet, ka Dome 2009.gada 4.novembrī vērsusies VPVB ar iesniegumu, kurā informēja par Teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu, norādot, ka Ozolnieku novada teritorijas plānojuma izstrādes mērķis ir noteikt Lielupes, Iecavas, Misas un Garozas upju aizsargjoslas, ietverot tajās applūstošās teritorijas, kā arī veikt grozījumus citu objektu ekspluatācijas un drošības aizsargjoslās, ņemot vērā izmaiņas Aizsargjoslu likumā, tiks noteiktas ielu un autoceļu sarkanās līnijas ciemu teritorijās, kā arī novērstas nepilnības un neprecizitātes teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. Iesniegumā norādīts, ka Ozolnieku novada teritorijas plānojumā nav paredzēts veikt izmaiņas, kas saistītas ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1. un 2.pielikumā minētajām darbībām.

2010.gada 9.martā apstiprinātajā Darba uzdevumā Teritorijas plānojuma izstrādes mērķis un uzdevumi atšķiras no VPVB lēmumā Nr.42 norādītās informācijas. VPVB lēmumā Nr.42 lēmumā ir norādīts, ka pašvaldība informē, ka Teritorijas plānojuma izstrādes mērķis ir noteikt upju aizsargjoslas, applūstošās teritorijas, veikt grozījumus citu objektu ekspluatācijas un drošības aizsargjoslās, kā arī noteikt sarkanās līnijas. Savukārt, Darba uzdevumā norādīts, ka Teritorijas plānojuma izstrāde uzdevumi ir:

1) izstrādāt Ozolnieku novada attīstības stratēģiju;

2) parādīt teritorijas pašreizējo izmantošanu;

3) noteikt teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu;

4) izstrādāt teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kas ietver prasības zemes vienībām un to apbūvei, kā arī katras teritorijas daļas (ar noteikto atšķirīgu plānoto (atļauto) izmantošanu) labiekārtojumam;

5) noteikt plānotās administratīvās teritorijas un ciemu robežas;

6) parādīt teritorijas apdzīvojuma struktūras attīstību.

Līdz ar to, pašvaldībai atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 23.¹panta pirmajai daļai bija pienākums atkārtoti informēt VPVB par pieņemto lēmumu un Teritorijas plānojuma izstrādes mērķiem un uzdevumiem.

4.3. Dome 2011.gada 14.jūnijā ir pieņēmusi lēmumu par Teritorijas plānojuma 1.redakcijas nodošanu sabiedriskai apspriešanai, nosakot sabiedriskās apspriešanas termiņu no 2011.gada 27.jūnijam līdz 8.augustam. Paziņojumi par sabiedrisko apspriešanu tika publicēti 2011.gada 22.jūnijā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2011.gada 7.jūlijā - "Zemgales ziņās" un "Ozolnieku avīzes" 2011.gada jūlija numurā. Ministrijai nav informācijas, vai paziņojums par sabiedrisko apspriešanu tika ievietots pašvaldības mājas lapā internetā. Publikācijas laikrakstos "Zemgales ziņas" un "Ozolnieku avīze" tika ievietotas jau pēc sabiedriskās apspriešanas uzsākšanas 2011.gada 27.jūnijā.

4.4. Saskaņā ar MKN Nr.1148 42.2.apakšpunktu Dome 2011.gada 13.septembrī pieņēmusi lēmumu pilnveidot Teritorijas plānojuma redakciju atbilstoši institūciju atzinumiem un sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un sagatavot galīgo Teritorijas plānojuma redakciju.

4.5. SIA "Vestman Latvija" iesniegumā norādīts, ka viņi nav saņēmuši atbildi uz savu iesniegumu, kas iesniegts 2011.gada 4.augustā pašvaldībā, tas ir, sabiedriskās apspriešanas laikā. Secināms, ka pārskatam par sabiedrisko apspriešanu nav pievienoti privātpersonu iesniegumi un pašvaldības atbildes uz tām, tai skaitā uz SIA "Vestman Latvija" iesniegumu. No ziņojuma par vērā ņemtajiem un noraidītajiem fizisko un juridisko personu priekšlikumiem un iebildumiem nevar secināt, vai pašvaldība ir pienācīgi izvērtējusi saņemtos priekšlikumus, jo priekšlikumu atbalstīšanas gadījumā, pamatojums nav sniegts, bet noraidīšanas gadījumā – tas ir ļoti vispārīgs.

4.6. Pašvaldība nav izpildījusi Darba uzdevumā Teritorijas plānojuma izstrādei prasības:

4.6.1. 4.1.apakšpunktā noteikto – izstrādāt Ozolnieku novada attīstības stratēģiju;

4.6.2. 4.6.apakšpunktā noteikto – parādīt teritorijas apdzīvojuma struktūru;

4.6.3. 5.2.1.apakšpunktā noteikto – grafiskā daļa Ozolnieku ciemam izstrādājama mērogā 1:5000 ar uzrādītām ielu sarkanām līnijām, maģistrālajām inženierkomunikācijām (atsevišķā grafiskā daļa Ozolnieku ciemam nav izstrādāta, bet ir kopējā Ozolnieku novada karte ar mēroga noteiktību 1: 10 000, kurā nav iespējams noteikt ielu sarkanās līnijas);

4.6.4. 8.2.apakšpunkta prasības attiecībā uz Teritorijas plānojuma noformēšana – Teritorijas plānojuma grafiskā daļa, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un pārskats par Teritorijas plānojuma izstrādi nav noformēti atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.916 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi" prasībām.

5. No Satversmes tiesas 2008.gada 17.janvāra sprieduma lietā Nr.2007-11-03, secinājumu daļas 20. un 27.punkta izriet, ka stratēģiskā novērtējuma neveikšana vai nepienācīga veikšana gadījumos, kad šāds novērtējums ir nepieciešama plānošanas dokumenta pieņemšanas procesa sastāvdaļa, var radīt būtisku procesuālu pārkāpumu. Teritorijas plānojuma izstrādes procesa pārkāpums var tikt atzīts par būtisku, ja kompetentās institūcijas nav varējušas sniegt atzinumu plānošanas dokumenta izstrādātāja darbības vai bezdarbības dēļ. Konkrētajā gadījumā ir secināms, ka pašvaldības bezdarbības dēļ, VPVB atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav varējis pieņemt lēmumu par SIVN procedūras piemērošanu vai nepiemērošanu Teritorijas plānojumam.

6. VPVB, lemjot par SIVN procedūras piemērošanu vai nepiemērošanu, balstās uz likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 23.²pantā noteikto. Viens no pamatiem SIVN procedūras piemērošanai ir tas, vai Teritorijas plānojumā tiek atļautas darbības, kas ir paredzētas likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1. un 2.pielikumā. Ministrija salīdzinot apstiprināto Teritorijas plānojumu ar iepriekšējo, konstatēja, ka ir būtiski pieaudzis Lauku zemju (L) teritoriju skaits. Iepriekšējā teritorijas plānojumā to vietā ir bijušas jauktas apbūves, ražošanas, noliktavu, savrupmāju apbūves teritorija, savrupmāju apbūves teritorijas ar retināto apbūvi. Teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – Apbūves noteikumi) 339.punktā paredzēts, ka Lauku zemju (L) teritorijā ar atļauti vispārīgās ražošanas objekti un lopkopības objekti. Savukārt, no Apbūves noteikumu 314.4.apakšpunktā izriet, ka, izstrādājot detālplānojumu Lauku zemju (L) teritorijā var būvēt lielo transportu un loģistikas uzņēmumus, kā arī ražošanas un pārstrādes uzņēmumus. Līdz ar to, ministrija secina, ka ar Teritorijas plānojumu Ozolnieku novadā ir būtiski pieaudzis to teritoriju skaits, kur ir atļauta tādu objektu, kuriem ir nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, izvietošana.

Satversmes tiesas 2008.gada 17.janvāra sprieduma lietā Nr.2007-11-03 24.4.apakšpunktā norādīts, ka "Ne vien teritorijas plānojuma izstrādes procesam, bet arī tā rezultātam – teritorijas plānojumam – jābūt skaidram un saprotamam. Teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai teritorijas plānojumā jābūt noteiktai tā, lai ikviens varētu ilgtermiņā plānot savu dzīvi, zinot to, kādam iepriekš skaidri definētam un paredzamam mērķim jebkura vietējās pašvaldības teritorija tiks izmantota. Turklāt teritorijas plānojumā teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana jānosaka tā, lai būtu iespējams pilnvērtīgi veikt šā teritorijas plānojuma stratēģisko novērtējumu. Tāda plānošanas prakse, ka teritorijai, kurā pastāv atšķirīgi apstākļi, nosaka tikai vienu plānoto (atļauto) izmantošanu, taču paredz daudzus tās izmantošanas nolūkus, tādējādi ievērojami mazinot teritorijas izmantošanas paredzamību, var nonākt pretrunā gan ar teritorijas plānošanas principiem, citastarp atklātības un interešu saskaņotības principu, gan arī ar vispārējiem tiesību principiem.".

Ņemot vērā minēto, pašvaldība, neinformējot VPVB par Teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu un tā izstrādes mērķiem un uzdevumiem, ir pieļāvusi būtisku procesuālo pārkāpumu, tādejādi pārkāpjot Teritorijas plānošanas likuma 3.pantu, Vides aizsardzības likuma 3.pantu un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 3. un 23.¹pantu.

7. Pārskatam par Teritorijas plānojuma izstrādi ir pievienots sabiedriskās apspriešanas sapulces 2011.gada 1.decembra protokols (Pārskata 24.lpp.), kurā 3.punktā norādīts, ka "vairāku zemju īpašnieki vērsās domē ar iesniegumiem par atļautās izmantošanas veida maiņu no savrupmāju apbūves teritorijas uz lauksaimniecības zemju teritoriju, kas daļēji ir izskaidrojams ar atšķirībām nekustamā īpašuma nodokļa likmē. Piedāvātajā teritorijas plānojuma gala redakcijā iekļauts atļautās izmantošanas veids – lauku zemju teritorija, kurai ir pietiekami plašs pielietojums."

Kā jau tika minēts rīkojuma 6.punktā pašvaldība jaukto apbūve,; ražošanas, noliktavu, savrupmāju apbūves teritoriju un savrupmāju apbūves teritoriju ar retināto apbūvi vietā Teritorijas plānojumā ir noteikusi Lauku zemju (L) teritoriju, kurā ir atļautās izmantošanas (vispārīgo ražošanas uzņēmumu, lielo transportu un loģistikas uzņēmumu, ražošanas un pārstrādes uzņēmumus apbūve; rindu māju, dvīņu māju un 1-2 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūve), kas nav raksturīgas ierastajām lauku teritorijas izmantošanas veidam. Līdz ar to Teritorijas plānojumā ietvertais Lauku zemju (L) teritorijas izmantošanas veids sabiedrībai rada maldīgu un nenoteiktu priekšstatu par teritorijas turpmāko izmantošanu.

Satversmes tiesas 2009.gada 19.novembra sprieduma lietā Nr.2009-09-03 15.punktā norādīts, ka "Pašvaldības rīcība, izstrādājot teritorijas plānojumu vai tā grozījumus, neaprobežojas vienīgi ar mehānisku likuma normu vai privātpersonu iesniegumos pausto vēlmju pārņemšanu teritorijas plānojumā. Pašvaldība kā pamatojumu atļautās (plānotās) izmantošanas noteikšanai var norādīt arī citus argumentus, ciktāl tie atbilst teritorijas plānošanas pamatprincipiem un ir pienācīgi izvērtēti un pamatoti teritorijas plānojuma izstrādāšanas procesā". Savukārt Satversmes tiesas 2011.gada 12.maija sprieduma lietā Nr.2010-56-03 secinājuma daļas 19.3.apakšpunktā norādīts, ka "[...] neviens normatīvais akts neparedz unificētus pašvaldību teritorijas plānojumos lietojamos teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidus, to apzīmējumus un krāsojumu. Tomēr arī tad, ja trūkst attiecīga normatīvā regulējuma, pašvaldības kā publisko tiesību subjekta rīcības brīvības ārējo ietvaru nosaka tiesību principi, citastarp teritorijas plānošanas principi. Tātad teritorijas plānojuma grafiskajai daļai precīzi jāatspoguļo teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana, bet TIAN jāreglamentē konkrētie teritorijas izmantošanas noteikumi. Teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidu apzīmējumiem jābūt vispārpieņemtiem un saprotamiem to parastajā vārdiskajā nozīmē, proti, TIAN nedrīkst paredzēt teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veida apzīmējumam pilnīgi neraksturīgus un ar to nesaistītus teritorijas izmantošanas nosacījumus."

Pašvaldība, rīkojoties iepriekš minētajā veidā, ir pārkāpusi Teritorijas plānošanas likuma (bija spēkā Teritorijas plānojuma galīgās redakcijas apstiprināšanas brīdī) 3.pantā noteiktos īlgstspējības, interešu saskaņotības un atklātības principus, kas arī ir nostiprināti Attīstības plānošanas sistēmas likuma 5.panta otrajā daļā.

8. No Satversmes tiesas 2008.gada 17.janvāra sprieduma lietā Nr.2007-11-03, secinājumu daļas 26.1.apakšpunkta izriet, ka efektīva sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā dod iespēju sabiedrībai paust un lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas saistītas ar teritorijas plānojuma izstrādi. Tādējādi ar sabiedrisko apspriešanu tiek nodrošināta plānojuma leģitimitāte un plānošanas procesa atklātība, sekmējot sabiedrības informētību vides jautājumos. Savukārt teritorijas plānojuma sabiedriskajā apspriešanā izteiktie pušu viedokļi, kā arī valsts pārvaldes iestāžu sniegtie atzinumi, ļauj vietējai pašvaldībai kā plānošanas procesa virzītājam izvēlēties konkrētai teritorijai atbilstošāko attīstības virzienu.

Ņemot vērā rīkojuma 4.3.apakšpunktā konstatēto, un laikraksta "Latvijas Vēstnesis" ierobežoto pieejamību, ir secināms, ka sabiedrība netika pienācīgi informēta par Teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedrisko apspriešanu.

Savukārt, rīkojuma 4.5.apakšpunktā konstatētais nerada pārliecību par to, ka pašvaldība ir rūpīgi izvērtējusi sabiedrības viedokli. Līdz ar to, secināms, ka attiecībā uz sabiedrības līdzdalības organizēšanu, pašvaldība pieļāvusi būtiskus procesuālos pārkāpumus.

9. Papildus augstāk minētajam, ministrija konstatēja, ka Apbūves noteikumi neatbilst Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" prasībām.

10. Pamatojoties uz iepriekš minēto motivāciju un saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 26.panta pirmo daļu un 27.panta trešo daļu apturu Ozolnieku novada domes 2012.gada 14.februāra saistošo noteikumu Nr.2/2012 "Ozolnieku novada teritorijas plānojuma 2012.–2024.gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" darbību.

11. Noteikt, ka Ozolnieku novada teritorijā ir piemērojami Ozolnieku novada 2009.gada 10.novembra saistošie noteikumi Nr.32/2009 "Par Ozolnieku novada teritorijas plānojumiem".

12. Rīkojumu publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīt Ozolnieku novada priekšsēdētājam M.Aināram.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs