• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par monētas "Rīgas Zooloģiskais dārzs" laišanu apgrozībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.06.2012., Nr. 90 https://www.vestnesis.lv/ta/id/248898

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Labklājības ministrija:
Par Demogrāfisko lietu padomē izskatītajiem jautājumiem

Vēl šajā numurā

08.06.2012., Nr. 90

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par monētas "Rīgas Zooloģiskais dārzs" laišanu apgrozībā

Monētas priekšpuse (averss):

Centrā ieejas vārti ar uzrakstu ZOODĀRZS, tiem abās pusēs – eksotisku dzīvnieku grupas. Augšdaļā puslokā uzraksts RĪGAS ZOOLOĢISKAIS DĀRZS, zem tā gadskaitlis 1912. Apakšā puslokā uzraksts 1 LATS.

Monētas aizmugure (reverss):

Aplī vietoti septiņu dzīvnieku attēli.

Monētas josta:

Uzraksti LATVIJAS BANKA, LATVIJAS REPUBLIKA un 2012, atdalīti ar punktiem.

Svars: 27,00 g, diametrs: 35,00 mm; Materiāli: 925° sudrabs, kvalitāte: proof;

Kalta 2012.gadā Rahapaja Oy (Somija);

Mākslinieki: Ivars Mailītis (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča un Ivars Mailītis (plastiskais veidojums).

 

Latvijas Banka 7.jūnijā laidusi apgrozībā 1 lata jubilejas monētu "Rīgas Zooloģiskais dārzs".

Tās grafisko dizainu veidojis Ivars Mailītis un ģipša modeli – Ligita Franckeviča un Ivars Mailītis.

Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm.

Rīgas Zooloģiskajam dārzam šogad aprit 100 gadu, ko tas sagaida, plaši piedaloties pasaules un Eiropas programmās dzīvnieku sugu saglabāšanā un esot viena no Latvijas ģimeņu iecienītākajām atpūtas vietām.

Monētas averss rāda Rīgas Zooloģiskā dārza ieejas vārtus un zoodārza iemītniekus, kas, izveidojuši aleju, gaida apmeklētājus. Reversā redzami aplī izkārtoti septiņu dzīvnieku attēli. 

14.jūnijā Rīgas Zooloģiskais dārzs Žirafu mājā rīkos monētas atklāšanas svētkus.

Sudraba 1 lata monēta "Rīgas Zooloģiskais dārzs" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas maksimālā tirāža – 5000 eksemplāru. Rīgas Zooloģiskajam dārzam veltītā monēta būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – Ls 33,20.

Jubilejas un piemiņas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības – mākslas darbs. Tās izgatavo no zelta, sudraba vai citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas jubilejas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai un kolekcijām. Minēto iemeslu dēļ šo monētu cena arī ievērojami pārsniedz nominālvērtību.

Latvijas Banka kopš lata atjaunošanas izlaidusi 88 jubilejas un piemiņas monētas, un daudzas no tām ir ieguvušas balvas prestižākajos starptautiskajos monētu mākslas konkursos.

***

Ieejot Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā pa 1912.gadā būvētajiem vārtiem, nokļūstam pavisam citā pasaulē, kas paslēpta vareno Mežaparka (agrāk – Ķeizarmeža) priežu paēnā un ir Ķīšezera spirgtās elpas apdvesta. Te vienkopus mīt gan Eiropas un Āzijas, gan Āfrikas un Austrālijas, gan arī Amerikas dzīvnieku pasaules pārstāvji. Te var brīnīties par tropu dzīvo radību krāsām un formām, paviesoties krāšņajā zemūdens pasaulē, iepazīt abiniekus, samīļot Lauku sētas iemītniekus un censties pamanīt labi nomaskējušos rāpuļus. Te var ieskatīties acīs pasaulē augstākajiem dzīvniekiem žirafēm, pavērot čaklāko kukaiņu lapgriežskudru darbošanos, pasveicināt Latvijas pūču ekspozīcijā mītošos ūpjus, pafilozofēt kopā ar nesteidzīgajiem nīlzirgiem, kā arī priecāties par roņa demonstrētajiem izcilajiem trikiem.

Līdztekus agrākos laikos būvētām ēkām zoodārzs var lepoties ar jaunām un mūsdienīgām mītnēm – Žirafu māju, Tropu māju, Lauku sētu, Tīģeru mītni u.c. Patlaban kolekcijā ir 420 sugu 3200 dzīvnieku, turklāt aptuveni trešajai daļai zooloģiskajā dārzā pārstāvēto sugu dzimst vai izšķiļas mazuļi – tas liecina, ka par viņiem rūpējas čakli, zinoši un savu arodu mīloši darbinieki. Vairāk nekā 90 šeit apskatāmo sugu iekļautas Pasaules Sarkanajā grāmatā, savukārt 30 sugām tiek uzturētas starptautiskas ciltsgrāmatas. Zoodārzs piedalās 32 Eiropas apdraudēto sugu vairošanas programmās. Rīgas Zooloģiskais dārzs ļoti veiksmīgi īstenojis Eiropas kokvardes reintrodukcijas projektu – kādreiz izzudusī suga atjaunota Liepājas pusē tās agrākajās dzīvesvietās. Pasaulē šis veikums novērtēts kā viens no 30 labākajiem abinieku reintrodukcijas projektiem.

Rīgas Zooloģiskā dārza pirmsākumi meklējami 1908.gada 29.septembrī, kad tika izveidota biedrība "Rīgas Zooloģiskais dārzs". Tās uzdevums bija savākt līdzekļus un veikt zoodārza izveidošanas organizatoriskos darbus. Tie veicās raiti, un no 1912.gada 14.oktobra (pēc vecā stila) apmeklētāji varēja iepazīties ar 88 sugu dzīvniekiem. Diemžēl Pirmā pasaules kara laikā, 1917.gadā, Rīgas zoodārzu slēdza un 37 vērtīgākos dzīvniekus aizveda uz Vāciju, un tikai 1933.gada 24.septembrī Rīgas Zooloģiskais dārzs no jauna vēra vārtus apmeklētājiem. Tolaik tajā dzīvoja 48 sugu 124 dzīvnieki. Otrais pasaules karš zoodārzu saudzēja, un darbinieku fanātiskās pūles ļāva dzīvniekus saglabāt sveikus un veselus. Padomju okupācijas gados Rīgas Zooloģiskais dārzs kļuva par vienu no labākajiem PSRS.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Rīgas zoodārzs turpināja attīstības ceļu un jau 1992.gada novembrī tika uzņemts Eiropas Zooloģisko dārzu un akvāriju asociācijā, bet 22.decembrī Latvijas Republikas Augstākā padome tam piešķīra Nacionālā zooloģiskā dārza statusu. Aizputes novadā 1993.gadā tika izveidota ārpilsētas bāze – filiāle, kas 2006.gadā ieguva nosaukumu "Cīruļi" un kļuvusi par jauku un omulīgu atpūtas vietu ikvienam dzīvnieku mīļotājam. 2004.gadā Rīgas Zooloģisko dārzu atzina par ģimenei draudzīgu atpūtas vietu.

100 gadu jubileju Rīgas Zooloģiskais dārzs sagaida ar kuplu apmeklētāju pulku, sakārtotu infrastruktūru un izaugsmes plāniem. Šā veikuma atspulgs ir Latvijas Bankas velte – jubilejas monēta.

Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!