Tiekoties ar Krievijas pilsoņu diasporas pārstāvjiem

6.jūnijā Rīgas pilī notika Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa tikšanās ar Latvijas un Krievijas sadarbības asociācijas (LKSA) pārstāvjiem. Tikšanās tika organizēta pēc LKSA iniciatīvas, un tās gaitā pārrunātie temati skāra gan Latvijas iekšpolitiskās aktualitātes un sabiedrības saliedēšanas centienus, gan starptautiskos notikumus un Latvijas divpusējo attiecību attīstību ar Krievijas Federāciju.

Uzsākot sarunu, asociācijas prezidents Boriss Katkovs uzsvēra, ka viņa vadītā organizācija ļoti augstu vērtē Valsts prezidenta līdzšinējās iniciatīvas un komunikāciju sabiedrības saliedēšanas jautājumos un tādēļ šādai tikšanās reizei no LKSA puses tiek piešķirta īpaši liela nozīme. "Mūsu pilsoņu diaspora Latvijā ir pietiekami liela, un mēs vēlamies šajā valstī dzīvot tā, lai Krievijas pilsoņu kopiena būtu integrēta Latvijas sabiedrībā, lai starp mums valdītu savstarpēja sapratne un cieņa," teica B.Katkovs, piebilstot, ka viņa vadītās organizācijas darba kārtībā ir arī jautājumi, kas tieši skar Krievijas valsts attiecības ar saviem pilsoņiem un viņiem būtisku sociālo jautājumu risināšanu.

Valsts prezidents atzina, ka Latvijas nākotne jebkurā gadījumā ir saskanīgā un vienotā sabiedrībā: "Ja nevarēsim rast kopēju valodu, ir grūti prognozēt turpmāko valsts attīstību. Tomēr es esmu optimists, jo pretējā gadījumā nebūtu aizsācis šo sabiedrības saliedēšanas procesu." Raksturojot šābrīža ekonomiskos procesus un attīstības perspektīvas, A.Bērziņš piebilda, ka, no ekonomikas redzespunkta raugoties, Latvija vienmēr būs eksportētājvalsts: "Mūsu cilvēkiem ir labas iespējas izmantot gan valodu zināšanas, gan kontaktus kā rietumos, tā austrumos. Šobrīd pasaulē un Eiropā notiek nopietnas un tālejošas pārmaiņas, jo mainās noieta tirgi, ekonomiskās attīstības virzītājspēki un noteicēji. Mums jābūt gudriem un tālredzīgiem, ja vēlamies atrast savu vietu jaunajā pasaules ekonomikā. Tādēļ arī izglītībai ir un būs noteicošā vieta."

Pārrunājot situāciju Latvijā pēc valsts valodas referenduma un ar to saistītos sabiedrības polarizēšanas centienus, LKSA pārstāvji uzsvēra, ka ikviena sevi cienoša un inteliģenta cilvēka pienākums ir zināt tās valsts valodu, kurā viņš dzīvo. Tāpat tika piebilsts, ka jaunās krievu valodā runājošās paaudzes absolūtais vairākums latviešu valodu zina un pārvalda ļoti labi.

"Es esmu pret to, ka valoda tiek izmantota kā politisks ierocis. Man valodas zināšanas vienmēr ir palīdzējušas izzināt pasauli un apgūt daudz jauna. Valoda ir bagātība, kas paver durvis uz zināšanām," sarunā teica Valsts prezidents.

Pārrunājot Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecību attīstību, A.Bērziņš pauda viedokli, ka Latvija, jo īpaši pēdējā laikā, ir mērķtiecīgi strādājusi pie attiecību uzlabošanas ar mūsu lielāko austrumu kaimiņvalsti. "Latvija ir pragmātiska savā rīcībā, veidojot divpusējās attiecības ar Krieviju, kā arī piedaloties Eiropas Savienības un Krievijas dialoga veidošanā. Sadarbība ar Krieviju paver plašas iespējas, primāri, mūsu uzņēmējiem," viņš piebilda.

Tika pārrunāti arī izglītības jautājumi, akcentējot augstākās izglītības apguves iespējas jauniešiem, kas vēlas studēt ārpus Latvijas. B.Katkovs informēja par Krievijas augstskolu piedāvājumiem bezmaksas studijām, ko jau šobrīd izmanto Latvijas jaunieši, un ar Valsts prezidentu dalījās pārdomās par ārvalstīs studējošo jauniešu atgriešanās iespējām Latvijā. A.Bērziņš akcentēja jau iepriekš pausto viedokli, ka iespējas studēt, iegūt kontaktus un labu izglītību ārvalstīs ir jāvērtē pozitīvi, vienlaikus paturot prātā domu, ka Latvijā noteikti atgriezīsies tie, kuri pēc studijām jutīsies pietiekami zinoši un spēcīgi, lai šeit veiksmīgi konkurētu un nopelnītu zināšanām atbilstošu atalgojumu.

"Jaunajai paaudzei, jo īpaši šajā sarežģītajā laikā, es novēlu izvēlēties tādu izglītību un profesiju, kas dod stingru pamatu visai turpmākajai dzīvei, lai varētu patstāvīgi nodrošināt sevi un arī palīdzēt saviem vecākiem. Vienlaikus ikkatram ir jāapzinās, ka šobrīd pasaule mainās ļoti strauji. Ir jārēķinās ar to, ka dzīvē var nākties mainīt arī profesionālo virzienu un apgūt kādu jaunu jomu. No tā nav jābaidās, bet ikviena iespēja papildināties ir jāizmanto," sarunas dalībniekiem atzina Valsts prezidents.

Sarunā no Latvijas un Krievijas sadarbības asociācijas piedalījās asociācijas prezidents Boriss Katkovs un asociācijas dalībnieki Oļegs Kalmikovs, Olga Sokolova, Zoja Gorbana un Romāns Ohotņikovs.

 Valsts prezidenta preses dienests