Zemkopības ministre:
Par progresu sarunās par tiešajiem maksājumiem

Zemkopības ministrija ir informēta par Eiropas Parlamenta (EP) priekšlikumu projektu par Kopējās lauksaimniecības politikas reformu, t.sk. tiešo maksājumu sadali starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, un vērtē to kā nelielu progresu sarunās par taisnīgākiem tiešajiem maksājumiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas sagatavoto priekšlikuma projektu tiktu nodrošināts, ka katrai ES dalībvalstij tiešo maksājumu apjoms būtu ne mazāks par 65 procentiem no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa. Tomēr arī EP priekšlikums ir nepietiekams solis Latvijai vēlamajā virzienā un tikai daļēji izlīdzina valdošo nevienlīdzību tiešo maksājumu sadalījumā ES dalībvalstu lauksaimnieku starpā. Tāpēc Zemkopības ministrija turpinās uzstāt un aizstāvēs Latvijas lauksaimnieku intereses, prasot taisnīgāku un objektīvāku tiešo maksājumu sadali starp ES dalībvalstīm, paredzot, ka tiešo maksājumu līmenis ikvienai ES dalībvalstij ir jānosaka aptuveni 80 procentu apmērā (aptuveni 214 eiro par hektāru) no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa. Tiešo maksājumu līmenis 80 procentu apmērā no ES vidējā nodrošinātu mūsu valsts lauksaimniekiem līdzvērtīgākus konkurences apstākļus ar pārējo ES dalībvalstu lauksaimniekiem, tāpēc Latvija no sava mērķa neatkāpsies.

Salīdzinājumā ar Eiropas Komisijas (EK) līdzšinējo priekšlikumu EP priekšlikuma projekts par tiešo maksājumu apjomu visām dalībvalstīm nākamajā ES plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam Latvijai paredz papildus 269 miljonus eiro laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam.

“Esmu savā ziņā gandarīta, ka saspringtajā situācijā saistībā ar Eiropas Savienības budžetu sāk ieklausīties Latvijas argumentos par nepieciešamību mainīt līdz šim valdošo netaisnīgo tiešo maksājumu sadales sistēmu dalībvalstu starpā, kas ir Zemkopības ministrijas, Latvijas lauksaimnieku nevalstisko organizāciju, Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes un citu mūsu valsts lauksaimnieku interešu aizstāvju darba nopelns. Eiropas Parlamenta priekšlikums ir zināms progress cīņā par taisnīgākiem tiešajiem maksājumiem nākotnē, tomēr tas Latviju neapmierina. Mēs turpināsim skaidrot pašreizējo netaisnīgo sistēmu un cīnīties par mērķi – katrai dalībvalstij tiešie maksājumi jāsaņem vismaz 80 procentu apjomā no Eiropas Savienībā vidējā tiešmaksājumu līmeņa,” uzsver zemkopības ministre L.Straujuma.

No 3. līdz 5.jūnijam Dānijā notikušajā ES Lauksaimniecības ministru padomes neformālajā sanāksmē Latvijas, Igaunijas un Lietuvas lauksaimniecības ministri vēlreiz apliecināja, ka arī turpmāk trīs Baltijas valstis kopīgiem spēkiem turpinās aizstāvēt savas prasības beidzot ieviest taisnīgākus tiešos maksājumus. “Mēs uzskatām, ka Latvijas, Igaunijas un Lietuvas lauksaimniekiem būtu jāsaņem vienāds tiešo maksājumu apjoms, jo tad Baltijas valstu lauksaimnieki savstarpēji būtu līdzvērtīgos konkurences apstākļos. Esmu gandarīta, ka arī turpmāk ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem aizstāvēsim kopēju viedokli, jo, sadarbojoties un kopā strādājot, mēs varētu panākt labvēlīgākus nosacījumus Baltijas valstu lauksaimniekiem,” uzskata L.Straujuma.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa