Saeimas 2012. gada 31. maija sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogrammas nobeigums.
Sākums – Saeimas materiālu 34.laidienā („LV”, Nr.89, 07.06.2012.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Nākamā sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Nākamais darba kārtības jautājums – „Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Mihailam Zemļinskim šā gada 24.maijā”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Mihaila Zemļinska iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.maijā. Atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tiekat informēti.

Nākamais darba kārtības jautājums – „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Elīnai Siliņai šā gada 7.jūnijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātei Elīnai Siliņai šā gada 7.jūnijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Latkovskim šā gada 14.jūnijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Latkovskim šā gada 14.jūnijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Edvarda Kušnera apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča iesniegumu par Edvarda Kušnera izvirzīšanu Latvijas Bankas padomes locekļa amatam.

Komisija saņemtos dokumentus rūpīgi izvērtēja, konstatēja, ka Kušnera kungam ir pietiekama pieredze valsts pārvaldē. Atgādināšu, ka viņš piecus gadus pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir vadījis Eiropas Integrācijas biroju un no 2003.gada ir Latvijas Bankas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks.

Bez tam viņam ir atbilstoša izglītība, lai ieņemtu šo amatu, un Kušnera kungs arī ārpus saviem tiešajiem pienākumiem veic nopietnu papildu profesionālo darbību. Kā piemēru varu minēt to, ka viņš ir Latvijas Ekonomikas attīstības foruma valdes loceklis. Viņš ir darbojies Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijā un ir Latvijas Republikas Ministru prezidenta ārštata padomnieks valsts pārvaldes jautājumos.

Komisija sagatavoja lēmuma projektu, vienbalsīgi atbalstīja Kušnera kunga kandidatūru un lūdz Saeimu apstiprināt lēmuma projektu „Par Edvarda Kušnera apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Edvarda Kušnera apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicu Kušnera kungu ar iecelšanu nozīmīgajā amatā. Vēlu sekmes, pienākumus pildot. (Aplausi.)

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Signes Dekteres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labdien, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 29.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Signes Dekteres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par Signes Dekteres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Signes Dekteres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Aijas Pāveles atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 29.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Aijas Pāveles atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļu lielākā daļa atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atkārtoti iecelt Aiju Pāveli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi uz laiku līdz diviem gadiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aijas Pāveles atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Deputātu pieprasījumi”.

Deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Meļņikova, Zemļinska, Kabanova un citu deputātu pieprasījums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam „Par iejaukšanos tiesu sistēmai piederīgu personu darbībā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Savā 23.maija sēdē Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Meļņikova un citu iesniegumu „Par iejaukšanos tiesu sistēmai piederīgu personu darbībā”, uzklausīja tieslietu ministru Gaidi Bērziņu, kam bija adresēts šis pārmetums par iejaukšanos tiesu sistēmai piederīgu personu darbībā, un pēc debatēm nolēma pieprasījumu noraidīt kā nepamatotu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Meļņikova, Zemļinska, Kabanova un citu deputātu pieprasījumu tieslietu ministram Gaidim Bērziņam „Par iejaukšanos tiesu sistēmai piederīgu personu darbībā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 48, atturas – 8. Pieprasījums noraidīts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.277/Lp11.

Komisija saņēma divus priekšlikumus.

1. – finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Lai novērstu iespējamās domstarpības, likumprojekta 17.pants papildināts ar normu, ka no ienākumiem no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas neietur ienākuma nodokli izmaksas vietā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Un 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, lai likums stātos spēkā nevis trīs dienu laikā, kā tas ir klasiski paredzēts šādiem likumiem, kas pieņemti steidzamības kārtībā, bet nākamajā dienā, tā ka sezonu varētu ātrāk sākt, vadoties jau pēc šīs jaunās normas. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Oficiālo publikāciju likums”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Kā jūs redzat, likumprojekta apspriešana komisijā ir bijusi ļoti smaga un dažādi priekšlikumi nāk līdzi no lasījuma uz lasījumu. Es palūdzu Juridiskās komisijas konsultantēm noskaidrot – mēs kopumā šim likumprojektam esam veltījuši gandrīz 10 stundas un deviņas sēdes.

Neskatoties uz to, ka vairāki jautājumi jau konceptuāli tika izlemti gan pirmajā, gan otrajā lasījumā, tik un tā sakarā ar šo likumprojektu mans pienākums ir jums pateikt, ka pret to iestājas Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Par šo likumprojektu, par šādu koncepciju, kāda likumprojektā ir, iestājas tiesībsargs, Lielo pilsētu asociācija, biedrība „Latvijas pilsoniskā alianse” un arī citas nevalstiskās organizācijas.

Juridiskā komisija, neskatoties uz minēto mūsu sociālo partneru iebildumiem, nemainīja savu pozīciju, ka valstij ir pienākums nodrošināt brīvu un bezmaksas pieeju sistematizētiem tiesību aktiem un arī pēc likuma pieņemšanas ir jāsaglabā šobrīd funkcionējošā tīmekļa vietne www.likumi.lv. Tāpat mēs skaidri definējām valsts aģentūras „Latvijas Vēstnesis” pienākumus tiesību aktu skaidrošanā un sabiedrības informēšanā.

Kā jau es teicu, atkārtoti gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan arī atsevišķi deputāti – sākotnēji deputāts Ribakova kungs, pēc tam arī deputāts Ābiķa kungs, kurš pēc tam atsauca savus priekšlikumus, un no viņiem stafeti tagad ir pārņēmusi cienījamā Dana Reizniece-Ozola un Vējoņa kungs – uzstāja uz šaurāku aģentūras funkciju noteikšanu, atstājot privāto partneru ziņā gan tiesību aktu sistematizēšanu, gan arī sabiedrības informēšanu un tiesību aktu skaidrošanu. Mēs atkārtoti šos priekšlikumus noraidījām, jo mums patiešām rodas bažas, ka varētu tikt apdraudēta daudzu cilvēku iespēja bez maksas iepazīties ar tiesību aktiem, ērti tos lietot. Tas zināmā mērā varētu būt pretrunā ar Satversmes 90.pantu.

Un tagad sākam izskatīt priekšlikumus.

1. – Juridiskās komisijas priekšlikums izteikt likumprojekta nosaukumu jaunā redakcijā, jo, kā jūs redzat, šim likumam jāregulē arī valsts pienākumi tiesību aktu sistematizēšanā. Šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī tika atbalstīts, jo tika precizēts likuma mērķis, uzsverot tā saikni ar Satversmes 90.pantā minētajiem valsts pienākumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums ir tehnisks. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts nākošajā – 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Un līdz ar to arī komisija ir atbalstījusi 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 13.priekšlikumā, ko ir izstrādājusi Juridiskā komisija.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Līdz ar to arī 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums – komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 14. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 15. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Netika atbalstīts. Un mans pienākums ir jums paskaidrot, kādēļ tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums netika atbalstīts. Komisija šādu regulējumu jau apsprieda pirms otrā lasījuma un to noraidīja, un arī šoreiz Juridiskā komisija uzskatīja, ka nav nepieciešams likumā ietvert šādu regulējumu, jo likums saglabā līdz šim spēkā esošo principu: ja spēku zaudē deleģējošā norma, tad spēku zaudē visi normatīvie akti, kas uz tās pamata izdoti.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 16. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas tapa pēc ļoti ilgām debatēm. Komisija izšķīrās rosināt šo pantu, kas regulē tiesību teorijas jautājumus, no likumprojekta izslēgt, jo likumā nav vēlams pārlieku regulēt tiesību teorijas jautājumus. Par tiem ļoti bieži risinās diskusijas starp dažādiem zinātniekiem, un likumdevējam nevajadzētu būt tam, kas šos strīdus izšķir. Līdz ar to komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Nākošais, 17., ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji. Iekļauts 21. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Runājot par nākošo, 21.priekšlikumu, man ir jāsaka: lai gan Juridiskās komisijas deputāti bija skeptiski noskaņoti pret šo tiesību teorijas jautājumu regulēšanu likumā, tomēr mēs komisijā uzklausījām vairākas personas, kas aicināja minimāli nepieciešamos tiesību teorijas jautājumus tomēr likumā noregulēt viena iemesla dēļ, proti, lai atvieglotu tiesību praktiķiem atsaukšanos ikdienas darbā uz šīm te lietām. Līdz ar to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 24. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 26. – deputātes Reiznieces-Ozolas un deputāta Vējoņa priekšlikums, kas nav atbalstīts. Šī priekšlikuma būtība ir uzdot Tieslietu ministrijai funkcijas, kuras pašlaik veic valsts SIA „Latvijas Vēstnesis”. Kā jau es teicu sākumā, šāda rakstura priekšlikumi tika izteikti no deputāta Ribakova puses otrajā lasījumā. Saeima tos noraidīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Jāteic, ka šoreiz tiešām ar prieku pārņemu šo stafeti no deputāta Ribakova kunga. Paskaidrošu, kādēļ.

Runājot par šo likumprojektu, mēs runājam ne tikai par oficiālās publikācijas nodrošināšanu (par to šinī gadījumā diskusijai nevajadzētu būt, valstij ir šāds pienākums, un valstij ir arī pienākums to nodrošināt bez maksas), bet runājam arī par efektīvu valsts pārvaldi.

Kolēģi! Mēs pēdējā laikā diezgan daudz vingrinājumu veicam, lai parādītu, ka īstenojam strukturālās reformas, ka mēģinām uzlabot valsts kapitālsabiedrību pārvaldi, atceļam padomes, tad atkal plānojam no jauna tās veidot. Ministru kabineta 15.maijā sēdē tika apstiprināta valsts kapitāldaļu pārvaldības koncepcija, un no tās es citēšu: „Publisko personu kapitālsabiedrības, kuras veic valsts nodevas administrēšanu, kā arī kuru ienākumi veidojas no dotācijas vai sniegtā pakalpojuma, izpildot tām deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, tiek pārveidotas par tiešās pārvaldes iestādēm.” Tāds ir plāns. Plāns ir līdz šī gada oktobrim visās esošajās valsts kapitālsabiedrībās izvērtēt to funkcijas un attiecīgi pieņemt lēmumu, vai tām joprojām būtu jāturpina būt par kapitālsabiedrībām vai jākļūst par valsts aģentūrām vai arī par tiešās valsts pārvaldes iestādēm.

„Latvijas Vēstnesi” mēs šobrīd plānojam pārveidot par valsts aģentūru. Divi gadi ir paredzēti šim procesam, bet es esmu pilnīgi pārliecināta, ka mēs rudenī atgriezīsimies pie šī jautājuma un tas vērtējums būs tāds, ka nav lietderīgi uzturēt atsevišķu institūciju. Un šīs funkcijas var veikt pati Tieslietu ministrija.

Es vēlos minēt dažus argumentus, kādēļ ir šāds priekšlikums un uzskats... Gan šis priekšlikums, gan arī nākamie priekšlikumi, protams, ir saistīti.

Nozares partneri – jau minētā LDDK un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera – ir aprēķinājuši, ka šobrīd maksa, kas Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem ir jāmaksā par oficiālo publikāciju, ir nesamērīgi augsta. „Latvijas Vēstneša” vadītāja pati pirms neilga laika publiskajā telpā pauda, ka šādas oficiālās publikācijas pašizmaksa ir 3 lati 60 santīmi. Savukārt par jaunu uzņēmumu reģistrēšanu maksājam 24 latus; paziņojums kreditoriem, paziņojums par maksātnespēju, bankrotu izmaksā 34 latus, par laulāto mantiskajām attiecībām – 8 latus, par valsts iestāžu vakancēm – 16 latus. Respektīvi, tas, ko mēs reāli maksājam, vairākkārt pārsniedz pašizmaksu. Ja mēs paskatāmies „Latvijas Vēstneša” budžetu, tad redzam, ka vienīgā pozitīvā bilance ir oficiālās publikācijas nodrošināšanai. Visas pārējās saimnieciskās darbības – dažādu portālu uzturēšana, grāmatu izdošana – ir ar negatīvu zīmi vai vismaz pa nullēm.

Rezultātā Latvijas valsts kapitālsabiedrība faktiski nodarbojas ar šķērssubsidēšanu, kas ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas normatīvo aktu pārkāpums. Komisijā bija diskusija. Vai mēs tikai šķērssubsīdijas dēļ tagad mēģināsim mainīt sistēmu? Šķērssubsīdija nav tikai... Par šķērssubsidēšanu Latvijai var draudēt nopietnas sankcijas. Tas ir nopietns slogs arī uzņēmējiem.

Mēs visu laiku runājam par to, ka Latvijā ir nepietiekami attīstīta uzņēmējdarbība. Mums jāveicina šī vide. Ja mēs paskatāmies, cik maksā jaunais uzņēmējs, dibinot savu kapitālsabiedrību, tad redzam, ka no kopējām izmaksām vienu ceturto daļu veido oficiālā publikācija. Tas nav īpaši normāli. Šāds modelis neatbilst arī citām Eiropas Savienības rekomendācijām un principiem. Ir tāds princips – publicē sludinājuma rašanās vietā. To nosaka Eiropas direktīva 68/151/EEK.

Otrs princips ir maksa par sludinājumu, kas nav samērīga ar izlietotajām izmaksām. Tas ir pretrunā ar regulas 2137/85 prasību, ka maksa par sludinājumu nedrīkst pārsniegt administratīvās izmaksas. Jau minēju šo salīdzinājumu, cik reāli jāmaksā par sludinājumu un cik tas reāli izmaksā.

Priekšlikums līdz ar to ir oficiālās publikācijas nodrošināšanu uzticēt Tieslietu ministrijai, kā tas šobrīd notiek Igaunijā, kur funkcijas veic apmēram 70... es atvainojos, funkcijas veic apmēram 10 cilvēku. Ja mēs paskatāmies, cik darbinieku šobrīd ir „Latvijas Vēstnesī”, tad redzam, ka vairāk nekā 70.

Vienlaikus līdz šī gada augustam Uzņēmumu reģistram būs izveidota elektroniskā uzņēmumu reģistra sistēma, kas ne tikai ļaus attālināti uzņēmumus reģistrēt, bet arī ļaus Uzņēmumu reģistram pašam nodrošināt ar uzņēmumu reģistrēšanu saistīto oficiālo publikāciju, nenosūtot to „Latvijas Vēstnesim” vai vēl kaut kur citur, kā tas notiek šobrīd.

Priekšlikums ir konkrēti uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, nodrošinot valsts funkcijas realizēšanu daudz efektīvāk. Ir aprēķināts, ka tādējādi mēs varam ietaupīt līdz pusotram miljonam latu gadā, un tas, manuprāt, ir ievērības cienīgs skaitlis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie deputāti! Gan šis – 26., gan 29.priekšlikums, gan visi nākošie priekšlikumi paredz faktiski vienu, un es šajā sakarā gribētu atgādināt, ka pretēji tam, kā tas tiek apgalvots, Tieslietu ministrija Latvijā nekad nav veikusi oficiālo publicēšanu. Oficiālā publicēšana, Reiznieces kundze, nav raksturīga ministrijas funkcija, tādēļ ir saprātīgi, ka šādas funkcijas tiek pildītas organizatoriski nodalītā struktūrā, kāda šobrīd ir „Latvijas Vēstnesis”.

Mēs komisijā detalizēti iepazināmies arī ar „Latvijas Vēstneša” sniegto informāciju. Mēs iepazināmies ar Latvijas Darba devēju konfederācijas informāciju un tomēr nolēmām, ka, ņemot vērā to, ka „Latvijas Vēstnesis” nodrošina oficiālo publikāciju jau kopš 1993.gada, nav iemesla esošo sistēmu atsevišķu uzņēmēju interesēs sagraut un būvēt kaut ko jaunu. Manuprāt, tieši tā būtu ļoti neefektīva resursu izmantošana.

Par pārmetumiem. Es gribētu teikt, ka valstij ir tiesības izvēlēties savu funkciju finansēšanas kārtību. Kā es jau sacīju, no 1993.gada, tātad gandrīz 20 gadus, šo funkciju finansē nevis no budžeta, bet ar obligāto oficiālo publikāciju palīdzību. Un šāda prakse, godātie kolēģi, ir vairākās Eiropas valstīs – Austrijā, Slovēnijā un citur. Un, starp citu, es uzsveru īpaši, ka arī „Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” tiek finansēts tieši tādā veidā, proti, no maksām par sludinājumiem par publiskajiem iepirkumiem. Un nav nevienas Eiropas Savienības direktīvas pret šādu praksi. Es ļoti apšaubu, ka arī minētā regula šādu šķērssubsidēšanu aizliegtu. Arī komisijā neviens pārliecinoši nevarēja norādīt kādu konkrētu Eiropas Savienības aktu, bet tikai vispārīgi runāja par šīm Eiropas Savienības regulām.

Es lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Es neplānoju runāt, jo Dana Reizniece-Ozola jau it kā visu pateica. Bet mani mazliet pārsteidza Čepānes kundzes teiktais.

Ne es, ne Reizniece-Ozola neesam piedāvājuši kaut ko atdot privātajiem. Mūsu piedāvājums ir, ka šīs funkcijas pildītāja un bāzes turētāja ir Tieslietu ministrija. Un tas, ka līdz šim ir bijusi prakse, ka to dara „Latvijas Vēstnesis”, kas pašlaik ir SIA, bet ko ir plānots pārveidot par valsts aģentūru, nenozīmē, ka tā tam ir jābūt uz mūžīgiem laikiem. Tas nav efektīvākais naudas izmantošanas veids! Un tas, ka šajā organizācijā darbojas vairāk nekā 70 cilvēki, kas, jāsaka, ir cienījama vecuma cilvēki... Es saprotu, ka šī varbūt ir rūpe par sociālas dabas jautājumu risināšanu, par kuriem arī ZZS, neapšaubāmi, iestājas... Bet, ja mēs runājam par reālām reformām valsts pārvaldē, tad šī ir viena lieta un vieta, kur tās ir iespējams veikt. Un visu to darbu, ko līdz šim dara... Var atrast modeļus, kas ir daudz efektīvāki un valstij izmaksās daudz mazāk.

Tāpēc mēs sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru esam sagatavojuši šos priekšlikumus. Mēs arī vienmēr atsaucamies uz to, ka vajag uzklausīt sociālos partnerus. Un šis ir priekšlikums, kas sagatavots kopā ar sociālajiem partneriem.

Tāpēc mēs aicinām atbalstīt mūsu priekšlikumus un noraidīt Juridiskās komisijas apstiprināto.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.

K.Eņģelis (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tad, kad es 2003.gadā sāku strādāt Tieslietu ministrijā, pirmais dokuments, ko man iedeva iepazīties, bija 2001.gadā Pasaules Bankas veiktais funkcionālais audits attiecībā uz Tieslietu ministrijas un tās pārraudzības nozares struktūru. Un viena no galvenajām pētījuma atziņām un rekomendācijām ir izsakāma vienā vārdā – decentralizācija. Un pa šiem gadiem, protams, ministrija ir sev izveidojusi optimālu struktūru, un šī konkrētā funkcija – tiesību aktu publicēšana – ļoti labi ir nodrošināta tanī juridiskajā un organizatoriskajā formā, kāda ir bijusi līdz šim. Ministrijas centrālais aparāts nav jāapgrūtina ar tam neraksturīgām funkcijām. Šī ir tehniska funkcija, un tai noteikti ir jābūt ārpus ministrijas centrālā aparāta, jo ministrijas centrālajā aparātā lētāk to izdarīt nevarēs. Tāpēc par tiem finansiālajiem ietaupījumiem arī būtu jādiskutē šinī kontekstā.

Tā ka aicinu atstāt spēkā esošo kārtību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Čepānes kundze vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 63, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies.

Nākošais, 27., ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 28. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 29. – deputātes Reiznieces-Ozolas un deputāta Vējoņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies.

30. – deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais ir 31. – deputāta Vējoņa priekšlikums, kas ir saistīts ar visiem iepriekšējiem neatbalstītajiem priekšlikumiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Par leitnantu nekļūsi!”)

K.Seržants (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Mēģināšu runāt īsi.

Redzat, kā žurnālists es savulaik ar diezgan lielu izbrīnu esmu raudzījies uz šo veidojumu, kas saucas par „Latvijas Vēstnesi”, jo, par atalgojumu it kā darot valstij svarīgu darbu, šī izdevniecība pamanās veikt arī diezgan ievērojamu saimniecisko darbību. Piemēram, izdod žurnālu „Jurista Vārds”, kurš visus šos izdošanas gadus ir strādājis ar mīnusiem, bet kurā labprāt publicējas un saņem diezgan labus honorārus, teiksim, dažāda kalibra juristi. (No zāles dep. A.Bērziņš: „„Uzvārās” tie, kas publicējas!”)

Tieši tāpat „Latvijas Vēstnesis” izdod grāmatas, kuras arī nekad nav bijušas plusos, bet vienmēr mīnusos.

Tā ka varbūt šinī gadījumā neatņemsim „Latvijas Vēstnesim” tiesības publicēt dažādu uzņēmumu paziņojumus un tamlīdzīgas vajadzīgas lietas, bet varbūt aizliegsim nodarboties ar nelietderīgu uzņēmējdarbību. Tā šo lietu vajadzētu nostādīt, un tad arī valsts budžetā ienākumi būtu lielāki. Es vēl atceros kādus gadus piecus senu vēsturi, kad tur bija gan valde, gan padome un katrs valdes loceklis saņēma, es atminos, 2000 latu. Un šo valdi vadīja fotogrāfs, kuram nebija nekādas jēgas par juridiskām lietām, bet kurš bija kādai partijai pietuvināta persona. (No zāles: „Ak šitā?!”) Tā ka varbūt sāksim domāt arī par to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Par šīm izmaksām, Seržanta kungs, man ir visa statistika, es jums varu parādīt. Tās ir samazinātas, un neviens partijai pietuvinātais tur nav palicis. Tā prakse tagad laikam ir izbeigta.

Bet es jums gribu teikt to, ka „Jurista Vārdā” ne tikai ielūkojas, bet „Jurista Vārda” publikācijas izmanto dažāda kalibra žurnālisti un dažāda kalibra uzņēmēji, piemēram, iesniedzot pieteikumu Satversmes tiesā, jo būtībā autoratlīdzība, ko saņem dažāda kalibra juristi, īpaši augstākā kalibra juristi, ir ļoti niecīga. Lai gan atsevišķi žurnālisti mēģina pateikt, ka man katru mēnesi tērcītēm tur tek liela nauda, un radīt iespaidu, ka man šeit ir ļoti būtisks interešu konflikts, es to publiski arī šodien noliedzu, jo ķēpa tur ir lielāka nekā atlīdzība par šīm publikācijām. Bet veidot juridisko domu, uz kuru var balstīties tiesu prakse, arī studenti un visi pārējie, tostarp uzņēmēji, es domāju, ir pieļaujami.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam, otro reizi.

K.Seržants (ZZS).

Man jāsāk atkal. Čepānes kundze, es ne mirkli neapšaubu jūsu akadēmiskās domas lidojumu un juridiskās domas paušanu. Bet žurnālistika vai izdevējdarbība ir uzņēmējdarbība, tas ir bizness. Ja cilvēks raksta rakstus, kurus kāds publicē, par kuriem maksā honorārus, tad... esi tik mīļš un cīnies pats ar savu naudu, riskē, publicē, drukā, pārdod un maksā! Šeit to visu dara valsts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. – deputāta Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu ! Par – 12, pret – 66, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais – 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Ir atbalstīts arī 33.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 34.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 35.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 37. – deputātu Reiznieces-Ozolas un Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. – deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 63, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais – 38. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 39. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 41. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 42. – Reiznieces-Ozolas kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Paldies.

Tātad es gribētu runāt par to, kādēļ ir strīds par šo likumprojektu. Mēs šeit redzam, ka acīmredzami izpaužas atsevišķu tādu uzņēmēju lobijs, kuri pelna naudu ar sistematizētu normatīvo aktu tālāku pārdošanu un grib samazināt valsts funkcijas šajā jomā. Taču Juridiskā komisija nolēma, ka mūsu mērķis ir ar šā likuma palīdzību noteikt valsts pienākumu konsolidēt un sistematizēt normatīvos aktus, kā to šobrīd dara „Latvijas Vēstnesis” mums vispārzināmajā bezmaksas portālā www.likumi.lv, kur jūs noteikti visi, lai arī ne katru dienu, tad vismaz vairākas reizes nedēļā ielūkojaties. Šāds valsts pienākums, kolēģi, izriet no Satversmes 90.panta, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Un valsts nevar prasīt, lai persona pildītu pienākumus, likumus, ja tai nav iespēju iepazīties ar tiesību aktiem, ar to konsolidētajām versijām. Un šobrīd Tieslietu ministrija sistematizēšanas funkciju ir deleģējusi „Latvijas Vēstnesim”, un tā oficiāli tiek veikta pieminētajā datubāzē www.likumi.lv. Un ik mēnesi šo datubāzi lieto – paklausieties! – vairāk nekā 150 tūkstoši apmeklētāju. Un, nostiprinot šīs datubāzes www.likumi.lv statusu likumā, Saeimai ir jāizšķiras starp minēto cilvēku interesēm un 2–3 privātu komersantu peļņas iespēju. Ja šādas bezmaksas datubāzes nebūtu, sabiedrība būtu spiesta normatīvos aktus pirkt no privātā sektora, kā tas ir ar NAIS, kā tas ir ar „Lursoft”.

Es gribu vēl nedaudz piebilst par vēsturi. No 90.gadu sākuma līdz pat 2011.gada februārim valsts no budžeta Tieslietu ministrijas personā finansēja privāto datubāzi NAIS, jo vairāku Tieslietu ministrijas štata darbinieku pamatpienākums bija veidot NAIS saturu, tātad arī konsolidēt normatīvos aktus NAIS vajadzībām. Savukārt NAIS ir privātveidojums, un valsts iestādes, to skaitā pati Tieslietu ministrija, tā materiālus abonē par naudu. Lielāku ačgārnību es vispār nevaru iedomāties. Un tādējādi valsts finansē šo privāto komersantu divkārt, gan nodarbinot savus algotos darbiniekus NAIS uzturēšanā, gan pēc tam pērkot NAIS saturu valsts iestāžu vajadzībām. Un NAIS gada abonēšanas maksa bija 900 latu, un tā samazinājās tikai tad, kad Tieslietu ministrijas uzdevumā „Latvijas Vēstnesis” 2011.gadā veido savu bezmaksas portālu.

Un arguments, ka privātais sektors varētu oficiālo publikāciju veikt lētāk, nav patiess, jo NAIS īpašnieki ar Tieslietu ministrijas darbinieku rokām uzbūvēto datubāzi piedāvāja pārdot valstij par 2 miljoniem latu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Čepānes kundze.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Latvijas un Spānijas parlamentu sadarbības grupas locekļi, Sarkanajā zālē uz īsu tikšanos mūs jau gaida Katalonijas parlamenta bijušie deputāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Ingmārs Čaklais... nav, Lolita Čigāne... nav, Raivis Dzintars... nav, Rihards Eigims... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Ivans Klementjevs... nav, Aleksands Sakovskis... nav, Juris Viļums... nav. Ir? Juris Viļums ir zālē. Dzintars Zaķis... ir, Igors Zujevs... arī ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 31.maija sēdi.

Tātad pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Oficiālo publikāciju likums” un uzsākām debates par 42. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumu.

Turpinām debates. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Vissliktāk ir debatēt pirmajai pēc pusdienām.

Čepānes kundze, es jūs ļoti cienu, tādēļ jo īpaši aicinu nemaldināt kolēģus par šī priekšlikuma būtību. Šī priekšlikuma būtība nav nedz kādu privātpersonu, nedz uzņēmumu lobēšana. Šī priekšlikuma būtība paredz, ka līdz brīdim, kamēr konsolidētie tiesību akti Latvijas Republikā nav oficiālā publikācija, to konsolidāciju var veikt jebkurš, ne tikai „Latvijas Vēstnesis”, un tas ir tas, ko paredz šis priekšlikums. Nevis aizliegt „Latvijas Vēstnesim”... Tieši otrādi, „Latvijas Vēstnesim” tas ir jādara! Bet vajag ļaut to darīt arī citiem, tajā skaitā komersantiem, ja viņiem ir tāda vēlme. Tādēļ ir svarīgi nejaukt oficiālo publikāciju ar konsolidētajām versijām, lai nemaldinātu šo konsolidēto versiju lietotājus. Mēs šobrīd jau redzam, ka „Latvijas Vēstnesis” savos reklāmas materiālos rāda, ka www.likumi.lv – tās ir oficiālās publikācijas. Nu, tās nav oficiālās publikācijas! Šiem konsolidētajiem tiesību aktiem ir tikai informatīvs raksturs, un neviens neatbildēs par kļūdām šajās publikācijās. Un, ja mēs cilvēkiem sakām, ka šī ir oficiālā versija, kuru valsts ir nodrošinājusi, tad būtu jāpasaka, ka tur arī nebūs nekādu kļūdu, bet kļūdas ir un diemžēl ne reti. Tādēļ mūsu priekšlikums nav nekādā pretrunā ar valsts funkcijas pildīšanu, bet – tieši otrādi! – korekti paredz vienlīdzīgas tiesības gan „Latvijas Vēstnesim”, gan arī citiem konsolidēt tiesību aktus... Visiem citiem, kuri vēlas to darīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kaut ko vēlaties piebilst?

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Jā. Es komisijas vārdā gribu vēl piebilst, ka komisijā bija informācija, ka uzņēmēju sludinājumi „Latvijas Vēstnesī” sastāda tikai vienu ceturto daļu no visiem oficiālajiem obligātajiem, sludinājumiem.

Un otra informācija. Mūs iepazīstināja ar neatkarīgu ekspertu pētījumu, proti, ka 80 procenti no uzņēmējiem paši izmanto šo www.likumi.lv. Es arī aptaujāju vairākus šeit, zālē, sēdošos deputātus, un arī viņi, tāpat kā Juridiskās komisijas locekļi, izmanto šo www.likumi.lv, un līdz ar to nenoliedzami tādai privātkompānijai kā NAIS rodas zaudējumi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākamais ir 43. – Vējoņa kunga priekšlikums, kas komisijā, balstoties uz iepriekš minētajiem argumentiem, netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. – deputāta Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 63, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iekļauts 47. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 45.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un arī iekļauts 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 46. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts un iekļauts 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Un līdz ar to, ja deputāti ir piekrituši iepriekšējiem trijiem priekšlikumiem, es lūdzu atbalstīt 47.priekšlikumu, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 48. – Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Un 49. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 50. –Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 51. – deputātu Reiznieces-Ozolas un Vējoņa, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikums, kas paredz izslēgt 22.pantu. Komisija neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. – deputātu Reiznieces-Ozolas un Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 52. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Juridiskā komisija ir iesniegusi arī 53.priekšlikumu, kas attiecas uz pārejas noteikumiem. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 54. – arī Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 55. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 57. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 58. – deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Raimonda Vējoņa priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. – deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 59. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas attiecas uz pārejas noteikumiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 60. – Juridiskās komisijas tehniska rakstura priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Tieši tāds pats ir 61.priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 62. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 63.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 63. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 64. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 64. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 65, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Un pēdējais ir 65. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Paldies, kolēģi! Es lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Oficiālo publikāciju likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Inita Bišofa.

I.Bišofa (ZRP).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, Nr.250/Lp11, pirmajā lasījumā.

Grozījumi likumā ir nepieciešami trīs svarīgu iemeslu dēļ.

2012.gada 1.aprīlī Ministru kabinetā tika pieņemts rīkojums par valsts aģentūras „Latvijas Infektoloģijas centrs” reorganizāciju un par veselības ministra tiešā pakļautībā esošas pārvaldes iestādes – Slimību profilakses un kontroles centra – izveidošanu, tāpēc ir nepieciešams likumā mainīt šo iestāžu nosaukumus.

Otrkārt. Līdz šim termins „karantīna” noteica ierobežojošus pasākumus ārstniecības iestādē, bet, piemēram, gripas sezonas laikā karantīnas pasākumus nepieciešams noteikt arī izglītības, sociālās aprūpes un citās iestādēs. Grozījumi paredz, ka pašvaldības būs tiesīgas pēc Slimību profilakses un kontroles centra vadības ieteikuma pieņemt lēmumu par karantīnas noteikšanu.

Un treškārt. Lai veicinātu finanšu līdzekļu ekonomisku izlietojumu un administratīvā sloga samazināšanu pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, Veselības inspekcijai tos pārvaldes uzdevumus, kuri attiecas uz uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kā arī uz sadarbību ar Eiropas Komisiju un Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādēm, ir lietderīgi nodot Pārtikas un veterinārajam dienestam. Līdz ar to netiks dalītas kompetences starp divām ministrijām – Veselības ministriju un Zemkopības ministriju, bet turpmāk šo uzdevumu pārraudzīs Zemkopības ministrija.

Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Bišofa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 8.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 8.jūnijs. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām tajā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 31.maija sēdes darba kārtībā. Pamatodamās uz Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu, tā lūdz izskatīt komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā”.

Kopumā otrajam lasījumam ir saņemti seši priekšlikumi.

1. – zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kas paredz Valsts augu aizsardzības dienestam uzticēt arī novērtēšanas sistēmas uzturēšanu un kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. – zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. – zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. – zemkopības ministres priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā – 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un 6. – komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 5.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.jūnijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, komisija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” pirmajam lasījumam.

Grozījumu būtība ir tāda, ka sakarā ar Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem nav vairs nepieciešama uzņēmumu pārreģistrēšana, pieteikšana ierakstīšanai Komercreģistrā vai likvidēšanas ierakstīšana. Un līdz ar to likumprojekts paredz izslēgt Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 5.panta pirmo daļu un 17.¹ pantu. Un tas ir tādēļ, ka šis iepriekš minētais likums ir atcelts.

Līdz ar to komisijas vārdā es... Vispirms par steidzamību?

Sēdes vadītāja. Jā, vispirms par steidzamību.

E.Smiltēns. Lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

E.Smiltēns. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku!

E.Smiltēns. Priekšlikumus komisijā mēs gaidīsim līdz šī gada 4.jūnijam, un sēdē tas tiks izskatīts 7.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4.jūnijs, izskatīšana – Saeimas 7.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”, dokuments Nr.237.

Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi un izskatījusi 36 priekšlikumus.

Sāksim skatīt priekšlikumus to iesniegšanas kārtībā.

1. – Zatlera Reformu partijas frakcijas priekšlikums, kas paredz apdrošināšanas stāža palielināšanu uz 25 gadiem valdības rosināto 20 gadu vietā. Nav komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Reformu partija izstrādāja un iesniedza priekšlikumus likumā „Par valsts pensijām” šādā redakcijā: tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem. Tātad jautājums ir par 25 gadiem.

Pamats šim likumam „Par valsts pensijām” ir 1995.gadā izstrādātā pensiju reformas koncepcija, no kuras, protams, dažas lietas ir paņemtas, dažas savukārt aizmirstas. 1995.gada 1.martā 5.Saeima rīkoja ārkārtas sēdi, kas ilga veselu dienu, lai tikai lemtu par pensiju jautājumu un šo reformu. Šajā koncepcijā teikts par pensiju pirmo līmeni. Visi iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem tiek ietverti shēmā ar obligātajiem maksājumiem no algām, citiem ienākumiem vai aktīviem. Pensiju veido pamatpensija un papildpensija. Pilna pamatpensija pienākas personām, kurām ir pilns apdrošināšanas stāžs. Tas ir 47 gadi. Pensijas apmēru samazina par 2 procentiem par katru gadu, par kuru nav veiktas iemaksas. Savukārt pirmais trūkums pensiju likumdošanā ir tas, ka ir noteikts, ka tiesības uz darba pensiju tiek iegūtas pat tad, ja ir ļoti niecīgs darba stāžs – pieci gadi. Tas ļauj lielu darba mūža daļu vispār nepiedalīties sociālā budžeta veidošanā un par salīdzinoši nelielu līdzdalību saņemt valsts garantētu darba pensiju. Līdz šim likumdošanā pastāv norma, ka apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem, un, kā atzīst eksperti, tas ir viens no iemesliem, kādēļ tagad sociālais budžets nespēj izturēt šo slodzi. Protams, Latvija vienmēr grib būt pirmajā vietā, un arī šajā jautājumā attiecībā uz tik mazu darba stāžu – desmit gadi – Latvija līdz šim ir bijusi Eiropā pirmajā vietā.

Ja mēs parēķinām, ko rāda konkrētais priekšlikums, tad šai normai spēkā stāšanās laiks ir 2025.gads. Personas, uz kurām attieksies šī norma, ir dzimušas 1960.gadā. Ja mēs zinām, ka padomju laikos tomēr visiem bija jāstrādā, tad varam secināt, ka līdz Latvijas neatkarības atgūšanai šie cilvēki bija nostrādājuši vismaz desmit gadus. Ja mēs skatām, kas notiek neatkarīgajā Latvijā, tad no 1991.gada līdz 2025.gadam ir 34 gadi, un, no šodienas skaitot līdz 2025.gadam, ir divpadsmit ar pusi gadu, kuru laikā vēl var sakrāt darba stāžu, ja tiešām iepriekšējos divdesmit gadus... divdesmit divus gadus cilvēks ir pastaigājies un nav apgrūtinājis sevi ar darbu.

Galvenais komisijas deputātu iebildums bija tas, ka mēs jau nesaprotam, kāda ir situācija valstī un kāds ir bezdarbs. Jāteic, ka līdz šim brīdim mēs neesam saņēmuši no Labklājības ministrijas datus un aprēķinus, ar kuriem varam pierādīt, ka cilvēki 65 gadu garumā šajā valstī nevar nostrādāt vismaz 25 gadus, un tad rodas jautājums, kāda ir vajadzība palielināt pensijas vecumu līdz 65 gadiem un noteikt minimālo darba stāžu – 20 gadi. Ja augstskolu mēs pabeidzam 25 gadu vecumā, tad 20 gadus pastrādājam un četrdesmit piecos gados esam brīvi, jo zinām, ka valsts par mums jau parūpēsies, būs visāda veida pabalsti un būs arī valsts pensija. Un varbūt ir pienācis laiks beidzot šajā valstī pateikt, ka strādāt ir goda lieta, un tā ir goda lieta attiecībā uz visiem tiem cilvēkiem, kuru darba stāžs ir 30, 40 un 50 gadi un kuri patiesi dod ieguldījumu sociālajā budžetā.

Reformu partija savā programmā kā prioritāti ir izvirzījusi ekonomisko attīstību... darba vietu radīšanu. Pēc septiņu mēnešu darba pagājušajā nedēļā mēs lēmām par būtiskiem nodokļu samazinājumiem. Šajā nedēļā Ministru kabinets apstiprināja mūsu kolēģa izstrādāto Latgales reģiona rīcības plānu 2012.–2013.gadam. Tas pierāda: ja grib lietas Latvijā sakārtot un grib rūpēties par Latvijas iedzīvotājiem, tad var to izdarīt.

Lai sakārtotu pensiju sistēmu, lai Latvijas iedzīvotāji tai uzticētos, ir daudz darāmā. Ir pozitīvi, ka labklājības ministre ir apstiprinājusi, ka pēc Jāņiem sāks strādāt darba grupa, lai skatītu demogrāfijas jautājumus, un Reformu partija ierosina skatīt arī jautājumus, kas attiecas uz visiem trijiem pensiju līmeņiem. Un tādēļ visus, kas ciena tos cilvēkus, kuri rūpīgi un pacietīgi strādā šajā valstī, kas uzskata, ka darbs ir dzīves pamats un kas ir 10.Saeimā arī balsojuši par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kuras mērķis ir panākt, lai 2030.gadā Latvija būtu plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts... Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai. Šeit katrs varēs īstenot savus mērķus, nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās...

Sēdes vadītāja. Bišofas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. (No zāles: „Lai runā! Lai runā!”)

Es ļoti atvainojos, jūs nedrīkstat aizrādīt sēdes vadītājam. Ir Kārtības rullis, kurš visiem jāievēro, un, ja cilvēks vēlas runāt, tad zāle viņam var atļaut to darīt. Tā ka, ja zāle atļauj, tad, lūdzu, turpiniet, Bišofas kundze.

I.Bišofa. Paldies.

...latviešu valodas bagātībā un citu valodas zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas.

Pilsētu un lauku partnerība nodrošinās augstu dzīves kvalitāti visā Latvijas teritorijā. Latvija – mūsu mājas – zaļa un sakopta, radoša un ērti sasniedzama vieta pasaules telpā, par kuras ilgtspējīgu attīstību mēs esam atbildīgi nākamo paaudžu priekšā.

Es aicinu kolēģus balsot „par” un būt visiem kopā atbildīgiem arī par sociālo budžetu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

A.Ašeradens. Jā. Paldies par – varbūt es varētu teikt – spožo uzstāšanos, bet es gribētu atgādināt, ka mēs runājam par minimālo pensijas stāžu, kas ir nepieciešams, lai kvalificētos vecuma pensijai. Un es gribētu teikt, ka valdības programma šobrīd paredz diezgan drastisku šo pensijas vecuma celšanu. Tā līdzšinējā situācija – tie bija 10 gadi. No 2014.gada būs 15 gadi, bet, beidzoties pensiju reformai, jau 20 gadi – tātad tiks palielināts par divām reizēm, tiks dubultots šis vecums.

Un mums jāatgādina, ka, raugoties no savas pozīcijas, tiešām likās: varbūt mums visiem jākvalificējas vidējam pensionēšanās darba stāžam, kas šobrīd ir 36 gadi... Taču dzīve ir ļoti dažāda, un mēs noteikti... komisijas vārdā arī to es varētu teikt, ka 25 gadu darba stāža noteikšana, lai kvalificētos vecuma pensijai, varētu izslēgt milzīgu skaitu iedzīvotāju no tiesībām saņemt pensiju. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tas ir nesamērīgi!”) Tas būtu nesamērīgi daudz.

Tā ka es aicinu balsot...

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Zatlera Reformu partijas frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 35, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. Paldies.

2. – deputātes Barčas kundzes priekšlikums un 3. – deputāta Klementjeva kunga priekšlikums – būtu jāskata kopā. Šie priekšlikumi paredz piecu bērnu un bērnu invalīdu vecākiem tiesības uz pensiju piecus gadus agrāk, ja darba stāžs ir 25 gadi līdzšinējo 30 gadu vietā. Tātad priekšlikumi paredz šo stāžu samazināt, ļaujot atvieglot pensionēšanās nosacījumus šiem vecākiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

A.Ašeradens. Paldies.

4. – deputātu Klementjeva un Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums, kurš paredz tiesības par katru bērnu doties pensijā attiecīgi vienu, divus, trīs vai četrus gadus agrāk. Nav komisijā atbalstīts.

Taču, ņemot vērā, ka līdzīga rakstura priekšlikumus bija iesnieguši arī pozīcijas deputāti, Labklājības ministrija uzskatīja, ka par šo jautājumu ir vērts diskutēt tālāk. Tāpēc jūnija beigās Labklājības ministrijā tiks izveidota darba grupa, kas skatīs demogrāfijas jautājumus kopumā, iekļaujot arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 5. – deputātes Barčas priekšlikums, kurš paredz atstāt spēkā pašreizējo invaliditātes pensijas aprēķināšanas kārtību, nevis valdības rosināto. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 6. – deputātu Klementjeva un Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums, kurš būtu jāskata kopā ar 6., 7. un 8.priekšlikumu, kuri paredz būtiski un inovatīvi mainīt apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanas kārtību. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. Tas būtu par 6., 7. un 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 11. – deputātes Barčas priekšlikums, kurš paredz atcelt 8.pantā pirmajā lasījumā atbalstīto tiesību normu, kas nodrošinātu elastīgāku pārmaksātā pabalsta summas atgūšanu. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Centīšos jūs sevišķi ilgi neaizkavēt, bet vēlos teikt tā: ja uzmanīgi palasām pirmā lasījuma redakciju, tad redzam, ka tur ir tāda īpaša lieta, ko mums piedāvāja Ministru kabinets un izstrādāja, manuprāt, nopietni ierēdņi Labklājības ministrijā. Un kas tagad iznāk? 32.panta pirmās daļas... vienpadsmitās daļas pirmais teikums: „Ja vecuma vai izdienas pensiju piešķir par periodu, kurā izmaksāta atlīdzība par darbspēju zaudējumu, tad izmaksājamo pensiju samazina par saņemtās atlīdzības summu.” Šī naudiņa, kolēģi, tiek maksāta no speciālā budžeta. Bet tālāk mani ļoti samulsināja otrais teikums, un tādēļ mans priekšlikums ir šo otro teikumu izslēgt: „Ja apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir par periodu, kurā izmaksāts pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu, tad izmaksājamo pensiju samazina par saņemamā pabalsta summu.” Šeit ir runa par apgādnieka zaudējuma pensiju, kuru arīdzan maksā no speciālā budžeta, bet pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu nav sociālās apdrošināšanas budžeta jautājums. Pēc šī te manis tikko nolasītā teikuma, ja tas tiek saglabāts likumā, kolēģi, iznāk, ka apgādnieka zaudējuma pensiju bērnam no dzimšanas līdz 18 gadu vecumam jebšu, ja viņš turpina mācības, tad vēl ilgāk, tūlīt pēc vecāku nāves nevar piešķirt. Bet bāriņtiesa šo lēmumu pieņem ļoti strauji. Jo bērnam kaut kur ir jābūt. Un ļoti bieži šis bērns nonāk pie saviem tuvākajiem radiniekiem vai vecvecākiem, sliktākajā gadījumā – bērnunamā. Un, lūk, tad, kad tiek piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija, tā tiek piešķirta ar dienu, kad šīs tiesības radās, tātad arī tas ir atpakaļejošs periods, mēs ņemsim no apgādnieka zaudējuma pensijas nost naudiņu šim bērnam. Šis atskaitījums, kolēģi, ir no apgādnieka zaudējuma pensijas, nevis no valsts vecuma pensijas, kā iepriekš runāts šajā vienpadsmitajā daļā. Tādēļ es, kolēģi, ņemot vērā, ka Latvijā ir spēkā likums „Par sociālo drošību”, kur skaidri un gaiši norādīts, ka sociālā atbildība iestājas no 15 gadu vecuma, tiešām visiem spēkiem centīšos šo jautājumu izskaidrot gan šiem radiniekiem, gan vecvecākiem, gan arī pašiem jauniešiem un aicināšu, lai viņi apgādnieka zaudējuma pensiju noformē uz sava vārda, lai pensija viņiem vismaz no 15 gadu vecuma ir aizsargāta. Un no tās neko tādā gadījumā noņemt nevarēs.

Es ļoti lūdzu kolēģus šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Inga Bite.

Sēdes vadītāja. Paldies Barčas kundzei.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā referents vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 42, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. Paldies.

Nākamie priekšlikumi – 12., 13., 14. un 15. – būtu skatāmi kopā. Tie paredz paplašināt apdrošināšanas stāžam pielīdzinātos periodus, kas uzkrāti līdz 1991.gadam, proti, Latvijas pilsoņiem, ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem apdrošināšanas stāžam paredz pielīdzināt obligāto aktīvo militāro dienestu neatkarīgi no dienesta vietas un alternatīvo dienestu. Līdzšinējā prakse neparedzēja ieskaitīt darba stāžā laiku, kad dienesta vieta bija ārpus PSRS teritorijas. Tie ir deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas un Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Kolēģi! Kas slēpjas aiz tiem cipariem, kas parādījušies tabulā? Līdz šim likuma neprecizitātes dēļ Latvijas pilsoņiem, kuri dienējuši ārpus Latvijas, proti, bijušajā PSRS teritorijā, bija liegta iespēja ieskaitīt darba stāžā gadus, kas pavadīti armijā. Tādējādi aptuveni 4000 Latvijas iedzīvotāju, kuri karoja Afganistānā no 1979. līdz 1989.gadam, kā arī aptuveni 1000 iesaucamo Latvijas pilsoņu, kuru karaspēka daļas dislocējās Čehoslovākijā, Vācijā, Polijā, Ungārijā un tā tālāk, zaudēja divus gadus no stāža, kas, pārrēķinot attiecībā uz pensijas lielumu, ir aptuveni 10 latu. Vēl vairāk – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ne reizi vien ir kļūdījusies, interpretējot likuma normas, kuras attiecas uz dienestu armijā. Rezultātā daudziem pensionāriem ticis izdarīts pensijas pārrēķins samazinājuma virzienā.

Man ir liels prieks, ka Labklājības ministrija ar lielu atsaucību līdzdarbojas izklāstītās problēmas risināšanā. It īpaši gribu pateikties Ašeradena kungam, kas izdarīja visu iespējamo, lai padarītu minēto likuma normu caurspīdīgu un saprotamu ne tikai ierēdņiem, bet arī parastajiem iedzīvotājiem.

Starp Sociālo un darba lietu komisijas locekļiem šajā reizē bija vienprātība par to, ka padomju laikā armijā iesauktajiem nebija iespēju izvēlēties, kur noritēs viņu dienests. Un tādēļ ir nepieņemama situācija, ka likums apdala tos, kuri dienēja Vācijā vai „karstajos” punktos. Pateicoties komisijas un ministrijas konstruktīvam darbam un jūsu atbalstam, es ceru, tagad mēs varam panākt, lai visiem iesauktajiem un daļai virsnieku – Latvijas iedzīvotāju un pilsoņu – neatkarīgi no dienesta vietas gadi, kas pavadīti armijā, tiktu ieskaitīti darba stāžā.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātei Ivanovai-Jevsejevai.

12.priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. Līdzīgi ir ar 13. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 14.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 15. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. Runājot par nākamajiem trim priekšlikumiem – 16., 17. un 18.priekšlikumu –, jāteic, ka situācija ir pilnīgi pretēja. Tātad tie ir grozījumi, kuri paredz Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināt ne tikai obligāto aktīvo militāro dienestu, bet arī virsdienestu PSRS bruņotajos spēkos neatkarīgi no dienesta vietas. Un šādus labojumus, ņemot vērā to, ka izšķiršanās – būt vai nebūt virsdienestā – ir bijusi katra indivīda brīva izvēle, komisija nav atbalstījusi.

Tātad 16. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums – nav atbalstīts.

17. – deputātes Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Šie priekšlikumi ir skatāmi kopā. Tikko izskanēja, ka tie ir skatāmi kopā... Cienījamie kolēģi! Komisijas lēmums neatbalstīt šos priekšlikumus – abus aizsardzības ministra priekšlikumus, kā arī manu priekšlikumu, kuri, kā teica Ašeradena kungs, pēc būtības un pēc satura ir vienādi, var kļūt par īstu traģēdiju lielai topošo pensionāru kategorijai, jo Latvijas pilsoņiem, bijušajiem virsniekiem, uzkrājas desmit vai padsmit gadu, kas pavadīti PSRS armijā. Un tie nav tikai virsnieki klasiskajā izpratnē, tie ir gan militāro orķestru mūziķi, gan hokeja komandu ārsti, kas bija armijas pakļautībā, gan citi speciālisti, kuri apzinīgi strādāja, cerot uz pienācīgām vecumdienām. Pastāv maldinošs priekšstats, ka par šo periodu viņi saņem Krievijas Federācijas militāro pensiju, bet tā nav. Tātad tie gadi atbilstoši spēkā esošā likuma redakcijai nav pielīdzināmi darba periodam un attiecīgi neparādās stāžā. Tas nozīmē, ka, palielinot obligātā apdrošināšanas stāža periodu, daudzi latvieši vispār var palikt bez vecuma pensijas.

Jā, formāli Latvijas pilsoņiem virsdienests ir pielīdzināms stāžam, ja cilvēki bija iesaukti aktīvajā virsdienestā pēc obligātā karadienesta, taču, kā atzina VSAA, pierādīt šo faktu gandrīz nav iespējams, jo dokumentos bieži vien nav redzams dienesta raksturs, līdz ar to likuma norma šodien gandrīz nestrādā un prasa pārstrādi. Tam pilnīgi piekrīt Aizsardzības ministrija, kas lūdza komisiju beidzot izlemt jautājumu par virsdienestā bijušajiem karavīriem latviešiem un to detalizēti arī argumentēja komisijas sēdē.

Arī Labklājības ministrija piekrita, ka cietušo rindās var parādīties jau minētie Afganistānā dienējušie latvieši (No zāles dep. I.Čepāne: „Krievijas pilsoņi!”), pilsoņi. Tagad viņiem ir apmēram piecdesmit, piecdesmit pieci gadi, un, kad pēc desmit gadiem šie cilvēki sasniegs pensijas vecumu, viņiem būs īsta traģēdija tas, ka afgāņu karā pavadītie gadi izkrituši ne tikai no dzīves, bet arī no pensijas. Un Viņķeles kundze pat piekrita, ka pienāks laiks, kad izņēmuma kārtā „afgāņu” jautājums varbūt tiks izskatīts pozitīvi. Taču likumdevēji nevar rīkoties pēc varbūtības principa. Respektīvi, mēs esam tie, kas izlemj Latvijas iedzīvotāju likteņus. Turklāt situācija, ka Aizsardzības ministrija un Labklājības ministrija nevar vienoties savā starpā, kārtējo reizi liecina par to, ka valdībā nav vienotības.

Nav vienotas vīzijas par pensiju reformas un sociālās apdrošināšanas sistēmas attīstības virzību. Vai tas nenozīmē, ka Valda Dombrovska komandā notiek arvien spēcīgāka šķelšanās, ka premjera monolītā parādījusies plaisa? Domstarpības starp ministriem tikai vairo neuzticību varai. Tas ir acīmredzami, Čepānes kundze.

Bet šodien mēs, cienījamie kolēģi, varam pierādīt pretējo ar savu balsojumu par taisnīgumu. Līdz ar to lūdzu atbalstīt 17.priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies deputātei Ivanovai-Jevsejevai.

Vai komisijas vārdā kāds vēlas kaut ko piebilst?

A.Ašeradens. Paldies Ivanovas-Jevsejevas kundzei. Bet gribu atgādināt, ka VIENOTĪBA tomēr valdībā vēl ir. (No zāles: „Tikai saskaņas nav!”) Saskaņas nav, jā, tas taisnība.

16. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 40, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. 17. – deputātes Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 46, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. 18. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 41, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas grozījums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 20. – deputātu Klementjeva un Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums, kas paredz ievērojami paplašināt apdrošināšanas stāžam pielīdzinātos periodus, kas uzkrāti laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim, proti, laikā, kad jau bija ieviests sociālais nodoklis. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 21. – deputātu Klementjeva un Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums – attiecas uz šo pašu tēmu. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 22. – deputātes Barčas kundzes priekšlikums, kas paredz lēzenāku pensionēšanās vecuma celšanu, nekā tas bija paredzēts valdības priekšlikumā. Daļēji atbalstīts un iekļauts 25. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Mans priekšlikums daļēju atbalstu ir ieguvis komisijas sēdē tikai tādēļ, ka savā priekšlikumā es ierakstīju, ka, sākot no 2016.gada, pensionēšanās vecums ir paaugstināms par trim mēnešiem gadā.

Es, kolēģi, tik tiešām ļoti, ļoti ilgi strādādama šajā sistēmā, esmu godprātīgi uzklausījusi iedzīvotājus. Esmu uzmanīgi ieklausījusies mūsu sadarbības partneros, kuri piedalījās arī komisijas sēdē, turklāt ne vienu reizi vien, – es runāju par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, es runāju par Latgales Senioru aliansi, kas nesen ir nodibināta –, un mēs kopā arīdzan ar pozīcijas deputātiem piedalījāmies Rēzeknē viņu lielajā sanāksmē. Arī par Latvijas Pensionāru federāciju, kas maijā sanāca, bet nepaspēja savus priekšlikumus iesniegt uz otro lasījumu, taču noteikti iesniegšot trešajam lasījumam... Viņi visi kā viens, cienītie kolēģi, teic, ka 2014.gadā ir par agru uzsākt pensionēšanās vecuma palielināšanu.

Būsim pavisam godīgi: kur tad mēs aicināsim personas pirmspensijas vecumā un ko mēs darīsim ar šīm personām? Tas, ka likumā ir norma par tiesībām priekšlaicīgi, divus gadus pirms noteiktā pensionēšanās vecuma, pensionēties, saņemot 50 procentus no aprēķinātās pensijas, protams, ir viens solītis pretī šīm personām. Bet cilvēkiem būtu jāsniedz atbalsts gan mūžizglītībā, lai viņiem būtu iespējas pārkvalificēties, gan daudz lielāks atbalsts būtu nepieciešams, lai attiecīgās personas varētu iesaistīties darba tirgū, jo tagad šie skaitļi ir visai skaudri. Un, ja runājam par personām pirmspensijas vecumā, manuprāt, mēs nevaram vairs runāt tikai par tām personām, kurām ir 55 un vairāk gadu, jo jārunā arī par personām, kurām ir 45 un vairāk gadu. Jo Nodarbinātības valsts aģentūras informācija par šāgada pirmo ceturksni... pavaicājot, kāda ir situācija personām no 45 gadu vecuma, kuras ir stājušās Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē, uzzinām, ka tādu ir vairāk nekā 43 procenti. Kolēģi, tas ir ļoti, ļoti satraucošs skaitlis!

Vienā no Sociālo un darba lietu komisijas sēdēm piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Ķīļa kungs. Viņa uzstāšanās... teikšu pavisam atklāti, nekas godīgs tur neiznāca, jo izrādījās, ka mūžizglītības jautājumos nekas vēl skaidrs nav. Ķīļa kungs tajā dienā bija „trīs vienā personā”, kā viņš teica, tajā skaitā arī labklājības ministrs. Un ko tad mēs darīsim ar šīm personām? Arī par to vēl īstas skaidrības nav.

Tādēļ es domāju, kolēģi, ka mums būtu jāļauj valdībai ļoti čakli strādāt, visiem spēkiem censties atrisināt gan nodarbinātības, gan mūžizglītības jautājumus, kā arī īstenot daudzas citas labas ieceres Nodarbinātības valsts aģentūrā un uzsākt pensionēšanās vecuma pagarināšanu ne agrāk kā 2016.gadā. Es domāju, ka Latvijas cilvēki šo mūsu labo soli noteikti atbalstītu un saprastu.

Aicinu, kolēģi, atbalstīt manu – 22.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies Barčas kundzei.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā referents vēlas ko piebilst? Tātad 22.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.

Deputāti vēlas balsojumu. Par 22., jā? Lūdzu zvanu! Balsosim par 22.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 34, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. 23. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 25. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC).

Ziniet, ja jāsaka godīgi, augsti godātie deputāti, es gaidīju šodien tādu vērienīgu diskusiju kā no rīta par finansēm. Tāpēc, ka mēs šodien lemjam par cilvēkiem, aptuveni 250 tūkstošiem mūsu Latvijas iedzīvotāju. Paldies labklājības ministrei, ka atnāca pie mums. Bet kur ir veselības ministre? Kāpēc viņa nepārliecina mūs, ka latvieši vai vispār Latvijas Republikas iedzīvotāji tagad var atļauties iet pensijā 65 gadu vecumā? Es pateikšu. Zaķa kungs man visu laiku traucē runāt, bet es pateikšu. Tu zini... jūs zināt, ka 40 procenti vīriešu nevar sasniegt šo vecumu. Cik veselīgi vajag dzīvot visus savus jaunības gadus, lai sasniegtu šo vecumu – 65 gadus – ar mūsu diagnostiku, ar mūsu protezēšanas iespējām, ar mūsu rehabilitācijas pasākumiem? Saprotiet: latvieši nevar izdzīvot līdz 65 gadiem! Tas nozīmē, ka Circene vispār neinteresējas par to, kas notiek parlamentā. Es komisijā viņu neesmu redzējis jau vairāk nekā gadu. Viņa kaut kur slēpjas. Es saprotu, ka viņai ir pilnīgi citas lietas vai štelles – sakārtot visu Infekcijas slimnīcu, pēc tam pamainīt valdi Stradiņos, neskatoties... nepaskatoties, kas tur notiek blakus slimnīcai. Bet atnākt uz parlamentu un pateikt: mēs tik labi dzīvojam Latvijā, ka varam atļauties iet pensijā 65 gados... Mēs nevaram neko! Mēs finansējam Veselības ministriju kā pēdējo salīdzinājumā ar visām pārējām Eiropas valstīm. Cilvēki trūcīgāk dzīvo tikai Rumānijā un Bulgārijā. Bet mēs – mēs pirmie ieslēgsim šo ātrumu un 2020.gadā 65 gadu vecumā iesim pensijā saskaņā ar valdības pieņemto lēmumu. Es uzskatu, ka šodien pietrūkst diskusijas un... mani nepārliecināja dokumentācija, kura ir komisijā par to, kas tagad notiek ar veselības nozari. Mēs nevaram šodien atļauties iet pensijā 65 gadu vecumā. Mēs nevaram ieguldīt naudu medicīnā, tāpēc nevaram no cilvēkiem prasīt, lai viņi konkurē darba tirgū, kad sasnieguši 63 vai 64 gadus. Ko mēs darām? Mēs speciāli palielinām pensionēšanās vecumu ar cerību, ka cilvēki nevarēs šo vecumu sasniegt un nomirs. Tas nav godīgi! Ja jūs kā valdošie politiķi tuvākajos gados neieguldīsiet medicīnā miljardus... miljardus, lai izglābtu mūs no šīs bedres... Tikai Latvijā var notikt tā, ka mūsu slimnīcas teritorijā cilvēks mēnesi miris noguļ un neviens nepamana viņu. Tikai mūsu valstī var izstumt no pieņemšanas nodaļas cilvēku, kuram asinis... (No zāles: „Tek!”) gandrīz. Pareizi man palīdz kolēģi. Bet mēs ņēmām un pacēlām – no 65 gadiem. Kur vēl jūs redzat tādus briesmīgus stāstus, kas notiek Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā šodien? Es domāju, ka Zatlera kungam bija jācenšas palīdzēt šai slimnīcai izkļūt no šīs situācijas. Es uzskatu, ka šodien mēs nevaram to darīt. Un kauns, ka veselības ministre slēpjas no deputātiem. Neatnāca ar smuku paziņojumu, ka mums... kādā stāvoklī šodien atrodas mediķi. Tāpēc ka...

Galvenais, ko es gribu pateikt: ja mēs nevaram cilvēkiem garantēt, ka viņi var pieteikties pie ģimenes ārsta, ja mēs nevaram garantēt normālu rehabilitāciju, ja mēs nevaram atļauties diagnostiku cilvēkiem pirms pensijas, tad mēs nevaram spiest viņus strādāt līdz 65 gadiem. Un, pamatojoties uz visiem šiem emocionālajiem izteikumiem, es lūdzu atlikt šo jautājumu un atgriezties pie varianta, ka mēs vēl pagaidīsim un iesim ar tādu priekšlikumu, ka 62 gadi ir viss, ko varam atļauties šodien. Es saprotu: kamēr esam jauni un nerūpējamies tik cītīgi par veselību, varbūt mūs tas neuztrauc, bet reāli... Kad jūs aizejat pie vēlētājiem, tad redzat, kādi izskatās mūsu pensionāri 63–64 gados... Viņi nevar reāli konkurēt darba tirgū. Un paskatieties, kādi izskatās japāņu pensionāri, kuri staigā pa Vecrīgu! Vot, tiem jau var... var atbalstīt 65 vai 70 gadu vecumu kā pensionēšanās vecumu. Bet šodien mēs to nevaram atļauties.

Līdz ar to es lūdzu šo likumprojektu vispār izņemt no darba kārtības, kamēr mēs nevarēsim pacelt mūsu veselības apstākļus līdz tādam līmenim, ka reāli varam prasīt no cilvēkiem darbu.

Sēdes vadītāja. Paldies Klementjeva kungam. Likumprojektu nevar izņemt no darba kārtības, jo tas ir iekļauts darba kārtībā.

Šobrīd mēs debatējam par 23.priekšlikumu.

Debatēs vārds labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (labklājības ministre).

Godātie deputāti! Vēlos komentēt dažus Klementjeva kunga izteikumus.

Viņš absolūti pareizi norādīja, ka mēs šobrīd nevaram atļauties iet pensijā 65 gadu vecumā. Un to jau arī mēs nedarām. 65 gadu vecumā mēs dosimies pensijā 2025.gadā, pateicoties arī opozīcijas ierosinājumiem un arī Labklājības ministrijas uzskatiem, ar lēzenu soli pakāpeniski paaugstinot pensionēšanās vecumu no 2014.gada par trim mēnešiem.

Tas ir pietiekams laiks, lai mums ar Klementjeva kungu būtu iespēja izvērtēt savu dzīvesveidu, lai būtu iespēja izvērtēt savu konkurētspēju darba tirgū, novērtēt iespēju tikt pārvēlētiem parlamentā vai varbūt lūkoties pēc cita darba, vai uzsākt savu biznesu.

Ar šo es vēlos teikt, ka signāls par to, ka cilvēkam ir jāuzņemas atbildība par to, kādu dzīvesveidu viņš piekopj, cik konkurētspējīgs viņš ir darba tirgū, mums ir jāraida jau šobrīd. Tas, protams, neatbrīvo mūs no pienākuma nodrošināt pienācīgu veselības aprūpi, stabilu sociālo budžetu tiem ļaudīm, kas jau šobrīd saņem pensiju.

Vēlos vērst uzmanību uz to, ka tās vaidu runas par to, ka līdz pensijai jau neviens nenodzīvo, absolūti neatbilst patiesībai. Ir gandrīz pusmiljons pensionāru, tātad vismaz pusmiljons ļaužu līdz tam pensionēšanās vecumam tomēr ir nodzīvojuši.

Valdība šobrīd strādā pie nodarbinātības politikas pamatnostādņu izveides. Vakardien Ekonomikas ministrijā ministrs Daniels Pavļuts iepazīstināja ar industriālās politikas pamatnostādnēm, kas ir gatavas īstenošanai. Paldies Dievam, ir apstiprināta jauna profesionāla, godīga Nodarbinātības valsts aģentūras direktore, kura ir apņēmības pilna revidēt arī bezdarbnieku programmas, pārapmācības.

Vēl. Vēlos norādīt, ka Klementjeva kungs teica, ka pensionāri nevar konkurēt darba tirgū. Pensionāriem nav jākonkurē darba tirgū! Darba tirgū ir jākonkurē pirmspensijas vecuma cilvēkiem, uz kuriem šobrīd arī tiek vērstas un kuriem tiek izstrādātas īpašas pārapmācības un nodarbinātības programmas.

Līdz ar to es tomēr aicinu sabiedrībai godīgi pateikt, ka Latvijā, gluži tāpat kā jebkurā citā Eiropas valstī, pensijā mēs iesim vēlāk. Jo mēs arī dzīvosim ilgāk.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Viņķeles kundzei.

Debatēs vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie deputāti! Mani ļoti iedvesmoja tas, ko Klementjeva kungs ir teicis.

Es pateikšu vienu tēzi, ar ko mēs varētu raksturot visu minēto likumdošanas iniciatīvu. Jūs varētu vienkārši iedzīvotājiem paziņot: nomirsti līdz 65 gadiem, citādi tu apzodz valsti! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Elksniņa kungam.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā referents vēlas kaut ko piebilst? Tātad 23.priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā.

Vai deputāti lūdz balsojumu? Nē, deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 24. – Zatlera Reformu partijas frakcijas priekšlikums, kurš ir līdzīga rakstura. Ir atbalstīts un iekļauts 25. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 25. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas apkopo visus līdzšinējos... minētos trīs priekšlikumus un ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 26. – Zatlera Reformu partijas frakcijas priekšlikums (No zāles: „Nav tādas partijas vairs!”) Labi, labi... Reformu partijas frakcijas priekšlikums, kurš paredz vecuma pensijas stāža palielināšanu no 10 uz 15 gadiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 27. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš paredz izmaiņas kārtībā, kādā tiek noteiktas tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 28. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš paredz izdienas pensijas apliecību izsniegšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 29. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš vēl divus gadus paredz pagarināt līdzšinējo kārtību vecuma pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 30. – deputātes Barčas priekšlikums, kurš paredz pensiju piemaksu pārcelšanu uz pamatbudžetu jau ar 2013.gadu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Kad rakstīju šo priekšlikumu, es nekādā gadījumā vēl nevarēju prognozēt, ka mums būs iespēja tieši šodien noklausīties finanšu ministru. Un finanšu ministra runa mani vēl vairāk pārliecināja, lai es aicinātu jūs nobalsot par 30.priekšlikumu.

Jo, redzat, mums ekonomika attīstās. Finanšu ministrs teica, ka mūsu iedzīvotājs ilgojas pēc stabilitātes un izaugsmes, un finanšu ministrs mums šorīt apgalvoja, ka Latvijā nopietni ir sākusies strauja izaugsme un mēs esam uz izaugsmes ceļa.

Kolēģi! Ja ir sākusies strauja izaugsme, esam no krīzes ārā. Ja esam uz izaugsmes ceļa, kā teica Vilka kungs, tad kāpēc mēs nevarētu no valsts pamatbudžeta, sākot jau ar 2013.gada 1.janvāri, pārņemt piemaksas pie valsts pensijām valsts vecuma pensiju un invaliditātes pensiju saņēmējiem par darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim? Jo, kolēģi, tie tomēr ir vairāk nekā 100 miljoni. Nu, lūk!

Un tādēļ... un, ja nu jūs to nevēlaties atbalstīt, tad es katrā gadījumā droši vien varu pieļaut, ka valdība, tajā skaitā Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests, nemaz tik nopietni nav nolēmusi cīnīties ar pelēkajā zonā strādājošajiem, ar aplokšņu algām, ka viņi nav nolēmuši čakli cīnīties ar tiem, kuri nav varējuši vai nav gribējuši nodokļus nomaksāt.

Pretējā gadījumā man ir tiesības, šodien noklausoties mūsu finanšu ministru Vilka kungu, domāt, ka īstā straujā izaugsme... ka izaugsmes ceļš, kolēģi, tā pa īstam sācies tikai Finanšu ministrijā. Jo nevienā citā ministrijā... neviens cits ministrs nav varējis atļauties darbinieku, ierēdņu algas šogad paaugstināt un noteikt praktiski visas maksimālo algu apmērā, jo Finanšu ministrija ir tā, kura plāno budžetu un prot kaut kā pie sevis bāzes ciparu palielināt, lai pēc tam varētu jauku, nopietnu novērtējumu izdarīt saviem darbiniekiem.

Es, kolēģi, uzskatu, ka arī tie cilvēki, tie ierēdņi, kuri strādā citās ministrijās, kuri strādā valsts pārvaldes iestādēs, ir pelnījuši, lai arī viņu darbs tiktu novērtēts, citādi man, atkārtoju vēlreiz, šķiet, ka tā pa īstam uz izaugsmes ceļa – uz straujas izaugsmes ceļa! – ir tikai Finanšu ministrija.

Es aicinu, kolēģi, atbalstīt 30.priekšlikumu, ar kuru es aicinu pārcelt piemaksas pie valsts vecuma pensijām un invaliditātes pensijām ne ar 2014.gadu, bet jau ar 2013.gada 1.janvāri.

Domāju, ka te ir iespējams saspringt un šo lietu izdarīt. Un līdz ar to arī nebūs no rīta līdz vakaram jārunā, ka valsts sociālās apdrošināšanas budžetā pietrūkst naudas, ka mēs nezinām, kur naudu ņemt, un tā tālāk. Jo, klausoties šādās runās, ļoti slikti pašreiz jūtas ne tikvien cilvēki, kuri saņem valsts vecuma vai invaliditātes pensiju, bet slikti jūtas arī viņu ģimenes locekļi. Un, jo vairāk mēs tā stāstīsim, runāsim, mēs... es uzskatu, ka mēs riskējam ar to, ka mēs nostādīsim paaudzes vienu pret otru. Un tas jau nu gan nebūtu pareizi darīts.

Aicinu atbalstīt 30.priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Barčas kundzei.

Debatēs vārds labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (labklājības ministre).

Kolēģi, lai nenostādītu ne vien paaudzes vienu pret otru, bet arī profesionālās grupas vienu pret otru, lai nenostādītu kopumā vienu sabiedrības grupu pret otru, kas saņem jebkāda veida finansējumu – vai tas būtu algās vai pensijās –, paturēsim prātā, ka ir zināmas kopsakarības starp sociālo budžetu un pamatbudžetu!

Barčas kundze brīnišķīgi argumentēja to, kādēļ pensiju piemaksas ir jāpārceļ uz pamatbudžetu. Es ceru, ka kolēģis Jānis Reirs sniegs īsu ieskatu pensiju piemaksas vēsturē un lēmumos, kas tika pieņemti, lai to sāktu maksāt no sociālā budžeta.

Bet ir vēl arī tādi apsvērumi, ka, piemēram, pedagogu algas arī ir jāapmierina, tāpat mediķu algas, tāpat valsts pārvaldē strādājošo algas. Un šeit īsa piezīme: Finanšu ministrijā cilvēkiem par to ārkārtīgi smago un atbildīgo darbu, ko viņi ir veikuši, maksimālais atalgojums – tiem, kam tas tiek izmaksāts, – tiek izmaksāts esošā budžeta ietvaros, un tam nav papildu finansējuma. Līdz ar to tas apliecina vienīgi to, ka Vilka kungs un Bajāres kundze, Finanšu ministrijas valsts sekretāre, spēj balansēti un ļoti atbildīgi saimniekot un atrast motivējošus faktorus esošā budžeta ietvaros.

Barčas kundze pilnīgi noteikti zina, ka algas ir jāpalielina arī sociālās aprūpes centros. Vēl vairāk! Sociālās aprūpes centri ir jāreformē. Barčas kundze noteikti zina, ka tas arī maksā noteiktu naudu.

Līdz ar to saliksim kopā visas izvēles, kas pie augošas ekonomikas mums ir jāapmierina, un būsim atbildīgi, par to lemjot! Budžetā ir ietāmēta piemaksu pārlikšana 2014.gadā, un es aicinu arī šo lēmumu nemainīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Viņķeles kundzei.

Debatēs vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, es gribētu īsi piebilst.

Tas pamatojums, ko Viņķeles kundze teica... es pilnībā viņai piekrītu, bet... Mēs varētu varbūt līdz 2014.gada 1.janvārim tikt arī skaidrībā, kāpēc tad tas tika ielikts sociālajā budžetā. Ja mani atmiņa neviļ, tad no 2002.gada līdz pagājušajam gadam sociālo nozari pārvaldīja Zaļo un Zemnieku savienība (No zāles: „Kauns!”), un man prieks, ka Barčas kundze beidzot ir sapratusi, ka ne tur ir ielikts... Bet mēs pa šiem diviem gadiem varbūt varētu saprast, kāpēc tas bija ielikts tur, tajā budžetā, nevis pamatbudžetā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Reira kungam.

Debates slēdzu. Piedodiet, debates jau bija slēgtas...

Vai komisijas vārdā referents vēlas kaut ko piebilst?... Vai jūs vēlaties piebilst kaut ko komisijas vārdā?...

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 44, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. Tā, paldies.

Nākamais ir 31. – deputāta Klementjeva priekšlikums, kurš paredz atjaunot ar 2012.gada 1.janvāri pārtrauktās piemaksas pie vecuma invaliditātes pensijām piešķiršanu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC).

Paldies.

Es gribu atgādināt jums, ka pieteikums Satversmes tiesā jau ir iesniegts un Satversmes tiesa ir pieņēmusi šo pieteikumu. Un mēs komisijā lūdzam ministru dot mums godavārdu, ka, ja mēs tiesā vinnēsim, tad tiks atlaists – kā minimums! – valsts sekretārs. Tāpēc, ka iznāk tā, ka viņš visu laiku pārkāpj Satversmi – iesniedz likumprojektu, kurš tiek apstrīdēts Satversmes tiesā, un zaudē... Mēs ne pirmo reizi Satversmes tiesā vinnējam ar Saeimas kolēģiem no „Saskaņas Centra”. Ļoti žēl, ka mēs nedabūjam šo godavārdu no ministra, ka tad tiks atlaists šis ierēdnis. Bet es gribu brīdināt kolēģus: tiem, kuri balsos pret manu priekšlikumu, pēc tam es pierādīšu ar Satversmes tiesas spriedumu, ka man bija taisnība. Lūdzu, tad aizejiet uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju pie Orlova kunga un publiski atvainojieties, ka jūs pārkāpāt Satversmi! Mums ir tāda interesanta kārtība, ka mēs nenesam nekādu atbildību par saviem balsojumiem.

Ja jūs izlasīsiet mūsu pieteikumu Satversmes tiesai, ja jūs sapratīsiet, kāpēc Satversmes tiesa pieņēma šo pieteikumu, tad jūs sapratīsiet, ka šodien vajag atbalstīt manu priekšlikumu.

Tas balsojums... Tas ir Satversmes pārkāpums, un tie ir cilvēki, kuri ne tikai balso, bet arī pasniedz augstskolās, viņi arī saprot, tas pārkāpums ir daudz smagāks – balsot pret Satversmi – nekā, pieņemsim, tas, ko izdarīja Kabanova kungs.

Sakarā ar to es lūdzu tos, kuri balsojumā neatbalstīs manu priekšlikumu: paņemiet izdruku, sagaidiet spriedumu un piesakieties, lūdzu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā pie Orlova kunga!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Klementjeva kungam.

Debatēs vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Nu, lūk, godātie kolēģi! Tā kā ir mans priekšlikums un Klementjeva kunga priekšlikums, kas turpina vēl šo jautājumu par valsts pensiju piemaksām par darba stāžu, es gribētu tādā gadījumā, Reira kungs, atgādināt to vēsturi. Bet, ja nu atgādinām viens otram, tad nu tā taisnīgi, līdz pat sīkumiem!

8.Saeima – tad man nebija gods šeit būt – pieņēma lēmumu šajā jautājumā un sāka maksāt piemaksas par darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim. Tajā laikā labklājības ministre bija Dagnija Staķe, finanšu ministrs – Valdis Dombrovskis, premjers – Einārs Repše. Tāda ir tā vēsture. (Starpsaucieni no zāles: „Ū, ai, ai, ai, ai, ai!”, „Kauns!”)

Sēdes vadītāja. Paldies Barčas kundzei.

Debatēs vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Tātad ļoti labi ir pateikts, kurš ir ierosinājis veikt šīs piemaksas pensionāriem, kam ir vismazākie ieņēmumi. Viņiem ir iespēja... bija iespēja saņemt visus šos gadus šīs pensijas. Bet jūs, atrazdamies pozīcijā visus šos gadus, nepapūlējāties saprast, ka tas ir slikti – no tā fonda saņemt... ņemt no vienas puses un pārcelt uz pareizo – jūsuprāt, pareizo – vietu.

Bet es gribētu paturpināt Klementjeva kunga domu par to, ka viņš mums visiem lūgs, lai mēs atvainotos... lai atvainotos visi, kas balsos „pret”. Es gribu atgādināt, ka daudzi „Saskaņas Centra” pieteikumi nav pieņemti Satversmes tiesā. Tad nu par tiem mēs nerunāsim? Par tiem mēs nerunāsim? Bet ir arī tādi pieteikumi, kuri ir zaudējuši tiesā, Klementjeva kungs! Viens, piemēram, bija par sociālajām iemaksām, par pensiju aprēķinu no faktiskām sociālajām iemaksām, nevis no deklarētām sociālajām iemaksām. Un, Klementjeva kungs, „Saskaņas Centrs” ir zaudējis! Es lūdzu visus pieteicējus, 20 cilvēkus no „Saskaņas Centra”, atvainoties visiem tiem Saeimas deputātiem, kas balsoja par šo un vinnēja Satversmes tiesā.

Paldies. Un lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies Reira kungam.

Debatēs vārds deputātam Uldim Augulim. (Starpsauciens no zāles: „Vilks apēda zaķa ...” Zālē smiekli, aplausi.)

U.Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Cienītā ministres kundze! Ja jau mēs runājam par to, kas ir darīts vai nav darīts, tad... Reira kungs, jūs tad droši vien nebijāt vēl Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs, bet Saeimā bijāt. Jau tad, 2010.gadā, manā vadībā Labklājības ministrija bija izstrādājusi koncepciju, kādā veidā mēs šo jautājumu par ilgtermiņa sociālā budžeta nodrošinājumu varam virzīt. Šobrīd arī ministres kundze daļu no šiem jautājumiem virza un turpina virzīt pareizā virzienā. Šeit nebūtu droši vien pamata runāt par to, ka nekas netika darīts. Tika piedāvāts gan finanšu ministram Repšes kungam, gan finanšu ministram Vilka kungam šo jautājumu risināt jau divus gadus atpakaļ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Auguļa kungam. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā referents vēlas kaut ko piebilst? Nē.

Es saprotu, ka deputāti lūdz balsojumu par 31.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 39, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. Paldies.

32. – deputāta Klementjeva priekšlikums, kas paredz atjaunot 2006.gada normu... pārejas noteikumu normu, kura deva iespēju daļai personu, kurām vecuma pensija bija piešķirta priekšlaikus un kuras no pensijas piešķiršanas dienas līdz likumā noteiktā vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai bija turpinājušas strādāt un tāpēc nebija saņēmušas priekšlaikus piešķirto vecuma pensiju, pieprasīt vecuma pensijas piešķiršanu no jauna. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Nē, deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 46, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. Paldies.

33. – deputātes Barčas priekšlikums, kurš paredz vēl uz diviem gadiem saglabāt līdzšinējo praksi. Ir runa par tiesībām uz priekšlaicīgu pensijas piešķiršanu par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie kolēģi! Lūdzu mani uzklausīt vēlreiz – un šodien pēdējo reizi! – saistībā ar grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”.

Kādēļ izstrādāju 33.priekšlikumu? Paskaidrošu, lai jums būtu skaidrs.

Latvijā, gan Liepājā, gan Daugavpilī, gan Rīgā, gan Brocēnos, dzīvo un cenšas iztikt, un gaida savu iespēju priekšlaikus pensionēties atbilstoši pirmajam un otrajam sarakstam tie cilvēki, kuri ir strādājuši smagos un kaitīgos vai īpaši smagos un īpaši kaitīgos darbos.

Kolēģi! Iepriekšējā periodā, 90.gadu sākumā, darba devējs par šīm personām, par šiem darbiniekiem, maksāja paaugstinātu sociālo nodokli. Lūk, par personām, kuras strādāja sevišķi kaitīgos darba apstākļos, darba devējs maksāja 75 procentus, par darbu kaitīgos un smagos darba apstākļos – 50 procentus.

Mēs droši varam šodien manu priekšlikumu neatbalstīt, jo, kā esmu informēta, personas pašas vērsīsies Satversmes tiesā, un, es domāju, pierādījums būs šis paaugstinātais sociālais nodoklis, kas darbojās Latvijā vēl pirms valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, un šie darba devēji godprātīgi šo nodokli maksāja. Maksāja dēļ viena aprēķina – dēļ tā, ka viņi nevar nodrošināt pietiekami labus darba apstākļus. Te ir runa, piemēram, par karstajiem cehiem „Liepājas Metalurgā”, kur... Tikai tagad – arīdzan ar mūsu, iepriekšējā Saeimā strādājušo deputātu, atbalstu – šis kredīts tika garantēts un „Liepājas Metalurgā” šie jautājumi tika sakārtoti. Un pilnīgi iespējams, ka visi iepriekšējie gadi viņiem paliks tikai „Liepājas Metalurga” vēstures istabās...

Un, lūk, uz šodienu situācija ir tāda, ka tās personas – vīrieši, kuri strādāja pēc otrā saraksta, – var pensionēties 62 gadu vecumā. Tātad tagad, kad mums uz šodienu jau ir pilnais pensijas vecums... Un tādēļ cilvēki gan zvana, gan paši ierodas pie mums tikšanās reizēs un aicina, un lūdz vismaz vēl uz diviem gadiem... Jo cilvēki Latvijā tic un cer, ka situācija uzlabosies, ka būs iespējas darba tirgū strādāt, ieņemt tādus atbilstošus amatus vai darīt tādus atbilstošus darbiņus, kas viņu jau tā sabojātajai veselībai būtu pa spēkam... kaut gan arī šeit, mūsu tabulā un likumprojektā, kā neliels mierinājums ir komisijas izstrādātais 36.priekšlikums, kas atļauj šīm personām pensionēties divus gadus pirms oficiālā pensionēšanās vecuma sasniegšanas (protams, nosakot, kādam ir jābūt kopējam darba stāžam un cik lielam ir jābūt darba stāžam, kas ir uzkrāts, strādājot kaitīgos vai sevišķi kaitīgos darba apstākļos). Es aicinu: kolēģi, nav daudz to cilvēku Latvijā, cienīsim viņus! Nav vajadzīgi tik lieli naudas līdzekļi, lai nevarētu to izdarīt uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu rēķina. Es domāju, palūkosimies, kā... Mēs te ar Reira kungu tagad cenšamies „spīdēt” ar vēstures faktiem... Centīsimies atcerēties tos faktus! Kad Latvijā deviņdesmitajos gados maksājām sociālo nodokli, šie darba devēji godprātīgi samaksāja gan tos 75 procentus, gan 50 procentus no konkrētā darbinieka darba algas, jo tajā laikā neviens nevarēja piešķirt kādu sociālu pakalpojumu, ja darba alga būtu tikai uzskaitīta; par to bija jābūt nodoklim nomaksātam.

Es aicinu, kolēģi, atbalstīt manu priekšlikumu – 33.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies Barčas kundzei.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – referents Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Jā, cienījamie kolēģi! Es gribu teikt, ka komisija ļoti rūpīgi uzklausīja gan Barčas kundzes priekšlikumus, gan arī nākamo – Klementjeva kunga priekšlikumu. Ņemot vērā, ka līdz šim esošās normas ir bijušas mainīgas vai lejupkrītošas, Labklājības ministrija izstrādāja un komisija atbalstīja priekšlikumu, par kuru Barčas kundze jau runāja, un, manuprāt, tas ir izcils ilgtermiņa kompromiss šajā jautājumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 40, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. Paldies.

34. – deputāta Klementjeva priekšlikums, kurš paredz paaugstināt vecumu, kādā rodas tiesības uz pensijas piešķiršanu par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 35. – deputātu Klementjeva un Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. Un pēdējais – 36. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kuru jau minēja Barčas kundze. Tas paredz stabilizēt situāciju saistībā ar tiem, kuri strādājuši smagos un sevišķi kaitīgos apstākļos. Ir komisijas izstrādāts un komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. Paldies, cienījamie kolēģi, par izturību. Līdz ar to visi 36 priekšlikumi ir izskatīti, un aicinu jūs balsot par likumprojektu kopumā, atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Nākamais darba kārtības...

A.Ašeradens. Paldies. Es labprāt vēl...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Jā, lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Ašeradens. Cienījamie kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu?... Ir par īsu noteiktais termiņš. Vai varētu 5.jūniju?

A.Ašeradens. 5.jūnijs?

Sēdes vadītāja. Jā.

A.Ašeradens. Paldies.

5.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par nekustamā īpašuma Kuldīgas ielā 2, Rīgā, atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – satiksmes mezgla rekonstrukcijai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 239/Lp11.

Kā jau nosaukumā ir minēts, runa ir par nekustamā īpašuma atsavināšanu Kuldīgas ielā 2, lai izveidotu jaunu satiksmes mezglu, gan brauktuvi, gan arī kājāmgājēju celiņu, Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā.

Pirms otrā lasījuma Juridiskā komisija lūdza Rīgas pašvaldību iesniegt papildu informāciju, vai tiešām ir apsvērti visi, arī citi – alternatīvie – tehniskie risinājumi šīs satiksmes vietas pārbūvei, un esam šādu informāciju saņēmuši. Rīgas domes Satiksmes departaments ir iesniedzis projektētāja – SIA „PRO VIA” – informāciju, ka alternatīvu risinājumu gadījumā būs nepieciešams izbūvēt vairākus krustojumus, radīsies 17 papildu konfliktpunkti saistībā ar transportlīdzekļiem un tiks samazināta pārredzamība, kā arī risinājums būs par 100 tūkstošiem latu dārgāks nekā piedāvātais.

Pirms otrā lasījuma tika saņemts arī viens priekšlikums. Tas ir no Juridiskā biroja, un tā būtība ir tāda: no atsavināmo īpašumu saraksta izslēgt šķūnīti ar kadastra apzīmējumu 0100-061-0140-009, jo šis šķūnītis nav nostiprināts zemesgrāmatā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja. Es lūdzu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai jūs vēlaties debatēs runāt par šo priekšlikumu? (No zāles: „Runāt par to? Par šķūnīti debatēt?!”) Deputāti atbalsta priekšlikumu.

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma Kuldīgas ielā 2, Rīgā, atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – satiksmes mezgla rekonstrukcijai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

D.Reizniece-Ozola. Paldies, kolēģi!

5.jūnijs ir piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi 10 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Tas ir vairāk redakcionāls labojums. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Arī 2.priekšlikums ir redakcionāls labojums, kuru atbalstām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka Arī ar 3.priekšlikumu ir tāpat.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 4. – deputātu Līdakas un Vējoņa priekšlikums, kurš nosaka, ka likums deleģē Ministru kabinetam tiesības noteikt ierobežojumus ģenētiski modificētu organismu – kultūraugu – audzēšanai aizsargājamās dabas teritorijās. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts. Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 7. un 8.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 6.priekšlikums...

I.Līdaka. Es atvainojos! Atvainojos... 6.priekšlikums pazudis...

Sēdes vadītāja. 24.lappuse.

I.Līdaka. Jā.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir redakcionāls. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 7. un 8.priekšlikums pēc būtības ir identiski, atšķiras tikai pēc... teiksim, pēc juridiskās formas. Komisija ir atbalstījusi deputāta Blumfelda priekšlikumu – izslēgt... pēc būtības šī priekšlikuma mērķis ir atcelt pirmajā lasījumā iebalsotos grozījumus 22.panta otrajā daļā... tos, kas ierobežoja pašvaldību tiesības noteikt no ģenētiski modificētiem organismiem brīvu teritoriju statusu. Lūdzu atbalstīt 7. – deputāta Blumfelda priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un 8. – deputātu Līdakas un Vējoņa priekšlikums. Kā jau minēju, tas ir pēc formas identisks, un varētu uzskatīt, ka tas ir iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Un 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tā ir atsauce uz Eiropas Savienības likumdošanu. Komisijā ir atbalstīts. Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 7.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 7.jūnijs.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, ir saņemts deputātu Smiltēna, Zaķa, Zatlera, Ozoliņa un Bišofas iesniegums – turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma. Deputātiem nav iebildumu. Tātad turpināsim sēdi bez pārtraukuma – līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.951 – „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.

Minētais grozījums ļauj mums pilnveidot Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātu, papildināt ar pieredzējušiem Ārlietu ministrijas diplomātiem, tiem nezaudējot ne rangu, ne stāžu.

Ārlietu komisija izskatīja otrajā lasījumā. Neviens priekšlikums nav saņemts. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Daina Kazāka.

D.Kazāka (ZRP).

Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr.261/Lp11).

Likumprojekta mērķis ir noteikt pienākumu tiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, iekļaut visās programmās reģionālo un vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotos raidījumus un sižetus, ja tie... ja pēdējie ir izteikuši šādu vēlmi.

Izskatot minēto likumprojektu, deputāti uzklausīja nozares speciālistus, to skaitā Latvijas Reģionālo televīziju asociāciju, un vienojās aicināt Satiksmes ministriju sagatavot priekšlikumus otrajam lasījumam, ņemot vērā Latvijas Reģionālo televīziju asociācijas ieteikumus. Šādu risinājumu komisijas deputāti atbalstīja vienbalsīgi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D.Kazāka. Šā gada 14.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 14.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Runa ir par tiem grozījumiem Prokuratūras likumā, kurus izstrādāja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un par kuriem šodien es stāstīju mūsu sēdes pirmajā daļā. Varu vēlreiz tikai apstiprināt, ka komisija ļoti rūpīgi sagatavoja šos priekšlikumus, respektēja Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Tieslietu ministrijas, Latvijas Prokuroru biedrības viedokli. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Prokuratūras likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 15.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Jūnijs?

A.Loskutovs. Jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.jūlijs. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” (Nr.254/Lp11)”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Kolēģes un kolēģi! Kopīgā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas sēdē mēs uzklausījām ekspertus un iepazināmies ar šo likumprojektu, un tajā sēdē Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti konstatēja, ka šie likuma grozījumi ir tieši Sociālo un darba lietu komisijas kompetencē, jo tiem ir visai mazs sakars ar zinātni un izglītību.

Tāpēc mūsu komisija lūdz noteikt Sociālo un darba lietu komisiju kā atbildīgo komisiju, un šīs komisijas deputāti, kas bija klāt tajā sēdē, tam piekrita.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” (Nr.254/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 2, atturas – nav. Lēmuma projekts ir pieņemts. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Nākamais jautājums – lēmuma projekts „Par psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas darbības jomas tiesisko regulējumu”.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es mēģināšu motivēt komisijas lēmumu.

Jautājumam par psihologa darbību reglamentējošo likumu izstrādi ir diezgan gara priekšvēsture.

Pirmo likumprojektu, kas regulētu psihologa darbu, Latvijā jau 2009.gadā mēģināja izstrādāt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija tās vadītājas Lailas Riekstas-Riekstiņas kundzes vadībā. Toreiz inspekcija kā pamatojumu šāda likuma nepieciešamībai minēja problēmas ar psihologu atzinumu kvalitāti; tie bieži vien bija izšķirīgi bērnu tiesību aizsardzības iestāžu lēmumos par bērna tālāko nākotni.

Tajā laikā psihologa rakstīts atzinums, ja tas bija neprofesionāls... Valstī nebija nevienas institūcijas, kas to izvērtētu un vainīgo sauktu pie atbildības, kā arī nebija nekādu vienotu kritēriju ne atzinuma rakstīšanai, ne paša psihologa kvalifikācijas noteikšanai.

Minētais likumprojekts diemžēl līdz skatīšanai Saeimā nenonāca.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti 2010.gada maijā kopā ar psihologu asociācijām panāca vienošanos par to, ka nepieciešams izstrādāt jaunu likumprojektu, kas reglamentētu nozares profesionāļu darbu. Psihologus apvienojošo organizāciju pārstāvji apņēmās sagatavot savstarpēji saskaņotus priekšlikumus nozares darba reglamentēšanai. Likumprojekta sagatavošanā iesaistījās arī Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, kā arī Latvijas Psihologu apvienība un Latvijas Profesionālo psihologu asociācija. Likumprojektu 10.Saeima savā 2011.gada 8.jūlija sēdē izskatīja pirmajā lasījumā, kā atbildīgo komisiju nosakot Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju.

11.Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma darbu pie likumprojekta „Psihologu profesionālās darbības likums” turpināt, lūdza Izglītības un zinātnes ministriju sniegt atzinumu par to.

Saņemtais ministrijas atzinums vēstīja, ka likumam, kas reglamentētu psihologa profesiju un virkni šīs profesijas specialitāšu, kurām ir ietekme uz indivīdu, ir jābūt kā nozares likumam par psiholoģiskās palīdzības sniegšanu kā sociālā pakalpojuma un/vai sociālās palīdzības veidu. Tādā pašā veidā – attiecīgās nozares tiesiskā regulējuma ietvaros – tiek reglamentētas arī citas profesijas Latvijā. Ir svarīgi jaunu profesiju reglamentēšanai Latvijā saglabāt sistēmisku pieeju, kas ir iedibināta līdz ar likumu „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”.

Likumprojekts „Psihologu profesionālās darbības likums” pašlaik šos principus neievēro, tāpēc to būtu ieteicams nodot izstrādei Ministru kabinetam vispārējā kārtībā, lai visām iespējami iesaistītām ministrijām un valdības sociālo partneru un sadarbības institūcijām būtu iespēja piedalīties likumprojekta izstrādē un apspriešanā, kas, piemēram, ļautu identificēt arī citas nozarē ietilpstošās profesijas, kurām arī būtu nepieciešama šāda veida reglamentācija.

Ievērojot to, ka jau pašlaik vairāki Latvijas likumi, piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likums un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, nosaka pienākumus valsts vai pašvaldību iestādēm to sniegto sociālo pakalpojumu skaitā nodrošināt psihologa pakalpojumus, atbildīgajai ministrijai par šā likuma izstrādi vajadzētu būt Labklājības ministrijai.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, izskatījusi Ķīļa kunga parakstīto atzinumu, savā 23.maija sēdē nolēma atbalstīt ministra priekšlikumu, pārtraucot tālāko likumprojekta virzību Saeimā, kā arī uzdot likuma, kurš reglamentētu psihologu nozares darbību, izstrādi Ministru kabinetam.

Aicinu Saeimu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Ašeradena kungam.

Uzsākam debates.

Vai Ašeradena kungs vēlas piedalīties debatēs? Nē. Tad debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Tikai divas lietas.

Pirmām kārtām jāteic, ka daudzi, kas ir šeit, zālē, nezina to, ka šis likumprojekts ir tapis ilgi – desmit gadus. Desmit gadus diemžēl nav bijis iespējams psihologiem vienoties par šādu likumu. Desmit gadus viņi savā starpā strīdējušies, desmit gadus dažādas asociācijas ir... viena piekritusi, otra nav piekritusi, pēc tam atkal ir dots atpakaļ... Man ir lūgums, lai Ministru kabinets šo jautājumu skatītu paātrinātā veidā, jo diskusijas šinī jautājumā ir bijušas plašas, likums par šo sfēru būtu jāpieņem, jo mums ir pietiekami daudz arī pseidopsihologu, kuri strādā un darbojas gan ar bērniem, gan ar veciem cilvēkiem un kuri tikai uzsit virsū durvīm savas tāfelītes... savas izkārtnītes, apgalvodami, ka viņi esot psihologi, un ņem pietiekami lielus honorārus par šo darbu. Tāpēc man ir lūgums, protams, atbalstīt to, ko Sociālo un darba lietu komisija ir lūgusi, – atdot šo likumprojektu Ministru kabinetam, lai to izstrādātu tālāk, bet raudzīties, lai tas notiktu ātrā tempā. Un es neredzu, ka... Šeit, Saeimā, laikam nekādas diskusijas vairs nebūtu nepieciešamas. Vienreiz mums tas striķītis ir jāpārcērt – jāpieņem ir radikāls lēmums šajā jautājumā, ir jāuzņemas Saeimai atbildība un šis likums jāpieņem! Bet lūgums būtu, lai tas tiktu ātri sagatavots no Ministru kabineta puses un šeit, Saeimā, pieņemts, jo nu jau ir pagājuši desmit gadi – man liekas, nav neviena likuma, kurš būtu tapis desmit gadus! – un mēs atkal esam nonākuši strupceļā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Bērziņa kungam.

Debatēs vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (ZRP).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Deputāti! Visi, kuri seko līdzi sēdes norisei!

Es gribu sākt savu runu ar pateicības izteikšanu tiem cilvēkiem, kuri ir veikuši diezgan nopietnas iestrādes šajā likumprojektā un aktualizējuši problēmjautājumus, kas ir saistīti ar psihologu pakalpojumu sniegšanu. Gribu pateikt paldies arī Sociālo un darba lietu komisijas visiem, pilnīgi visiem deputātiem, kuri ar izpratni izvērtēja šo likumprojektu un atbalstīja to, ka ir nepieciešams jauns likumprojekts, kura izstrādi uzņēmās Labklājības ministrija. Un gribu pateikt tiešām ļoti lielu paldies arī Ašeradena kungam, kurš veltīja ļoti daudz darba, lai pulcētu kopā psihologu organizāciju pārstāvjus, tātad šos nevalstiskā sektora pārstāvjus, lai kopā ar šiem sociālajiem partneriem runātu par problēmjautājumiem.

Taču gribu ieskicēt dažas lietas, kuru dēļ tik daudz laika mēs pavadījām, lai izvērtētu, kādēļ ir nepieciešams jauns likumprojekts, ņemot vērā to, ka jau, kā Bērziņa kungs minēja, gandrīz desmit gadi pagājuši, kopš ir uzsākts darbs pie šādiem psihologu profesionālo darbību reglamentējošiem normatīviem dokumentiem.

Un, iepazīstoties ar šī likumprojekta saturu, arī ministrijas eksperti atzina to, ka bija neskaidras terminu definīcijas, likumprojektā ietvertā informācija dublējās ar profesijas standartā iekļauto informāciju.

Likumprojektā bija diemžēl iekļautas neesošas psihologu specializācijas jomas, un par to bija pārsteigti ļoti daudzi psihologu organizāciju pārstāvji. Nebija arī skaidri noteikta ministrija, kas atbildīga par šo sfēru, un nebija pārdomāta funkciju deleģēšana. Un jāteic, ka... (Zālē pamazām pieaudzis troksnis.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, izturieties ar cieņu pret runātāju!

I.Vanaga. Un jāteic, ka nebija arī skaidri...

Sēdes vadītāja. Latkovska kungs! Ainar!...

I.Vanaga. ... nebija arī pietiekami skaidrs šis sertifikācijas modelis, tātad šī sertificēšanas sistēma.

Šis likumprojekts tiešām ir ļoti svarīgs un nepieciešams. Labklājības ministrija uzņēmās atbildību izstrādāt un virzīt šo likumprojektu, un mēs apņēmāmies iespēju robežās sniegt atbalstu no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, jo tas ir saistīts ar reglamentētajām profesijām.

Lūgums tātad atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai iesniedzēju vārdā Ašeradena kungs vēlas ko teikt?...

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas darbības jomas tiesisko regulējumu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi Saeimas 31.maija sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi pulksten 15.30 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Indijas grupa un interesenti! Tiekamies tagad 307.telpā – Ārlietu komisijas telpā. Būs profesore Ankrava, kas runās par Indijas apciemojumu. Laipni lūgti!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav zālē, Ingmārs Čaklais... nav, Lolita Čigāne... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... nav, Raivis Dzintars... nav, Rihards Eigims... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Igors Pimenovs... ir... ir, ir, jā, un Aleksandrs Sakovskis... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 31.maija sēdi pasludinu par slēgtu.