Par grozījumiem Autortiesību likumā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 5.jūnijā izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kas paredz noteikt, ka raidorganizāciju raidījumu atskaņošana tiešraidē publiskā vietā nekomerciālos nolūkos nav traktējama kā publisks izpildījums. Tādējādi, kā paredz grozījumi, lai klausītos radio darba vietā, nebūs jāiegādājas licence.

Komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece akcentēja intelektuālā īpašuma atzīšanas nozīmi, vienlaikus norādot, ka autoru tiesībām jābūt samērotām ar sabiedrības interesēm.

Piedāvātā Autortiesību likuma grozījumu redakcija paredz, ka autortiesības netiks pārkāptas, ja autora darba demonstrēšana vai atskaņošana notiks ar raidorganizāciju raidīto programmu starp­niecību tiešraidē nekomerciālā nolūkā. Tāpat grozījumi paredz jaunu publiskā izpildījuma definīciju, nosakot, ka tas ir komerciālos nolūkos izmantots autora darbs.

“Jautājums ir drīzāk nevis par likuma nepilnībām, bet amorālu likuma interpretāciju, kas pieļauj nesamērīgu sodu piemērošanu par radio klausīšanos bez licences,” uzsvēra komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis. Arī Latvijas Tirgotāju asociācijas padomnieks Austris Kalniņš akcentēja, ka cilvēki iepirksies veikalos, neskatoties uz to, vai tajos tiek atskaņota mūzika, un pauda viedokli, ka nav pieļaujama likuma patvaļīga interpretācija.

Komisijas sēdē Latvijas autoru biedrības “Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” zvērināta advokāte Inese Kukaine iebilda pret grozījumiem – ja jebkurš publiskais izpildījums, veikts izmantojot jebkurus tehniskos līdzekļus, netiek uzskatīts par publisko izpildījumu, tas ir starptautisko normatīvo aktu pārkāpums. Tāpat ne vienmēr ir iespējams noteikt, kuros gadījumos ir komerciāls nolūks. I.Kukaine arī pau­da iebildumus, ka likumprojekts nav saskaņots ar autortiesību turētājiem, bet izmantotājiem.

Savukārt zvērināts advokāts Māris Krūmiņš pauda viedokli, ka nav iespējams definēt, kas ir publiskais izpildījums, izvairoties no iespējamām pretrunām definīcijā. Viņš sacīja, ka to var noteikt tikai, vērtējot katru konkrēto situāciju, un šo jautājumu jau regulējot Bernes konvencija. Komisijas priekšsēdētājas biedrs Boriss Cilēvičs pauda bažas, kā mūsdienās var piemērot konvenciju, kas radīta 19.gadsimtā un pēdējo reizi grozīta tikai 1979.gadā.

I.Mūrniece akcentēja, ka autortiesību jomā būtisks jautājums ir ne tikai publiskais izpildījums, bet arī taisnīga atlīdzība autortiesību turētājiem un samērīgi un pamatoti tarifi, ko nosaka arī Bernes konvencija.

Kultūras ministrijas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā Rihards Gulbis informēja, ka Kultūras ministrija vērsusies Tieslietu ministrijā ar ierosinājumu pārskatīt administratīvos sodus par pārkāpumiem publiskā izpildījuma jomā, rosinot par pirmreizēju pārkāpumu sodīt ar brīdinājumu.

Vienlaikus komisija, uzklausot nozares pārstāvju viedokļus, vienojās, ka turpmāk rūpīgi jāstrādā pie likuma grozījumiem.

Pirms izskatīšanas pirmajā lasījumā likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā” vēl jāvērtē Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kas ir par šo likumprojektu atbildīgā komisija.

Saeimas preses dienests