Par ES regulas projekta virzības apturēšanu

Saeima līdz ar 11 citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentiem apturējusi tālāku virzību ES regulas projektam par to, kā īstenojamas tiesības uz kolektīvu rīcību saistībā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību. Latvijas un 11 citu valstu nacionālie parlamenti tiesību aktu projektā konstatējuši subsidiaritātes principa pārkāpumu.

Saeimas Eiropas lietu komisija, veicot subsidiaritātes pārbaudi, 22.maijā nosūtīja Eiropas Komisijai atzinumu, kurā norādīts, ka ar regulas pieņemšanu netiktu sasniegts tajā definētais mērķis, tādēļ jaunā ES tiesību akta projekts nav atbalstāms. Negatīvus atzinumus par regulas projektā tālāko virzību snieguši arī Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Portugāles, Luksemburgas, Maltas, Polijas, Francijas, Beļģijas, Apvienotās Karalistes un Nīderlandes parlamenti. Līdz ar to saskaņā ar tā dēvēto Lisabonas līgumu Eiropas Komisijai regulas projekts nu ir jāpārskata.

“Subsidiaritātes pārbaudē konstatējām, ka regula, kas izstrādāta pēc plašu publicitāti izsaukušās “Laval” lietas, nesasniedz tajā izvirzītos mērķus. Proti, brīvas pakalpojumu sniegšanas kontekstā nesamēro vienlīdzīgu attieksmi gan attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību, gan pakalpojumu sniedzējiem no visām dalībvalstīm. Tādēļ pēc konsultācijām ar Labklājības ministriju un Tieslietu minis­triju nolēmām rakstīt negatīvu atzinumu par tiesību akta projektu,” norāda Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Komisijas priekšsēdētāja uzsver, ka šā ES regulas projekta virzības apturēšana ir labs piemērs tam, kā dalībvalstu parlamenti var vistiešākajā veidā ietekmēt ES tiesību aktu izstrādes gaitu. “Lisabonas līgums nacionālajiem parlamentiem dod visai lielu ietekmi, un mūsu pašu ziņā, cik aktīvi mēs šīs iespējas izmantojam. Tādēļ patiess prieks par šo precedentu, kas apliecina, cik būtiski ir Eiropas Savienības jautājumos būt aktīviem arī nacionālajiem parlamentiem, lai līdz ar valdību un diplomātiem aizstāvētu Latvijas intereses Eiropas Savienībā,” uzskata Z.Kalniņa-Lukaševica.

Saeimas atzinumā norādīts, ka ar regulas projektu netiek sasniegts tās izstrādes mērķis, tas nav nepārprotami skaidrs un noteikts, un regulas pieņemšana nav pietiekami pamatota. “Ievērojot to, ka regula ir tieši piemērojama, tās redakcijai jābūt skaidrai, lai visas dalībvalstis to varētu piemērot vienādi un bez jebkādiem pārpratumiem,” teikts atzinumā.

Saeimas Eiropas lietu komisija pauda bažas par Eiropas Komisijas izvēlēto regulas projekta tiesisko pamatu. Saeimas komisija uzsvēra, ka, neskatoties uz ES Tiesas spriedumiem, tiesības streikot ir izslēgtas no to jautājumu loka, kurus var reglamentēt visā ES. Tādēļ deputāti neguva pārliecību, ka no ES Tiesas spriedumiem “Laval” un “Viking-Line” lietās izriet nepieciešamība regulēt attiecīgo jautājumu.

Lisabonas līgums sniedz tiesības nacionālajiem parlamentiem pārraudzīt ES tiesību aktu izstrādes gaitu, vērtējot tiesību aktu atbilstību subsidiaritātes principam. Dalībvalstu parlamenti lemj, vai ES tiesību aktu izstrādes mērķus nevar sasniegt zemākā – dalībvalstu likumdošanas līmenī, kā arī vai ES likumdošanas iniciatīvas nepārsniedz to sākotnējos mērķus. Ja vismaz viena trešdaļa (deviņi) ES dalībvalstu parlamenti astoņu nedēļu laikā iebilst pret kāda jaunā ES tiesību akta izstrādi, šī likumdošanas iniciatīva Eiropas Komisijai jāpārskata. Līdz šim Saeima nebija konstatējusi subsidiaritātes principa pārkāpumus ES tiesību aktu projektos.

Saeimas preses dienests