Par airētāju sagatavošanu Murjāņu Sporta ģimnāzijā

Lai uzzinātu, kā tiek sagatavoti jaunie sportisti airētāji, Saeimas Sporta apakškomisijas deputāti 5.jūnijā izbraukuma sēdē apmeklēja Murjāņu Sporta ģimnāzijas teritoriālo struktūrvienību “Jūrmala”.

Sarunā ar Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktoru Ēvaldu Gobu, struktūrvienības “Jūrmala” direktoru Pēteri Neiju un treneriem Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Ivans Klementjevs vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka 2007.gadā pabeigta dzīvojamā un mācību korpusa rekonstrukcija, un vēlējās uzzināt, kādi jautājumi vēl palikuši neatrisināti.

Ē.Goba informēja deputātus, ka airēšanas bāzē vēl joprojām ir ūdensapgādes prob­lēmas, kā arī ēdināšanas korpuss palicis neatjaunots. Tāpat jāatjauno sporta komplekss – trenažieru zāle un baseins. Tomēr viņš pauda gandarījumu, ka tiek izstrādāta Murjāņu Sporta ģimnāzijas attīstības koncepcija, kas paredz ģimnāzijas saglabāšanu un attīstību.

Apakškomisijas deputāts Guntars Bilsēns izteica neizpratni par koncepcijā paredzēto plānu ieguldīt finansējumu esošā Murjāņu sporta kompleksa atjaunošanā. Deputāts sacīja, ka efektīvāk būtu uzcelt jaunu sporta ģimnāziju. P.Neija pauda viedokli, ka Murjāņu Sporta ģimnāzija lepojas ar tradīcijām un tajā gan sports, gan mācības un audzināšana ir labā līmenī, tādēļ esošā sporta skola ir jāsaglabā.

I.Klementjevs interesējās, kādēļ Latvijas airētāji neiztur Olimpisko spēļu atlasi un kurās jomās jāpieliek lielākas pūles, lai jaunie talanti tiktu līdz čempionu līgai. Treneri informēja deputātus, ka ceļu uz sasniegumiem bremzē nepietiekamais finansējums – skolai nav sava transportlīdzekļa, un izdevumus par braukšanu uz sacensībām airētāji sedz paši. Skola finansiāli sedz tikai ēdināšanu un treneru algas. Tāpat treneri uzsvēra, ka airēšanas sports ir specifisks – airētāji labākos rezultātus sasniedz aptuveni 25 gadu vecumā. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas 19 gadu vecumā motivācija turpināt tiekties pēc sportiskiem sasniegumiem ir katra jaunā sportista paša ziņā – Latvijā esot pieaugušo airēšanas sporta klubi, tomēr, neskatoties uz Latvijas Olimpiskās komitejas atbalstu, visbiežāk jaunie sportisti nespēj segt profesionālā sporta izmaksas.

Uz apakškomisijas sekretāra Dzintara Ābiķa jautājumu, vai jaunie airētāji pēc ģimnāzijas absolvēšanas brauc sportot uz ārzemēm, treneri atbildēja apstiprinoši – jaunie sportisti visbiežāk dodas uz ASV, Īriju un Šveici.

I.Klementjevs informēja, ka Sporta apakš­komisija rosinājusi Ministru prezidentu un Izglītības un zinātnes ministriju, strādājot pie budžeta grozījumiem, no šā gada septembra palielināt Murjāņu Sporta ģimnāzijas treneru algas.

Izbraukuma sēdes laikā Sporta apakškomisijas deputāti apskatīja renovētās dzīvojamās un mācību telpas, trenažieru zāli un baseinu, kā arī airēšanas bāzi.

Deputātiem bija iespēja arī pašiem izmēģināt smaiļošanu un kanoe airēšanu, lai pārliecinātos, cik grūts un sarežģīts ir šis sporta veids.

Saeimas preses dienests