Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Uldis Krastiņš. Vērtējuma jēdzieni Krimināllikuma normās

Vērtējuma jēdzieniem krimināltiesību normu satura izklāstā ir īpaša nozīme, jo tie ļauj koncentrēti izteikt noziedzīgā nodarījuma satura būtību un tā kaitīguma smagumu. Vērtējuma jēdzieni krimināltiesību normās tiek izmantoti gan prettiesiskās darbības vai bezdarbības raksturošanai, gan kaitīgo seku apzīmēšanai, ja tādas paredzētas konkrēta noziedzīga nodarījuma pazīmju skaitā. Šā raksta turpinājumā tiks runāts par vērtējuma jēdzieniem saistībā ar Krimināllikuma sevišķās daļas normās paredzēto kaitīgo seku apzīmējuma izpratni un to izmantošanas praktiskajām problēmām, kā arī par problēmu iespējamiem risinājumiem. Krimināllikuma normai, kurā paredzēta kriminālatbildība par kādu konkrētu nodarījumu (darbību vai bezdarbību), ir jāatbilst vismaz divām galvenajām saturiskajām prasībām: 1) tai jābūt pēc iespējas koncentrētai un 2) vienlaikus norma jāizteic tādā vispārinātā veidā, lai to varētu piemērot visiem gadījumiem, kas pēc likumdevēja ieceres kā atsevišķi līdzīgi nodarījumi tiktu krimināli sodīti.

• Jānis Pleps. Kontinuitātes doktrīnas pamati

Šajā numurā tiek pārpublicēti vairāki raksti, kas publicēti trimdas apstākļos iznākušajā žurnālā “Tiesībnieks”. Pateicoties kolēģes Mg.iur. Dinas Gailītes zinātniskajiem pētījumiem, Latvijas juristu sabiedrībai ir pieejams plašs apskats par žurnāla “Tiesībnieks” izdošanas apstākļiem. Kārļa Dziļlejas, Kārļa Vanaga un Nikolaja Valtera rakstu pārpublicējums turpina mūsu iepazīšanos ar Latvijas tiesību zinātnes atziņām trimdā. Šajos rakstos tiek aplūkots Latvijas valstiskumam tajā brīdī ārkārtīgi svarīgs jautājumu loks – vai Latvijas Republika joprojām de iure pastāv, vai Latvijas Satversme ir spēkā, kuras amatpersonas vai institūcijas trimdā ir tiesīgas pārstāvēt un paust Latvijas Republikas gribu. Lielā mērā šajos rakstos ir iespējams iedziļināties Latvijas Republikas kontinuitātes (nepārtrauktības) doktrīnas veidošanās diskusijās. Mūsdienu lasītājam droši vien Latvijas Republikas kontinuitātes (nepārtrauktības) doktrīnas formulēšana saistās ar neatkarības atjaunošanas laiku, atminoties ārkārtīgi nozīmīgos Neatkarības deklarācijas formulējumus un fundamentālos profesoru Dītriha Andreja Lēbera, Egila Levita un Inetas Ziemeles pētījumus.

• Jānis Rušenieks. Autortiesību un blakustiesību terminoloģijas izvēle un piemērošana

Daļa juristu uzskata, ka Latvijas Republikas likumos un internetā ir atrodami skaidrojumi kopumā visiem tiem gadījumiem, kad tiek lietots termins “audiovizuāls darbs”, tāpēc nav nepieciešami likumu grozījumi, jo ikvienam interesentam tāpat viss ir skaidrs. Tajā pašā laikā jau ilgāku laiku daudzu valstu teorētiķi un praktiķi cenšas nonākt pie vienotas termina “audiovizuāls darbs” definīcijas izveidošanas, vairāk gan par šo jautājumu diskutējot konferencēs un internetā, nevis iesniedzot konkrētus likumu pilnveidošanas priekšlikumus, kas ļautu veikt izmaiņas ne tikai nacionālajā regulējumā, bet arī Eiropas Savienības direktīvās un starptautiskajās konvencijās, tādējādi nonākot pie vienota apzīmējuma un izpratnes. Precīza terminoloģija veicina vienotu izpratni par normu piemērošanu ne tikai nozares darbinieku, bet arī tiesību piemērotāju un sabiedrības vidū. Tieši termina “audiovizuāls darbs” lietošana saistīta ar zināmu problemātiku ne tikai mūsu valstī.

“Jurista Vārda” redakcija