Labklājības ministrija: Aicinot pievērst īpašu uzmanību bērnu drošībai vasarā

Labklājības ministre Ilze Viņķele aicina vecākus un sabiedrību īpašu uzmanību pievērst bērnu drošībai vasaras brīvlaikā, kad bērni brīvās dienas pavada pie ūdens­tilpēm, rotaļājas bērnu laukumos un brīvā dabā.

Sākoties vasaras brīvlaikam, I.Viņķele uzsver: “Vasara bērniem ir īpaši gaidīts laiks – brīvāks no skolas un citiem pienākumiem. Savukārt vecākiem atbildība palielinās, jo jādomā, kā brīvdienas organizēt saturīgas un drošas. Aicinu visus vecākus, vecvecākus atrast pietiekami laika, lai painteresētos par bērna ikdienas gaitām un vēlreiz atgādinātu par piesardzību un pārgalvības bēdīgajām sekām. Arī pārējos sabiedrības locekļus aicinu nebūt vienaldzīgiem situācijās, kad šķiet, ka vajadzīga iejaukšanās!”

Par bērnu fizisko drošību aicina parūpēties arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa: “Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad, sākoties vasarai un skolu brīvlaikam, bērni vairāk pievēršas atpūtai brīvā dabā, tostarp riteņbraukšanai, skrituļošanai un citiem aktīvās atpūtas veidiem. Diemžēl pienācīgu drošības līdzekļu neizmantošana izraisa traumas, kuru skaits, pēc mediķu teiktā, pēdējā laikā ir dramatiski pieaudzis.”

Turpinot iestrādes bērnu traumatisma mazināšanai, VBTAI tuvākajā laikā iepazīstinās ar informatīvu filmiņu par drošības līdzekļu nelietošanas riskiem un iespējām izvairīties no traumām. Filmiņa tapusi sadarbībā ar raidījumu “Māmiņu klubs”, izmantojot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālistu padomus.

Par bērna no 7 līdz 13 gadu vecumam uzraudzības nenodrošināšanu, ja tādēļ tiks apdraudēta viņa dzīvība vai veselība, vecākiem vai cilvēkam, kura aprūpē bērns nodots, varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 100 latiem – šādas izmaiņas paredz grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie vēl jāpieņem Saeimai.

Labklājības ministrija atgādina, ka uzraudzība nenozīmē pastāvīgu fizisku klātbūtni. Tās ir darbības, lai garantētu bērna drošību, ņemot vērā viņa briedumu un spējas uzņemties atbildību par savu rīcību, piemēram, izglītojot viņu par veidiem, kā izvairīties no bīstamām situācijām, iegādājot inventāru, lai mazinātu traumas iespējas, kā arī nepieciešamības gadījumā atrodoties bērnam blakus.

Izmaiņas bija nepieciešamas, lai bērnu vecākus mudinātu vairāk domāt par bērnu drošību, rūpīgāk sekojot tam, kur un kādos apstākļos atrodas bērni, kādi ir iespējamie apdraudējumi. Līdz šim vecākus administratīvi sodīt nebija iespējams, ja viņi bez uzraudzības atstāja 7 gadus sasniegušu bērnu un viņš guva traumu. Vecākus joprojām varēs administratīvi sodīt par bērnu līdz 7 gadu vecumam atstāšanu bez pieaugušo vai cilvēku, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes, proti, fiziskas atrašanās bērna tuvumā.

Latvijā ik gadu iet bojā daudz bērnu, kuri ir vecāki par septiņiem gadiem. Piemēram, ik gadu ārējo cēloņu dēļ – ceļu satiksmes negadījumos, saindējoties, noslīkstot, nosmokot – dzīvību zaudē ap 70 bērniem vecumā līdz 14 gadiem, tikpat jauniešu no 15 līdz 19 gadiem. 2010. gadā tika sastādīti 73 administratīvo pārkāpumu protokoli par bērna līdz 7 gadu vecumam atstāšanu bez uzraudzības un 1598 administratīvo pārkāpumu protokoli par bērna aprūpes pienākuma nepildīšanu.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2011.gada janvārī Latvijā bija 375,2 tūkstoši bērni un jaunieši vecumā līdz 17 gadiem. No 7 līdz 13 gadiem bija 113,9 tūkstoši bērnu un jauniešu.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa