Uzturoties oficiālā vizītē Austrijas Republikā, tiekoties ar parlamenta deputātiem un valsts amatpersonām

No 10. līdz 12.jūnijam Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pēc Austrijas parlamenta priekšsēdētājas ielūguma uzturējās oficiālā vizītē, kur 11.jūnijā tikās ar Austrijas Nacionālās padomes priekšsēdētāju Barbaru Prammeri (augšējā attēlu rindā pa kreisi) un Austrijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Volfgangu Valdneru (augšējā attēlu rindā pa labi); 11.jūnijā Saeimas priekšsēdētāja un viņu pavadošās delegācijas locekļi, tostarp Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Vucāns un deputāte Inese Lībiņa-Egnere (apakšējā attēlu rindā pa kreisi), tikās ar Austrijas parlamenta Eiropas Savienības lietu komitejas deputātiem (apakšējā attēlu rindā pa labi) Foto: Austrijas parlaments

Nelielajām un vidēji lielajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm aktīvi jāsadarbojas, lai ES lēmumu pieņemšanas procesā sekmīgi pārstāvētu to nacionālās intereses. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra 11.jūnijā, tiekoties ar Austrijas parlamenta priekšsēdētāju Barbaru Prammeri, pēc kuras ielūguma no 10. līdz 12.jūnijam viņa uzturējās oficiālā vizītē Austrijas galvaspilsētā Vīnē.

“Latvijai un Austrijai kā nelielām Eiropas Savienības valstīm ir jāizmanto savstarpējās konsultācijas, lai palīdzētu veidot sadarbības tīklojumu starp mazajām un vidējām dalībvalstīm,” teica S.Āboltiņa. “Būtiski, lai Eiropas Savienībā tiktu ievērotas arī mazo un vidējo valstu intereses. Tādēļ nelielajām valstīm jākonsultējas par būtiskiem jautājumiem un mūsu interesēm tajos. Viens no šādiem piemēriem ir patlaban ļoti aktuālās sarunas par jauno Eiropas Savienības daudzgadu budžetu,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Pārrunājot pašreizējo ekonomisko situāciju Eiropā, Austrijas parlamenta priekšsēdētāja atzina, ka arī viņas valsts izjutusi krīzes radītās sekas. Savukārt S.Āboltiņa informēja par Latvijas paveikto krīzes pārvarēšanā, uzsverot, ka Latvijas veiksmes pamatā bija visas sabiedrības ieguldījums, spējot vienoties budžeta konsolidācijas pasākumu veikšanai. Saeimas priekšsēdētāja atsaucās uz nesen Latvijā viesojušos Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektori Kristīni Lagardu, kura augstu novērtēja Latvijas paveikto, atzīstot, ka Latvija ir pat pārsniegusi uz to liktās cerības. “Tādēļ Latvijai patlaban jāvirzās uz nākamo mērķi – iestāšanos eirozonā, un šajā procesā mums ir svarīgi, lai tiktu saglabāti objektīvi Māstrihtas kritēriji, neliekot politiskus šķēršļus,” teica S.Āboltiņa.

Austrijas pusi sarunā interesēja reģionālās politikas jautājumi – sadarbība starp trim Baltijas valstīm, kā arī plašākā mērogā. Saeimas priekšsēdētāja informēja par daudzslāņaino, divdesmit gadu laikā veidoto triju Baltijas valstu sadarbību, tai skaitā parlamentārā līmenī, un arī norādīja, ka aizvien ciešāk attīstās sadarbība tā dēvētājā NB8 formātā starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Šāda veida reģionālā sadarbība ir ne tikai politiski nozīmīga, bet tai ir arī praktiski ieguvumi, uzsvēra S.Āboltiņa.

Pārrunājot valstu divpusējās attiecības, amatpersonas bija vienisprātis, ka tās ir patiesi labas un daudzpusīgas visos politikas līmeņos, tostarp parlamentārajā sadarbībā. S.Āboltiņa sarunā atzīmēja, ka Latviju un Austriju vieno arī ciešā sadarbība kultūrā, īpaši mūzikā. “Latvija patiesi lepojas ar savu Operas namu un talantīgajiem mūziķiem, no kuriem daudzi koncertē arī Austrijā. Esam lepni, ka latviešu diriģents Mariss Jansons kopā ar Vīnes Filharmonijas orķestri jau divreiz atskaņoja tik pazīstamos Vīnes Jaungada koncertus,” teica S.Āboltiņa.

Saeimas priekšsēdētāja atgādināja, ka 2014.gadā Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, aicinot gan Austrijas iedzīvotājus, gan parlamentāriešus šajā laikā apmeklēt Latviju un iepazīt mūsu bagāto un daudzšķautņaino kultūras dzīvi.

ES nākamā perioda daudzgadu budžetam jākalpo izaugsmes veicināšanai visā ES, un tajā īpašai nozīmei jābūt kohēzijas politikai. To Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa uzsvēra, 11.jūnijā ar Austrijas parlamenta Eiropas Savienības lietu komitejas deputātiem pārrunājot aktuālos ES jautājumus.

S.Āboltiņa atzīmēja, ka Latvijai paredzētā kohēzijas finansējuma saglabāšana vismaz līdzšinējā apmērā ir viena no divām galvenajām mūsu valsts prioritātēm sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam. Otra Latvijas prioritāte ir lauksaimniecības tiešmaksājumi vismaz 80 procentu apmērā no ES vidējā līmeņa. Patlaban Latvijas lauksaimnieki saņem viszemākos tiešmaksājumus ES, kas neļauj tiem būt konkurētspējīgiem ES vienotajā tirgū, uzsvēra S.Āboltiņa.

Saeimas priekšsēdētāja sarunā pauda Latvijas atbalstu atbildīgai fiskālajai politikai, ko apliecina ES Fiskālās disciplīnas līguma ratifikācija Saeimā 31.maijā. Tomēr vienlaikus Latvija uzskata, ka būtiski ir rast līdzsvaru starp konsolidācijas pasākumiem un izaugsmes veicināšanu ES dalībvalstīs, pauda S.Āboltiņa. “Laikā, kad Eiropā tiek veikti budžeta samazināšanas pasākumi, mēs jau esam raduši iespēju samazināt atsevišķus nodokļus, kas ir labs apliecinājums mūsu izaugsmei,” viņa norādīja.

Vizītes laikā S.Āboltiņa tikās ar Austrijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Volfgangu Valdneru. Pārrunājot atbalsta sniegšanu ES kaimiņvalstīm Austrumu partnerības iniciatīvas ietvaros, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka reformu pieredzes nodošana šīm valstīm ir morāls pienākums un arī vienlaikus ES interesēs ir nodrošināt, lai kaimiņu reģionos valdītu stabilitāte, būtu iespējama veiksmīga uzņēmējdarbība un tiktu ievērotas pamattiesības.

Tāpat S.Āboltiņa sarunā ar Austrijas ārlietu ministru pateicās par rasto iespēju Latvijas diplomātam Kipras ES prezidentūras laikā strādāt Austrijas vēstniecības telpās, norādot, ka tas ir labs piemērs veiksmīgai sadarbībai starp ES dalībvalstīm.

S.Āboltiņa pēc Austrijas parlamenta priekšsēdētājas B.Prammeres ielūguma no 10. līdz 12.jūnijam uzturējās oficiālā vizītē Austrijas galvaspilsētā Vīnē. Saeimas priekšsēdētāju vizītē pavadīja Saeimas sekretāra biedrs Jānis Vucāns un deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

Saeimas preses dienests