Par Latvijas interesēm ES daudzgadu budžeta sakarā

11.jūnijā Horsenā, Dānijā, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās neformālā Vispārējo lietu ministru padomē, kuras laikā ES valstu ārlietu ministri diskutēja par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam un iespējām darīt vairāk ekonomiskās izaugsmes atbalstam, ekonomiskās aktivitātes finansēšanai un darba vietu radīšanai. Diskusija par ES daudzgadu budžetu notika ap Dānijas prezidentūras sagatavoto sarunu ietvaru, kurā ir iekļauti vairāki Latvijas interesēm svarīgi aspekti, kā, piemēram, PVN izmaksu attiecināmība Kohēzijas un Struktūrfondu projektu atbalsta apjoma aprēķinos. Vienlaikus E.Rinkēvičs uzsvēra, ka, neskatoties uz progresu atsevišķos jautājumos, ir jāturpina darbs pie attīstības vajadzībām atbilstoša Kohēzijas politikas finansējuma nodrošināšanas un pie tiešo maksājumu izlīdzināšanas lauksaimniekiem.

“Sarunas norit sarežģītos apstākļos. Ņemot vērā pieaugošās neskaidrības ārējā ekonomiskajā vidē, valstis kļūst arvien piesardzīgākas ES finanšu jautājumos, un tādēļ panākt izdevīgu vienošanos būs grūti. Paralēli sarunām par budžetu 2014.–2020.gadam mums ir jārada ekonomiskā vide, kas nodrošinās ienākumus, no kuriem finansēt budžetu,” stāsta E.Rinkēvičs.

Šajā sakarā Latvija, Vācija, Somija, Zviedrija, Lietuva un Igaunija nāca klājā ar pārdomu papīru “gudrai izaugsmei”. Tā rekomendē valstīm koncentrēt savu uzmanību uz konkurētspējas atjaunošanu, nevis tikai jaunu un dārgu stimulu programmu pieņemšanu.

“Ekonomikas dzīvotspēja nevar tikt mūžīgi nodrošināta ar nodokļu maksātāju makiem. Ekonomikai ir jāspēj augt pašai no sevis,” atgādina E.Rinkēvičs.

Savukārt 8.jūnijā Ārlietu ministrijā notika tikšanās ar Latvijas pārstāvjiem Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā (EESLK). Tikšanās mērķis bija pārrunāt aktuālos jautājumus par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam un sadarbības iespējas, lai sekmētu Latvijas interešu efektīvu nodrošināšanu ES daudzgadu budžeta sarunu gaitā. Latvijas valsts iestāžu un nevalstiskā sektora sadarbība ir īpaši nozīmīga tieši šajā laika periodā, lai līdz ES daudzgadu budžeta apstiprināšanai, kas plānota 2012.gada beigās vai 2013.gada sākumā, izmantotu visu formātu diskusiju platformas Latvijas interešu paušanai ES līmenī.

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Astra Kurme un Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards aicināja Latvijas pārstāvjus EESLK aktīvi izmantot savas iespējas, lai informētu par Latvijas prioritātēm ES daudzgadu budžetā. A.Kurme izcēla Kohēzijas politikas finansējuma nozīmi Latvijas attīstībā, norādot, ka tuvākajos gados tas būs viens no galvenajiem pieejamajiem finanšu resursiem izaugsmes veicināšanai un dzīve līmeņa izlīdzināšanai ES.

Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka starp Ārlietu un Finanšu ministriju un Latvijas pārstāvjiem EESLK jāturpina aktīvs dialogs un jāveicina informācijas apmaiņa.

EESLK ir konsultatīvs raksturs. Tās mērķis ir nodrošināt dažādu sociālo un ekonomisko interešu pārstāvību ES (piemēram, darba devēju, darba ņēmēju, cilvēku ar īpašām vajadzībām, ražotāju, pārvadātāju, patērētāju). ES līgumos noteiktos gadījumos ES Padomei vai Komisijai jākonsultējas ar komiteju, kamēr citos gadījumos ES Padome, Komisija un Parlaments to var darīt brīvprātīgi. Latviju EESLK pārstāv Ariadna Ābeltiņa, Gunta Anča, Vitālijs Gavrilovs, Andris Gobiņš, Armands Krauze, Pēteris Krīgers un Gundars Strautmanis.

Ārlietu ministrijas
Preses un informācijas nodaļa