Par Latvijas ievēlēšanu UNESCO komitejā

Pirmo reizi UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma Starpvaldību komitejā ir ievēlēta Latvija, kas ir vienīgā Baltijas valsts šajā starptautiskajā institūcijā. Latvijas līdzdalība paplašinās iespējas mūsu valsts nemateriālā kultūras mantojuma starptautiskās atpazīstamības veicināšanā, kā arī palīdzēs aktīvāk risināt aktuālākos nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas jautājumus.

“Šis ir Latvijai ļoti nozīmīgs notikums, tāpēc Kultūras ministrija izsaka īpašu pateicību visiem, kuri nodrošināja Latvijas ievēlēšanu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma Starpvaldību komitejā. Nepašaubāmi tā ir izcila Latvijas kultūras diplomātijas uzvara. Šis notikums dos iespēju ne tikai popularizēt mūsu nemateriālā kultūras mantojuma daudzveidīgās izpausmes globālajā telpā, bet arī rosinās vietējās kopienas apzināties savas kultūras savdabību un pieaugošo vērtību turpmākās izaugsmes plānošanā,” vērtējot šā notikuma aktualitāti, uzsver kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

Tas bija iespējams, pateicoties daudzu institūciju veiksmīgai sadarbībai. Latvija savu kandidatūru UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma Starpvaldību komitejai pieteica jau 2010.gadā. Divu gadu laikā, pateicoties Ārlietu ministrijas, Latvijas vēstniecības Francijā un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK), kā arī nozares ekspertu aktīvai darbībai, tika panākta Latvijas ievēlēšana ietekmīgajā starptautiskajā institūcijā. Latvijas ievēlēšanas nozīmīga veiksmes atslēga ir UNESCO LNK ģenerālsekretāres Dagnijas Baltiņas aktīvā dalība organizācijas Izpildpadomē iepriekšējos gados, kas citu dalībvalstu vidū nostiprināja priekšstatu par mūsu valsti kā atbildīgu un mērķtiecīgu starptautiskās dienas kārtības veidotāju izglītības, zinātnes un kultūras jautājumos.

Turpmākos četrus gadus Latvijas darbu un dalību komitejā koordinēs UNESCO LNK. Savukārt Latvijas delegāciju vadīs Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde, kura, runājot par ievēlēšanas nozīmīgumu, atzīmē, ka “Latvijas līdzdalība dod iespēju kopīgi mobilizēt spēkus vairāku uzdevumu veikšanai. Latvijai būtu svarīgi jau tuvākajā laikā pieņemt likumu par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, izveidot Nemateriālā kultūras mantojuma padomi, kas uzsāktu ilgtermiņa darbu pie Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma saraksta izveides”. Šādus soļus paredz arī Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kas Latvijā ir spēkā no 2006.gada.

D.Melbārde skaidro, ka tikai pēc tam, kad ir izveidots nacionālais nemateriālā kultūras mantojuma reģistrs, saskaņā ar Konvencijas ieviešanas vadlīnijām valstis var pieteikt nemateriālā kultūras mantojuma vērtības UNESCO starptautiskajam sarakstam. UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma Reprezentatīvajā sarakstā 2003.gadā tika iekļauta Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīcija, savukārt 2009.gadā UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā tika iekļauta Suitu kultūrtelpa.

UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma Starpvaldību komitejas galvenais uzdevums ir veicināt Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu mērķu īstenošanu dalībvalstīs, sniegt rekomendācijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas jomā. UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma Starpvaldību komiteja ir izveidojusi arī valstu labo prakšu sarakstu. Tā ir lieliska iespēja arī Latvijai dalīties savos veiksmes stāstos un uzsāktajās iniciatīvās, tādējādi veidojot pozitīvu mūsu valsts tēlu pasaulē. Saskaņā ar Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu nemateriālais kultūras mantojums nozīmē paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus instrumentus, priekšmetus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un dažos gadījumos – atsevišķi indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu.

Lolita Rūsiņa, Kultūras ministrijas
sabiedrisko attiecību speciāliste