Esat laipni gaidīta Latvijā, prezidentes kundze ! Esate mielai laukta Latvijoje, ponia prezidentė !
Vakar,
12.jūnijā, ar oficiālo sagaidīšanas ceremoniju pie Rīgas pils,
sasveicināšanos ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Andri
Bērziņu un Latvijas puses delegāciju sākās Lietuvas Republikas
prezidentes Daļas Grībauskaites valstsvizīte Latvijā. Vizītes
turpinājumā Rīgas pilī notika abu prezidentu divpusējā tikšanās,
kuras laikā augstajai viešņai tika pasniegts Latvijas valsts
apbalvojums – Atzinības krusta I šķira (skat. 41.lpp.). Pēc
kopīgās preses konferences Lietuvas un Latvijas prezidenti nolika
ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Vēlāk Lietuvas prezidente Daļa
Grībauskaite Latvijas Okupācijas muzejā iepazinās ar Latvijas
iedzīvotāju traģisko likteni divu okupāciju laikā pagājušajā
gadsimtā, valdības namā tikās ar Ministru prezidentu Valdi
Dombrovski, bet vakarā Melngalvju namā piedalījās Latvijas Valsts
prezidenta Andra Bērziņa rīkotajās valstsvakariņās. Savukārt šodien,
vizītes otrajā dienā, Daļai Grībauskaitei paredzēts tikties ar
Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu un kopā ar Andri Bērziņu
apmeklēt Inčukalna gāzes krātuvi Foto: VPK
|
Vakar, 12.jūnijā, pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas pie Rīgas pils, Valsts prezidents Andris Bērziņš divpusējās tikšanās laikā Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei pasniedza Latvijas valsts apbalvojumu – Atzinības krusta I šķiru (attēlā pa labi), bet pēc kopīgās preses konferences Lietuvas un Latvijas prezidenti nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā (attēla pa kreisi) Foto: VPK |
12.jūnijā valstsvizītes laikā Rīgas pilī notika Valsts prezidenta Andra Bērziņa tikšanās ar Lietuvas Republikas prezidenti Daļu Grībauskaiti un abu valstu oficiālajām delegācijām.
“Man ir patiess prieks jūs sveikt Rīgā valstsvizītē. Latvijas un Lietuvas attiecības ir ļoti labas. To skaidri apliecina fakts, ka Lietuva ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris. Mūsu sadarbība notiek visos līmeņos, un mums ir liels potenciāls to vēl vairāk paplašināt. Mūsu sadarbības nākotne jābalsta uz vēl ciešāku mūsu ekonomiku savstarpēju integrāciju,” uzsvēra A.Bērziņš.
Sarunas gaitā abi prezidenti apmainījās viedokļiem par Eiropas Savienības budžetu nākamajam periodam un bija vienisprātis, ka abu valstu intereses galvenajās prioritātēs sakrīt. Tika pārrunāta arī situācijas attīstība eirozonā, tai skaitā Latvijas mērķis līdz 2014.gadam izpildīt Māstrihtas kritērijus un iestāties eirozonā. D.Grībauskaite uzsvēra: “Eiropas Savienības struktūrās mūsu cilvēki darbojas kopīgi un saskaņoti. Mums jāuzticas vienam otram, jāstrādā kopīgu mērķu sasniegšanai un jābūt vienotiem, cik vien ilgi iespējams. Tikai tā Baltijas valstis varēs aizstāvēt savu vienoto pozīciju.” Arī Latvijas Valsts prezidents atzina, ka interešu aizstāvēšana ES daudzgadu budžeta kontekstā ir labs piemērs Latvijas un Lietuvas veiksmīgai sadarbībai. “Ņemot vērā līdzīgās intereses, Baltijas valstīm arī turpmāk cieši jāsadarbojas sarunās par daudzgadu budžetu, gan Baltijas valstu, gan Kohēzijas formātā,” teica A.Bērziņš.
Abu pušu sarunās tika skarti arī jautājumi par biznesu interesējošās dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanu un jauno “Rail Baltica” projektu, kā arī kopējie enerģētikas projekti – Visaginas AES un gāzes infrastruktūras attīstība. Lietuvas prezidente uzsvēra, ka Lietuva ir atvērta visām sadarbības formām nākotnē, par galveno kopīgo mērķi izvirzot Baltijas valstu enerģētisko drošību un neatkarību.
A.Bērziņš uzsvēra, ka Latvijas līdzdalība Visaginas AES projektā nemainīgi balstās tikai uz komerciālā izdevīguma principu, ko šobrīd izvērtē nacionālais enerģētikas uzņēmums “Latvenergo”. Termiņš lēmumam par koncesijas līgumu kompānijām jāpieņem līdz 28.jūnijam. Attiecībā uz sašķidrinātās gāzes termināļa būvi Lietuvas prezidente informēja par Lietuvas lēmumu celt savu termināli Klaipēdā, kura būvniecības izmaksas tiks segtas no Lietuvas valsts budžeta, neizmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus un minimāli piesaistot biznesa resursus. Savukārt Latvijas prezidents piebilda, ka Latvija gaida Eiropas Komisijas lēmumu par gāzes termināļa būves atbalstu Baltijas valstīs. Atkarībā no tā Latvija paudīs savu pozīciju, lai gan līdzšinējā Latvijas nostāja nav mainījusies: viena, Baltijas valstīm vienota sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība būtu visefektīvākais lēmums.
Sarunā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka labs impulss sadarbības tālākai attīstībai starp abām valstīm ir “Ziņojums par Latvijas un Lietuvas sadarbības perspektīvām”, kura ietvaros arī šobrīd turpinās aktīvs darbs pie kopīgām sadarbības iniciatīvām.
Valsts prezidenta preses dienests