Par sarunām ar kara veterānu organizācijām

11.jūnijā, turpinot Labas gribas manifesta ideju un Latvijas Kara muzejā aizsāktās sarunas ar Otrā pasaules kara veterāniem, kas vērstas uz izlīguma sasniegšanu starp abās frontes pusēs karojušajiem Latvijas valsts piederīgajiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš Rīgas pilī tikās ar 130.Latviešu strēlnieku korpusa un Latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrības (biedrība) pārstāvjiem.

Uzsākot sarunu, biedrības valdes priekšsēdētājs Alberts Miervaldis Pāže pasniedza Valsts prezidentam 130.Latviešu strēlnieku korpusa kritušo karavīru piemiņas grāmatu, kas nesen nākusi klajā. “Mēs pilnībā atbalstām jūsu viedokli, ka Latvijas valsts un ikviena godprātīga politiķa morāls pienākums pret savu tautu ir pagātnes pāridarījuma sajūtas mazināšana un sociālā izlīguma veicināšana,” atzina A.M.Pāže un uzsvēra, ka viens no viņa vadītās organizācijas biedru mērķiem ir panākt vienādu valsts oficiālās varas attieksmi pret dažādās frontes pusēs karojušajiem karavīriem, tai skaitā arī attiecībā uz sociālajām garantijām, kas šobrīd likumīgi pienākas tikai bijušajiem leģionāriem un nacionālajiem partizāniem.

Biedrība Valsts prezidentam iesniedza vēstuli, kurā teikts, ka tajā darbojas 128 biedri, no kuriem 31 jau ir vecāks par 90 gadiem. “Viņu vidū ir 46 kara invalīdi, kas no Latvijas valsts nekādu sociālo un materiālo pabalstu nesaņem. Latvijas Saeima daudzkārt ir noraidījusi likumprojektus par Otrā pasaules kara dalībnieka statusa piešķiršanu mūsu veterāniem. Vairums veterānu dzīvo krietni zem iztikas minimuma, trūkumā un nabadzībā,” skaidrots vēstulē.

Valsts prezidents atkārtoti apliecināja apņemšanos turpināt jau aizsākto Otrā pasaules kara veterānu izlīguma veicināšanas procesu visā savas prezidentūras laikā un pauda atbalstu vienotas attieksmes politikai pret tiem, kas kara gaitās tika iesaukti svešu varu karaspēkos, bet vienmēr palika uzticīgi savai dzimtajai zemei. “Mēs nevarēsim runāt par stipru un saliedētu Latvijas valsti, ja ļausim politiski ciniskā veidā izmantot Eiropas lielākās traģēdijas – Otrā pasaules kara– vēsturiskos faktus un veterānus, kuri paši jau reiz izbaudījuši kara briesmas. Dalīt cilvēkus frontēs, tas ir muļķīgākais, ko šodien varam darīt. Tā mēs neuzcelsim drošu nākotni ne saviem bērniem, ne mazbērniem,” uzsvēra Valsts prezidents un pauda apņemšanos neatkāpties no sabiedrības saliedēšanas mērķa visā prezidentūras laikā. “Ja reiz man dzīve ir devusi iespēju virzīt šīs lietas pozitīvi, es centīšos to darīt pēc labākās sirdsapziņas.”

Sarunas gaitā biedrības pārstāvis I.Puteklis uzrunāja jautājumu par robežšķērsošanas režīma atvieglošanu tiem kara veterāniem, kuri ik gadu jūlija pirmajā svētdienā pulcējas uz Draudzības kurgāna piemiņas pasākumu. Valsts prezidents pauda gatavību šo jautājumu pārrunāt ar atbildīgajām institūcijām.

I.Spura sarunas noslēgumā teica: “Mēs jau esam veci, bet tie, kuri krita karā, būs mūžam jauni. Tieši viņu piemiņas vārdā mums ir jāpanāk kompromiss un karojošajām pusēm jāiestājas par izlīgumu.”

A.M.Pāže vēlreiz apliecināja, ka biedrība no visas sirds atbalsta Valsts prezidenta iniciatīvu un novēl veiksmi šā grūtā uzdevuma veikšanai.

Valsts prezidenta preses dienests