Saeimas 2012.gada 7.jūnija sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 7.jūnija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, ir iesniegti lūgumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā – iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Annas Knodzes atbrīvošanu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā – iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Gvido Ungura apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. I.Parādnieks: „Ir!”) Tad jābalso.

Jūs vēlaties runāt pret darba kārtības izmaiņām? Lūdzu! Vārds runāt „pret”.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka tas jautājums vienkārši nonāca darba kārtībā gana strauji. Tikai vakar vakarā saņēmu savā Saeimas e-pastā... Es pieļauju, ka arī daudzi citi deputāti saņēma no Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienības vēstuli par iespējamiem civilprocesa pārkāpumiem šā tiesneša rīcībā. Es uzskatu, ka ir nepieciešams iepazīties ar šiem materiāliem, lai varētu balsot atbilstoši tam... tai izpratnei, vai šis tiesnesis tiešām ir cienīgs saņemt šādu... uz mūžu iegūt tiesneša amatu. Tāpēc es lūdzu šīs sēdes darba kārtībā šo punktu neiekļaut un izskatīt nākamajā Saeimas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „par”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā – pēc Juridiskās komisijas lūguma iekļautu tajā lēmuma projektu „Par Gvido Ungura apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 38, atturas – 7. Tātad lēmuma projekts nav atbalstīts. Tātad šis jautājums netiek iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā – iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Žanetes Žimantes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā – iekļaut tajā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr.231/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā – iekļaut tajā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr.232/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā – iekļaut tajā komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā – iekļaut tajā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Ēku energoefektivitātes likums” (Nr.276/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Kārļa Eņģeļa, Ingas Vanagas, Dzintara Zaķa un Eināra Cilinska iesniegumu ar lūgumu veikt izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās pirmo jautājumu – likumprojektu „Grozījums Sporta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Zālē aug troksnis.) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta... (No zāles dep. I.Klementjevs: „Balsot!”) Ir tomēr iebildumi? Balsot? Jūs vēlaties balsojumu? Lūdzu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā – izslēgtu no tās likumprojektu „Grozījums Sporta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 23, atturas – 3. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Jā, runāt „pret” pieteikusies deputāte Ilma Čepāne. Bet varbūt jūs par procedūru?... Ieslēdziet mikrofonu deputātei Ilmai Čepānei!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es gribu runāt par to, ka parasti šādas lietas tiek nodotas Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Ir arī ierosinājums nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai.

I.Čepāne. Jā.

Sēdes vadītāja. Tas arī ir, bet ir deputātes Āboltiņas iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 10, atturas – 16. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Judina, Loskutova, Latkovska, Čepānes, Kārkliņas, Buiķa, Lībiņas-Egneres, Zatlera, Rusiņa un Ābiķa iesniegto likumprojektu „Grozījums Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt „par” pieteicies deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Iesniegto grozījumu mērķis ir sakārtot mūsu Kriminālprocesa likumu, atrisināt vienu problēmu, kas ir konstatēta, kas ir aktuāla un kas var traucēt taisnīga sprieduma taisīšanu.

Proti, ir runa par situāciju, ka pie mums tiesvedība ilgst gadu, divus, trīs vai varbūt vēl ilgāk un parādās jauna informācija, jauni fakti. Un, ja pierādījumi pastāv, ja pastāv fakti, kuriem ir nozīme konkrētajā kriminālprocesā, tad ir ļoti svarīgi, lai attiecīgie fakti tiktu ņemti vērā. Patlaban ir noteikts, ka gadījumā, ja lieta atrodas tiesā, tad procesa virzītājs ir tiesnesis, bet prokurors uztur apsūdzību un viņa iespējas pieprasīt jaunu informāciju, viņa iespējas tieši tad nodrošināt jaunu pierādījumu, teiksim, izvērtēšanu ir minimālas. Ļoti svarīgi mainīt šo kārtību, jo ir tiešām gadījumi, ka jauni fakti parādās vēlāk, proti, nevis tad, kad lieta atrodas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, bet tieši tad, kad lieta atrodas tiesā. Nav normāla situācija... nav pieļaujama, manuprāt, situācija, ka tiešām ir kļuvuši zināmi attiecīgi fakti, bet procesuālu šķēršļu dēļ attiecīgos faktus nedrīkst ņemt vērā un tie ir jāignorē.

Ierosinātie grozījumi paredz divu pantu grozīšanu. Proti, viens pants paredz nostiprināt kārtību, ka prokuroram un advokātam būs tiesības pieprasīt informāciju, kas ir svarīga konkrētam kriminālprocesam, un otrs pants paredz, ka gadījumā, ja ir... ja parādās tādi fakti, kuriem ir pierādījuma nozīme, tad tie papildu pierādījumi var tikt pievienoti lietai.

Man gribas uzsvērt, ka arī tagad, atsaucoties uz vispārīgiem principiem, protams, var prasīt, lai attiecīga darbība tiktu veikta. Bet tomēr ir viedoklis, ka to nedrīkst darīt, un, lai tiešām būtu skaidrība, lai tiešām tiesai nebūtu jātērē laiks, lai interpretētu attiecīgo normu, ļoti svarīgi to precīzi definēt, precīzi formulēt.

Man gribas uzsvērt, ka attiecīgie grozījumi būs nozīmīgi visiem tiem procesiem, kas prasa ilgu laiku, kas saistīti, piemēram, ar naudas atmazgāšanu, legalizāciju, ar izvairīšanos no nodokļiem un ar citām līdzīgām lietām.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas iesniegumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 31.maijā. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Urbanoviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14.jūnijā. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 14.jūnijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts, atvaļinājums piešķirts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu par Karinas Kornas apstiprināšanu par Saeimas pārstāvi Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā. Komisija šo lēmuma projektu vienbalsīgi atbalstīja un lūdz Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Annas Knodzes atbrīvošanu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 5.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts par Annas Knodzes atbrīvošanu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata sakarā ar likumā noteiktā tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar šā gada 8.jūniju atbrīvot Annu Knodzi no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Annas Knodzes atbrīvošanu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Žanetes Žimantes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 5.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Žanetes Žimantes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Žaneti Žimanti par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Žanetes Žimantes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms turpinām izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, ir saņemti vēl divi pieteikumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā – saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu iekļaut tajā izskatīšanai (bez atkārtotas izskatīšanas komisijā) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 7.jūnija sēdes darba kārtībā – saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu iekļaut tajā (bez atkārtotas izskatīšanas komisijā) izskatīšanai pirmajā lasījumā Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā”. Atbildīgā komisija saņēma vienu... pareizāk sakot, izstrādāja pati vienu priekšlikumu, precizējot likuma spēkā stāšanās laiku. Lūdzu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan arī visu likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti atbalsta vienīgo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.

Otrajam lasījumam kopumā saņemti deviņi priekšlikumi.

1. – zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. – deputāta Reskāja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Labrīt, godātā priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Iesniegt šos grozījumus mani motivēja vairāku iedzīvotāju sūdzības, kurās mani lūdza pievērst uzmanību pārmērīgam enerģijas dzērienu patēriņam bērnu un jauniešu vidū. Skolotāji un bērnu vecāki diemžēl ne vienmēr paši spēj tikt galā ar šo problēmu.

Pēc vairāku iedzīvotāju sūdzībām es vērsos pie Veselības ministrijas ar lūgumu sniegt man informāciju par šo jautājumu, un ministrija, atsaukdamās uz vairākiem pētījumiem, man šo informāciju sniedza.

Galvenā problēma ir tā, ka cilvēki, kuri regulāri patērē enerģijas dzērienus, tos mēdz lietot vairāk par vienu devu dienā, kā arī jaukt kopā ar alkoholu. Ir veikti dažādi pētījumi, kas parāda enerģijas dzērienu regulāras lietošanas negatīvo ietekmi uz veselību. Visbiežāk no enerģijas dzērienu lietošanas cieš tieši jaunieši, jo viņi ne vienmēr apzinās šāda dzīvesveida negatīvās sekas uz savu veselību. Bērniem un jauniešiem, kas nav kofeīnu saturošu dzērienu regulāri lietotāji, pieaug kofeīna intoksikācijas risks. Kofeīns pats par sevi lielā daudzumā ir kaitīgs: no tā rodas ne tikai atkarība, bet tas iedarbojas arī kā stimulants un diurētisks līdzeklis. Kā blakusefekti var rasties sirdsklauves, paātrināta sirdsdarbība, bezmiegs. Ja kofeīns tiek patērēts lielos daudzumos, tas izraisa nervozitāti, uzbudināmību. Kopējās iezīmes kofeīna intoksikācijai ir nervozitāte, trauksme, nemiers, bezmiegs, kuņģa un zarnu darbības traucējumi, trīce, tahikardija, psihomotorisks uzbudinājums un retos gadījumos – pat nāve. Kofeīns rada arī papildu slodzi nierēm, izvadot no organisma šķidrumu, ja enerģijas dzērieni tiek patērēti regulāri un daudz. Palielinoties svīšanai, var sākties organisma atūdeņošanās.

Pēdējā laikā Eiropas Savienības valstīs enerģijas dzērieniem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība sakarā ar tiesas procesiem, kas saistīti ar vairākiem nāves gadījumiem, kurus, iespējams, izraisījusi šo dzērienu lietošana. Reģistrēti nāves gadījumi, kas saistīti tieši ar enerģijas dzērienu lietošanu, Austrālijā, Īrijā un Zviedrijā. Zviedrijā trīs nāves gadījumi tiek saistīti ar to. Nevienā Eiropas Savienības valstī nepastāv pilnīgs enerģijas dzērienu aizliegums, taču ir noteikti pārdošanas ierobežojumi. Piemēram, Norvēģijā, Dānijā un Francijā enerģijas dzērieni tiek uzskatīti par bioloģiski aktīvām piedevām, tāpēc tos atļauts pārdot tikai aptiekās. Zviedrijas Nacionālā pārtikas administrācija jau gadiem ilgi brīdina par pārmērīgu enerģijas dzērienu lietošanu jauniešu vidū un iesaka tos nejaukt ar alkoholu, kā arī nelietot fizisku aktivitāšu laikā.

Arī Krievijā pastāv ierobežojumi attiecībā uz enerģijas dzērieniem: to sastāvā nedrīkst būt vairāk kā 2 tonizējošas sastāvdaļas, uz bundžiņas jābūt norādītam lietošanas ierobežojumam, un to tirdzniecība skolās ir aizliegta.

Ja kāds no jums ieies tirdzniecības centrā un izpētīs plauktus ar enerģijas dzērieniem, tad viņš secinās, ka brīdinoši uzraksti dažādiem dzērieniem ir dažādās vietās un nereti šos uzrakstus ļoti grūti atrast. Arī brīdinājumu teksti atšķiras: uz vieniem dzērieniem ir rakstīts, ka drīkst lietot tikai pieaugušie, uz otriem – ka nav ieteicams lietot bērniem, grūtniecēm un personām, kuras nepanes kofeīnu, savukārt uz trešajiem ir ieteikums lietot saprātīgi.

Tas liecina, pirmkārt, par to, ka valstī ir jāizstrādā vienoti kritēriji, kam, kurā vietā un cik pamanāmi uz produkta ir jānorāda brīdinājumi par iespējamām lietošanas sekām.

Otrkārt, tas liecina par duālo situāciju. No vienas puses, jau šobrīd ražotāji uz savas produkcijas norāda, ka produkts nav ieteicams bērniem. No otras puses, ražotāji uzskata, ka ierobežojumu noteikšana ir nepamatota. Tad šībrīža brīdinājumi arī ir bez pamata, tā tas sanāk. Šībrīža situācija man atgādina situāciju kinoteātrī... Kad ir noteikti vecuma ierobežojumi attiecībā uz konkrētām filmām, kontrolieri tiesīgi pārbaudīt, vai apmeklētājs ir sasniedzis filmai nepieciešamo vecumu. Savukārt gadījumos ar enerģijas dzērieniem... Uz produkcijas ir rakstīts, ka nedrīkst, bet neviens to nekontrolē, jo attiecīgo likumu bāze nav pilnvērtīga.

Ņemot vērā minēto, es aicinu deputātus konceptuāli atbalstīt manu priekšlikumu – būtībā tas ir nevis mans priekšlikums, bet gan iedzīvotāju prasība! – un sekmēt konkrētu noteikumu izstrādāšanu, kuri ierobežotu enerģijas dzērienu pārdošanu personām līdz 18 gadu vecumam un liktu ražotājiem savu produkciju attiecīgi marķēt pēc vienotiem noteikumiem.

Sabiedrībā daudz diskutēts par nepieciešamību palielināt veselības nozares finansējumu, bet nedrīkst aizmirst arī to, ka sabiedrības veselība ir ne tikai finansējums slimnīcām, lai ārstētu slimības, kad tās jau cilvēkiem ir konstatētas, bet arī profilakses pasākumi, kuri ir tikpat svarīgi. Un jo kvalitatīvāki būs šie pasākumi, jo efektīvāka būs mūsu veselības nozare kopumā, un jo veselīgāki būs jaunieši, jo veselīgāka būs mūsu sabiedrība pašos pamatos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Ar savu pieredzi pēc vairāk nekā 20 gadu sportošanas es arī varu teikt, ka esmu pamēģinājis daudz dažādu sportisku dzērienu un arī kaut ko saprotu no tā, pārbaudīju visu uz sevi. Bet tad, kad sportā vēl nebija tie enerģijas dzērieni, kas ir pašlaik... Kāda ir atšķirība sportiskajiem dzērieniem un enerģijas dzērieniem? Tāda, ka enerģijas dzērieni satur kofeīnu. Kofeīns – tas ir... skaitās arī kā aizliegtais produkts priekš sportošanas, tāpēc ka tas ir dopings. Un es jums gribu atgādināt, ko raksta žurnāliste Laura Jansone, konsultējoties ar Sporta laboratorijas sporta ārsti Sandru Rozenštoku. Kāpēc cilvēki lieto sporta dzērienus? Cilvēka organisms strādā pēc principa, ka, ja tam kaut ko dod no ārpuses, tas to tērē pirmo, bet savas rezerves tiek pataupītas. Tātad, lietojot fiziskas slodzes laikā speciālos dzērienus, cilvēks nejūt spēku zudumu, bet... Tad, kad viņš sāk lietot to dzērienu... no sākuma tu jūties tā, it kā tev būtu spēks, bet pēc tam ir tukšums iekšā, nav nekā... Un sporta ārsti rekomendē nelietot arī tos sporta dzērienus līdz 14 gadu vecumam. Mēs varam to pārbaudīt šinī Saeimā – varbūt ja ne šodien, tad nākamajā sēdē iedot katram no jums izdzert vienu enerģijas dzērienu, un es esmu pārliecināts, ka mums tad vajadzēs izsaukt kādas piecas vai desmit ātrās palīdzības... Bet skolēni tieši to dara! Viņi dzer tos enerģijas dzērienus, nevis sportodami, bet sēdēdami iekšā skolā, un sākas tad tās problēmas ar veselību. Un, ja lieto kopā ar alkoholu, tad, kā jau teica mans kolēģis, tas vispār ir nāvējoši!

Es aicinu jūs atbalstīt šo grozījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dāvim Staltam.

D.Stalts (VL–TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aicinu šodien visus padomāt un paskatīties uz šo jautājumu objektīvi, nevis vadoties pēc politiskām simpātijām vai antipātijām.

Centīšos par šo pašu lietu runāt nedaudz un ļoti konspektīvi, bet skaidrā latviešu valodā, lai jums visiem būtu skaidrs.

Mēs dzīvojam Latvijā, valstī, kur vietējā uzņēmēja intereses ir pašas neaizsargātākās, valstī, kurā demogrāfiskie jautājumi ilgstoši netiek risināti, valstī, kuras jauniešiem ar katru gadu pasliktinās ne vien fiziskās sagatavotības līmenis, bet arī veselība.

Šoreiz par veselību Reskāja kungs... mums visiem aizsteidzies priekšā ir Reskāja kungs un iesniedzis ļoti labus priekšlikumus šajā likumā, lai aizliegtu enerģijas dzērienu tirgošanu nepilngadīgajiem. Ļoti labs un cēls mērķis, turklāt pamatots! Nepilngadīgajiem paralēli lielajai alkohola, tabakas izstrādājumu un narkotiku lietošanai... Nu jau vairāk nekā desmit gadus alkoholam, tabakas izstrādājumiem un narkotikām piebiedrojies tā sauktais enerģijas dzēriens.

Kas tas īsti ir?

Lielākajai daļai enerģijas dzērienu sastāvā ir tik daudz kofeīna, cik astoņās standartizmēra tasītēs kafijas. Papildus lielajai kofeīna devai to saturā vēl ir arī pārmērīgs daudzums cukura un atļauto stimulējošo augu vielas, no kurām īpaši izceļams taurīns.

Pētījumos ir noskaidrots, ka sintētiskais taurīns rada tādas sekas kā augsts asinsspiediens, insulta draudi, krampji un sirds slimības. Šo iemeslu dēļ enerģijas dzērieni oficiāli ir aizliegti Francijā, Dānijā, Norvēģijā. Šajās valstīs tos var iegādāties tikai aptiekās, jo tie tiek uzskatīti par zālēm. Arī Zviedrijā ir bijuši vairāki nāves gadījumi, kā jau minēja Reskāja kungs, un tieši tur šobrīd notiek visplašākās diskusijas par enerģijas dzērienu lietošanu.

Enerģijas dzērienu noieta tirgus Eiropā un arī visā pasaulē ir gana liels, lai tas spētu lobēt savas intereses pietiekoši veiksmīgi. Piemēram, dzēriena Red Bull gada apgrozījums vien ir 4,2 miljardi eiro! Tāpēc nav brīnums, ka ārsti visā pasaulē vēl nav nonākuši pie kopīga slēdziena par enerģijas dzērienu kaitīgumu, lai gan tas ir acīm redzams.

2009.gadā ASV žurnālā Pediatrics publicēts Maiami universitātes Pediatrijas fakultātes Pediatrijas integrālās medicīnas programmas nodaļas pētījums, kurā secināts, ka enerģijas dzērieni var būt bīstami bērnu, pusaudžu, jauniešu veselībai, jo tie bieži pārsniedz pieļaujamo kofeīna daudzumu, tiek pārdozēti un rada nopietnas veselības problēmas, pat nāves gadījumus.

Kolēģi, būsim gudri un izvēlēsimies iet ceļu, kas nākotnē ļaus mūsu bērniem būt veselīgiem un izvairīties no letālām sekām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (ZRP).

Augsti godājamie kolēģi! Pirmām kārtām es vēlos pateikties Vladimiram Reskājam par sabiedrības, politiķu uzmanības pievēršanu bērnu un jauniešu veselīga dzīvesveida problēmām. Tas tiešām tā ir, ka enerģijas dzēriena nepareiza lietošana daudzos gadījumos var novest arī pieaugušus cilvēkus pie dramatiskām sekām. It sevišķi to var redzēt tepat Latvijā: teiksim, maratona skrējēji pēkšņi sāk krist, nevar noskriet līdz galam, jo ir pārvērtējuši savas spējas.

Redzat, kā ir: tas jautājums būtiski saistīts gan ar sportu, gan ar mārketingu, gan ar citām lietām, ko šī industrija veicina.

Ko tad iesniedzējs ierosina? Ierosina aizliegt pārdot enerģijas dzērienus personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, un šīs personas nedrīkstēs tos iegādāties. Šis nodoms ir ļoti labs, bet mēs zinām, kā sanāk ar labiem nodomiem, ja tos pieņem steidzamības kārtībā. Un tas apstāklis, ka tik kardināls priekšlikums ir iesniegts tikai tagad, kad likumprojektu skatām jau otrajā, galīgajā, lasījumā, nedod iespēju nedz mediķiem, nedz dietologiem, nedz uzņēmējiem, nedz vecākiem un citiem plaši diskutēt, izteikt pamatotu, uz zinātniskiem pētījumiem balstītu viedokli par vai pret šo priekšlikumu.

Manuprāt, nav gluži tā, ka jauniešu veselīga dzīvesveida veicināšanai mēs neko neesam darījuši. Gan Saeima, gan Ministru kabinets ir virzījies uz pareizo pusi: piemēram, izglītības iestādēs vairs nedrīkst pārdot čipsus un saldinātās limonādes, ieskaitot enerģijas dzērienus, un no nākamā gada no skolu ēdienkartēm tiks izsvītroti frī kartupeļi.

Nu, neapšaubāmi, lai uzlabotu bērnu un jauniešu vidū veselīgu dzīvesveidu, ir jādara, protams, daudz vairāk. Tādēļ aicinu šodien noraidīt šo priekšlikumu, bet neaizmirst meklēt kompleksu risinājumu veselīga jauniešu dzīvesveida atbalstīšanai, tātad arī cīņai pret smēķēšanu, mazkustīgu dzīvesveidu, dzeršanu un neveselīgu pārtiku.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, mēs neesam vienīgie, kas par šo jautājumu sāk domāt. Eiropas valstīs ir dažāda pieredze: ir valstis, kur ir ierobežots enerģijas dzērienu patēriņš, un ir valstis, kur tie tiek pārdoti tikai aptiekās. Un līdz ar to es domāju, ka šis Vladimira Reskāja priekšlikums ir konceptuāli labs.

Zemkopības ministrija arī tajā pašā virzienā strādā. Palūkojieties uz nākamo priekšlikumu! Tas ir 3. – zemkopības ministres Straujumas priekšlikums –, kas paredz arī definēt, kas ir enerģijas dzēriens, kā arī nosaka Ministru kabinetam attiecīgu deleģējumu.

Bet situācija ir tāda, ka vakardien komisijā šim jautājumam tika veltītas desmit minūtes. Šis ir otrajā, galīgajā, lasījumā skatāms likumprojekts, tur nepieciešami saskaņojumi ar Veselības ministriju, un jāuzaicina arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, lai ar viņiem šo jautājumu izdiskutētu.

Es domāju, ka priekšlikums konceptuāli ir labs. Lūgums ir sekot komisijas viedoklim gan par 2., gan par 3.priekšlikumu – gan par deputāta Reskāja, gan par zemkopības ministres Straujumas priekšlikumu – un šobrīd tos neatbalstīt, tātad sekot komisijai, bet mēs šo jautājumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tūliņ pat izdiskutēsim.

Atsevišķu likumu, kolēģi, uztaisīsim un arī šo jautājumu sakārtosim, jo šobrīd tam bija par maz laika – 10 minūtēs kvalitatīvi pieņemt šo likumu vienkārši nevar!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Smiltēna kungs jau apmēram iezīmēja šo motivāciju, kāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja Reskāja kunga priekšlikumu. Principā es arī sliecos to neatbalstīt, jo, manuprāt, šī enerģijas dzērienu lietošanas samazināšana attiecināma ne jau tikai uz jauniešiem līdz 18 gadiem. Es domāju, ka tomēr Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ir jāmeklē komplekss risinājums. Iespējams, ka... Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka jāierobežo arī reklāma, tāda kā, piemēram, šī: „Red Bull ceļ spārnos!”.

Šī reklāma vērsta ne jau tikai uz jauniešiem; tā mērķēta uz visiem. Es uzskatu, ka arī pieaugušiem cilvēkiem tas nav tas labākais variants – jaukt enerģijas dzērienu kopā ar alkoholu un vēl kādu tabletīti uzdzert pa virsu.

Es nedomāju, ka šis jautājums ir skatāms tagad steidzamības kārtībā, pēkšņi iebalsojot vienu patiešām saprātīgu priekšlikumu. Līdz ar to es aicinu šoreiz priekšlikumu neatbalstīt, un – esiet pārliecināti! – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija drīz ķersies pie šī jautājuma nopietnāk un kompleksāk klāt. Iespējams, ka likumā būs jāmaina arī panti par marķējumu, jo es pieļauju, ka uz šiem iepakojumiem ir jāliek līdzīgi brīdinājumi kā uz cigarešu iepakojumiem.

Taču man šķiet, ka šie nepārtrauktie ierobežojumi līdz 18 gadiem un tamlīdzīgi, tās rūpes par bērnu veselību... ka zināmā mērā tās kādreiz var novest arī līdz kādam absurdam. Jo šeit motivēt ar to, ka ir slikti enerģijas dzērienus jaukt kopā ar alkoholu un ka, lūk, nepārdodot personām līdz 18 gadiem enerģijas dzērienus, mēs šo parādību izskaudīsim... Nu atvainojiet, alkoholu jau tāpat aizliegts pārdot personām, kas jaunākas par 18 gadiem, bet tik un tā jaunieši staigā piedzērušies. Vai šis ierobežojums kā tāds ir tas efektīvākais un saprātīgākais? Es nezinu.

Mana dziļākā pārliecība ir, ka, ierobežojot skolu virtuvēs izmantojamo produktu klāstu, mēs esam panākuši pilnīgi pretējo: jaunieši šo bezgaršīgo ēdienu vienkārši nevēlas baudīt. Viņi aiziet uz kiosku, nopērk čipsus un pārtiek no tiem. Varbūt būtu labāk, ja tomēr mazāk ierobežotu šo ēdienu klāstu? Būtu ēdiens varbūt garšīgāks, bet... (Zālē pieaug troksnis.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet vietas un ievērojiet cieņu pret runātāju!

I.Līdaka. Acīmredzot arī kolēģi diezgan daudz ir šo Red Bull pabaudījuši pirms nākšanas uz sēdi, tāpēc tādi nepacietīgi.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Es atbalstu šo priekšlikumu. Tas tiešām ir jāatbalsta!

Vēlos jūs informēt, ka iepriekšējā Saeimā bija debates par kolas dzēriena aizliegumu mācību iestādēs, bija debates ne tikai Saeimā, bet arī valdībā, un arī plašsaziņas līdzekļi daudz runāja par to. Tajā laikā daudzi teica apmēram tā: „Tā taču ir milzīga industrija! Būs milzīgs starptautisks skandāls! Mēs vēršamies pret lielu un ietekmīgu valstu interesēm. Tas ir gandrīz vai ģeopolitisks jautājums.”

Nu arī te situācija līdzīga: arī tagad ir runa par milzīgu industriju, un daži jau ir, es atvainojos, sabijušies par to, ka varētu būt kaut kāda milzīga ietekme uz mūsu turpmākajiem lēmumiem. Varu jums atgādināt, ka pagājušajā reizē, kad tika aizliegta kolas dzeršana, Madlēna Olbraita, bijusī Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāre, izdarīja diezgan pamatīgu spiedienu uz Latvijas valdību un zināmā mērā arī uz Latvijas parlamentu, taču toreiz nedz valdība, nedz parlaments nesaliecās un nepadevās, un nenobijās, un pieņēma šo svarīgo lēmumu. Tā ka es aicinu balsot „par”, atbalstīt.

Protams, mēs varētu vaicāt zālē cilvēkiem: cik daudzi no jums ir kādreiz dzēruši šos enerģijas dzērienus vai lieto ikdienā vai kā citādi? Es saprotu, ka lielākā daļa to nav darījusi. Es varu pateikt, ka es to esmu darījis tikai tajos gadījumos, kad ir bijis ļoti ilgstošs laiks jāpavada automašīnā pie stūres... kā līdzekli, lai neaizmigtu. Tas ir vienīgais iemesls. Tā nekādā ziņā nav šo dzērienu reklāma, jo es uzskatu, ka līdz 18 gadu vecumam cilvēkiem tiešām varētu veidoties atkarība no šī līdzekļa, un, kā jau te minēja un pamatoja, tā var radīt ļoti smagas sekas nākotnē.

Aicinu balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka Reskāja priekšlikums nav ideāls. To var uzlabot vai ielikt definīciju... Bet mums šodien ir iespēja atbalstīt Reskāja kungu un otrajā lasījumā neatbalstīt likumprojektu, un tad tas nonāks atpakaļ komisijā un jūs varēsiet to pieslīpēt ar komisijas redakciju. Kāpēc es to runāju un aicinu jūsu komisiju paņemt šo jautājumu sev? Iepriekšējos gados mēs to problēmu visu laiku skatījām Sociālo un darba lietu komisijā. Es nezinu, kas notiek Veselības ministrijā, bet... Jautājums par tiem dzērieniem bija atbalstīts komisijā, bet pēc tam tas pazuda kaut kur. Es pieļauju iespēju, ka visām tām rūpnīcām, kuras taisa naudu ar šiem dzērieniem, tiem pašiem Red Bull un visiem pārējiem... Viņi gūst tik lielu peļņu, ka viņi ne tikai „Formulu–1” var nopirkt un vēl kaut kādus citus pasākumus, bet arī lobēt mūsu ministrijā šos jautājumus, un visi atrunājas no vienas vai otras ministrijas: ai, atliksim, ai, parakstīsim, mainīsim Ministru kabineta noteikumus vai vēl ko!... Izskatās tā, ka jūs gribat paņemt kādu tehnisko pauzi, lai sarunātu ar ražotājiem, ar izplatītājiem un kaut ko dabūtu vēl. Vot, Aija Barča arī smaida... Mēs caur visu to izgājām... Visus mūsu brīnišķīgos pasākumus, lai ierobežotu šo dzērienu pārdošanu veikalos, Veselības ministrija ne par vienu soli nevirzīja uz priekšu. Nevienu! Iznāca tā, ka viņi atbalsta, viņi pierāda ar dokumentiem, ka mums Latvijā tā lieta nav reglamentēta, bet... Tik un tā tos pārdod kopā ar sulām, kopā ar limonādēm, un tie jaunie cilvēki, kuri pērk šos dzērienus, nezina, cik tie kaitīgi. Tas teikums, ka šāds dzēriens ir kaitīgs, uzrakstīts ar tik maziem burtiņiem, ka es nezinu, kā vispār kāds var izlasīt šo teikumu!

Es piedāvāju variantu. Ja mēs nevaram pilnīgi izmest tos no mūsu tirdzniecības tīkliem, tad izdarīsim tā – uz stenda uzrakstīsim: „Tas ir bīstami, tu nomirsi pēc pieciem gadiem, ja lietosi tos biežāk nekā divas reizes dienā!” Un tā tālāk. Un tad cilvēki zinās, ar ko viņi riskē. Šodien jauns cilvēks zina, ka tas dzēriens dod papildu enerģiju, ka ar to dzērienu vieglāk patusēt tusiņā vai klubiņā, vieglāk nolikt ieskaiti vai eksāmenu. Tas nozīmē, ka viņš nezina, cik tas ir bīstams. (Starpsauciens no zāles.) Es domāju, ka, vot, Aleksejs Loskutovs zina, par ko mēs runājam, viņš ar riteni daudz brauc, tāpēc... Es saprotu, ka viņš arī izmanto to, lai ripotu...

Visus, kas nobalsos „pret”, es turēšu aizdomās par to, ka enerģijas dzēriens un „Formula–1”... ka šis deputāts ir saistīts ar to.

Sakarā ar to atbalstīsim, nodosim komisijai un uzlabosim! Ļoti žēl, ka mēs nevarējām Sociālo un darba lietu komisijā to panākt. Veselības ministrija citreiz būs uzmanīgāka. Un sapratīsim, ka mūs citi cilvēki citās ministrijās atbalstīs: ierobežot!

Es uzskatu, ka vispār tas, ka šodien kopā ar šo dzērienu piedāvā arī alkoholu... Tas vispār tāds ļoti, ļoti bīstams kokteilis iznāk, bet mēs redzam, ka gan alu, gan visu pārējo alkoholu pārdod kopā ar šiem dzērieniem.

Tas nozīmē, ka nobalsosim „par”. Paldies Reskājam, ka viņš pacēla šo nopietno problēmu! Un pēc tam komisijā varēs uzlabot jau uz trešo lasījumu. Gribu atgādināt, ka šodien mums ir tikai otrais lasījums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ņikitam Ņikiforovam.

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Labdien, kolēģi! Es tomēr vēlos atgādināt, ka mēs runājam ne jau par vispārēju aizliegumu, bet tikai par nepilngadīgajiem. Un kāpēc tas izraisa tādas diskusijas? Vai tiešām Saeima ir kaut kāds enerģijas dzērienu lobijs, vai kā? Es, piemēram, paraugos uz šo jautājumu no tāda viedokļa: vai jūs gribat, lai jūsu bērni jau līdz 18 gadu vecumam dzertu visādus dīvainus enerģijas dzērienus? Es negribu. Es balsošu „pret”. (Zālē smiekli.) Es balsošu „par” to ierobežošanu, bet „pret” enerģijas dzērienu dzeršanu. Es domāju, ka tas ir pavisam, pavisam vienkārši, te nav nekādas politikas: vai nu jūs gribat, lai jūsu bērni un mazbērni dzertu to, vai ne. Es varētu piekrist, ka atsevišķs ierobežojums nav komplekss risinājums, bet vajag sākt ar kaut ko, varbūt tieši ar enerģijas dzērienu ierobežošanu, un pēc tam domāt par reklāmas ierobežošanu, un tā tālāk! Mēs dzīvojam modernā pasaulē, kur parādās daudzas jaunas vielas un daudzi jauni pētījumi par to, kā tas ietekmē cilvēku un cilvēka organismu. Tā ka te nevar ilgi diskutēt, te vajag pieņemt lēmumu un nobalsot „par”!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Runājot par šiem enerģijas dzērieniem, šobrīd es vairāk dzirdu skanam viedokli, ka tas ir tāds diskotēku vecums, kad jaunieši šos enerģijas dzērienus dzer. Diemžēl gluži tā tas nav! Šos dzērienus var jebkurā „Narvesen” veikalā, teiksim, bērns, kurš veic savus pirmos patstāvīgās iepirkšanās soļus, 9–10 gadu vecumā jau iegādāties. (No zāles: „Ārprāts!”) Un es varu pastāstīt gadījumu no dzīves. Kad mana meita, 6.klases skolniece, brauca ar klasi ekskursijā, tad divas meitenes... katra izdzēra pa vienai bundžiņai šā Red Bull, un četras stundas viss autobuss bija pilnīgā haosā, jo viņas nu bija pilnīgi šķīrušās no prāta un četras stundas izdarījās tā, ka visiem pilnīgi rokas sākušas trīcēt un nav varējuši saprast, ko tad īsti darīt.

Tāpēc atšķirībā no sava kolēģa Līdakas kunga es tomēr šoreiz balsošu „par” šī priekšlikuma tālāku virzīšanu. Galu galā tomēr šie enerģijas dzērieni jau, nu, kā saka, vecuma robežas nešķiro, jo ir dzirdēts tāds stāsts, ka naktskluba apkopēja atrada pusizdzertu Red Bull bundžiņu – un no rīta visa pilsēta spīdēja un laistījās.

Tā ka uztversim šos dzērienus tomēr kā nopietnu draudu savu bērnu veselībai!

Atbalstīsim!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Jāsaka, ka īsti nav skaidrs... Cīsiņi, kuros nav noteikts procentuāls daudzums gaļas, ir kaitīgi bērniem, frī kartupeļi ir kaitīgi bērniem... Bet enerģijas dzēriens? Izrādās, vēl nav noskaidrots Latvijā, vai tas ir kaitīgs bērniem! Tur kaut kas nav kārtībā ar šāda veida domāšanu.

Man ir trīs bērni. Vecākais puika, divpadsmitgadīgais, spēlē futbolu. Man patīk doties līdzi uz turnīriem, skatīties, kā puiši aizrautīgi spēlē. Mani pārsteidz tas, ka bieži vien arī citiem bērniem ir klāt vecāki un gadās, ka kādam ir līdzi arī enerģijas dzēriens. Divpadsmit gadu vecumā! Kāpēc?

Mans kolēģis Klementjevs, sportists, olimpiskais čempions, tā labi paskaidroja. Tur nevajag Veselības ministriju, lai saprastu, ka šie dzērieni ir kaitīgi vispār cilvēku veselībai, bet bērniem jo īpaši! Līdz ar to es domāju... Otrs Klementjevs, man liekas, ļoti labu ierosinājumu Saeimai izteica: par šo priekšlikumu balsot „par”, par likumprojektu kopumā – „pret”, atdot atpakaļ, papildināt, lai tas būtu korekts, un izdarīt tā, lai galarezultātā bērni nelietotu, viņiem nebūtu iespējams nopirkt enerģijas dzērienus! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 37.laidienā