Kāpj atkal Latvijas debesīs trīs zvaigznes

30.maijā tika uzsākta atjaunoto zelta zvaigžņu uzlikšana Brīvības tēla rokās

30.05.2001.

30.05.2001.

Restaurētāja – zeltīšanas darbu vecmeistare Jautrīte Mežsarga, Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda priekšsēdētājs Raimonds Bulte, Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa komitejas priekšnieks Eižens Upmanis, Brīvības pieminekļa metāla daļu restaurācijas projekta autore Sarmīte Gaismiņa un restaurācijas un akmens apstrādes firmas AKM direktors Pēteris Zvaunis

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pie spožajām zvaigznēm, ko tikko bija pieņēmusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ekspertu padome, Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda pārstāvji un pieminekļa restaurētāji vakar žurnālistus informēja par veikto un vēl darāmo. Stāsta Brīvības pieminekļa metāla daļu restaurācijas projekta autore Sarmīte Gaismiņa:

— Brīvības tēla restaurācijas darbi sākās pagājušā gada augustā. Vizuālā, tehnoloģiskā un ķīmiskā izpēte liecināja, ka bojājumi ir lielāki, nekā bija domāts. Rīgas Tehniskās universitātes profesoru Jāņa Vības un Vladimira Gonca atzinums lika izšķirties par zvaigžņu demontāžu, restaurāciju un jaunu zeltīšanu. Septembrī zvaigžņu bloks tika nocelts un pārvests uz Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja restaurācijas darbnīcu.

Pie darba ķērās metāla restaurācijas meistars Zigmunds Drengers. Vispirms zvaigznes vajadzēja atvērt pa savienojuma vietu, netraumējot pamatmateriālu. Atklājās, ka nesošās tērauda konstrukcijas locījumu vietās ir korodējušas un, pēc ekspertu RTU profesoru J.Ozoliņa un I.Blumfelda atzinuma, ir nomaināmas ar nerūsošā tērauda konstrukcijām.

Tika veikta precīza bojājumu kartēšana, nesošās konstrukcijas leņķiskā uzmērīšana un šablonu izgatavošana.

Jaunu nesošo konstrukciju no nerūsošā tērauda ar ļoti augstu precizitāti izgatavoja J.Brūveris (iecirkņa vadītājs Aleksandrs Geduševs) energofirmā “Jauda”. Gan ļoti kvalitatīvais darbs, gan materiāls ir firmas “Jauda” dāvana — ziedojums Brīvības piemineklim. Pirms jaunā karkasa ievietošanas zvaigžņu blokā zvaigznes tika ķīmiski tīrītas, likvidētas deformācijas un metāls pasivēts. Nerūsošā tērauda konstrukcija salāgota ar pieminekli, veikta korekcijas slīpēšana, līdzsvarošana un svara kontrole. Tikai februāra beigās zvaigznes varēja atkal aizvērt. Zvaigžņu bloks tika uzticēts Jurim Rambam, lai to aizmetinātu ar augstvērtīgām metināšanas iekārtām, kas nodrošina precīzu šuves vietu ar minimālu metāla sakaršanas platumu ap šuvi. Vispirms tika sagatavotas šuvju vietas, malas plānākajās vietās pastiprinot ar kaparu. Aizlodēja ar bronzu. Oriģinālā lodējuma bojātās vietas no ārpuses pārlodētas ar sudrabu. Šuves pēc metināšanas tika apstrādātas un sīkās deformācijas likvidētas ar slīdāmuru.

Par zvaigžņu zeltīšanu stāsta šī darba veicēja vecmeistare Jautrīte Mežsarga:

— Es darbu sāku 1. aprīlī. Lai panāktu augstu zeltījuma kvalitāti, bija nepieciešama precīza un rūpīga virsmas sagatavošana, gruntēšana un slīpēšana. Vissarežģītākais darbs bija pašu zelta lapiņu uzklāšana. Tas ir lēns un darbietilpīgs process. Pēc tam tika uzklāta laka, lai zeltījums āra apstākļos būtu izturīgāks.

Paralēli zvaigznēm darbs noris arī pie travertīna obelisku aptverošiem kapara kaluma lapu vainagiem, notekām un kopš aprīļa arī pie paša Brīvības tēla. Pie notekām un lapu vainagu deformāciju likvidēšanas, vaļīgo savienojumu stiprināšanas un trūkstošo detaļu izgatavošanas strādā Zigmunds Drengers. Lapu vainagu un Brīvības tēla attīrīšanu no atmosfēras nosēdumiem, putnu atstātām pēdām un citiem netīrumiem veic restauratore Iveta Priede, restauratore meistare Rasma Lezdiņa un restauratore vecmeistare Inita Smila. Tīrīts tika gan ķīmiski, gan mehāniski, lai netraumētu patinu. Lapu iekšpusi, lai kontaktā ar travertīnu akmenī neiesūktos šķīstošie vara sāļi, pēc notīrīšanas un pasivēšanas vēl pārklāj arī ar Paraloid–B72 laku un vaska kārtu. Kaluma padziļinājumos un vietās, kur lietus neaizskalo netīrumus un porās ilgāk uzkrājas mitrums, ir sācies oriģinālās zaļās patinas (brohantīts) pārveides process, mainot patinas toni. Vietās, kur līdz 50% brohantīts ir pārveidojies vara oksīdos (tumši brūns) un ir izskalojušies šķīstošie vara sāļi, patina ir brūni zaļā krāsā, tomēr tā aizsargā pamatmateriālu. Lielākajā tēla daļā oriģinālā patina ir labi saglabājusies.

Kā oriģinālā patina, tā arī vēsturiski pārveidojusies patina, kas aizsargā pamatmateriālu, tiek saglabāta kā neatņemama daļa no oriģināla mākslas darba. Lai aizkavētu tālāku oriģinālās patinas pārveidošanos, virsma tiek pasivēta un pēc tam to pārklās ar speciālu restaurācijas mikrokristālisko vasku, kas neļaus mitrumam iesūkties porās un sekmēs atmosfēras piesārņojuma un citu netīrumu noskalošanos lietus laikā. Šo īpašo vasku Brīvības tēla restaurācijai dāvinājis pulkvedis Vilmārs Kukainis no ASV.

Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda priekšsēdētājs Raimonds Bulte izteica sirsnīgu pateicību visiem ziedotājiem Latvijā un pasaulē — visapkārt zemeslodei. Līdz 1999. gada jūnijam Brīvības pieminekļa atjaunošanai bija saziedoti 205 tūkstoši latu, pašlaik ziedojumu kopsumma sasniegusi aptuveni 550 tūkstošus. Rīgas dome atbalstījusi priekšlikumu atjaunotā Brīvības pieminekļa atklāšanas svētkus rīkot 24.jūlijā. Tas iecerēts kā vērienīgs pasākums ar svinīgu Goda sardzes atjaunošanu. Kā teica Raimonds Bulte, — lai jaunā paaudze un visa tauta izjustu un apzinātos to spēku, kāds piemīt Brīvības piemineklim.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”