Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 12.jūnijā

EM: Par klusēšanas–piekrišanas principa ieviešanu administratīvā sloga mazināšanai

12.jūnijā Ministru kabinetā apstiprināts Ekonomikas ministrijas (EM) sadarbībā ar citām ministrijām sagatavotais pasākumu plāns administratīvā sloga samazināšanai, kas paredz atsevišķu valsts pakalpojumu sniegšanā (t.i., administratīvo procedūru kārtošanā) ieviest klusēšanas–piekrišanas principu. Klusēšanas–piekrišanas princips paredz: ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja komersantam ir piešķirta un tas ir tiesīgs uzsākt paredzētā pakalpojuma sniegšanu.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata: “Viena no izplatītākajām problēmām, ar kurām saskaras uzņēmēji, ir administratīvo procedūru sarežģītība. Tas attiecas ne tikai uz valsts pārvaldes iestādēm iesniedzamo dokumentu vai citu formalitāšu skaitu, bet arī procedūru ilgumu un nereti arī tiesisko nenoteiktību. Šādu situāciju nereti veicina atbildīgo iestāžu nepamatota kavēšanās pieteikumu izskatīšanā. Tāpēc klusēšanas–piekrišanas princips ir Latvijai inovatīvs veids, kā šādas situācijas risināt, uzlabojot valsts pārvaldes un privātā sektora sadarbību un savstarpējo uzticēšanos. Jācer, ka šis princips nostiprināsies un tiks iedzīvināts arvien plašākā pakalpojumu klāstā.”

Pasākumu plānā klusēšanas–piekrišanas principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo iestāžu administratīvajā praksē ir iekļauti pakalpojumi, kuru regulējošajos normatīvajos aktos līdz 2013.gada 1.janvārim būs jāveic atbilstošas izmaiņas, lai tas stātos spēkā jau no nākamā gada.

Pakalpojumi, kuru sniegšanā klusēšanas–piekrišanas principu plānots sākotnēji ieviest, tika izvēlēti saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas (2006/123/EK) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (jeb t.s. Pakalpojumu direktīvas) prasībām, piemēram, tūrisma pakalpojumiem, saimnieciskā darbības veikšanai ar dārgmetāliem, zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences izsniegšanai, detektīvdarbības veikšanai, darbā iekārtošanas pakalpojumu sniegšanai, sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanai, transportlīdzekļu vadītāju apmācībai, nekustamā īpašuma vērtētāju darbībai, kā arī citās jomās.

Vienlaikus EM vērtēs iespēju klusēšanas–piekrišanas principa darbību paplašināt uz pakalpojumiem, kas nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvu.

Pakalpojumu direktīva tika izstrādāta, lai pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi pakalpojumu jomā, vienkāršojot un modernizējot publiskās pārvaldes darbību. Pakalpojumu direktīvā paredzēts pienākums dalībvalstīm veikt pasākumus, kas ir vērsti uz lēmumu pieņemšanas termiņiem un administratīvo izmaksu samazināšanu komersantam. Veicinot normatīvajā regulējumā administratīvo procedūru pārskatāmību un vienkāršošanu, svarīgi ir novērst ne tikai komersantam izvirzāmo prasību dublēšanos un atvieglot dokumentu iesniegšanas procedūras, bet arī risināt jautājumu, kas skar neskaidru vai pārmērīgi garu termiņu noteikšanu atļaujas pieteikumu izskatīšanai.

EM: Par Konkurences padomespriekšsēdētājas apstiprināšanu

Ministru kabinets 12.jūnijā Konkurences padomes (KP) priekšsēdētaja amatā apstiprināja Skaidrīti Ābramu, kas tika atzīta par labāko kandidāti Ekonomikas ministrijas izsludinātajā konkursā. Plānots, ka amata pienākumus S.Ābrama sāks pildīt 26.jūnijā.

S.Ābramai ir maģistra grāds vadības zinātnē Latvijas Universitātē. Zināšanas viņa papildinājusi Šveices institūtu “Akad” un “Imaka” pēcdiploma studijās ekonomikas zinātnēs, Austrijas Ekonomikas palātas Ekonomikas veicināšanas institūta menedžmenta kursos, kā arī vairākos kursos apguvusi grāmatvedību un finanšu rādītāju analīzi. S.Ābrama no 2004.gada līdz 2009.gadam pildījusi KP padomes locekles amata pienākumus, bet līdz 2011.gada oktobrim bija KP vecākā ekonomiste. Pirms darba KP S.Ābrama bija Vācijas “Internationaler Bund” valodu un sociālās pedagoģijas institūta direktora vietniece.

No 2011.gada oktobra S.Ābrama vadīja Austrijas Ekonomikas ministrijas projektu Austrijas investīciju veicināšanai Baltijā, kas ietver pētījuma izstrādi par aktuālo transporta un loģistikas situāciju Latvijā un Lietuvā.

Tāpat S.Ābrama bijusi lektore Latvijas tiesnešu apmācības semināros par konkurences tiesību piemērošanu un Eiropas Komisijas starptautiskajā tiesnešu apmācības seminārā “Codacons”. Viņa bijusi arī Eiropas Komisijas finanšu instrumenta TAIEX (Technical Assistance and Information Exchange) eksperte dažādās valstīs, kā arī Eiropas Komisijas programmā “Twinning” izstrādājusi projektu un sagatavojusi aktivitātes konkurences politikas ieviešanai Moldovas konkurences iestādē.

S.Ābrama par galvenajiem uzdevumiem KP priekšsēdētājas amatā saka: “Konkurences padomes galvenie uzdevumi paliks nemainīgi – nesaudzīga konkurences pārkāpumu apkarošana un konkurences veicināšana tirgus segmentos, kur tā ir nepietiekama. Lai to īstenotu vēl sekmīgāk, ir konsekventi jāturpina pilnveidot izmeklēšanas un ekonomiskās analīzes metodes lietu izpētē un tirgu uzraudzībā. Tāpat ir jāattīsta arī Konkurences padomes administratīvās spējas, lielāku uzmanību veltot personālpolitikai, lai novērstu pieredzējušo ekspertu aiziešanu no KP un veicinātu darbinieku profesionalitāti un motivāciju, kā arī mazinātu birokrātisko slogu iestādē, veidojot sistēmisku sadarbību ar klientiem.”

KP priekšsēdētāja amata konkursā, kas tika izsludināts, jo iepriekšējā KP vadītāja Ieva Jaunzeme kļuva par Labklājības ministrijas valsts sekretāri, pieteicās pieci kandidāti, no kuriem trīs tika izvirzīti konkursa otrajai kārtai. Konkursa atlases komisija pēc klātienes intervijām ar visiem trim otrajai kārtai izvirzītajiem pretendentiem vienbalsīgi atzina S.Ābramu par piemērotāko, kompetentāko un pieredzējušāko kandidāti šim amatam, iesakot ekonomikas ministram viņu virzīt apstiprināšanai amatā Ministru kabinetā.

Konkursa kandidātu atlases komisiju vadīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, bet tajā darbojās arī Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa, ekonomikas ministra padomniece Inese Druviete, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Daiga Grūbe,
ekonomikas ministra preses sekretāre

FM: Par grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”

12.jūnijā Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Grozījumi paredz izveidot publiski pieejamu datubāzi, kurā tiks ievietota informācija par nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu (nodevu) parādu kopsumma pārsniedz 100 latus. Informācija tiks aktualizēta divas reizes mēnesī. Ar datubāzes izveidošanu tiks ietaupīti līdz šim izziņu sagatavošanā iesaistītie VID resursi, kā arī tiks novērsts izziņu viltošanas risks. Turklāt nodokļu maksātājiem minētās sistēmas izveidošana ļaus nepieciešamības gadījumā pārliecināties par darījuma partnera nodokļu maksāšanas disciplīnu.

Lai pārbaudītu informāciju par personas parāda esamību, personai būs jāievada nosaukums un reģistrācijas kods vai vārds, uzvārds un reģistrācijas kods, tādējādi tiks nodrošinātas fizisko personu pamattiesības attiecībā uz personas datu apstrādi.

Lai izveidotu minēto datubāzi, ir jāizstrādā attiecīga programmatūra un jāintegrē tā jau esošajā VID sistēmā, līdz ar to MK lēma, ka datubāze ir jāizveido līdz 2013.gada 1.janvārim, kad tā kļūs publiski pieejama. Šobrīd saskaņā ar likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto VID pienākums ir publicēt informāciju par tiem simts nodokļu maksātājiem, kuriem ir lielākie nodokļu (nodevu) parādi.

Tāpat grozījumi paredz izveidot publiski pieejamu datubāzi, kurā tiks ievietota informācija par fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrētas VID Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicējas, patentmaksas maksātājas vai kas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir paziņojušas VID par saimnieciskās darbības veikšanu.

Nodokļu maksātājiem sistēmas izveidošana ļaus, nepieprasot sniegt papildu informāciju, pārbaudīt, vai darījuma partneris – fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību (tai skaitā notāri un advokāti), ir reģistrēts VID Nodokļu maksātāju reģistrā. Tāpat kā iepriekš minētajai datubāzei, lai pārbaudītu informāciju par fiziskas personas reģistrāciju, personai būs jāievada nosaukums un reģistrācijas kods vai vārds, uzvārds un reģistrācijas kods, tādējādi nodrošinot fizisku personu pamattiesības attiecībā uz personas datu apstrādi.

MK lēma, ka arī šī datubāze ir jāizveido līdz 2013.gada 1.janvārim, izstrādājot attiecīgu programmatūru un integrējot to jau esošajā VID sistēmā.

Grozījumi likumā arī paredz ieviest vispārējās pretizvairīšanās normas nodokļu likumdošanā. Turpmāk darījumi tiks vērtēti kopumā, neskatoties uz to, ka katrs atsevišķs darījums neliecina par izvairīšanos no nodokļa nomaksas.

Paredzēts, ka darījuma juridisko formu nodokļu administrācija varēs neņemt vērā, ja tā neatbildīs darījuma saturam vai darījuma mērķim. Piemēram, kad darījums tiek noformēts kā dāvinājums, bet pēc būtības tas ir pārdošanas darījums. Īpaši bieži nodokļu administrācija ar darījuma apslēpto būtību saskaras, pārbaudot saistīto uzņēmumu darījumus, kā arī mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, kas faktiski sniedz pakalpojumus vienam uzņēmumam, slēpjot darba tiesisko attiecību esamību ar minēto uzņēmumu un tādā veidā optimizējot nodokļus.

Grozījumus vēl skatīs un par tiem lems Saeima.

FM: Par biedrībām un nodibinājumiem, kas 2013.gadā būs atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem

12.jūnijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja noteikumus par biedrībām un nodibinājumiem, kas 2013.gadā būs atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem par tiem piederošajām ēkām un inženierbūvēm.

No NĪN maksājumiem par piederošajām ēkām, to daļām, telpu grupām un inženierbūvēm 2013.gadā būs atbrīvotas 25 biedrības un divi nodibinājumi:

1. biedrība “Auces latviešu biedrības krīzes centrs “Namiņš””;

2. biedrība “Cerība bērniem”;

3. biedrība “Daugavas Vanagi Latvijā”;

4. biedrība “Dunduriņš”;

5. biedrība “Fraternitas Livonica Filistru biedrība”;

6. biedrība “Invalīdu biedrība “Aplis””;

7. biedrība “Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija”;

8. biedrība “Kultūras un izglītības biedrība (KIB)”;

9. biedrība “Latvijas Arhitektu savienība”;

10. biedrība “Latvijas biedrība “Glābiet bērnus””;

11. biedrība “Latvijas Igauņu biedrība”;

12. biedrība “Latvijas Komponistu savienība”;

13. biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība”;

14. biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība”;

15. biedrība “Latvijas Neredzīgo biedrība”;

16. biedrība “Latvijas Pašvaldību savienība”;

17. biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”;

18. biedrība “Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija”;

19. biedrība “Latvijas Teātra darbinieku savienība”;

20. biedrība “Rīgas Ebreju kopiena”;

21. biedrība “Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība”;

22. biedrība “Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas invalīdu biedrība”;

23. biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”;

24. biedrība “Tautas deju un mūzikas klubs “Liesma””;

25. biedrība “1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība”;

26. nodibinājums “Latvijas Bērnu fonds”;

27. nodibinājums “Pasaules Dabas fonds”.

Apstiprinātās biedrības un nodibinājumi atbilst šādiem kritērijiem:

• īpašumtiesības uz ēkām un inženierbūvēm ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

• ēkas un inženierbūves pieder biedrībai, kurai Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajā kārtībā ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, vai invalīdu biedrībai;

• ēkas un inženierbūves tiek izmantotas tajā sabiedriskā labuma darbības jomā, kas noteikta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu (izņemot invalīdu biedrībām piederošās).

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IeM: Par Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas darbības uzsākšanu Latvijā

12.jūnijā Ministru kabinets (MK) pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu “Par EUROSUR projekta attīstības gaitu”.

Balstoties uz informatīvo ziņojumu, MK paredz noteikt, ka Valsts robežsardze izveido Nacionālo koordinācijas centru un nodrošina Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) darbības uzsākšanu Latvijas Republikā, kā arī organizē un veic informācijas apmaiņu EUROSUR ietvaros.

Iekšlietu ministrija ir noteikta par atbildīgo EUROSUR ieviešanā nacionālajā līmenī. EUROSUR projekta mērķis ir vērsts uz ES dienvidu un austrumu robežu kontroli, realizējot to gan uz sauszemes, gan jūras robežām, tāpat paredzot izveidot kopējo tehnisko ietvaru, lai uzlabotu un sekmētu komunikāciju un sadarbību starp dalībvalstu iestādēm un veicinātu jaunāko tehnoloģiju izmantošanu robežu kontrolei un uzraudzībai.

Šā mehānisma galvenais mērķis ir ierobežot nelegālo imigrantu skaitu, kas iet bojā, šķērsojot ES jūras robežas, kā arī paaugstināt ES iekšējo drošību, uzlabojot pārrobežu noziedzības novēršanu.

Valsts robežsardze EUROSUR ieviešanu Latvijā veic sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī Finanšu ministriju un Satiksmes ministriju.

Vienlaikus plānots, ka jautājumu par papildu finanšu līdzekļu 153 370 latu apmērā (tajā skaitā 2013.gadam – 28 410 lati, 2014.gadam – 52 020 lati un 2015.gadam – 72 940 lati) piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (Valsts robežsardzei) Nacionālā koordinācijas centra darbības nodrošināšanai izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2013.gadam” sagatavošanas procesā.

Lai nodrošinātu EUROSUR sistēmas izveidi, līdz 15.jūnijam plānots parakstīt vienošanos starp FRONTEX un Šengenas līguma dalībvalstu robežapsardzības institūcijām par EUROSUR projekta ieviešanu Latvijā.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

IZM: Par papildu ES fondu finansējumu profesionālās izglītības iestāžu tīkla līdzsvarotai reģionālajai attīstībai

Lai nodrošinātu profesionālās izglītības iestāžu tīkla līdzsvarotu reģionālo attīstību, 12.jūnijā valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu uzņemties vēl papildu virssaistības 13 miljonu latu apmērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētajā aktivitātē “Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai”.

Šāds lēmums dod iespēju IZM iekļaut Rietumzemgales profesionālās izglītības kompetences centru “Jelgavas Amatniecības vidusskola” ierobežotas projektu atlases otrajā kārtā, paredzot šīs skolas mācību aprīkojuma modernizācijas projektam vairāk nekā 10 miljonus latu.

Šogad IZM plāno veikt atkārtotu profesionālo skolu mācību aprīkojuma un infrastruktūras projektus atlasi, kuru īstenošanas rezultātā ar līdz šim pieejamo finansējumu pilnībā varētu modernizēt ne vairāk kā desmit Eiropas līmeņa profesionālās izglītības centrus. Skolas, kurām būs šāda iespēja, tika noteiktas pēc vairākiem kritērijiem, no kuriem būtiskākie bija pašvaldību un profesionālās skolas profila nozares ekspertu vērtējums. Jelgavas Amatniecības vidusskola nebija to desmit skolu vidū, kas saņēma augstāko vērtējumu, un līdz ar to finansējuma trūkuma dēļ no Zemgales reģiona otrajā projektu atlases kārtā nebija iespējas atbalstīt nevienu profesionālās izglītības iestādi. Valdības lēmums ļauj pretendentu loku paplašināt līdz 11 profesionālās izglītības iestādēm, tādējādi nodrošinot augsta līmeņa un darba tirgus prasībām atbilstošu profesionālo izglītību visos Latvijas reģionos.

Latgalē iespēja ieguldīt apjomīgus ERAF līdzekļus skolas infrastruktūrā ir – Austrumlatgales Profesionālajai vidusskolai, Daugavpils Celtnieku profesionālajai vidusskolai un Daugavpils Valsts tehnikumam; Kurzemē – Profesionālās izglītības kompetences centram “Liepājas Valsts tehnikums” un Ziemeļkurzemes profesionālās izglītības kompetences centram “Ventspils Profesionālā vidusskola”; Vidzemē – Valmieras Profesionālajai vidusskolai, Smiltenes Valsts tehnikumam – profesionālajai vidusskolai un Cēsu Profesionālajai vidusskolai; Zemgalē – Rietumzemgales profesionālās izglītības kompetences centram “Jelgavas Amatniecības vidusskola”; bet Rīgas reģionā – Profesionālās izglītības kompetences centram “Rīgas Valsts tehnikums” un Ogres Valsts tehnikumam.

Kopā profesionālās izglītības infrastruktūras un mācību aprīkojuma modernizācijas projektu atlases otrajai kārtai IZM ir nodrošinājusi finansējumu vairāk nekā 91 miljona latu apmērā, no kuriem IZM uzņemtās virssaistības ir 44 909 857 lati. Saskaitot kopā finansējumu, kas jau ir ieguldīts pirmās atlases kārtas 15 projektos, un plānotos ieguldījumus otrajā kārtā, kopā profesionālās izglītības iestāžu attīstībā un infrastruktūras uzlabojumos tuvākajos divos gados būs ieguldīti 113 miljoni latu struktūrfondu finansējuma. Šāds atbalsts atjaunotās Latvijas neatkarības laikā profesionālajai izglītībai līdz šim nav bijis un dod cerību, ka sekmīgas projektu īstenošanas rezultātā tiks būtiski uzlabota profesionālās izglītības kvalitāte un tās prestižs.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

SM: Par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) pilnībā nodrošinās bezmaksas TV apraidi ciparformātā no 2014.gada, tieši slēdzot līgumus ar nacionālajiem vai reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

To paredz 12.jūnijā valdībā atbalstītie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL).

Likumprojekta grozījumi paredz, ka maksas televīzijas programmu zemes apraide ciparformātā tiks nodrošināta aizsargāta pakalpojuma veidā atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātā konkursa nolikuma prasībām. Tādējādi tiks nodalīta galalietotājiem bez maksas pieejamo televīzijas programmu un maksas televīzijas programmu zemes apraide ciparformātā.

Bez maksas pieejamo programmu skatītājiem LVRTC nodrošinās iespēju pieteikt signāla uztveršanas problēmas un veiks darbības to novēršanai.

Maksas televīzijas programmu uztveršana būs jāīsteno tā, lai klienti varētu turpināt izmantot jau to īpašumā esošos dekoderus. Taču, ieviešot jaunas televīzijas tehnoloģijas, tiek pieļauta arī citu uztverošo iekārtu izmantošana. Tādējādi skatītājiem tiks nodrošināta pakalpojuma nepārtrauktība.

Papildus likumprojekta grozījumi nosaka arī to, ka ar 2014.gada 1.janvāri vietējie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi televīzijas signālu varēs raidīt ciparu sistēmā, izmantojot savus izplatīšanas līdzekļus vai sakaru komersantu sniegtos programmu izplatīšanas pakalpojumus.

Līdz 2010.gada 31.janvārim reģionālo televīziju raidījumi tika raidīti bezmaksas testa režīmā visā Latvijas teritorijā. Sākot ar 2011.gadu, SIA “Lattelecom” par televīzijas programmu izplatīšanu piemēroja maksu, kā rezultātā reģionālās televīzijās atteicās no šā pakalpojuma, par iemeslu minot maksas lielo apmēru.

Šobrīd, pamatojoties uz 2011.gada 31.janvārī panākto vienošanos starp valsts SIA “Latvijas Televīzija”, SIA “Lattelecom” un reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, reģionālās televīzijas programmas pārraida “LTV7” raidlaika ietvaros.

Patlaban EPLL pārejas noteikumi nosaka, ka apstiprinātais komersants – SIA “Lattelecom” – nodrošina elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu zemes apraides raidīšanas daļu līdz 2013.gada 31.decembrim.

SM: Par kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku

12.jūnijā Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu, kas paredz apstiprināt kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību (ES) un Moldovas Republiku.

Likumprojekts “Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku” izstrādāts, balstoties uz Eiropas Padomes 2011.gada jūnijā izdoto pilnvarojumu Eiropas Komisijai (EK) uzsākt sarunas par kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp ES un Moldovas Republiku.

Nolīguma pamatā būs abpusēja piekļuve pušu gaisa transporta tirgiem ar vienādiem konkurences nosacījumiem un vienotu noteikumu ievērošana. Nolīgums skars vairākas jomas – lidojumu drošību, gaisa satiksmes pārvaldību, sociālos aspektus, kā arī vides jautājumus.

Gaisa transporta pasažieriem parakstītais nolīgums sniegs plašāku lidojumu maršrutu piedāvājumu. Savukārt gaisa pārvadātājiem nolīgums vienkāršos lidojumu uzsākšanu un veikšanu uz Moldovu, nodrošinās papildu maršrutus un garantēs līdzvērtīgus konkurences apstākļus.

Nolīguma parakstīšanas ceremonija notiks 2012.gada 26.jūnijā Briselē, ES–Moldovas Sadarbības padomes ietvaros. Savukārt ES dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvijai, nolīgums ir jāparaksta laika posmā no 2012.gada 13.jūnija līdz 25.jūnijam.

Nolīgumu ir izstrādājusi EK sadarbībā ar ES dalībvalstīm. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi Latvijā koordinēs Satiksmes ministrija.

SM: Par tranzītielu sakārtošanas projektiem nepieciešamo tiesisko bāzi

Valdība apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas ļaus īstenot daļu no projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem atbilstošajiem projektiem tranzītielu sakārtošanai.

Grozījumi noteikumos par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma aktivitāti “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” precizē aktivitātei pieejamo finansējuma apmēru. 8.maijā valdība pieņēma lēmumu atļaut Satiksmes ministrijai uzņemties 23,89 miljonu latu lielas valsts budžeta virssaistības tranzītielu sakārtošanas aktivitātē 2007.–2013.gada plānošanas periodā.

Šāds valdības lēmums tika pieņemts, ņemot vērā autoceļu nozares prioritāti un valsts pamatbudžeta ierobežotos līdzekļus to sakārtošanai. Pieteikto tranzītielu sakārtošanas projektu realizācija nodrošinās komfortablu un drošu satiksmi pilsētu tranzītielās, tās rekonstruējot un attīstot valsts galveno vai 1.šķiras autoceļu maršrutos vietās, kur esošā infrastrukūra ir nolietojusies vai nespēj nodrošināt pieaugošo transporta plūsmu.

Minētās valsts budžeta virssaistības tiks nodrošinātas no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai” plānotā valsts budžeta finansējuma. Papildus apstiprinātajām budžeta virssaistībām, tuvākajā laikā veicot pārdali SM aktivitāšu ietvaros, finansējumu kopā varēs saņemt 29 aktivitātes “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” trešajā atlases kārtā iesniegtie projekti, kas atbilda vērtēšanas kritērijiem. Līdz minētajam valdības lēmumam finansējums pietika tikai sešiem tranzītielu sakārtošanas projektiem.

Atbilstoši valdības 8.maija lēmumam drīzumā valdībā tiks iesniegti līdzīgi grozījumi noteikumos par Kohēzijas fonda aktivitāti “TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi”, kas ļaus īstenot šīs aktivitātes projektus 35,04 miljonu latu vērtībā.

SM: Par papildu līdzekļu piešķiršanu pašvaldību un valsts autoceļu uzturēšanai

12.jūnijā valdība atbalstīja pašvaldību un valsts autoceļu uzturēšanas neatliekamajiem darbiem šogad piešķirt papildu finansējumu attiecīgi 4,267 milj. latu un 4,978 milj. latu apmērā.

Valdībā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā “Par pašvaldību autoceļu un ielu uzturēšanas neatliekamajiem darbiem” Satiksmes ministrija (SM) ierosinājusi Ministru kabinetam (MK) no valsts budžeta līdzekļiem 2012.gadā piešķirt papildu mērķdotāciju līdzekļus pašvaldību autoceļu un ielu ārkārtas uzturēšanas neatliekamiem darbiem 4,267 milj. latu apmērā. Tas ļaus mērķdotācijas apmēru pašvaldību autoceļiem un ielām saglabāt 2011.gada līmenī.

Papildu finansējums piešķirts, lai nodrošinātu pašvaldību autoceļu un ielu neatliekamo uzturēšanu 2012.gada vasaras periodā, kā arī veiktu elementāros ceļu satiksmes drošības pasākumus 2012./2013.gada ziemas sezonā.

Piešķirtie līdzekļi sadalāmi starp visām pašvaldībām saskaņā ar MK noteikumu Nr.173 “Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība” pirmajā pielikumā noteikto kārtību.

Savukārt valdībā izskatītajā un apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā “Par valsts autoceļu posmu ar sabrukušo asfalta segumu ārkārtas uzturēšanas darbiem” šim mērķim, pēc SM iniciatīvas ieplānots atvēlēt 4,978 milj. latu. Tas ļaus nodrošināt transportlīdzekļu satiksmes nepārtrauktu kustību, kā arī drošību. Iedalot līdzekļus valsts līdzekļu apakšprogrammā “Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana”, 2012.gadā būs iespēja veikt stipri bojāto asfalta segumu defektu labošanu visā valsts teritorijā.

Sabrukušo melno segumu ārkārtas uzturēšanas darbi nodrošinās 189,76 km autoceļu melnā seguma darba spējas uzturēšanu un uzlabos satiksmes drošību vismaz uz trim gadiem.

SM: Par finansējuma piešķiršanu pasažieru pārvadājumu zaudējumu segšanai

Valdība atbalstījusi 3,1 miljona latu finansējuma piešķiršanu zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, kas radušies iepriekš plānoto pasākumu neīstenošanas rezultātā.

Lēmums pieņemts 12.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē, pamatojoties uz Satiksmes ministrijas (SM) iesniegto ziņojumu.

Nepieciešamība 2012.gadā kompensēt neveiktos pasākumus pārvadājumu jomā radusies galvenokārt nepieņemto grozījumu Autopārvadājumu likumā dēļ, kas regulētu un ierobežotu neregulāro pasažieru pārvadātāju darbību, tādā veidā mazinot zaudējumus negūto ieņēmumu veidā gan pašiem pārvadātājiem, gan arī valsts budžetam. Starp minētajiem un neīstenotajiem pasākumiem ir arī autoostu sistēmas reorganizācija, atsevišķu skolēnu autobusu maršrutu iekļaušana reģionālajā vietējās nozīmes maršrutu tīklā un pasažieru līdzmaksājumu ieviešana sabiedriskajā transportā atsevišķām pasažieru kategorijām.

Līdzekļu piešķiršanu, lai kompensētu neīstenotos pasākumus pārvadājumu jomā, valdība jau konceptuāli bija atbalstījusi 29.maija MK sēdē.

Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

TM: Par dalītā īpašuma tiesiskā regulējuma problēmu risinājumiem

12.jūnijā Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par tiesiskā regulējuma izstrādes gaitu, kas paredz atteikšanos no dalītā īpašuma” un rīkojuma projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 13.septembra rīkojumā “Par Koncepciju par Civillikuma lietu tiesību daļas modernizāciju””.

“Ir svarīgi, ka ir sperts pirmais solis šīs problēmas apzināšanā. Dalītais īpašums rada problēmas iedzīvotājiem, tāpēc ir jāizstrādā tiesiskais regulējums, kas nepieļaus dalītā īpašuma veidošanos nākotnē,” problēmas aktualitāti uzsvēra tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Informatīvajā ziņojumā Tieslietu ministrija informējusi par to, kā veidojās dalītie īpašumi, kā arī uzskaitīja vairākas ar dalītajiem īpašumiem saistītās problēmas, kā, piemēram, ierobežojumu izmantot īpašuma tiesības; pušu nespēju vienoties par zemes nomas maksas apmēru; regulējuma funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanai trūkumu; neskaidrību pēc zemes nomas līguma termiņa beigām brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās; apgrūtinātu zemesgabalu sadali; duālu sistēmu attiecībā uz zemes un ēkas vienotību; problemātisku pirmpirkuma tiesību izmantošanu dalītā īpašuma gadījumos. Tāpat jāmin arī problēma, kas izriet no tā, ka valsts un pašvaldība atrodas dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās un jebkurš tiesiskais regulējums, kas tiks izstrādāts, attieksies arī uz valsti un pašvaldību, tādējādi radot ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Tieslietu ministrija informatīvajā ziņojumā iekļāvusi vairākus piespiedu dalītā īpašuma problēmu risinājumu virzienus.

Proti, Tieslietu ministrija piedāvā ilgtermiņā attiekties no dalītā īpašuma veidošanas, izstrādājot apbūves tiesisko regulējumu, kas attieksies tikai uz nedzīvojamo būvju (kas netiks izmantotas dzīvošanai) būvniecību.

Tāpat kā problēmas risinājums ir piedāvāta dalītā īpašuma izbeigšana. Tiek paredzēti vispārēji principi dalītā īpašuma izbeigšanai un speciāli noteikumi dalītā īpašuma izbeigšanai dzīvokļu īpašumu gadījumā. Ņemot vērā, ka vislielākās diskusijas un grūtības vienoties par vienu iespējamo variantu dalītā īpašuma izbeigšanai ir dzīvokļu īpašumu gadījumā, informatīvajā ziņojumā tiek piedāvāti divi risinājuma varianti. Vienā variantā – lēmumu par zemes izpirkšanu pieņem dzīvokļu īpašnieki kopīgi. Otrā variantā – lēmumu par attiecīgas zemes domājamās daļās izpirkšanu pieņem katrs dzīvokļa īpašnieks atsevišķi. Attiecīgi par to, kuru variantu ieviest, vēl turpināsies diskusijas, izstrādājot tiesību aktus.

Dalītā īpašuma izbeigšanai tiek piedāvāti termiņi, kādos jāpieņem lēmums par zemes izpirkšanu un arī tā jāizpērk, – 10 gadi.

Tieslietu ministrija ierosina atstāt arī izņēmuma gadījumus, kad dalītais īpašums tomēr varēs pastāvēt, proti, ja būve atrodas uz zemes, kura nav atsavināma Aizsargjoslu likumā, Meža likumā, likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteikto ierobežojumu dēļ. Papildus ir jāapsver iespēja paredzēt izņēmumu un pieļaut dalītā īpašuma pastāvēšanu attiecībā arī uz tiem gadījumiem, kad zemes īpašnieks ir valsts vai pašvaldība.

Informatīvajā ziņojumā norādīts arī, ka būtu jāparedz jau šobrīd likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” privatizēto objektu īpašniekiem doto pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtība, kā arī jānosaka pirmpirkuma tiesības tajos gadījumos, kad likums tādas neparedz, proti, ja viena no pusēm, kura atrodas dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās, vēlas savu īpašumu atsavināt trešajai personai. Tomēr, nosakot šo pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību, netiek plānots atteikties no šobrīd pastāvošās kārtības attiecībā uz pirmpirkuma tiesību realizācijas kontroli – to arī turpmāk nodrošinās pašas personas.

Papildus ir jāizstrādā regulējums funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanai, kas kalpos par pamatu gan zemes izpirkšanai, gan atlīdzības par zemes lietošanu noteikšanai (zemes piespiedu nomas maksas noteikšanai). Tāpat ir jāpārskata likumā noteiktais zemes nomas maksas apmērs gadījumiem, kad līgumslēdzējpuses nespēj par to vienoties. Jāatsakās no maksājuma par nekustamā īpašuma nodokli kompensēšanas.

Savukārt, ievērojot, ka zemes kadastrālās vērtības tiek minētas kā viens no problēmjautājumiem dalītā īpašuma sakarā, iecerēts izvērtēt iespēju pārskatīt zemes kadastrālo vērtību noteikšanas metodiku.

Līdz ar to dalītā īpašuma tiesiskajā regulējumā ietverams princips par to, ka, izbeidzot dalīto īpašumu un veidojot izpērkamās zemes vienības, to platība var būt mazāka par pašvaldības apbūves noteikumos noteikto minimālo zemesgabala platību.

Savukārt attiecībā uz brīvprātīgā dalītā īpašuma izbeigšanu nav paredzēts normatīvajos aktos ieviest piespiedu mehānismu.

Ministru kabinets 12.jūnijā atbalstīja arī rīkojuma projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 13.septembra rīkojumā “Par Koncepciju par Civillikuma lietu tiesību daļas modernizāciju””, kas paredz sadalīt koncepcijā par Civillikuma lietu tiesību daļas modernizāciju ietvertā risinājuma īstenošanu, nosakot prioritāri risināmos jautājumus.

Tieslietu ministrija piedāvā vispirms risināt jautājumus attiecībā uz pastāvoša dalītā īpašuma izbeigšanas tiesiskā regulējuma noteikšanu, tajā skaitā jautājumus, kas skar piespiedu nomas tiesisko regulējumu un dalītā īpašuma rašanās izbeigšanu turpmāk. Kā termiņš uzdevuma izpildei tiek piedāvāts 2012.gada 1.augusts un tiek saskaņots ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” Pārejas noteikumu noteikto termiņu – 2012.gada 1.septembri, kad tiesību aktu projektiem saistībā ar minētās situācijas risinājumu jābūt iesniegtiem Saeimā.

Savukārt pārējo normatīvo aktu paketi attiecībā uz koncepcijā minētajām problēmām saistībā ar lietu (nekustamu) tiesību labticīgu iegūšanu, rokas ķīlu, pirmtiesību ķīlas realizēšanā un ķīlas labprātīgu pārdošanu izsolē Tieslietu ministrija piedāvā izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā līdz 2013.gada 1.jūlijam.

Ksenija Novikova,
Tieslietu ministrijas preses sekretāre

VM: Par Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2012.–2014.gadam

12.jūnijā Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2012.–2014.gadam.

Plāna mērķis ir uzlabot mātes un bērna veselību (tai skaitā samazināt perinatālo mirstību un mātes mirstību), nodrošinot plānotu un koordinētu pasākumu veikšanu trīs virzienos: mātes un bērna veselības uzlabošanā, neauglības ārstēšanā un starpnozaru sadarbībā.

Plāns paredz papildu izmeklēšanas metožu ieviešanu grūtniecēm, lai mazinātu iedzimto anomāliju attīstību jaundzimušajiem, privāti praktizējošu ginekologu un citu speciālistu iesaisti valsts finansētajā grūtnieču aprūpē, īstenojot principu “nauda seko grūtniecei” ieviešanu, kā arī plašāku ģimenes ārsta komandu iesaisti ģimenes plānošanas, seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanā. Tāpat plānots izveidot uzraudzības un analīzes sistēmas, lai būtu iespējams operatīvi ieviest nepieciešamās izmaiņas perinatālās aprūpes sistēmā valstī un auditētu gadījumus, kuros māte mirusi.

Grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām paredzēts kompensēt nepieciešamos recepšu medikamentus 25% apmērā, ja tām nav noteikta diagnoze ar citu kompensācijas apmēru, kā arī bērniem līdz divu gadu vecumam (neieskaitot) paredzēts kompensēt nepieciešamos recepšu medikamentus 50% apmērā, ja tiem nav noteikta diagnoze ar citu kompensācijas apmēru. Tāpat plānā iekļauta brīvprātīga valsts apmaksāta grūtnieču vakcinācija pret gripu.

Plānots nodrošināt topošo vecāku bezmaksas apmācības procesu pirmsdzemdību aprūpes laikā un veicināt zīdaiņu zīdīšanu, atkārtoti izdodot informatīvo materiālu “Zīdīšanas ABC” un atjaunojot Mazulim draudzīgas slimnīcas iniciatīvu.

Neauglības problēmas risināšanai iecerēts izveidot valstī centralizētu reģistru, kurā tiks ietverta informācija par personām, kurām nepieciešama valsts atbalsta programma neauglības ārstēšanai. Plānots arī izveidot centralizētu spermas datu banku, iekļaut valsts kompensējamo zāļu sarakstā medikamentus neauglības ārstēšanai un iekļaut neauglības diagnostiskos izmeklējumus un medicīniskās apaugļošanas procedūras valsts apmaksāto ārstniecības pakalpojumus sarakstā.

Veselības ministrija norāda, ka kopējais nepieciešamais papildu finansējums visu iecerēto pasākumu nodrošināšanai veselības sektorā trīs gados būtu 7,4 miljoni latu (2012.gadā 1,1 miljons latu; 2013.gadā – 2,8 miljoni latu; 2014.gadā – 3,5 miljoni latu).

VM: Par izmaiņām veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumos

12.jūnijā Ministru kabineta sēdē atbalstīti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Grozījumi paredz palielināt apmaksas tarifu terapeitisko pacientu ārstēšanai stacionārā no līdzšinējiem 115,6 latiem līdz 185,9 latiem, novirzot slimnīcām 10,2 miljonu latu papildu finansējumu.

Tāpat grozījumos noteikts, ka no 1.jūlija tiks atvērti četri jauni Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti (SMPP) – Gulbenē, Valkā, Līvānos un Aizputē, kur pacientiem tiks nodrošināta 24 stundu medicīniskā personāla pieejamība. SMPP iedzīvotāji varēs saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību dažādu traumu vai citu saslimšanu un veselības problēmu gadījumos – piemēram, augsts asinsspiediens, paaugstināta temperatūra, hronisku slimību saasināšanās u.tml. Ja pacienta stāvokli ārstniecības persona novērtēs kā smagu, kam nepieciešama hospitalizācija, tiks izsaukta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, lai pacientu nogādātu attiecīgā līmeņa slimnīcā.

No 1.jūlija Priekules slimnīcā, Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcā un Limbažu slimnīcā tiks atvērtas aprūpes gultas, kurās medicīnisko palīdzību varēs saņemt pacienti, kuri turpmākai ārstēšanai pārvesti no daudzprofilu slimnīcām pēc akūta ārstēšanas perioda. Noteikumu grozījumos papildināts arī valsts apmaksāto pakalpojumu klāsts, nosakot, ka insulta pacientiem mājas aprūpes pakalpojumus var sniegt arī rehabilitologs vai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts. Tāpat grozījumos papildināti apmaksas nosacījumi slimnīcām, lai nodrošinātu aprūpi pacientiem, kuriem nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija (pakalpojums šādiem pacientiem tiks nodrošināts gan neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās, gan aprūpes slimnīcās).

Veselības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

ZM: Par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusa piešķiršanu

Valdība 12.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 12.jūlija noteikumos Nr.567 “Noteikumi par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju atbilstības kritērijiem un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusa piešķiršanas kārtību”.

Grozījumi noteic, ka šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusa piešķiršanas komisija papildus iesniegto dokumentu izvērtēšanai drīkstēs veikt pārbaudes arī uz vietas šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku organizācijā, lai izvērtētu tās atbilstību noteikumos Nr.567 minētajiem kritērijiem.

Turpmāk organizācijai ciltsdarba programmā būs jānorāda arī vaislas materiāla sertificēšanas metodika.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

VZD: Par kadastrālo vērtību bāzi 2013.gadam

Kadastrālās vērtības zemei nākamgad valstī kopumā samazināsies par 0,4%, bet ēkām – par 2,1%, būtisks kadastrālās vērtības kritums – par 15% – gaidāms rūpnieciskajā ražošanā izmantotajai zemei, bet palielinājums – par 6% – lauksamniecībā izmantotajai zemei, paredz 12.jūnijā pieņemtie Ministru kabineta “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2013.gadam”. Noteikumu izstrādes laikā Valsts zemes dienesta speciālisti par plānotajām izmaiņām vērtībās izbraukuma semināros informēja deviņu lielāko pilsētu pašvaldības, kā arī vairākas sabiedriskās organizācijas – bija tikšanās ar Mežaparka attīstības biedrību, biedrību “Zemnieku saeima”, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru u.c.

Visplašākās izmaiņas 2013.gada bāzes vērtībās, salīdzinot ar šo gadu, ir lauku nekustamo īpašumu grupā – izmaiņas ir praktiski visās pašvaldību lauku teritorijās. Izmaiņas veiktas, jo kadastrālo vērtību un darījumu cenu analīze uzrāda, ka lauksaimniecībā izmantojamāo zemju kadastrālās vērtības ir vidēji par 25–30% zemākas nekā nekustamā īpašuma tirgus darījuma cenas. Bāzes vērtības paaugstinātas par vidēji 10%.

Būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar 2012.gadu, veiktas ražošanas objektu vērtību bāzē, jo izstrādāts jauns vērtību zonējums. Pašreiz spēkā esošais zonējums tika izstrādāts 2007.gadā/2008.gada sākumā, kad vēl lejupslīde ekonomikā nebija tik krasa. Vērtību zonas bija veidotas plašas, balstoties uz vispārējo vērtību līmeni attiecīgajā teritorijā. Četru gadu laikā notikušas izmaiņas gan ekonomikā, gan nekustamā īpašuma tirgū, un tās atstājušas būtisku ietekmi uz zemes pieprasījumu. Salīdzinājumā ar 2007.gadu pieprasījums pēc ražošanas objektiem ir krasi samazinājies – daudzas esošās ražotnes stāv nenoslogotas, pieprasījuma pēc jaunām neapbūvētām zemes platībām praktiski nav.

Jaunajā ražošanas objektu vērtību zonējumā valstī izdalītas jaunas 247 zonas, un uz 2013.gadu kopā ir noteiktas 1030 zonas. Zonu skaits būtiski pieaudzis lielajās pilsētās, piemēram, Rīgā noteiktas 42 jaunas zonas, palielinot iepriekšējo 39 zonu skaitu uz 81 zonu, Jūrmalā 11 zonu vietā izdalītas 34 vērtību zonas.

Zemes bāzes vērtības uz 2013.gadu ražošanas objektu īpašumu grupā samazināsies ceturtajā daļā zonu, attiecīgi samazinot arī īpašumu kadastrālās vērtības. Atsevišķās zonās ir arī neliels vērtību pieaugums – pamatā teritorijās, kas nav ražošanas zonas. Ražošanas ēku bāzes vērtības izmaiņas skārušas salīdzinoši mazāk – samazinājums skar ~8% vērtību zonu, pieaugums ir atsevišķās zonās. Tomēr papildus tiks samazinātas lielu ražošanas ēku kadastrālās vērtības (samazināts standarta apjoms).

Izmaiņas dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupā un komercdarbības un sabiedriskās apbūves nekustamo īpašumu grupā skar nelielu objektu loku, aptuveni 2–3% no visas valsts teritorijas – tās ir vērtību zonas, kurās darījumi uzrādījuši vērtību samazinājumu. Vērtību pieaugums ir tikai atsevišķiem objektiem.

Visās grupās atsevišķiem objektiem kadastrālās vērtības arī palielināsies, kas saistīts arī ar zonējumu robežu maiņu. Līdz ar to ne visos gadījumos izmaiņas saistāmas ar pēdējā gada laikā notikušajām norisēm tirgū, bet gan ar īpašuma vērtību neatbilstību tirgus situācijai.

Ar prognozētajām kadastrālajām vērtībām ikvienam īpašumam 2013.gadam ir iespējams iepazīties Valsts zemes dienesta datu publicēšanas portālā www.kadastrs.lv (maksas pakalpojums).

Kadastrālo vērtību bāze 2013.gadam ir izstrādāta, pamatojoties uz 2011.gada un 2012.gada sākuma nekustamā īpašuma tirgus informāciju. Cenu izmaiņu indeksi vidēji valstī uzrāda tirgus stabilizēšanos, izteikts un globāls cenu kritums nav novērots, līdz ar to, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi uz 2013.gadu, cenu izmaiņu tendenci ievērtēt bāzes vērtībās nav nepieciešams.

Lai arī cenu izmaiņu tendence valstī uzrāda stabilizēšanos, cenu izmaiņas valsts teritorijā un pa īpašumu segmentiem ir atšķirīgas. Piemēram, lielā daļā Liepājas turpinās neliels cenu kritums. Savukārt, runājot par cenu pieaugumu, tas novērojams reģistrētajos darījumos ar lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, kur 2011.gadā vidējā cena par hektāru valstī, salīdzinot ar 2010.gadu, pieaugusi par 15–25%. Otrs segments, kurā novērots cenu pieaugums, ir dzīvokļi. Tomēr jāpiezīmē, ka kopš ekonomikas zemākā punkta būtisks cenu pieaugums ir tikai Rīgā un Jūrmalā (un arī tikai pamatā pilsētu centros) kvalitatīviem dzīvokļiem, kurus galvenokārt pērk ārvalstnieki. Turpretī sērijveida dzīvokļu segmentā cenu izmaiņas 2011.gadā praktiski nebija.

Zemes kadastrālo vērtību kopsummu izmaiņas:

Ēku kadastrālo vērtību kopsummu izmaiņas:

Andris Sproģis, Valsts zemes dienesta
Komunikācijas projektu vadītājs