Par unikāliem dāvinājumiem muzejam

2001. gada martā Valsts Mākslas muzejā tika sarīkota muzeja pēdējo sešu gadu jaunieguvumu izstāde, kura izpelnījās nedalītu sabiedrības interesi un uzmanību. Tagad Valsts Mākslas muzejs vēlas informēt sabiedrību par diviem unikāliem dāvinājumiem, kas papildinājuši muzeja kolekciju šī gada pavasarī. 24. aprīlī māksliniece Felicita Pauļuka nodeva savu darbu — 24 pasteļu un zīmējumu kolekciju. Šim gleznotājas dāvinājumam ir sava priekšvēsture. 1997. gada vasarā Valsts Mākslas muzeja Baltajā zālē tika sarīkota plaša mākslinieces darbu retrospekcija, kurā skatītāji varēja iepazīties ar mākslinieces sniegumu no septiņdesmito gadu sākuma līdz deviņdesmito gadu vidum. 1999. gada vasarā saistībā ar Felicitas Pauļukas kataloga izdošanu tika sarīkota vēl viena mākslinieces aktu izstāde muzeja otrā stāva Mazajā zālē. Tagad daļa no abām šīm izstādēm nonāk muzeja krājumā. Līdz ar to krājumi papildinājušies ar tādiem nozīmīgiem mākslinieces darbiem kā “Ritas Einbergas portrets” (1969), lieliskās aktu studijas no modeļu cikliem “Žanna”, “Vaira”, “Lolita”. Tādējādi tagad muzejā esošā Felicitas Pauļukas 63 darbu kolekcija ne vien pārliecinoši atklāj viņas daiļrades attīstību gandrīz trīsdesmit gadu laikā, bet arī jaunais dāvinājums kļuvis par vērtīgu papildinājumu pasteļglezniecības vēstures pētniekiem, īpaši aktu un portretu žanrā.

25. maijā muzejs saņēma vēl vienu izcilu dāvinājumu. Izpildot Beļģijas pilsoņa Donalda Tiriāra lūgumu, Latvijas vēstnieks Beļģijā Aivars Groza nodeva muzejam pazīstamā latviešu mākslinieka Jāzepa Grosvalda divdesmit akvareļus. Donalds Tiriārs šo Jāzepa Grosvalda darbu kolekciju bija mantojis no sava patēva, Latvijas diplomāta, mākslinieka vecākā brāļa Oļģerda Grosvalda. Kolekcijai ir liela mākslinieciska un kultūrvēsturiska vērtība. Līdz šim muzeja kolekcijā bija tikai viens akvarelis no darbu sērijas, kurus J.Grosvalds radījis ekspedīcijas laikā pa Persiju, jo gandrīz visi atrodas vai nu muzeju, vai privātās kolekcijās ārzemēs. Jāzeps Grosvalds, būdams virsnieks un labs valodu pratējs, šajā ekspedīcijā uz Tuvajiem Austrumiem devās 1918. gadā angļu armijas ekspedīcijas korpusa sastāvā. Ekspedīcijas laikā gūtos iespaidus mākslinieks attēloja daudzajos zīmējumos, guašās un akvareļos un vēlāk uzgleznoja arī trīs lielāka formāta kompozīcijas. 1919. gadā, pēc šīs ekspedīcijas uzturoties Parīzē, kur viņa brālis Oļģerds Grosvalds kļuva par pirmo neatkarīgās Latvijas vēstnieku Francijā, mākslinieks franču valodā sarakstīja ceļojumu aprakstu grāmatu “Persijas ainas”.

Pašreiz visi jauniegūtie Jāzepa Grosvalda darbi atrodas restaurācijā. Valsts Mākslas muzejs tos parādīs skatītājiem augusta sākumā, atzīmējot arī Jāzepa Grosvalda 110. dzimšanas dienu, kura aprit šogad.

Informējot sabiedrību par šiem dāvinājumiem, Valsts Mākslas muzejam diemžēl jāatzīstas, ka pašreiz tā ir vienīgā iespēja papildināt muzeju kolekcijas, jo jau otro gadu muzejs nesaņem nekādu valsts finansējumu kolekciju papildināšanai.

Irēna Bužinska, Valsts Mākslas muzeja  galvenā speciāliste darbā ar presi un reklāmu