Ar finansu kontroli un vadību pēc eiropeiskiem standartiem

Raits Černajs, Latvijas Republikas valsts kontrolieris,— “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Jau vairākus gadus mūsu Valsts kontrole (VK) ir ne tikai starptautisku augstāko kontrolējošo organizāciju pilntiesīga locekle, bet arī sadarbīga partnere ar Eiropas Padomes (EP) un Eiropas Savienības (ES) ekspertiem, revīziju lietpratējiem, kas pielikuši savu prātu Valsts kontroles stratēģiskā plāna izstrādē, par ko esam runājuši ar jums iepriekšējās intervijās, un tā īstenošanas procesā. Maija sākumā jūs apmeklējāt Lielbritānijas Apvienoto Karalisti. Kāds bija šīs darba vizītes mērķis, un kādas atziņas no turienes atvedāt?

— Pirmām kārtām tie bija jautājumi, kas saistīti ar mūsu valsts finansu sistēmas, finansu kontroles un vadības tālāko attīstību, jo Valsts kontrole ir viens no svarīgākajiem posmiem šai jomā. Mūsu misija jau ir pārbaudīt, kā tiek tērēta valsts nauda; Valsts kontrole veic finansu revīzijas par valsts, pašvaldību un arī starptautisko institūciju vai organizāciju piešķirto finansu resursu izlietošanu. Sabiedrība ir tiesīga zināt, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, cik racionāli un kādiem mērķiem valsts un pašvaldību struktūras izmanto piešķirtos finansu līdzekļus. Tā kā viens no Latvijas politiskiem mērķiem ir virzība uz Eiropas Savienību, Valsts kontrole aktīvi piedalās procesos, kas saistīti ar starptautiskajiem revīziju standartiem, lai par tiem, profesionālā valodā runājot, būtu vienota izpratne. Manuprāt, galvenais nav, vai Latvija tuvākajā laikā būs ES vai nebūs, jo tas nav pašmērķis, bet praktisks līdzeklis, lai uzlabotu valsts ekonomisko stāvokli, valsts pārvaldi, sasniegtu jūtamu progresu tās attīstībā. Šie procesi ietver sevī gan likumu harmonizēšanu, atbilstošas revīziju metodes, gan darbības veidus, kuri būtu saprotami arī dažādās valodās runājošiem speciālistiem. Viens no šādiem posmiem finansu sistēmas kontroles un vadības sakārtošanā un attīstībā ir jau minētais Valsts kontroles stratēģiskais plāns no 2000. līdz 2004. gadam, kuru esam sākuši īstenot. Bet viens no plāna realizācijas mehānismiem pirms iestāšanās ES būs dvīņojumlīgums ( “twining” ) ar kādu no ES dalībvalstīm, kāda mums tagad ir Lielbritānija. Līguma projekts, ko pašlaik vēl izstrādā, skar ne tikai VK, tas būs svarīgs visai valsts pārvaldei un tiks parakstīts valdības vārdā.

Atbildīgā jeb kontaktpersona būs Finansu ministrijas valsts sekretāre. Es galvenokārt runāšu par tām līguma projekta sadaļām, kas skar Valsts kontroli.

— Lūdzu, konkretizējiet šo sadaļu jēgu, ko tās paredz!

— Tajā paredzētas piecas sastāvdaļas, kurās ir budžeta procesa nostiprināšana, finansu plāns un vadība, valsts institūciju ziņojumi, valsts finansu kontrole. Ir jautājumi, kas saistīti ar valsts pasūtījumiem, procedūrām un to atbilstību tiem nosacījumiem un kritērijiem, kas būtu saprotami ārvalstīs. Ļoti svarīga sastāvdaļa ir šīs iekšējās revīzijas, par kuru aktīvu darbību VK iestājās jau pirms vairākiem gadiem, pēc savas iniciatīvas rīkojot semināru par šiem jautājumiem. Taču toreiz mūsu finansu institūcijas un pārvaldes struktūras nebija gatavas to pieņemt un, iespējams, neizprata iekšējo revīziju nozīmi. Lai gan pēdējos gados situācija mainījusies, tomēr šis ir viens no klupšanas akmeņiem, kas mums reizēm tiek pārmests. Tā ka šī topošā līguma sadaļa par iekšējās revīzijas nostiprināšanu valsts struktūrās un aģentūrās, to efektivitātes palielināšanu liks pamatus iekšējo revīziju iedibināšanai un aktīvam darbam arī pašvaldībās. Tādas, profesionālā izpratnē, būtu jāliek līdzšinējo, bieši vien politizēto revīzijas komisiju vietā. Vēl ir jautājumi par valsts administratīvo reformu. Šīs sadaļas mērķis ir nodrošināt valsts institūciju pareizu juridisko statusu.

Runājot par piekto plāna komponentu — ārējām revīzijām (tās attiecas un VK revīzijām), tā mērķis ir nodrošināt šīs revīzijas atbilstoši starptautiskajiem standartiem, kā arī EP un ES valstu labākajai praksei. Gribu atzīmēt, ka šī ir viena no lielākajām “Phare” finansētajām programmām, kas jebkad Latvijā bijusi, jo “pārklāj” ļoti lielu daļu no sabiedriskā sektora, valsts pārvaldes struktūrām.

— Kāpēc tieši Lielbritānijas Apvienotās Karalistes eksperti kļuvuši par sadarbības partneriem šajā nozīmīgajā jomā?

— Tas notika konkursa kārtībā, uz ko pieteicās vairākas valstis, kā Zviedrija, Vācija, Francija, arī Lielbritānija. Tieši pēdējai bija tik perfekti un pārdomāti izstrādāti priekšlikumi VK ārējās kontroles procesu pilnveidošanai, ka izvēle bija labvēlīga britu speciālistiem. Viņi pēc ES Finansu komisijas, kas bija atbildīga par šo projektu, ierosinājuma izstrādāja priekšlikumus arī citu sadaļu izpildei un rezultātā kļuva par mūsu valsts ģenerālmenedžeriem visam šim projektam kopumā. Projekta finansējums tiek piešķirts no šā gada septembra un darbosies turpmākos divus gadus.

— Kuras projekta sadaļas attieksies uz Valsts kontroli un būs saistībā ar VK stratēģisko plānu? Pirms kāda laika jūs stāstījāt, ka kopā ar ārzemju ekspertiem tiek izstrādāti grozījumi likumā “Par Valsts kontroli”. Vai šis darbs tuvojas nobeigumam?

— Kā jau minēju, vispirms svarīgas šīs ārējās revīzijas atbilstība starptautiskajiem revīziju standartiem, un šajā ziņā paveiktais pavirzīs mūsu stratēģiskā plāna īstenošanu. Taču šai sakarā ļoti būtiski ir izdarīt grozījumus likumā “Par Valsts kontroli”, pie kā rūpīgi tika strādāts kopā ar vienu no kvalificētākajiem ekspertiem šajā jomā Detlavu Spārbergu. Pašlaik tiek slīpēti pēdējie priekšlikumi likumprojekta grozījumiem. Tiesa, konceptuālu izmaiņu nav daudz, tomēr jaunā versijā esam ievērojuši konsultantu ieteikumus un atsakāmies no likuma par VK reglamentu, apvienojot tos vienā likumā “Par Valsts kontroli”. Tajā paredzēti vairāki precizējumi, piemēram, striktāk noteikts, kādas revīzijas VK rīko — nodalītas finansu, lietderības revīzijas, dotas tiesības revidēt Eiropas un citu ārvalstu fondu izlietošanu Latvijā. Arī pašreiz likumdošanas bāze paredz to darīt, taču likumprojekts šīs tiesības noteiks nepārprotami kā pienākumu. Projektā ierosinām atteikties no uzrēķiniem, taču vienlaikus Valsts kontrolei ir nepieciešama lielāka finansiālā neatkarība, jo nav normāli, ka VK piešķir budžeta līdzekļus ar Finansu ministrijas starpniecību. Tas būtu jādara Saeimai, un šis ir viens no starptautisko ekspertu ieteikumiem. Ierosinājumus likumprojekta grozījumiem domājam iesniegt Saeimai līdz vasaras brīvdienām, tāpēc ceram, ka šo likumu varētu pieņemt reizē ar nākamā gada budžeta apstiprināšanu un tas stātos spēkā 2002. gadā. Manuprāt, tieši budžeta piešķiršanas kārtība VK varētu radīt viskarstākās diskusijas parlamentā. Taču gribu uzsvērt, ka tas nav ne mans, ne VK kā iestādes izgudrojums, bet atbilst starptautiskajām prasībām un tiek praktizēts daudzās valstīs. Protams, galīgo vārdu par šeit minētajiem grozījumiem likumā “Par Valsts kontroli” teiks Saeima.

— Šajos procesos un sadarbības projektā droši vien liela uzmanība tiek pievērsta Valsts kontroles iekšējā darba kvalitātei un personāla izglītošanai.

— Jā, nākamais punkts šajā sadaļā, kas attiecas uz VK, ir starptautiskie revīziju standarti un kvalitātes kontrole. Kopā ar Lielbritānijas speciālistiem veiksim vairākas pilotrevīzijas, centīsimies panākt, lai mūsu Revīzijas rokasgrāmatā tiktu atspoguļoti šie revīziju standarti. Protams, mums pašā VK ir vajadzīga spēcīga iekšējā kontrole, lai katrā ziņā varētu apgalvot, ka mūsu revidentu atzinumi ir profesionāli, tā sakot, ar augstāko kvalitātes zīmogu. Attiecībā uz personālattīstību svarīga ir organizatoriskās struktūras uzlabošana, profesionālās prasmes pilnveidošana un atbildības paaugstināšana. Šā gada sākumā sākām darbinieku atestācijas pirmo posmu. Jāatceras, ka regulāri jāmācās ir un turpmāk vēl vairāk būs katram mūsu revidentam un darbiniekam, protams, vadītājus ieskaitot. Man bija sarunas ar Zviedrijas kontroles pārstāvjiem, viņi dalījās pieredzē par savu speciālistu regulārām mācībām, jo ik pēc trim gadiem notiek kadru pāratestācija, lai noteiktu, vai darbinieks atbilst savam amatam. Mēs tuvākajos divos gados izstrādāsim mācību programmas par dažādu tematiku, piemēram, tās skars metodoloģiju, attiecības ar klientiem, riska analīzi, ES fondu revīzijas, krāpšanu un korupciju, informācijas tehnoloģijas u. c. Kā ļoti būtiska jāuzsver VK saikne ar parlamentārajām institūcijām, tā sakot, šī atgriezeniskā saikne, kas joprojām tiek minēta kā mūsu trūkums.

— Vai tiešām mūsu Valsts kontrolei nav pietiekamas sadarbības ar Saeimu?

— Protams, saikne ir, taču nav noteiktas stingras procedūras, jo tas nav ierakstīts normatīvajos aktos, tā ir brīva izpausme. Ja mēs uzskatām, ka nepieciešams sagatavot ziņojumu parlamentam par kādu svarīgu jautājumu, kas mūs satraucis vairākās revīzijās, tad sūtām Saeimai. Deputāti izlasa, pieņem kādus pasākumus, pamatos jau respektē VK, tomēr tās ir neformālas attiecības. Nav striktas kārtības, kā rīkoties, cik ilgā laikā šos jautājumus izskatīt un kā pārbaudīt rezultātus. Turklāt, mainoties politiskajiem spēkiem parlamentā, iepriekš darītais nereti tiek aizmirsts. Tāpēc būtu jāiedibina šī konsekvence procedūrā, lai daudzas problēmas, ko saskata Valsts kontrole, neaizmirstu risināt. Un pēdējais, kas mums paredzēts šajā projektā, ir tehnoloģiskie uzlabojumi — datorprogrammas, revīzijas dokumentu datorizēta apstrāde, kas varētu būt nākotnē. Manuprāt, e–pārvalde par ko pēdējā laikā tik daudz runājam, būtu jāsāk ar grāmatvedības uzskaiti valsts un pašvaldību institūcijās, lai tur būtu šīs vienotās programmas. Tad arī revidentu darbs kļūtu produktīvāks, analītiskāks.

Maija sākumā viesojoties Lielbritānijā, tikos ar speciālistiem, kas vadīs šī sadarbības līguma sadaļas, ir zināms sadarbības pārstāvis — Pīters Kārlils. Man bija iespēja apmeklēt parlamentu un tieši Sabiedrisko norēķinu komisijas sēdi, kurā Valsts kontrole prezentēja visai interesantu revīzijas darbu. Tas saucās — krāpšanas gadījumi Aizsardzības ministrijas nekustamo īpašumu pārvaldē. Jautājumi, kas līdzīgi arī mūsu valstī, atšķirīga tikai mūsu parlamentu pieredze. Anglijā šī sēde bija atklāta, tajā varēja ierasties jebkurš cilvēks, arī ārzemju tūristi, neuzrādot pat pasi. Mums šie jautājumi noslēpti gandrīz vai aiz septiņām atslēgām. ES ekspertu un konsultantu rekomendācijas, kas tiek ietvertas šajā topošajā abpusējā līgumā, ir virzītas uz veicamā darba lielāku caurspīdīgumu un efektivitāti.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore