NATO ir vadošais spēks Eiropas drošības nostiprināšanā

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš:

Runa Eiroatlantiskās partnerības padomes sēdē Budapeštā 2001. gada 30. maijā

Godātie kolēģi, ekselences, dāmas un kungi!

Vispirms atļaujiet man pateikties mūsu ungāru draugiem par šīs sēdes sarīkošanu Budapeštā. Šī, protams, ir pirmā NATO un Eiroatlantiskās partnerības padomes (EPP) ārlietu ministru sēde, kas notiek jaunas alianses dalībvalsts galvaspilsētā, un tāpēc tā ir simboliska, jo norāda uz dramatiskām izmaiņām mūsdienu Eiropas politiskajā ainā, kur NATO vēl aizvien ir izšķiroša loma.

Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra klātbūtne mūsu sēdē, kas nebūtu iedomājama pirms gada, liecina par pozitīvajām izmaiņām, kas nesen notikušas Balkānos. Mēs atzinīgi novērtējam to, ka Dienvidslāvija, pateicoties demokrātiskai vadībai, ir kļuvusi par daudz konstruktīvāku starptautiskās sabiedrības partneri. Eiropa nevar būt vienota, demokrātiska un brīva bez ilgstoša miera un stabilitātes Balkānos. Tāpēc ir nepieciešams, lai visas mūsu valstis arī turpmāk paturētu Balkānus uzmanības centrā.

Bet nākotnes drošības arhitektūras veidošanas process transatlantiskajā telpā nenotiek tikai Balkānos. Starptautisko drošību arī ietekmē jauni draudi, ko izraisa masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana un piegāde. Pastāvošie ieroču kontroles režīmi nav bijuši pietiekami efektīvi, lai apturētu to izplatīšanu. Tāpēc ir acīm redzama nepieciešamība veikt efektīvus pretpasākumus.

Dāmas un kungi!

NATO paplašināšanas nepārtrauktais process ir ne tikai Latvijas ārpolitikas prioritāte. Tas neapšaubāmi ir viens no galvenajiem punktiem transatlantiskās politikas dienaskārtībā, un tuvojas laiks, kad būs jāpieņem lēmumi šajā jautājumā. Ir skaidrs, ka Baltijas valstu uzņemšana NATO ir būtiska, ja ne centrālā paplašināšanas procesa jautājuma daļa.

Prezidents Havels savā tālredzīgajā un autoritatīvajā runā Bratislavā noteica standartu šīm debatēm, un pasvītroja būtisko NATO paplašināšanā — izdzēst agrākās robežlīnijas, kas sadalīja Eiropu, — NATO paplašināšana dod iespējas un labumu visiem, samazinot nedrošību un palielinot stabilitāti. Kā teicis prezidents Havels, tajā izpaužas “kopīga vēlme cīnīties pret visu, kas apdraud cilvēces labāku nākotni”.

Latvija savukārt būs gatava saņemt uzaicinājumu nākamgad Prāgā un turpinās dot ieguldījumu, lai eiroatlantiskajā reģionā būtu drošība un stabilitāte. Mūsu apņemšanās piedalīties NATO vadītajos miera uzturēšanas spēkos Balkānos paliek spēkā. Mūsu aizsardzības plānošana ir saņēmusi pozitīvu novērtējumu. Latvijas centienus uzlabot aizsardzības spējas nesen tālāk nostiprināja ar lielu balsu vairākumu Saeimā pieņemtais likums par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta līdz 2003. gadam.

Mūsu centieni iestāties NATO ir daļa no plašāka procesa, lai izveidotu vienotu un brīvu Eiropu. Sadarbība un koordinācija Viļņas grupas kandidātvalstu starpā padara mūsu valstis par stiprākām kandidātvalstīm. Kandidātvalstu aizsardzības vadītāju sanāksme, kas notiks Rīgā nākammēnes, parāda, ka praktiska sadarbība šajā procesā ir tikpat svarīga kā politiskais stimuls, ko dod “Viļņas devītnieks” paplašināšanās debatēm.

Es zinu, ka jautājums par uzaicināšanu tiks izskatīts alianses dalībvalstu galvaspilsētās pirms mūsu nākamās tikšanās vēlāk šajā gadā. Nākamais sammits, kas notiks Prāgā, dod iespēju tālāk stabilizēt situāciju mūsu kontinentā un labot vēstures pieļauto netaisnību. Pilnībā izmantojot šo iespēju, tiks nodrošināts, ka alianse saglabā savu vadošo vietu Eiropas drošības nostiprināšanā.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas