Par Latvijas un Kipras dialogu

30. un 31. maijā Latvijā vizītē uzturas Kipras Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Mihals Atalids. Vizītes laikā M. Atalids tiksies ar Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Māri Riekstiņu, kā arī ar Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisiju deputātiem. Tikšanās reizēs plānots pārrunāt Eiropas Savienības (ES) un divpusējo attiecību jautājumus.

Latvijas un Kipras attiecības ir labas. Latvija apsveic politiskā dialoga intensificēšanos starp abām valstīm — 2001. gada martā notika Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte Kiprā, 2001. gada maijā — konsultācijas ārlietu ministriju valsts sekretāru līmenī. Latvija ir ieinteresēta regulāra politiskā dialoga uzturēšanā ar Kipru, jo valstīm ir kopīgas intereses kā ES kandidātvalstīm un nākamajām dalībvalstīm.

Vakar, 30.maijā, Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Kipras Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Mihalu Atalidu. Abas puses pārrunāja Latvijas un Kipras divpusējās attiecības un integrācijas procesu Eiropas Savienībā (ES).

Kipras Ārlietu ministrijas pārstāvis ar gandarījumu atzīmēja, ka abu valstu dialogs veidojas dinamiski, jo gan Latvijai, gan Kiprai ir kopīgi mērķi un uzdevumi, integrējoties Eiropas Savienībā. M.Atalids atzinīgi novērtēja Latvijas un Kipras sadarbības līgumtiesiskās bāzes straujo attīstību un akcentēja nepieciešamību turpināt darbu pie abu valstu ekonomiskās attiecības regulējošo līgumu sagatavošanas.

Pārspriežot Latvijas un Kipras ES iestāšanās sarunu gaitu, abas puses bija vienisprātis, ka mazo valstu sadarbība un pieredzes apmaiņa sarunu procesā ir šo procesu veicinošs faktors. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Helēna Demakova informēja viesi par komisijas lomu ES iestāšanās sarunu pozīciju apstiprināšanā, kā arī par parlamenta un valdības sadarbību ES integrācijas jautājumu apspriešanā. Kipras Ārlietu ministrijas valsts sekretārs pastāstīja, ka Kiprā visi politiskie spēki un sabiedrība pilnībā atbalsta valsts integrāciju ES, jo saskata tajā arī savu nacionālo problēmu risinājumu.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Eiropas nākotni un nacionālo parlamentu lomu ES institucionālajā līmenī. Komisijas pārstāve Inese Birzniece uzsvēra mazo valstu parlamentu sadarbības nepieciešamību, lai palielinātu šo valstu iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu Eiropas Savienības institūcijās. Sarunas noslēgumā puses atzinīgi novērtēja abu valstu tuvināšanos un pauda ieinteresētību regulāra politiskā dialoga uzturēšanā kā ES kandidātvalstīm un nākamajām dalībvalstīm.

Ārlietu ministrijas preses centrs, Saeimas preses dienests