Frakciju viedokļi pēc 2012. gada 7. jūnija sēdes

U.Augulis (ZZS):

Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti vairāki likumprojekti, kā arī iesniegti komisijām izskatīšanai jauni likumprojekti vai likumu iniciatīvas. Gribētu pieminēt pāris likumprojektus.

Kā viens no tiem šodien tika skatīts arī likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kurā ir būtiski grozījumi. Bija vēlme noteikt šim likumprojektam steidzamību, bet, protams, Saeima lēma, ka šis likumprojekts nav skatāms kā steidzams, jo ir vēl daudzi nezināmie, lai šo likumprojektu varētu tādā steigā virzīt.

Kā nākošais tika pieņemts un nodots komisijām vairāku deputātu iesniegtais likumprojekts “Grozījums Kriminālprocesa likumā”, kas uzlabos procesuālo darbību kriminālprocesā, lai varētu veiksmīgāk darboties ar nodokļu shēmu veidotājiem, kā arī naudas atmazgātājiem, un kas katrā ziņā uzlabos visu šo procesuālo darbību.

Vēl šodien Saeima lēma par likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, kurā bija ierosinājums noteikt ierobežojumu enerģijas dzērieniem, lai tos nevarētu iegādāties jaunieši līdz 18 gadu vecumam. Saeima šodien nolēma šo likumprojektu atdot atpakaļ komisijai, lai varētu precīzi definēt un pateikt, kādi šie dzērieni var būt, jo mēs zinām, ka sabiedrībā šie dzērieni nodara ļoti lielu kaitējumu, it sevišķi jauniešiem.

Bija arī vairāki citi likumprojekti, kas, protams, uzlabos šo likumprojektu piemērošanu.

R.Ražuks (ZRP):

Šodien Saeimas sēdē tika pieņemti vairāki svarīgi likumi. Nosacīti varbūt tos varētu sadalīt trijās grupās. Pirmā grupa – vesela virkne likumprojektu, kas attiecas uz kapitālsabiedrību, komercsabiedrību darbību. Svarīgs ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, kas atļaus Uzņēmumu reģistra valsts notāram pārbaudīt, vai kapitālsabiedrības izsniegtie dokumenti atbilst statūtos noteiktām dokumentu formas prasībām, kā arī likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”, kur mēģinājām atrast saprātīgu līdzsvaru starp drošības radīšanu komercsabiedrības vidē un komerctiesībām kā privāttiesību nozari. Civilprocesa likumā pieņemti svarīgi grozījumi, kas paredz sociālo tiesvedības kārtību lietās par kapitālsabiedrības dalībnieku vai akcionāru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kas saīsina termiņus.

Pēc vairāk nekā sešu mēnešu diskusijām pieņemts ļoti svarīgs likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Steidzamība netika noteikta, bet pirmajā lasījumā likums ir akceptēts. Tas sakārto elektronisko saziņas līdzekļu – televīzijas kanālu tirgu un nostāda visu uz pareizām sliedēm. Tas ir liels solis uz priekšu.

Šodien, manuprāt, Saeima zināmā mērā pierādīja savu briedumu, to, ka mēs kā Saeimas deputāti – neatkarīgi no politiskajām frakcijām un citiem apstākļiem – esam spējīgi izdiskutēt vērtīgus priekšlikumus un panākt Latvijas iedzīvotājiem vajadzīgo, nepieciešamo lēmumu. Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” ar opozīcijas deputāta Reskāja priekšlikumu galīgajā lasījumā netika pieņemts. Deputāts bija iesniedzis priekšlikumu ierobežot tā saucamo enerģijas dzērienu pārdošanu jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, ņemot vērā plaši zināmo šo enerģijas dzērienu kaitīgumu veselībai, jo daudzu svarīgu ingredientu – kofeīna un citu – daudzums tur ir ļoti, ļoti augsts.

Pēc diskusijām Saeimas sēdē, pretēji komisijas lēmumam, mēs atbalstījām šo opozīcijas deputāta Reskāja labo priekšlikumu, kā arī vienojāmies atdot likumprojektu komisijai, lai varētu to pilnveidot, kā arī veikt citas nepieciešamās izmaiņas, lai mūsu jaunieši netiktu apdraudēti.

Šeit svarīga, manuprāt, ir ne tik daudz, kaut gan arī tā ir ļoti svarīga, šī likumprojekta būtība, bet tā forma, kādu mums šodien izdevās panākt un kas mūsu frakcijas – Reformu partijas frakcijas – deputātos viesa ļoti lielu gandarījumu.

V.Agešins (SC):

Vēlos informēt par to, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajā lasījumā atbalstīja “Saskaņas Centra” frakcijas iesniegto grozījumu likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”.

Mūsu priekšlikuma būtība paredz nodrošināt pašvaldībām tiesības iznomāt tām piederošos zemes gabalus, kas reģistrēti zemesgrāmatā ar atzīmi – valsts un pašvaldības vajadzībām.

Pašlaik pašvaldībām šādu tiesību nav. Pašvaldībām aizliegts piecu gadu laikā pēc reģistrācijas zemesgrāmatā nodot šādus zemes gabalus nomā. Rezultātā šis aizliegums bremzē daudzu Latvijas reģionu attīstību. Kādēļ tā noticis?

Treknajos gados vietējām varām bija milzu plāni par teritorijas attīstību, tādēļ tās zemes gabalus paturēja sev. Ekonomiskā krīze daudzus plānus apturēja, taču pašlaik pašvaldībās bieži vien vēršas uzņēmēji, kuri vēlas nomāt pašvaldības zemi kāda biznesa projekta īstenošanai, tādējādi reģionos radot jaunas darba vietas, bet pašvaldība nevar iznomāt konkrētu zemes gabalu, jo tas likumdošanas līmenī ir aizliegts. Tāpēc mūsu deputāts Jānis Tutins ierosina atcelt normu, kura aizliedz iznomāt šādus zemes gabalus, taču vienlaikus saglabāt likuma normu attiecībā uz pārdošanu, atsavināšanu vai šādu zemes gabalu izmantošanu kā ķīlu. Varu piebilst, ka “Saskaņas Centra” priekšlikumu akceptēja visi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.

Es uzskatu, ka vērtību dzīvei piešķir tikai tas, ko esam darījuši citu labā.

A.Judins (VIENOTĪBA):

Šodien Saeimā izskatīja 22 jautājumus un tika pieņemti vairāki likumi. Izskatīšanai tika pieņemti arī vairāki normatīvie akti. Man gribētos pievērst uzmanību tam, ka šodien tika skatīts jautājums par grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā un tiešām bija diezgan garas debates par šo jautājumu saistībā ar enerģijas dzērieniem un par normu, kas regulē to pārdošanu. Proti, bija izteikts priekšlikums aizliegt realizēt attiecīgos dzērienus bērniem, un pēc ilgām diskusijām Saeima atbalstīja šo aizliegumu. Viens cilvēks balsoja “pret” aizliegumu, pārē­jie Saeimas deputāti uzskatīja, ka tiešām nedrīkst attiecīgos dzērienus pārdot nepilngadīgām personām.

Diemžēl likums vēl nestāsies spēkā, un atbildīgā komisija vērtēs attiecīgo normu. Bet ir svarīgi, ka pats princips, pati ideja ir atbalstīta, un es ceru, ka tuvākajā nākotnē jautājums tiks atrisināts un ar likumu būs aizliegta attiecīgo dzērienu pārdošana bērniem.

Saeima arī pieņēma izskatīšanai likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā”, kas regulē ļoti svarīgu jautājumu sais­tībā ar pierādījumiem. Tas jautājums tika pieņemts izskatīšanai. Protams, ka vēl ir tālu tā diena, kad grozījumi stāsies spēkā, bet ir svarīgi, ka jautājuma izskatīšana tiešām ir atbalstīta. Atbilstoši minētajiem grozījumiem ir paredzēts, ka gadījumā, ja prokuroram vai advokātam ir informācija par svarīgiem apstākļiem, faktiem kriminālprocesā, bet lieta atrodas tiesā, tad attiecīgo informāciju būs iespēja pieprasīt. Arī tagad tas nav aizliegts, bet daži uzskata, ka tomēr tas nav pieļaujams. Tātad, pieņemot attiecīgos grozījumus, būs skaidri pateikts, ka gadījumā, ja tiešām ir ziņas, ir fakti, kam ir nozīme kriminālprocesā, attiecīgo informāciju var pieprasīt, saņemt un attiecīgā informācija var tikt atzīta par papildu pierādījumu. Proti, ja būs pieņemti grozījumi, tiks izslēgta tāda situācija, ka ir fakti, bet tie ir ignorēti juridisku iemeslu dēļ – tādēļ, ka tie parādījās tikai tad, kad lieta jau nodota tiesā. Bet ar šo likumprojektu darbs vēl ir priekšā.

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK):

Diskusijas parlamenta šodienas sēdē patiešām bija ļoti karstas, un, kā jau vairāki kolēģi teica, dažkārt radās sajūta, ka deputāti – vai vismaz kāds no tiem – ir dzēruši enerģijas dzērienus.

Es gribu apsveikt Saeimu par šo lēmumu – tātad par enerģijas dzērienu pārdošanas ierobežojumiem attiecībā uz nepilngadīgajiem – un gribu teikt: tas ir svarīgi, jo mēs virzāmies uz mūsu bērniem drošāku valsti. Mēs virzāmies arī uz tiesiskāku valsti, jo tika pieņemti grozījumi Kriminālprocesa likumā, un – uzsveru! – tos atbalsta arī Nacionālā apvienība. Grozījumi par to, lai tiktu ņemti vērā pierādījumi tiesā, kas tiek iegūti pēc laika, kad lieta ir nonākusi tiesā. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu iztiesātas dažādas lietas un lai mēs visi kopā dzīvotu drošākā un tiesiskākā valstī.

Ļoti svarīgs bija likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, ko Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā. Te gan daži kolēģi balsoja pret steidzamību, aizbildinoties ar diezgan nebūtiskiem apstākļiem, it kā viņiem neesot pieejama vēl visa nepieciešamā informācija, lai gan atbildīgā komisija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, ir ļoti atbildīgi pusgadu strādājusi pie šiem grozījumiem. Jāteic gan, ka tiem deputātiem, kuri izteica šādas domas, ka viņiem it kā neesot vēl skaidri visi jautājumi, bija pietiekami daudz laika šos jautājumus noskaidrot, ja nu patiešām viņi to nezināja un būtu vēlējušies noskaidrot. Jautājums, manuprāt, ir cits. Tātad aizbildinājumus vienmēr atradīs tie, kuru mērķis ir kavēt to, lai tiktu stiprināta nacionālā informatīvā telpa, lai mūsu mediju telpa Latvijā kļūtu stiprāka, lai lielāka loma tajā būtu mūsu pašu nacionālajiem televīzijas kanāliem. Te es domāju gan mūsu sabiedriskos medijus, gan mūsu komercmedijus, gan vietējos un reģionālos medijus. Jāatbalsta ir visi, un ļoti svarīgs ir atbalsts tieši visiem, visiem nacionālajiem medijiem.

Šis likumprojekts gan vairāk attiecas uz LNT un TV3, abu nacionālo komerctelevīziju tālāko darbību. Un ļoti būtiski ir uzsvērt, ka tas šīs abas televīzijas nostādīs vienlīdzīgākā – ne pilnībā vienlīdzīgā, bet vienlīdzīgākā – konkurencē ar ārvalstu retranslētajiem televīzijas kanāliem, tajā skaitā 1.Baltijas kanālu, ar NTV, RTR un daudziem citiem. Piebildīšu, ka noteikti Krievijas retranslētie televīzijas kanāli raida Latvijas valstij klaji nedraudzīgu, teiksim atklāti, propagandu. Tātad tie, kuri iebilda pret likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā, aizbildinoties ar dažādiem ieganstiem, tomēr atrada par iespējamu steidzamības kārtā izskatīt vairākus citus likumprojektus, kurus šodien izskatīja Saeima. Labi, virzīsimies uz priekšu – soli pa solim, un es ceru, ka likumprojekts tiks pieņemts un tiks izskatīts, un dažādi šķēršļi, kas šeit tiek mākslīgi radīti, aizbildinoties un meklējot dažādus aizbildinājumus... ka šī situācija tādā veidā vairs nevirzīsies. Ļoti ceru, ka šie vajadzīgie grozījumi, kas patiešām atveseļo nacionālo informatīvo telpu, pavisam drīz tiks pieņemti, un ir plānots, ka tie varētu stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī.