Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Diskusija. Ekspertu diskusijas tēzes un viedokļi: vai juristiem jākārto vienots eksāmens

Kā jau iepriekšējā “JV” vēstīts, 7.jūnijā LU Mazajā aulā izskanēja “Jurista Vārda” un LU Juridiskās fakultātes rīkotā ekspertu diskusija “Vienots valsts juridiskais eksāmens Latvijā: iespēja vai nepieciešamība”. Tā kā šis pasākums ilga vairākas stundas un tajā tika iztirzāti daudzi ar juridisko izglītību saistīti jautājumi, šajā materiālā piedāvājam kopsavilkumu par būtiskākajām tēzēm attiecībā uz diskusijas dalībnieku viedokļiem par diviem galvenajiem aspektiem: proti, vērtējumu par juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā un vienotā valsts juridiskā eksāmena nepieciešamību. Savukārt pilns diskusijas ieraksts ir pieejams: www.juristavards.lv.

• Mārtiņš Birks. “Neo lieta” – noziedzīgs nodarījums vai “ziņotāja” apklusināšana

2010.gada 4.februārī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i. vērsās VP GKPP EPP ar sūdzību par to, ka laika posmā no 2009.gada 29.oktobra līdz 2010.gada 3.februārim esot notikusi nesankcionēta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datubāzē saglabāto dokumentu XML datņu ar fizisko un juridisko personu datiem lejupielāde, kā rezultātā trešo personu rīcībā esot nonācis valsts informācijas sistēmas datubāzes saturs, kas esot Valsts informācijas sistēmas likuma un Fizisko personu datu aizsardzības likuma normu pārkāpums. 2010.gada 10.februārī VP GKPP EPP uzsāka kriminālprocesu lietā Nr.11816003310 par iespējamu patvaļīgu piekļūšanu Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmai. Kā tas jau ziņots iepriekš, 2010.gada 11.maijā uz aizdomu pamata par iepriekš minēto darbību izdarīšanu tika aizturēts Ilmārs Poikāns.

• Viktors Tihonovs. Ieskats advokāta darba atalgojuma tiesiskajā regulējumā Latvijā

Palielinoties tiesvedību lietu skaitam un ekonomiskajām vērtībām, par kurām strīdnieki strīdas, ir aktualizējies jautājums par personu (klientu) pieejamību tiesām advokāta honorāra apmaksas noteikumu neskaidrību dēļ. Dažkārt finansiāli iespaidīgās lietās klients atturas vērsties tiesā savu tiesību aizstāvībai, ja viņš nespēj nolīgt advokātu ar tādu noteikumu, ka par profesionālu juridisko palīdzību norēķināsies pēc labvēlīga rezultāta sasniegšanas. Sevišķi gadījumā, ja lieta ir ar paaugstinātu juridisko sarežģītības pakāpi, klients nevēlas apmaksāt saņemto juridisko palīdzību no advokāta pēc tā sauktās stundu likmes, bet grib izmantot vismaz dalīto apmaksu – daļu maksājot par nostrādātajām stundām, daļu atlīdzības maksājot kā prēmiju pēc labvēlīga rezultāta saņemšanas. Pašlaik praksē ir parādījusies jauna tendence, ka prasītājs pret atbildētāju ierosina daudzas tiesvedības, kuru mērķis ir novest atbildētāju līdz finansiālai nespējai algot advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv