Saeimas 2012. gada 7. jūnija sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogrammas nobeigums. Sākums – Saeimas materiālu 36.laidienā („LV”, Nr.93, 14.06.2012.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

[Tiek turpināts likumprojekta „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” otrais lasījums. – Red.]

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam, otro reizi.

V.Reskājs (SC).

Paldies kolēģiem par atbalstu.

Vienīgi gribu vēlreiz akcentēt to, ko pareizi teica mans kolēģis Ņikita Ņikiforovs, – ka nav runa par pilnīgu aizliegšanu, ir runa par ierobežošanu, ierobežošanu bērniem. Te ir priekšlikums aizliegt pilnībā. Izskatīsim... Jā, ir runa par ierobežošanu tieši bērniem, jo tieši bērni ir tie, kuri neapzinās savas rīcības sekas, neapzinās, kādas sekas var atstāt uz viņu nākotni, uz viņu veselību tas, ko viņi patērē jaunībā.

Līdakas kungs teica, ka tagad var aizliegt vēl kaut ko un nonākt līdz absurdam. Protams, var saindēties arī ar burkāniem, bet vai kāds ir dzirdējis, ka bērniem rodas atkarība no burkāniem? (No zāles dep. A.Klementjevs: „Zaķim!”) Es neesmu dzirdējis. Es neesmu dzirdējis par atkarību no burkāniem, bet konkrēti šajā gadījumā ir runa par atkarības gadījumiem, ļoti biežiem gadījumiem, kad bērni regulāri lieto tos dzērienus.

Un otrkārt. Vēlreiz atkārtoju, ka ir runa par duālu situāciju: šobrīd uz produkcijas ir rakstīts, ka tā ir kaitīga, ka to nedrīkst lietot bērni, bet tajā pašā laikā mēs dzirdam, ka, nē, nekādu ierobežojumu nav. Tas skan varbūt, teiksim, no kaut kādu lobiju puses. Kā tas var būt? No vienas puses, uz produkcijas ir rakstīts, ka nedrīkst, bet, no otras puses, ierobežojumi nav vajadzīgi. Tas man nav skaidrs, tāpēc es aicinu atbalstīt mana kolēģa Klementjeva priekšlikumu. Atbalstīsim to!

Noraidīsim kopumā un atdosim atpakaļ komisijai!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs turpinām debates, es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts arī viena deputāta iesniegums saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu, ka pirms galīgā balsojuma par likumprojektu „Grozījumi Pārtikas aprites likumā” vajag nodot to atpakaļ caurskatīšanai atbildīgajai komisijai. Šis jautājums izlemjams pēc būtības pirms galīgā balsojuma. Tātad mēs turpinām debates par šo priekšlikumu un par nākamajiem, bet šis iesniegums... jautājums par likumprojekta atdošanu atbildīgajai komisijai būs izlemjams pirms galīgā balsojuma par likumprojekta atbalstīšanu.

Tagad vārds Ivanam Klementjevam, otro reizi.

I.Klementjevs (SC).

Ar ko mēs lepojamies visu laiku? Ka mēs esam neatkarīgi. Tātad mums vajag pašiem domāt, ko mēs darām ar saviem bērniem! Diemžēl mums pašlaik nav statistikas, cik lielā mērā ir jau pierādīts tas, ka tas produkts ir kaitīgs. Par bērniem, par skolām mēs nezinām to statistiku, bet vajag veidot to statistiku! Tiem ārstiem, kas strādā skolās, vajag visu atzīmēt!

Bet, ja tas produkts satur trīs stimulatorus – nu, atvainojiet mani! – un jūs man teiksiet, ka tas ir veselīgs... Pagaidīsim vēl? Mums Saeimā nodibināta darba grupa, kas strādā ar alkohola aprites ierobežojumiem, lai vispār aizliegtu pārdot alkoholu personām līdz 18 gadu vecumam. Pārdot varētu tikai tiem, kuri, uzrādīdami personu apliecinošu dokumentu, pierāda, ka sasnieguši šo vecumu. A kā ar šiem dzērieniem? Tie ir daudz kaitīgāki nekā alkohols!

Tā ka padomājiet par saviem bērniem! Smiltēna kungs! Smiltēna kungs, jums arī drīz jau būs bērni! Tā ka padomājiet par saviem bērniem – ko viņi dzer un kā viņi dzīvo, vai viņi būs veselīgi vai ne? Jūs paši teiksiet, ka tas nav veselīgi bērniem. Tad nu parūpēsimies par saviem bērniem!

Lūdzu atbalstīt šo... Mēs pēc tam varam pielikt to, ka vajag Ministru kabinetam... Bet pašlaik vajag atbalstīt to.

Paldies. (Dep. J.Kursīte-Pakule aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Kāpu tribīnē tāpēc, ka man šķiet, ka šī ir viena no tām reizēm, kad partijām ir dots brīvs balsojums šajā jautājumā, un atšķirībā no sākotnējiem plāniem debašu rezultātā tie svaru kausi varētu nosvērties uz pretējo pusi.

Kā man šķiet, reizēm iniciatīvas – arī labas iniciatīvas! – tiek noraidītas. Tās tiek noraidītas divos veidos. Viens veids – novest lietu līdz absurdam, sakot, ka šis viens risinājums jau visu jautājumu neatrisināšot, vēl esot jādomā par čipsiem, cīsiņiem... un vēl citiem ierobežojumiem. To ir grūti atspēkot, bet, sekojot šādai loģikai, darīt nevarētu neko. Un ir otrs mehānisms – šo jautājumu „iemarinēt”, teikt, ka tas vēl nav pietiekoši izdiskutēts, ka tas ir jādiskutē citās institūcijās, iesaistot visas iesaistītās puses. Pret to arī ir grūti iebilst, oponēt.

Taču te es gribētu izmantot līdzību ar to pašu autortiesību lietu. Protams, jau sen darbojas darba grupas, kur no visām pusēm šis jautājums tiek skatīts, bet uz priekšu nevirzās absolūti. Bija nepieciešams radikāls lēmums – iesniegt tādus diezgan... nu, striktus likuma grozījumus autortiesību jomā, lai beidzot iesaistītās puses būtu gatavas nonākt pie kaut kāda kompromisa, un tagad ir uz to cerība.

Man šķiet, šis arī ir tāds jautājums, kurā būtu gluži vienkārši jāpieņem lēmums, lai Latvija un Latvijas sabiedrība būtu veselāka. Un, ja kādam ir pilnīga pārliecība, ka, šodien šo priekšlikumu neatbalstot, vēlāk mēs līdz tam pašam rezultātam nonāksim, tad jūs varat neatbalstīt. Man diemžēl šīs pārliecības nav, ņemot vērā iepriekš paustos argumentus par to, cik šis lobijs ir stiprs un kāda tam var būt ietekme. Jo vairāk mēs tā jautājuma risināšanu vilksim garumā, jo mazākas izredzes, ka mums izdosies panākt rezultātu.

Tāpēc šoreiz lūdzu, lai šī būtu tā reize, kad mēs robežu starp pozīciju un opozīciju nojaucam un pieņemam lēmumu, un izdarām vienu labu darbu. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Rītdien sāksim...”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Rusiņam.

G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Mums visiem – pārsvarā visiem – ir bērni, un mēs, mājās atrodoties, nepiedāvājam bērniem tasīti kafijas, bet piedāvājam vai nu kakao, vai tēju. Taču bērns, izgājis ārpus mājas, uzreiz var iegādāties enerģijas dzērienu, kurš pieckārši pārsniedz kafijas tasītes dozu.

Un vai mēs savā galvā varam saprast, kas notiek pēc tam ar bērniem?

Vajadzētu tāpat ierobežot enerģijas dzērienu reklamētājus, kas parasti sporta pasākumos, masu pasākumos par velti dala enerģijas dzērienus, un no šā brīža jau rodas atkarība bērniem, viņi jau pierod pie enerģijas dzērieniem. Un jo ilgāk mēs vilcināsimies, jo neveselīgākus mēs arī savus bērnus padarīsim, jā.

Tāpēc es piekrītu, ka jānodod ir komisijām, bet domāju, ka ar to ir jāstrādā bišķiņ ātrāk un nevar vilkt garumā, jo priekšā ir vasaras sezona un visas iespējas bērniem ir kārtējo reizi izbaudīt šos neveselīgos dzērienus. Un vajadzētu arī, tāpat kā alkoholiskos dzērienus reklamējot, rakstīt, ka tiem ir negatīva ietekme uz veselību, un reklamēt tos kā dzērienus, kas atstāj iespaidu uz veselību.

Es balsošu pašreiz „par” to, lai šis jautājums tiktu nodots komisijai, bet vajag strādāt ar to bišķiņ ātrāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam, otro reizi. (No zāles starpsaucieni: „Par bērniem!” Dep. A.Klementjevs: „Par lobiju!”)

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Prieks skatīties, kā mēs strādājam. Tāda dzīvība atgriezās no domas vien par enerģijas dzērienu! Bail pat domāt, kas būtu, ja iedzertu kolēģi.

Jā, Klementjeva kungs. Man šī problēma arī noteikti šķiet aktuāla, bet es saskatu, ka šeit jau ir plašāks konteksts vispār, domājot par pārtikas drošību un arī par bērnu drošību. Zemkopības ministrija intensīvi pie šī jautājuma strādā. Ja jūs palūkosieties uz nākamo priekšlikumu, tad redzēsiet, ka tas arī ir tieši par šo tēmu. Līdz ar to es iesniedzu Saeimas Prezidijam iesniegumu par to, lai nodotu atpakaļ komisijai šo likumprojektu. Ņemsim un atvēlēsim tam ilgāku laiku! Tie pārējie priekšlikumi varbūt nav tik steidzami. Izdebatēsim to tēmu, sakārtosim!

Es domāju, ka mēs šo jautājumu skatīsim līdz pat... varbūt pat līdz sesijas beigām, līdz pieņemsim likumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Šī diskusija notiek ne tikai mūsu zālē. Diskusija notiek arī plašsaziņas līdzekļos.

Es gribu citēt, ko par diskutējamo jautājumu rakstījusi akciju sabiedrības „Cēsu Alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere: „Enerģijas dzēriens un tā izejvielas dzērienā sastopamajās proporcijās un daudzumā ar tiesību aktiem ir atzīti par lietojamiem uzturā. Eiropas Pārtikas drošības asociācija atzinusi enerģijas dzērienus par drošiem patēriņam. Vienā skārdenē enerģijas dzēriena ir vienai kafijas tasei vai krūzei melnās tējas līdzvērtīgs kofeīna daudzums. Savukārt Eiropas Savienības valstīs kofeīnam nav noteiktas ne ieteicamās, ne maksimāli pieļaujamās dienas devas.”

Šajā sakarā es uzreiz gribētu atgriezties pie tās domas, kura jau izskanēja: diez vai vecāki labprāt dod bērniem stipru kafiju. Toties lielākā daļa enerģijas dzērienu satur krietni lielāku kofeīna devu! Turklāt diskotēkās pusaudži izdzer nevis vienu, bet vairākas bundžiņas, jaucot šos dzērienus kopā ar alkoholu un nodarot potenciālu kaitējumu veselībai, jo aknām slodze ir tāda, ka Mārtiņš Šics to salīdzina ar hepatīta iedarbību.

Interesanti, ka „Cēsu Alus” valdes priekšsēdētāja, lai gan sacījusi, ka kaitējuma neesot nekāda, vēlāk izsakās tādā interesantā veidā: „Balstoties uz citu Eiropas Savienības valstu pieredzi, ir iespējams rast citus efektīvus enerģijas dzērienu ierobežošanas līdzekļus jauniešu vidū, tai skaitā izglītošanas modeļus par šo dzērienu ietekmi uz veselību.” Tad kāpēc būtu jāinformē par ietekmi uz veselību, ja viss ir tik balts un pūkains un šie dzērieni salīdzināmi ar strauta ūdeni?

Es domāju, ka tiešām, kā Dzintara kungs teica, mūsu vidū šodien ir pietiekami liela vienprātība par to, ka bērnu veselība jāsargā, un es atbalstu Reskāja kunga priekšlikumu, kas, manuprāt, izstrādāts visai pārdomāti un kvalitatīvi gan no idejas, gan no redakcijas viedokļa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Vladimira Reskāja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Zālē aplausi.) Par – 94, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

E.Smiltēns. Kolēģi, mums ir vēl nedaudz priekšlikumu. Vismaz tehniski ir jāiziet tiem cauri.

Nākamais ir 3. – zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kurš paredz definēt, kas ir enerģijas dzēriens, kā arī deleģēt Ministru kabinetam uzdevumu šos pārtikas produktus... šos enerģijas dzērienus nosaukt, un tamlīdzīgi. Ņemot vērā to, ka mēs atbalstījām 2.priekšlikumu un ka šo priekšlikumu komisija neatbalstīja tikai un vienīgi tādēļ, lai izvērstu plašākas debates un izceltu šos savus priekšlikumus laukā, es lūdzu šo priekšlikumu tomēr atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien vēlreiz! Man ir jāpasaka neliela ideja par šo priekšlikumu, jo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā es neesmu un savu viedokli, visticamāk, tur nepaudīšu.

Es aicinu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju šo priekšlikumu veidot un pēc tam virzīt tādā veidā, lai neatkārtotos situācija, kas mūsu valstī ir nu jau gadus piecus ar tā saucamajām smēķējamām narkotikām: narkotiku ražotāji it kā nemitīgi pārveido šīs vielas, izveidojot jaunus ķīmiskus savienojumus, un atbildīgajām institūcijām ir atkal jāvērtē, atkal jāpēta, jākonstatē, vai tie ir kaitīgi vai nav kaitīgi, un tas process aizņem vismaz 6 līdz 9 mēnešus. Tātad, visticamāk, šo enerģijas dzērienu sarakstu vajadzētu veidot nevis pēc nosaukumiem, kurus var mainīt kaut vai reizi nedēļā, bet pēc konkrētu vielu satura (procentos), un tad šo dzērienu ražotājiem būtu daudz mazākas iespējas manevriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – zemkopības ministres Laimdotas Straujumas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

E.Smiltēns. Paldies.

4. – zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. – zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. – zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. – zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 8. – zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā – 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un 9. – pēdējais – ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ar iekļauto iepriekšējo – 8.priekšlikumu – tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Un es aicinu... būtu jābalso...

Sēdes vadītāja. Nē, jums ir jāaicina komisijas vārdā... Komisija ir nolēmusi likumprojektu atbalstīt, bet, pirms mēs lemjam par tā atbalstīšanu, mēs skatīsim deputāta Smiltēna iesniegumu, kurā ir lūgums atdot likumprojektu atpakaļ. Šis iesniegums mums jāizskata pirms izlemšanas par būtību – vai likumprojektu atbalstīt vai ne.

Saeimas kārtības ruļļa 136.pants nosaka, ka ir iespēja likumprojektu atdot atpakaļ pārstrādāšanai vai uzlabošanai atbildīgajai komisijai. Šāds iesniegums ir saņemts no deputāta Edvarda Smiltēna, un jautājums ir balsojot izlemjams pirms galīgā balsojuma.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” atdotu atpakaļ atbildīgajai komisijai atkārtotai caurskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 6, atturas – 2. Tātad ierosinājums ir atbalstīts un likumprojekts tiek nodots atpakaļ atbildīgajai komisijai. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, otrais lasījums.

Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Likumprojekts otrajā lasījumā, steidzams.

Likumprojektam komisija nesaņēma nevienu priekšlikumu.

Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Ir iesniegti 25 priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija daļēji atbalstīja un iekļāva 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Tātad 2. – atbalstīts.

3. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 5. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 6. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 7. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 8. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 9. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 10. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 11. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 12. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Aha, tātad 13.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 14. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 15. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 16. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 18. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 19. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 20. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 21. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 23. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 24. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Un visbeidzot 25. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja šo likumprojektu un izstrādāja to kopā ar arodbiedrībām un Tieslietu ministriju. Tas uzlabos komunikāciju starp darbiniekiem un tiem biznesmeņiem, kuri nevarēja veiksmīgi turpināt savu biznesu un kuriem maksātnespējas gadījums... Sakarā ar to es lūdzu... arī komisija lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms mums jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

A.Klementjevs. Jā, paldies par atbalstu.

11.jūnijs – priekšlikumiem, 14.jūnijs – izskatīšanai.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.jūnijs, izskatīšana – Saeimas 14.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien darba kārtībā ir likumprojekts, kas paredz atcelt nevienlīdzīgās konkurences un diskriminējošo situāciju, kādā šobrīd ir nacionālie televīzijas kanāli. Savulaik šādu situāciju ar labiem nodomiem ir radījusi valsts, un šodien valsts uzdevums ir šo situāciju pārskatīt. Atcelt obligātās retranslācijas pienākumu komisijai ieteica arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kas uzrauga sabiedrisko mediju darbību. Šie grozījumi tapuši ciešā sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.

Ir ļoti būtiski, ka pēc grozījumu pieņemšanas gan sabiedriskā televīzija, gan nacionālie kanāli joprojām paliks bezmaksas televīzijas virszemes apraidē un būs redzami visā Latvijas teritorijā – Rīgā, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un citur.

Piedāvātie grozījumi paredz atcelt obligātās retranslācijas pienākumu, bet vienlaikus arī nostiprina bezmaksas televīzijas apraidi. Latvijā ir tikai divas nacionālās televīzijas, un tas ir kritiski maz un netipiski Eiropas Savienības valstij. Ekonomiskā krīze, straujš reklāmas tirgus sarukums, ārvalstu televīzijas kanālu ienākšana Latvijā ir novājinājusi nacionālos medijus. Nacionālie televīzijas kanāli salīdzinājumā ar ārvalstu retranslētajiem, tajā skaitā Krievijas kanāliem, šodien atrodas nevienlīdzīgas konkurences situācijā. Tiem par atrašanos bezmaksas apraidē Lattelecom ir jāmaksā ļoti augsta apraides maksa – ap 650 tūkstošiem latu gadā, bet liegts no kabeļtelevīzijas operatoriem saņemt samaksu par saturu. Tajā pašā laikā kabeļtelevīzijas operatori par saturu maksā ārvalstu retranslētajiem televīzijas kanāliem. Daļa Krievijas retranslēto televīzijas kanālu pārraida Latvijas valstij nedraudzīgu propagandu.

Šo grozījumu sagatavošanu, izskatot arī citus variantus, komisija sāka drīz pēc tās izveidošanas, jau aizvadītā gada nogalē. Tad arī nacionālie televīzijas kanāli brīdināja, ka apsver iespēju iziet no tā sauktās bezmaksas apraides. Bet tādā gadījumā cilvēki, kas televīziju skatījušies bezmaksas apraidē, paliktu tikai ar diviem sabiedriskās televīzijas kanāliem. Ap 200 tūkstošiem cilvēku justos piekrāpti, jo, paļaujoties uz digitalizācijas ēras solījumiem, viņi pirka dekoderus, ierīkoja īpašas televīzijas antenas.

Līdz ar to komisija meklēja risinājumu. Secinājām, ka saspringtās budžeta situācijas dēļ sabiedriskā pasūtījuma piešķiršana komercmedijiem ir jāatliek uz labākiem laikiem. Attiecībā uz apraides maksu, ko no 2014.gada 1.janvāra nodrošinās Latvijas Valsts televīzijas un radio centrs, pēc ļoti ilgas un uzstājīgas amatpersonu iztaujāšanas saņēmām apliecinājumu, ka apraides maksa tiks samazināta vairāk nekā trīskārt un būs aptuveni 200 tūkstoši latu gadā. Nacionālie kanāli ir apliecinājuši, ka tāda apraides maksa ir pieņemama.

Obligātās retranslācijas pienākuma atcelšana attiecas – uzsveru! – tikai uz nacionālajiem komerckanāliem, nevis uz sabiedrisko televīziju. Līdz ar to sabiedriskās televīzijas kanāli arī turpmāk tiks obligātā kārtā iekļauti televīzijas programmu piedāvājumā, bet nacionālie kanāli, tāpat kā ārvalstu retranslētie televīzijas kanāli, varēs ar kabeļtelevīzijas operatoriem vienoties par atlīdzības apmēru. Tā nav jauna un tā nav nebijusi situācija. Šajā ziņā mēs atgriežamies situācijā, kāda bija pirms 2010.gada, kad tika ieviests obligātās retranslācijas pienākums.

Un vēl es šodien gribu pateikt, ka tas ir tikai pirmais solis uz nacionālās informatīvās telpas atveseļošanu. Nākamais solis – un mēs iesim kopā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi – ir regulēt kabeļtelevīzijas programmu piedāvājumu atbilstoši valsts nacionālajām interesēm. Šajā virzienā komisija strādās tālāk, un – kā mēs secinājām, pārskatot Eiropas direktīvas, – te šķēršļu nav. Tātad komisija pie šiem grozījumiem strādājusi ļoti ilgi un atbildīgi, sēdes bijušas plaši apmeklētas. Grozījumu sagatavošanas gaitā esam konsultējušies ar visām atbildīgajām ministrijām – Kultūras ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, arī Konkurences padomi, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociāciju, Latvijas Telekomunikāciju asociāciju, Latvijas Raidorganizāciju asociāciju, Reģionālo televīziju asociāciju, Lattelecom, Baltcom, IZZI, kā arī citiem kabeļtelevīzijas operatoriem. Par grozījumu steidzamību izšķīrāmies, pirmkārt, Konkurences padomes lēmuma dēļ, kas tika pieņemts un publiskots 11.maijā, un tā nosacījumu dēļ, kas abām nacionālajām televīzijām uzliek pienākumu palikt bezmaksas televīzijas apraidē.

Otrkārt. Likumprojektu ir svarīgi pieņemt līdz sesijas beigām, lai nozarē iesaistītajām pusēm dotu pietiekami ilgu pārejas periodu – pusgadu – attiecību sakārtošanai. Plānots, ka grozījumi spēkā stātos 2013.gada 1.janvārī. Par šiem grozījumiem un to virzīšanu steidzamības kārtā vienbalsīgi balsoja visi komisijas deputāti, kas piedalījās sēdē, – gan VIENOTĪBAS, gan Reformu partijas, gan Nacionālās apvienības, gan ZZS, gan „Saskaņas Centra” pārstāvji.

Komisijas vārdā lūdzu piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Cileviča kungs runās par steidzamību?

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, kurš runās par likumprojekta steidzamību.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es lielā mērā piekrītu tam, ko teica Mūrnieces kundze. Bet man tiešām ir iebildumi pret steidzamību. Es gribu paskaidrot, kāpēc.

Pirmkārt, jāprecizē, kas ir nacionālā televīzija, nacionālā komerctelevīzija. Vārdam „nacionāls” ir vairākas nozīmes. Un šajā gadījumā runa nav par nacionālo saturu. Šobrīd nacionālās televīzijas definīcija balstās vienīgi uz aptveršanas zonas, turklāt tikai vienas platformas, proti, zemes, apraidi. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 4.panta ceturtā daļa noteic, ka pēc aptveršanas zonas elektroniskos plašsaziņas līdzekļus iedala nacionālajos, reģionālajos, vietējos un pārrobežu plašsaziņas līdzekļos. Savukārt 9.panta otrā daļa noteic, ka attiecībā uz televīzijas programmu izplatīšanu par nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tādi plašsaziņas līdzekļi, kuru veidoto televīzijas programmu apraides aptveršanas zona ir vismaz 99 procenti Latvijas teritorijas. Tātad argumenti par nacionālā satura veidotājiem jāuztver diezgan piesardzīgi. Nacionālo saturu, pirmkārt, veido sabiedriskie mediji, Latvijas Televīzija. Unikālu nacionālo saturu, vietējās ziņas, veido reģionālie un vietējie mediji, bet tā saucamo nacionālo komerctelevīziju programmu laika lauvas tiesu aizņem tās pašas amerikāņu komēdijas un Krievijas seriāli. Tātad faktiski nacionālās televīzijas statuss nosaka nevis satura veidošanu, bet biznesa modeli, un man ir grūti piekrist tam, ka faktiski par galveno nacionālā satura veidotāju šobrīd tiek uzskatīts viens ārzemju koncerns – MTG, kuram pēc tam, kad Konkurences padome devusi savu piekrišanu, pieder gan LNT, gan TV3. Tātad esošais regulējums faktiski paredz zināmu biznesa modeli – to, ka nacionālās komerctelevīzijas ir pieejamas bezmaksas paketē zemes apraidē un arī visos kabeļtīklos bez maksas. Tātad visas platformas – divas no četrām, ko mēs principā varam regulēt, – nodrošina lielu un stabilu skatītāju loku un tādējādi līdz nesenam laikam nodrošināja arī augstās reklāmas cenas. Un tāpēc šis bizness bija ienesīgs. Bet, attīstoties tehnoloģijām, pirmām kārtām internetam, konkurence pieauga, turklāt krīze iedragāja reklāmas tirgu, un šis biznesa modelis vairs neļauj pelnīt. Un, protams, nacionālās televīzijas, tātad MTG, sāka lobēt grozījumus likumā. Tas viss ir pilnīgi pieņemami, likumsakarīgi. Un šis ir jau trešais šādu grozījumu variants. Atšķirībā no iepriekšējiem diviem variantiem šis ir labs un pieņemams, mēs to atbalstām. Tas ir pareizs, jo iepriekšējie varianti paredzēja, ka, neskatoties uz to, ka nacionālajām komerctelevīzijām būs atļauts prasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem, tomēr kabeļtelevīzijas operatoriem būs pienākums savās paketēs obligāti iekļaut nacionālo komerctelevīziju programmas. Tā bija acīmredzama pretruna ar Komerclikumu. Tagad mēs nododam visu šo lietu tirgus attiecību ziņā, un tas ir ļoti pareizi. Kaut gan es neesmu pārliecināts, ka šis biznesa modelis, saskaņā ar kuru nacionālās televīzijas iegūst peļņu no kabeļtelevīzijas operatoriem, nevis no reklāmas, būs ienesīgs... bet tā nav mūsu lieta. Protams, ja viņi grib savu biznesu veidot tādā veidā, mēs nedrīkstam neko viņiem uzspiest. Tad tas ir pilnīgi normāli.

Mēs atbalstām šo priekšlikumu, bet, vakar vēlreiz to pārdomājuši un pārrunājuši, tomēr gribētu lūgt padomāt par steidzamību. Mēs esam pret steidzamību. Kāpēc? Kā Mūrnieces kundze teica, grozījumi paredz, ka tie stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī. Tātad laiks vēl ir. Protams, būtu ļoti labi, ja spēles noteikumi būtu skaidri pēc iespējas ātrāk, lai visiem spēlētājiem būtu iespēja vienoties. Bet visā šajā jomā mēs diemžēl esam aizmirsuši vienu ļoti nopietnu spēlētāju, galveno nacionālā satura veidotāju, Latvijas Televīziju. Es ceru, ka daudzi deputāti ir iepazinušies ar Latvijas Televīzijas vadītāja Kota kunga vakardienas paziņojumu. Es negribētu piekrist simtprocentīgi visam, ko Kota kungs saka, bet tur ir dažas ļoti nopietnas pārdomas. Un, tā kā jau trešo reizi mums laikam izkristalizējas daudzmaz pieņemams variants, varbūt tomēr padomāsim vēlreiz, iesaistīsim šajā procesā arī Latvijas Televīziju, sabiedriskos medijus, kas līdz šim netika izdarīts, un pieņemsim tādus grozījumus, ko pēc tam nevajadzēs vēlreiz pārtaisīt!

Tātad mēs atbalstām grozījumus, bet esam pret steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „par”.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 47, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu nav atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Mūrniece. Komisija vienojās, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.jūnijs. Mēs patiešām šo likumprojektu skatām jau gandrīz pusgadu. Visiem deputātiem, tajā skaitā Cileviča kungam un visiem pārējiem, bija iespēja... nekas cits nenotika.

Sēdes vadītāja. Tā kā likumprojekts nav atzīts par steidzamu, priekšlikumu iesniegšanas termiņam ir jābūt ne mazākam par 5 dienām.

I.Mūrniece. Jā, es atvainojos. Tātad 5 dienas... 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. 12.jūnijs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.jūnijs. Paldies.

I.Mūrniece. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai Judina kungam... Ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Judinam, lai runātu par procedūru... Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Judinam...

A.Judins (VIENOTĪBA).

Jā, paldies. Mums šodien ir problēma ne tikai ar mikrofonu, bet arī ar internetu. Man ir prieks, ka tieši pirms kāda laika, lai taupītu papīru, mēs nolēmām, ka neprintēsim likumprojektus un varēsim strādāt ar dokumentiem elektroniski, bet šodien pusstundas laikā ir lielas problēmas un tiešām nevar izmantot dokumentus, par kuriem mēs balsojam. Tas absolūti nav pieņemami. Man ir aicinājums sakārtot, atrisināt šo jautājumu, bet tagad jau ir pārtraukums. Mēs, protams, varam izsludināt to pārtraukumu, bet... Tiešām tā nedrīkst būt.

Sēdes vadītāja. Es gribu teikt: lai deputātu darbs būtu nodrošināts un viņus netraucētu ārējas problēmas, visos datoros šī informācija ir pieejama. Problēmas ir ar ārējo tīklu. Protams, jautājums tiks risināts, bet es tomēr aicinu – ja jūs gribat, lai šādas problēmas nerastos, – sakārtot to tā, lai šo dokumentu pieejamība datorā būtu nodrošināta.

Un vēl, protams, es jautājumā par deputātu... es, protams, neesmu jums aizrādījusi, jo tiešām neviens nelasa avīzes, bet, lūdzu, padomājiet – ja jūs datorā lasāt ziņas un tvītojat, vai tas ir tas, kāpēc esat ienākuši šajā zālē ceturtdienā pildīt savus deputāta pienākumus?

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, ņemot vērā to, ka Satversmes tiesa šā gada 18.aprīlī ierosinājusi lietu, pamatojoties uz privātpersonas iesniegtu konstitucionālo sūdzību par Civilprocesa likuma 363.²⁸ panta devītās daļas atbilstību Satversmes 92.pantam, kas ikvienam dod tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses taisnīgā tiesā, un 106.pantam, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Un, proti, problēma ir tanī apstāklī, ka maksātnespējas administratorus Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos tiesa pēc savas iniciatīvas var atcelt no pienākumu veikšanas, neparedzot pārsūdzības iespējas. Tā kā Satversmes tiesā šāda lieta ir ierosināta, Saeimai kā tiesību normas izdevējam ir jāsagatavo atbildes raksts līdz šā gada 18.jūnijam, un Juridiskā komisija kopā ar Tieslietu ministriju ir nonākusi pie secinājuma, ka Saeima, grozot attiecīgo tiesību normu, izstrādājot likumprojektu un paredzot pārsūdzības iespējas, varētu noteikt saīsinātus termiņus, proti, noteikt, ka šādu lēmumu var pārsūdzēt 10 kalendāro dienu laikā, attiecīgi tiesas process sakarā ar pārsūdzību notiktu 15 kalendāro dienu laikā un būtu pieejams lēmums. Tā varētu atrisināt šo lietu, lai šīs sūdzības ietvaros nebūtu nepieciešams dārgs un laikietilpīgs Satversmes tiesas process, jo katrs Satversmes tiesas process, protams, patērē arī ļoti lielu valsts budžeta naudu.

Tāpēc, izstrādājot šo likumprojektu un saprotot, ka būtu labi, ja mēs nevilcinātos, un ņemot vērā arī to, ka Saeima plāno doties garākās brīvdienās vasaras laikā, Juridiskā komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vai Cvetkovas kundze vēlas runāt par steidzamību?...

Pirms mēs balsojam par likumprojekta steidzamību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Čigānes, Smiltēna, Zaķa, Zatlera un Ozoliņa – iesniegumu ar lūgumu turpināt 7.jūnija sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Pareizi!”, „Ļoti pareizi!”. Dep. J.Urbanovičs: „Man ir iebildumi!”) Deputātiem... Deputātam Urbanovičam ir iebildumi. Tad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai turpināt 7.jūnija sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 25, atturas – 3. Tātad priekšlikums ir atbalstīts, mēs turpinām sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Cvetkovas kundze vēlas debatēt pēc būtības, nevis par steidzamību?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Un tagad sākam debates par likumprojekta pirmo lasījumu.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Man gribētos vienkārši pievērst uzmanību tam, ka vakar, izskatot, izvērtējot šo jautājumu, Juridiskās komisijas locekļi ir vienojušies šādi: pēc analoģijas ar Civilprocesa likuma 448.pantu par kārtību, kādā augstākās instances tiesa izskata blakus sūdzību, precizēt attiecīgo daļu otros punktus un izteikt tos šādā redakcijā: „atcelt lēmumu un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības.” Tādējādi minētā redakcija būs precizēta. Juridiskā komisija izstrādās priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Jā, es vēlos piebilst, ka tik tiešām šāds lēmums Juridiskajā komisijā tika pieņemts. Acīmredzot tehniska rakstura apstākļu dēļ tā šobrīd šajā sagatavotajā dokumentā nav, bet uz otro lasījumu, protams, šis lēmums ir jāizpilda. Un tāpat otrajam lasījumam būs vēl kādi priekšlikumi, komisija tos izvērtēs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

I.Lībiņa-Egnere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.jūnijs, un sēde likumprojekta izskatīšanai – 21.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.jūnijs, izskatīšana – Saeimas 21.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr.231/Lp11)”.

Vai kāds runās par šo lēmumu? (No zāles: „Nē!”) Nē. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr.231/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Tātad atbildīgā komisija ir mainīta. Par šo likumprojektu atbildīgā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr.232/Lp11)”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr.232/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts. Tātad atbildīgā par likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Ēku energoefektivitātes likums” (Nr.276/Lp11)”.

Sākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Augstā Saeima! Nekad nebija ienācis prātā, ka nu vajadzēs runāt par tehnisku lietu, kas ietverta jaunpiedāvātajā lēmuma projektā, kurš nebūt ne vienprātīgi tika akceptēts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Ja mums pirms nedēļas nebūtu bijušas debates ar komisijas vadītāju par to, kas ir atbildība, kāda ir problēmas būtība un kādi tie soļi, kas ir jārealizē, es nebūtu kāpis tribīnē. Bet cienījamā reformatora argumenti bija ļoti īpatnēji.

Arguments Nr.1 – šo likumprojektu ir izstrādājusi mana ministrija, un es to skatīšu.

Arguments Nr.2 – es vispār taisos šo likumprojektu „iemarinēt”.

Arguments Nr.3 – tas ir gards kumoss opozīcijai.

To es nesapratu. Es jau sāku domāt par to, ka man laikam jāsāk draudzēties ar galvu.

Runājot par lietas būtību... Saeima ir akceptējusi lēmuma projektu, kas atbildību par šā likuma izskatīšanu uzlika uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pleciem. Kāpēc? Šis lēmums, kas Saeimā tika atbalstīts, bija vienprātīgi un vienbalsīgi pieņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Kādēļ? Tradicionāli – jo jautājumus, kas saistīti ar ēkām, mājokļiem, skata šī komisija. Šeit ir zināmas iestrādes.

Runājot par ēku energoefektivitāti, tas ir ļoti atbildīgs un ļoti svarīgs, bet tikai viens no tautsaimniecības sektoriem, kuriem ir savas īpatnības un savas īpašības, atšķirīgas no visa pārējā. Jo tehniskās lietas nevar tikt skatītas atsevišķi no pārvaldīšanas lietām, no sociālām lietām, no ekonomiskām lietām, no finansiālām lietām. Galvenais ir pārvaldīšana, jo jebkura ēka, kur nav iekšā dzīvības, ir grausts. Jāsaka, gods kam gods, Juridiskā komisija, skatot tai tīri piekritīgu likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, tajā sadaļā, kas attiecas tieši uz ēkām, uz mājokļiem, nolēma pārlikt atbildību par šā procesa virzīšanu uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pleciem. Tas ir loģiski. Jo tā ir viena kopīga problēma, kuras risinājumu gaida ne tikai mūsu tautsaimniecība, bet gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji.

Es gribētu teikt, ka šis lēmums, ko piedāvā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, neskar ne koalīcijas, ne partiju intereses. Šis ir tikai skaidra saprāta un loģikas jautājums. Es aicinātu neatbalstīt un noraidīt piedāvāto lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Ēku energoefektivitātes likums” (Nr.276/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 60, atturas – nav. Lēmums nav pieņemts. Par šo likumprojektu atbildīgā komisija joprojām paliek Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kā to Saeima lēma pagājušajā reizē.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet, pirms mēs reģistrējamies, vēlos mūsu visu vārdā sveikt apaļā jubilejā, kas bija šajā nedēļā – 3.jūnijā, Dzintaru Ābiķi! (Aplausi.)

Tāpat apaļā jubilejā sveicam Sergeju Mirski, kuram dzimšanas diena bija 4.jūnijā! (Aplausi.)

Savukārt dzimšanas diena tieši šodien ir mūsu kolēģim Edmundam Demiteram. (Aplausi.) Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Pulksten 11.00 tiek sasaukta Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas un Baltijas lietu apakškomisijas kopīgā sēde. Mums jāizlemj steidzams jautājums... Tātad Ārlietu komisijas sēžu zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Kā mēs vakar vienojāmies, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pulksten 11.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (ZRP).

Cienījamie kolēģi! Pulksten 15.00, tātad trijos pēcpusdienā, notiks deputātu grupas sadarbībai ar Lietuvas parlamentu sanāksme. Ciemos būs Lietuvas vēstnieks. Temats – Lietuvas enerģētikas koncepcija un tas viss, kas mūs atšķir šajā jomā. Aicinu visus deputātu grupas dalībniekus, kā arī citus deputātus, kas interesējas par enerģētiku.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Lūdzu, esiet tik laipni un pulcējieties dažas minūtes pēc sēdes beigām uz komisijas sēdi. Mums ir izsaukti nekustamo īpašumu īpašnieki. Mēs nevaram likt viņiem gaidīt. Esiet, lūdzu, tik laipni! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un arī Sabiedrības saliedētības komisijas locekļi! Mūsu komisiju kopsēde notiks 12.30 Viesu zālē. Darba kārtībā – tikšanās ar latviešu patriotiskās dzejas izlases veidotājiem un izdevējiem. Laipni lūgti arī citi Saeimas deputāti, kas vēlas iepazīties ar mūsu dzejniekiem, rakstniekiem un literatūras izdevējiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi pulksten 11.15. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un es vēlos paziņot, ka tūlīt pēc sēdes sanāks Frakciju padome, lai lemtu par to, kad mēs slēgsim sesiju un rudenī atsāksim strādāt.

Bet tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

Jā, kolēģi, es atvainojos Saeimas Kancelejas vārdā, kura nespēja konstatēt to, cik deputātiem ir dzimšanas diena. Šodien dzimšanas diena ir arī deputātei Rasmai Kārkliņai. Tā ka sveicam arī Rasmu Kārkliņu. (Aplausi.)

Vārds Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Inga Bite... nav, Ingmārs Čaklais... nav, Ilma Čepāne... tikko vēl bija, ir, ir, redzu. Lolita Čigāne... ir, Vjačeslavs Dombrovskis... nav, Ainars Latkovskis... ir, Jānis Reirs... ir, Elīna Siliņa... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 7.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu.