Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
ANO Attīstības programmas pārstāvis Latvijā Jans Sands Sorensens. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.05.2001., Nr. 84 (2471) https://vestnesis.lv/ta/id/24935

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

EDSO pārstāvniecības Latvijā vadītājs Pīters Semnebijs

Vēl šajā numurā

31.05.2001., Nr. 84 (2471)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ANO Attīstības programmas pārstāvis Latvijā Jans Sands Sorensens:

PI3.JPG (27595 BYTES) Paziņojums konferencē “Ceļā uz pilsonisku sabiedrību — 2001” Rīgā 2001. gada 28. maijā

Integrēta sabiedrība, kur visām iedzīvotāju grupām ir iespēja piedalīties un sniegt savu ieguldījumu, ir politiskas stabilitātes un ekonomiska uzplaukuma priekšnoteikums. Vienlīdzīgas iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā un iespēja apzināties savu piederību noteiktai valstij ir svarīga visām sabiedrībām. Sabiedrības integrācija ir grūts uzdevums, kas nav jārisina tikai Latvijā, bet arī daudzās valstīs Rietumeiropā un Austrumeiropā, kā arī bijušajā Padomju Savienībā.

Pieņemot Integrācijas programmu, valdība ir atzinusi, ka tā uzņemas lielu atbildību — vadīt šo procesu, nodrošinot mērķu un principu politisko pamatu, un apņemas turpmāk iekļaut šos mērķus kā prioritāti valsts programmās.

Integrācijas koncepcija, kas ir pieņemta par pamatu Latvijas sabiedrības integrācijas programmai, ir sarežģīta un vērsta uz tālejošu mērķu sasniegšanu, kas ietver sevī ne tikai pilsonības un valodas jautājumu risināšanu, bet arī nepieciešamību novērst nabadzību un sociālo izolētību, veicināt visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu integrāciju, nostiprināt pilsonisku sabiedrību un samazināt sabiedrības neuzticēšanos valsts un valdības institūcijām. Turklāt šī koncepcija atzīst, ka integrētas sabiedrības izveidošana ir process, kas atkarīgs no indivīdu brīvas gribas, kurā jāiesaistās visai sabiedrībai centrālās valdības, vietējo pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības līmenī.

Integrācijas koncepcija, kā tas ir definēts Latvijas kontekstā, atbilst ANO Attīstības programmas galvenajam uzdevumam — atbalstīt un sekmēt ilgtspējīgu sabiedrības attīstību, tāpēc nacionālās un sociālās integrācijas procesa atbalstīšana ir bijusi galvenais elements ANO Attīstības programmā Latvijā kopš biroja izveidošanas jūsu valstī 1992. gada beigās. ANO Attīstības programma ir aktīvi iesaistījusies lielākajā daļā nozaru, kam pievērsta uzmanība Nacionālajā sabiedrības integrācijas programmā, tādās kā cilvēktiesības, valodas mācīšana, nabadzības pārvarēšana, pilsoniskas sabiedrības attīstības atbalstīšana un līdzdarbošanās.

Kopā ar citām starptautiskajām organizācijām ANO Attīstības programma atbalstīja pirmo pētījumu “Ceļā uz pilsonisku sabiedrību” 1997. gadā. Pētījums, kurš tika veikts 2000. gadā un par kura rezultātiem mēs šodien informējam, parāda, kas ir sasniegts trīs gados, lai sekmētu dialogu starp valdību un pilsonisko sabiedrību, pilsoņiem un nepilsoņiem, bagātajiem un nabagajiem, sievietēm un vīriešiem.

Pētījums sniedz ieskatu dažādu Latvijas sabiedrības grupu, īpaši pilsoņu un nepilsoņu, attieksmē un viedokļos galvenajās sabiedrības problēmās un visaptverošajā jautājumā par integrētu sabiedrību, kam ir svarīga nozīme politikas veidošanā.

Pētījums arī sniedz dziļāku izpratni par to, kā mainījušās vērtības un attieksme laikā starp pirmo pētījumu 1997. gadā un šodienu.

Pētījums parāda, ka gan pilsoņi, gan nepilsoņi vēlas turpināt demokrātiskos procesus un ka sabiedrībai ir svarīga loma lēmumu pieņemšanā. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju tic demokrātijai un augstu novērtē iegūtās demokrātiskās brīvības — preses brīvību un iespēju brīvi piedalīties politikā; ir panākta lielāka izpratne un tolerance starp dažādu nacionalitāšu cilvēkiem. Integrācijas procesā vairāk ir sasniegts personisko attiecību līmenī.

Ir vairākas tendences, kas parāda, ka trīs gados, kas arī ir tas laiks, kāds bija nepieciešams, lai izveidotu Nacionālo sabiedrības integrācijas programmu Latvijā, sabiedrības integrācijas procesā nav panākts ievērojams progress, — ja salīdzina integrētas sabiedrības koncepcijas mērķus un principus un to, kam valdībai jāpievērš lielāka uzmanība, — nacionālās programmas kontekstā.

Valdībai ir jāpievērš lielāka uzmanība koncepcijai par sabiedrības vertikālās integrācijas veicināšanu, palielinot uzticēšanos un ticību valsts institūcijām, tiesiskumam, samazinot politiskās izvēles polarizāciju un atšķirīgu plašsaziņas līdzekļu pastāvēšanu pilsoņiem un nepilsoņiem.

Tā kā valdība ir rizādījusi apņemšanos vadīt un veicināt integrācijas procesu un pilsoniskas sabiedrības attīstību, tai būs arī nepieciešams daudzu partneru atbalsts un palīdzība. Es uzskatu, ka katrā solī, ko Latvija sper virzienā uz integrētas sabiedrības izveidošanu, tā var paļauties uz daudzu partneru un draugu atbalstu.

Es vēlu mums visiem panākumus šī uzdevuma veikšanā.

“Latvijas Vēstneša”

(Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!